I .
1,32. Et-m
LUDZU. KLAUiSl£tI£S Toronto Latviešu misijas radio raidijumtt 14. GADA GĀJUSIĀ BRIDIS AR DIEVU katru svētdienu, no plJ
S -9.30 Niagaras WHLD raidīt8|s
(vilnis 1270) Inlormāciji.. talr. Torouto 261-4Ž18
ČIKĀGAS PIECĪŠU": BRĪNIŠĶĪGIE PIEDZIVOJUM (S])i
sēdus izslaca cauri
ALBERTS LEGZDIŅŠ RAKSTA, KĀDĒĻ BRISBANĒ IR LABI UZSTĀTIES OTRDIENAS ® KĀ PIECiSi (GANDRSS) UZVARĒJA LATVIEŠU NOVUSISTU IZLASI «KAS NOTIEK> JA MODERNĀS TELPĀS IELAIŽ VECMODĪGU PUBLIKU ® KĀ PIECĪŠI TIKĀS AR AUSTRĀLIJAS MINISTRU PREZIDENTU «KĀ ULDIS IZMĀCĪJĀS PAR
„1LEMPNERU»M& KĀDĒĻ PIECĪŠIEM MELBURNAS LIDLAUKĀ UZBRUKA «ZILACr UN KĀ NO TIEM. IZBĒGA
InfoniiatiOTi
kanādas baznīcās
TORONTO
ZIŅOJUMS
Biju, laikam, gulējis kopš lidma- ASV-Austrālijas 1. meistarsacīkstēs Bijām mazliet izbrīnījušies, kad tumsā spīdošo ,,Ēxit'V zīmi. Starp-šīnas pacelšanās Sidnejā, kad ma- novusā. Jau sākumā ar jaunek- lidmašīna gatavojās nolaisties ne- bridi klusēdami siļcām^m^ ni pamodināja stjuarteses burbuļo- līgo optimismu izcēlās Uldis, Da^i- lielā lidlaukā,-jo nekur tuvumā ne- nestos Bacardi ar Coca Colu. Arī jošs: „Would you cāre for a cup of ņodams: „Parādiet, -man, kā šo redzējām apdzīvotas vielās. Kā no Sidnejas atbraukušie sekotāji ArcbibfsiapsA. Lūsis, 5 Valley-tea?"Iekām atžilbu, manās rokās spēli spēlē, un mēs jums sametī- mums vēlāk pastāstīja vienīgā sa- bija drūmi. Izrādes otrā; daļā. to- SAIMNIEKU UN ĪRNIEKU : ?6WaiS***'s?TāDa draudie īd! ^^^^ iespiesta krūzīte, un, lejot sim!" Beigās tomēr triumfēja pie- gaidītāja, tad to visu paredzējis mēr veicās labāk,-jo visi vietējās LIKUMA JAUNIE -NOTEIKUMI 92i-:i32V, 2(M) lia^ grupas Sprigulītis ■ '
Dievkalpojumi netiek regulāri meitene to piepildīja ar tēju un Pēc pusnakts mēģināju zvanīt fins, kurš 1912. gadā iesācis pilsē- dalībnieki bija pārsēdušies pirmā- 1^6^—69 katru svētdienu pikst: XI dienā pienu --pa austrāliešu modei. Ar uz Čikāgu, bet vienmēr atbildēja tas plānošanu. Kanberas ielas ir jās rindās un skaļi aplaudēja un Ontario valdība leģislātūrā draudzes baznīcā. , ārzemju ceļotājiem parasti jau tā svešs vīrietis. Beidzot noskaidro- taisnas un platas, apstādītas krū- smējās, vienalga, vai bija kam ierosināja likumprojektu .
Māc. Ā. Cōps, 38 Balaby Or, neapietas, tacu mana baltā aitu jās, ka arī.:šai laukā austrālieši miem, piiķēm un kokiem. Starp aplaudēt un smiet, vai ari ne., Saimnieku un īrnieku Don Mills. Tālr. 449-4087. farmeŗa cepure un no vietējā alus neuzticas sievietēm, tādēļ „telefo- modernajām valdības ēkām daudz Troksnis tomēr atdzīvināja zāli un likuma noteikumu
Sv. Andreja draudse, tel 924-1563, užbriedušais jostas līmenis, viņā, na jaunkundzes" ir vīrieši. Kad zālāju laukumu un automašīnu no- kopā ar dažiem latvi^u klausītSv grozījumam, kas pieņemts £^ Cariton St. un Jarvis St. krastoju- laikam, bija radījis austrālisku ie- tas bija skaidrs, mani pēc divām vietņu. Gandrīz.pašā pilsētas vidū jiem pamodināja arī vairākus aus- nosaukumu Sairtmieku un mā, Toronso ^ spaidu. Dzerot bālgano tēju, atce- minūtēm savienoja ar Čikāgu, un liels mākslīgs ezers. trāliešu ciemiņus. " īrnieku likuma grozījumi 1968-69.
