Ml 15 im
THE Ijdmm NĒWSPAP]3R FOR CANADA ANDU.1
WSSi^^:f«*^ ^JtMpjSf^ iatvian Relief Society oft:^a(Ja-'TM^««s*3«««affl^ Office: 491
College St., Toronto 174, Gntario, Ganada. Editor-in-Chief: ALFRĒDS VINČELS. Telephones: 921-7121; 465-7902. United States Editorial Offices—New Yorkr Editor — V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Bronx N. Y. 10466, U.S.A. Chicago: Editor — I. SĪMANE, 5524 N. Luna Ave., Chicago, 111. 60630, U. S. A.
WEDNE£»A¥. DECEMBER 10. im
A M E RIKĀ
86. N-RS. TREŠDIENA, 1969. GADA 10. DECEMBRIS 1». GAD^
SECOND OLASS M4IL BEGISTBATĪOH HTTISBSK mSi
Cena 25 centi
mm
Iznāk divas reizes nedēļā^ trešdienās un sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Dau-gavas Vanagi". Atb. redaktors: ALFRĒDS VINČELS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Ganada; tāt. 465-7902. Birojs: 491 College Street, Toronto 174, Ont, Ganada; tālr. 921-7121. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Bronx N. Y. 10466, U. S. A. Tālrunis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: I ŠĪMANE, 5524 N. Luna Ave., Chicago, Dl. 60630, UjiS.A., tālr. 774-5744
lv*-"
Divsimt ļauniem ALJA kongresa Kalamazu
DAŽI NO TIEM DAUZĪJA LOGUS UN LAUZA MĒBELES
Amei^ikas latviešu jaunatnes apvienības 17. kongress Kalamazū laikā na 2'7.--29. novembriņi bija pulcinājis 181 dalībnieku. Gan pa-neļdiskusijās, gan darba grupas jaunieši iztirzāja ALJAs uzdevumus, pulciņu darbu, kultiirālāš un politiskās darbības centienus; Pēc ¥alža Daigas un Ģirta Kauļgara ziņojumiem par iecerēm nākošo sešu niB-dēļu nogaļu ķursu un Divreizdivi semināra plānošanā kongress pieņēma režOlūcijfii prasot, lai nākošā gada vasaras brīvdienās visus latr viešu sabiedriskos lauku ipašumus izfietot jauniešu latviskās izglītības veicināšanai: j^onģress aicina latviešu draudzes, biediibas un visas pāi|ējās sabiedriskās latviešu organizācijas savos lauku īpašm-raos rikot viienu, divi, trīs vai pat vairākas iiiedēļas ilgus latvisko zir ņāšanu seminānisr^ jauniešu vasaras nometnes.^^^K^^ aicina Ikvienu latviešu jaunieti piedalīties šais nometnēs un aicina ikvienu latviešu organizāciju morāli un materiāli sekmēt šādu savas tuvākās apkaimes nometni gan ar lektoriem, audzinātājiem, gan ar ..naudas pabalstīt; Vi
Kongress uzdeva valdei radīt pastāvīgu «latvisko zināšanu semināru ---jauniešu vasaras nometņu komisiju kāda valdes locekļa va-dībāy kura uzdevums Izveidot pārskatu par kongresa atzinumiem latviskās izglītības jautājumos un tos kopā ar saviem ieteikumiem visos iespējamos veidos popularizēt latviešu sabiedrībā."
Kongress sākās aŗ amerikāņu jā, arī šajā trūka pievilcīgu ķon-vēsturnieka prof. Dr. Emanuēla krētu plānu, un daži jaunās valdes Nodela referātu ,,Latvija vakar, šo- locekļi (Mārīte Detlava) pēc tār dien un rīt". Dr. Nodels Rietum- diem atkārtoti prasīja vēl nākoša-; mičigenas universitātē lasa Balti^ jā dieriā. ; jas vēstures kursu un pagājušajā
apceļoja Baltijas valstis un
Negadījunla dēļ ALJAis; līdzšinē-
Krieviju. Ar objektīvu, bet asu f^^^P^^^^^ vēsturnieka skatījumu viņš vērtēja dienas bija jāpavada ma-
baītu tautu dzīvi komunistiskajā re- ^
žīmā, ^^ačur visām grū«^^^ lemesladeļmajas bija palikusi ari spīti, viņa nākotnes prognoze ne-
kasiere Ināra Parkere ar visām ka-bija bez cerībām: tāpat kā la^ ļrāmtām. Tā ka revīzijas ko-; viešu zemnieki ar savu kultūru mi Wisija bija cerējusi savu darbu ;gara mantām spēja paglābt tautu T*^^!^^^^^ no iznīcības verdzības gadsimtos, :.^jzas, yai vispār izdosies, sātā pašreizējās Latvijas lauku ļau- revīzijas komiSH^s ziņoju. Wir tautas nākotnes cerība (Re-^^^"^^ ferāta atreferējumu sniegsim aK^^ sevišķā rāl^tā- .^Red.).^v^ koneresa deenunktā biia nanel ^"s;lņipš atrada laba kartība, Ŗe-
-jauniešu problēmām Amerikā, ku- an ierosināja i^tedrtv^^^^^ ŗu vadīja arcMtiekts AMris Roze
BO Detrbitās, bet piedalījās Rai-: Pesimistisku ziņojumu par AL monds Ziemelis (Kalamazū), Jānis valdes darbu aizvadītajā ga-Stāks (Milvoki), Māra Jurjāne un ļoti skeptisku nākotnes pro-(klīvlēnda),! Liene Dindone (Džo- S^o^i sniedza priekšsēdes vietnieks Eeta), Sniedze RUņģe (Kalamazūy ^^is Grīiwalds. Pēc viņa doņiām, un Valdis Vilks (Londona, Onta- apvienības biedri vairās no sada^ rio)r^ēč pāiTunām par nacionā- bibas ^ valdi, tādēļ biedru ņeak-lisma izp^smēm, ašimilāčiju;duā- «vitātesa^ņekādi projekti nav^^^^^ iisimi lojāMtē pret pal^ēruma^^z^^ Valdes īpašāk projekta
ihi un;Latviju,
dramatisku kāpinājumu jautāju- P^r apkārtrakstu izsūtīšami un mā,J.ptsti;esoša3ā;situādjā tu darīt latviešu jaumeši. Pie vā^^^^^^^^
da pieteicās ^rī daudzi klausītāji, kongresa otras dienas pēcpusdienā, priekšsēdi Austri Ruņģi. ^Apakša īPaneļdiskusijā par latviešu, Pārrunās izskanēja 'doma, ki Par ALjAs priekšsēdi ievēlēja kreisās) 0. ļJpatnieķs, R. Ziemelis, J^ Stāks, M. Jurjāia, disScs^as viešu sabiedrība būtu jāpārvar Mārti^^ aizspriedumi un jāpalīdzV jaunie- viņa vietnieku Jāni BUņ^^^^ šiem allrast vietu tajā: Sabiedrības lenda); austrumu apgabala Vipe. prasībļs no latviešu jauniešiem ir priekšsēdis būs Bruno Kleimaņis augstas: tiem jāgūst panākumi di- (Ņujorka), vidienes apgabala vice» vās kultūrās; divās sabiedrībās, prd-is Mārcis Daiga (Kohimbusa), daurmēra jaunieša spējas še ne* rietumu apgabala vicepr-de Baiba der. Tā latviešu jaunieša paraug- Strada, sabiedrisko lietu vicep^de tēls gandrīz vai tuvojas savā veir Gita Dzelzgalve (Vašingtona), spe-da pārcilvēka iedeālam. Un tomēr ciālo projektu vicepr-dis Jānis Mū^
AINAS NO AMERIKAS LATVIEŠU JAUNATNES APVIENĪBAS.-!?., KONGRESA KALAMAZŪ
Augšā pa kreisi: Kongresa prezidijs (no kreisās) jaranievelētaiš ALJAs valdes priekšsēdis M. Dūms, V. Ūdenāne, kongresa vadītājs J. Bungs, M. Detlava un M. Lele; pie sienas Latvijas karte, kup Kalamazii jauniešiem dāvināja kongresa referents, amerikāņa vēstrarnieks pro! E. Nodels. i- Augšā pa labi: Jauniešu muzikālā grupa Ceļinieki no Čikāgas: priekšā no Ijreisās 4/AJuma, P. Bokaldera un L Kļaviņa; aizmugure JiTreigiits, V. Ānuns lin T. Uībis. — Vidū pa kreisi: Daļa' kongresa laika aizritēja darba grupu sēdēs; priekšplānā viena komisija spriež par ALJAu un jauniešu pulciņiem, aizmugurē otra pārrunā jautājumu par apvienību uh kmltlirās darbu^ — Vidū pa labi: Latviešu nacionālās jaunatnes apvienības Kanādā valdes priekšsēde Anda Ubere sarunā ar kongresa rīcības komitejas
iu problēmām Ameirikā (n^ Roze/L. Dindone, S. Fotb: Aivars Ruņģis
Pēteris Aigars f j ^ ^
Latviešu tautas nākotnes iztedzes
(I) gireznākajām Rīgas priekšpusē-
Šis grūti atminamais jautājums tam? nodarbina kā apzinīgākos trimdi- Tautai Latvijā un ari dažam la-niekusj tā tautiešus dzimtene, bam trimdiniekam ,,tālredzīgi ipaši 'to paaudzi, kura izaugusi visziņi''^i^ iestāstīt, ka
pēc Latvijas neatķai^as iznīci- rietumvj^ļstis nav ieinteresētas nāŠanas. Bez nākotnes perspektb Raltijas fvalstu likteni, ka padom-vām neviena tauta nevar drivot, ju armija inekad neatdos zemi, tāpat kā cilvēks nevar eksistēt, kuru iekarojusi, Taču pasaulē atrazdamies izredžu strupceļā; nav tādu tautu, kuras būtu izre-Vai mums ir izredzes pēc visa tā, dzētas citasļ kalpināt, tāpat kā kas noticis pēdējos 30 gados un nav tādu tautu^ kufām būtu aiz-jojMrojām notiek mūsu tēvzemē, liegts cīnītieis par savu brī^u kur latvieši vairs nav paši sava un neatkarību. Vismaz jaiiriā pa-jikteņa lēmēji? Kamēr tauta ap- aUdže Latvijā nav šī pesimisma zinās savu aicinājumu, kampr tā indes sagjmdēta. Tā zina^ kā svē-Spēj nosargāt savu valodu, kul- tas govis tāpat padotas noveco-tūru un reliģiju, tikmēr arvien ir šahai kā nesvētās.
izredzes.^ ^ Ko vēlas jaunā paaudze Latvi-
Pasaule nekas ^ nav s^si^, ^^-^^ viss plūst un pārveidojas. T^utUa^
eksistence nav_atkanga no stipro tos pašu brīvības, individuālās ķaimiņu^ velmem vai poMiskiem ^ nacionālās brīvības augļus kā aptamiem, bet no Jautas Jopek-ģ^^^ laikā varonīgie ungāru un ļu fiziskas uņ garīgas modrības, ^^^^^t^^^^^ Daži domā, ka no^^pielaikosanās^jin ^^^p^^ spējam.^ TaiUa dzīvo ari bez^zeK
ta,^_^a ias tanŗ nolaupīts, bet iet ^eju ir tikai jaunatnes akla iedo-, boja, ja zaudējušas savus_^naci- bet Ri^^^^^^^ onalos ^centienus^^ savu vitahtati. ^.^^^ ^^^j-^^ PĶvis tas noteic, kādas tautes j^^^^ ^.^^^ teorētiskajām stiprumiļ «Ik tai ir.tanku u^
|abalu, gau - cik supuļu un jaunatni, ka nevis nacionālo
darb^ 'o^v Techmkasprogress j^,tību ievē^^^
nebutiŗ nocenoļains pa^^ novedusi padonijusaimniecL
bet mes pielaista mhelāko m bu uh ideoloģiju strupceļā, kur
du,^sav^ tautas^Iiktem sēstot. ^ ^ poUcijas un biro-
tdcai ar kara m» "il«iecn)as tech- j^^^^^^^^ *" .
nikaš sasniegumiem, kuri visi pa- vtY- ^'
gaidām ir tikai liekalstii rokās. rasu naida kultiv^^^
Nevis labākie ieroči, bet labākā g f.*W vaļsirdīgi, ķaiasso. morāle izškiŗ ne vien karus, bet «ta^^^
sacensības šajā pasaulē, kura
gan ii^ izpētījusi debess ķerme- ^'^^^ , pieķērušās ņusi bet netiek galā ar zemes Ke- strādnieku masas, kas noraida tām. Ja būtu citādi, tad nepasta- tfy^*"^^^^^^ vētii vairs neviena maza tauta, «taļmisms bya un pakkš krievu
Taču daba vēlas, lai augtu lieU un ^^"0"^»"»^ mazi koM, lai būtu lieli un mazi
kalni, lai dzīvības fainomensel- ķ«Fas ar vāru iekļautas padom-pdtu ar lielu un mazu tautu plau- 3« impenjā un kuru dzīvi un ga-šām. Utopija pai- vienu valodu ^^o potenciāU savā labā izman-pasaulē un par vienii tautu ir tik« krievu Uelvalšts, MazJīkuma pat veca kā Bābeles torņa le- tautas - šis mazākums, liekas,
tuvojas 5Ō% no visa Pad. savie-
iZVĒRTĒTi VECO
Kas dziļāk ieskatījies vēstures "^^^^^^^^«tāju skaita, vēlas ci-pretrunīgajos noslēpumos, Imsat-^^^^^ sociālisniu, vēlas revīzidnis^ klājis likumu, ka lielu un ari ^^^^^ tādu sociāUsmu,
mazu tautu dzīvē ir savi uzplau-k»ļrā darba darītājam, nevis dar-kuma un ari savi lapkriša pe- devējam vien ir noteikšana riodi, kad liekas, U viss ir zau- P»»^ ^^ažošanas procesu un peļņas dēts. Tomēr n^ieiiauelaime nav ^adaU; tās vēlas individuālo bri-tik liela Jķā sākumā liekas, un he^^^^^ s viens Ienākums nav tīk neapstri- Rietumos kultivētais pretko-^ams, kā uzvarētājam pirmajā mūnisms, jāatzīstas, nav bijis tik apskurbumā Šķiet, Uzvaras pār- iedarbīgs serums pret komūnis-vēršas tautu nelaimē un zaudē- ma izplatīšanos kā revīzionisms, i^si kaujas ar laiku kļīist par uz- kaš radies pašā komunisma lielvarām, tai izprastu notikumus, valsts paspāirnē, izaudzis ho pie-Ir jānostājas mazliet nomaļus, redzes un 1 secinājumieni par to, Hevtena tauta, kuŗ^ dzīvot, ko partija solīja 1917. gadā un ko nevar savos apsvērumos vadīties dod un sola .1969. gadā. Revīzi-tikai no emocijām, naida vai onisma process nav kādas apvie-
TO^S lĒlGĀD^S: NOTEIKUMI ; ;
Bezpeļņas sociālās labdarības tru tuvumā, kur ir baznīcas, veika^ līdzekļiem. Aizdevumu valdībā var Saudzības jūtām pret d^^ tau-riotas ideoloģijas izraisīts, bet cil-tādi'ir un darbojas latviešu sa- nieks^^^^^'(^^ mazgāšanas iespējas; M- piešķirt, ja pašiem savākti vismaz ^^t^ bet gan no savām un savu vēka veselā saprāta, tautu naci-
l)iedrīļ)ā. Diskusija rosināja kon- ta Grīriyalda (Anarbora), ķasie- dē ?9.^ i^^ Ņujorkā valdes no un cits ikdienai vajadzīgais.; viena gada admī izdevu- kaimiņu dzīvības" interesēm, ^^^p^ insitinķtu ^tēts; tas ir
gresa dalībniekus ļoti intensM^^^d^^ tagad Tādēļ veco ļaužu mītni nmrieri-mii^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^; Lai ļiārdzSvotu^^^^ daudz spēcīgāks par visām Lē-
māt par praktiskiem veidiem, kā Itasieŗa palīdze Liga/ Daiga (Tple- jāizšķiras, kādu ceļu tālāic iet. Pēc kot Ņujorkas latviešu ev.-lut.drau- Mītnei Jābūt celtai p^c paredzē- malMkn, latviešu tautai, manu- dogmām> kaut airi
piepildīt 5avuvsūtn)U.(Art^^^^^^^ ^0), sekretāre Mārīte ■ Detlāvā līdzšinējās ziedojumu akcijas no- džesīt)ašumā KatskUu kalnos vai tiem noteikumiem/Tā,piemēram^^^ i jāiesaistās neauglīgā labi samaksāti„teorētiķi" des-
neļdiskusijas atreferējumu snie^^^ spriežot, ir pierādījies, - ka 'Gaŗezerā. Arī apbūves gabalu ne- visām durvīm jāveŗas uz ārpusi, sacensībā pēc lābMajibās, IniŗaS mitkārt to pier maldi-
sīm atsevišķo • Ieva Ģreize (Filadelfija). Revīzi- ar latviešu sabiedrības atbalstu var iegādāties bez federālās valsts jābūt trauks^^ vannām logatiem nav izmēru, bet gan jā- gu. Politiska doktr^^
■ Iepriekšējā dienāļ bija notikusi jas komisijas^^p^^ piekŗišanais, vajadzīgi reliņi, jāiekārto arī <;itās pūlas koordinēt savi garīgie un savos pamatos amorāla, nevar
pianeļdīskusija pai- ALJAs darba Kleberis, bet locekļi Andrejs Seb- celt, MēļJāmēģina izmantot ame-: Vecajiem ļaudīm visi līdzeni iā- drošības ierīces^ Tādēļ nav izdevī. fiziskie spēki, jābiit nomodā par būt par iedigU jaunai morālei, problēmām ļpjāra Upatnieka <Lanr ris, Ziedonis Ķēzbe Modris rikāņuflnancēšanās plāni. Latvie- dā gadījumā nebūtu jānodod Vecu ēku pārvērst veco paaudžu vitālitātL Tukšas zemes Kādi ir Mevu impērijas jhērķi,
singā) vādīfe,kuji piedalījās J^^ mītnē, jo pārbūve izmaksātu arvieii krit par upuri vanaaļiem, tas par jaunu deklarēts žurnāla
nis Būngs (KKvlenda), Dac^ Ince sies Valdis Daiga, Valdis Šiliņš un valdības plāns, pēc kura aizdodlī-tuni pašam vai izmantot kopgaldu, dārgi, šai^^s^^ jau saru- par spīti augstās kultūrās >aU^^
(MUvolkDvAnila Spolīte: (Grand Pēteris Jurjāns, bet par ALJAs dzekļus uz 5Ō gadiem par 1% ga- būtu katra iemītnieka:izvēlē, šā- nājusi amerikāņu architektu Vilja- kam. Mūsu īsais■ neatkarības numura, Itur cita, Rapidi); Egons Kubuliņš (Lans^^^ bankas du: īpašumu varētu pārvaļdft Ķ. Džonķu, kasspeciālizējas, Iļiks nav latviešu tautai/atWajis^^^^s^^
ga) un Auseklis Zaķis (Toronto). Grīnvaidu un Ģirtu Ķauga^^ ; par 7^^% gadā, bet 6V^% maksā latvieši, ar latviešu sarunu valo- tieši veco; ļaužu mītņu celšanā.^"^^ patstāvības jaglab^nas Diskusijas nostādījums ietvēra bet naUdas aizņēmējiem du. Pēc federālās Valdības note^ Ir izredzes vēl šogad no valdības
ALJAs vadības gada darbu un ne- nieks un (^sKaugars ziņoja par jāmaksā tikai 1%. Bez tam 20% no kumipm, šādā mītnē jāuzņem visi saņemt apsti|)rinājumu, ka CeV J^^^^i,^^**^^,^ ņar
tieši izvērtās par nesaudzīgu va^ saviem projektiem jaM^ dzīvokļiem valdiba sainaksātu no bez jebkādas diskriminācU^^^ Uz vinu pie-
desMtiku.Debašuheigudaļādzb kās izglītības ^^U^^^^^ būtu latvie- tas no ienākuma nodokļa. mak^ augstāko cenu prasījuma dara^^^
vi piedalījās ari «daļa ķongre-vas^^^^ slikts. Dztsu, tas varētu atturēt citu tau mītnes celšanas veids bū- ^īinējas sevišķi uz tiem ku^ onālajāš skolas līdzte^
sa dalībnieku, meklējot veidus, kā tiks Rie^^ ■'i/bi.p: ts. ,,Housing" paMzību, kas .^^ bija devusi^ vai- priekšmetiem sāka mācīt ^^^^^^^
-padarīt efektīvāku to savā nmžā spētu valodu. Ne^^^^^^^
darbību nākotnē. Kopdoma bija, ka ieskaite (cred^ sabiedriskajā dzī-
. valddMtu jācenšas aizsniegt va^ 120, iemītmekiem, jo šāds skaits^^^^j^
rāki latviešu jauniešu : nekā līdz darbi un. ktviešu^merātūra.^ mā, tā guļamistaba, bet, vienam nodrošinātu visa pārvaldes aparā^ mazāk izdevīga. _ ■ .ķirmju pamatigi izcaurumpts. vairāk; un vairāk/^ Liekas, kat-
mazākuma tautības locek-kurš p!rot patstāvīgi domāt, nebūs'šaubu, ko šis īorievu valo^
tiem^ iespēja satikties^ jāievada svētku; laikā Toronto no 30. jūnya^ dzīvokliīvarētu maksāt 35---80 diSi. devumu visa īpašunaa])ūyei, pār- stu^^^v^^^ iederār pēc nāves būtu jāapsargā kapā das daudzināšanas un priekšrocī-
v^iu darbošanās mērķtiecī^^^ 7 valdei uīi uz valdības aizdevumiem. Ar ^em pašiem sargiem sar- bu manevrs nozīmē,
zie^ā: Tāpat kā m^ Šādai mītnei jābūt apdzīvotu ceh- tāra iegādei, kas jāpērk par pašu (Nobeigums 5.^^!^^ : ; gāja viņa laicīgo mM vienā; (Beigas nāk, smmurš)
patstāvības saglabāšanas mām, teikts: ,,Sociālistiskās sa-ārēji būdami biedrības veidošanās procesā krievu valodas apgūšana kļuvusi
nepieciešamību daiīdziem
DAUGAVAS VANAGU OI^GANIIĀCIJA^
visās PV ļiodaļās un pv apvienības