^22.^ februāri pl. 3_pēcpusdienil ^gj^g mani ar to dzirdināja ber- bija labi dzirdēt mazā dēla skaid- Vispirms piestājāmies pie v mc Visumā izrāde vilkās kā Bkla- Šis likums stājies spēkā dievkalpojums un svētdienas sko- na dienās, tikai toreiz, lai es neap- ro „labrīt!" Mazāk skaidra bija dernā pilsētas centrā, kur stikla ses filma. Iekšēji saviļņoti, bet 1970. gada 1. janvārL
dedzinātos, tēju uzlēja uz puķainas atikušo divarpus minūšu saruna vitrīnā mums- pretim kliedza pla- ārēji nesajūsmināti vācām ProittcJaļvenie Noteikumi ievē^^^^ apakštasītes, un es to strebu pa ar sieviņu — par pelēm pagrabā, kāti „Th€ Ghicago Quintet — savus instrumentus un tad gaidi- ļ^eatkaŗīgi rio īres līgumā ' krievu modei. Nez', ko teiktu par īrniekiem, kuri nemaksā, par Scetches and Lyrics in Latviaņ'-^ jāra, kad sāks ^škt autogrammu! j^jj^j^. j^^^ mans austrāliešu blakussēdētājs^ sniega kupenām uz trotuāra un i'as pēdējais arī bijis vainīgs, ka tīkotāji. Viena kundze ari pabāza vie*šu"draud2eš"i7vkarp^^^ es palielu tēju uz apakštasītes, beigās: >„Neiztērē visu naudu!"- esam noraidīti vietējā .televīzijā, galvu, bet, ieraudzījusi m'ani no- 1) Divdesmit vienas dienas^
^ek Sv. ttarnaba baznīcā, . 361 bet, diemžēl, to nevarēju, jo tur ^Trešdienas rīts pienāca pēc da- Pēc īsas apskates devāmies uz velkam virskreklu, nomurmināja laikā pēc tam, kad īrnieks Oanforth Ave. papīra zalvete. žām stundām. Kamēr Jānītis (Rin- mums paredzēto sadales punktu, „pardon" un kā gliemezis pēc pir- parakstījis un nodevis īres
22. februāri pl. 2 pēcpusdienā apmēram stundas Udojuma ^^^^) ar lineāru (Dzeni) mēģina- kur mus pie tlurvīm sagaidīja iz- mā lietus piliena atrāva galvu at- līgumu, saimniekam jāapgādā
Lielas lūdzamās dienas dievkalpo- jļ^ļai^^jnies Brisbanes lidlaukā un 3a izpelnīties vietējo meiteņu ap- skatīga Austrālijas latviete un pit^ pakaļ aiz ugunsdrošajām tērauda .īmieks ar īres līguma
la; pēc dievkalpojuma dāmu ko
mitējas gadskārtējais bazārs.,
Mac. A. Mnedis, 44 Maniyn Cf., Toronio 16, tel. 751-2139.
Toronto Austrumu ev.-lut.
MamUtona» iauie&u fiv.-lui. Kris. un,mēs ar skaudību no- dīgās koka ģimenes mājas, kuras visiem gribētājiem. Daudz laika dzēs, un tā mēs atkāpāmies uz
us auoze i« Viciona Ave., ^* g^ļQjgjjjVgayy ggŗ^^jļ^j^ būvētas vairākus metrus virs ze- ciemoties gan neatlika.: Pārģērba- lietuviešu klubUj kur mums bija
Māc. iii. Pavasara
MONTREALA
_____ ni ar Uldi Streipu uzņēma veikal- "^^s uz pāļiem, lai vējš dzesinātu mies un steidzāmies atpakaļ uz zā- paredzēta ma^a sanākšana.
Māc A. Voitkus 343» Rosedaic «iekš Okša kungs ar kundzi. Viņu gnīdas. Jocīgas mums šķita ari li, kur visa vakara vadībā bija Klubs izrādījās vienīgā vieta,
yenue, Monireai'a» ft». y. lei. modernā māja atrodas mazā pa- Ziemsvētku dekorācijas, pārvilk- vietējo -justrāļu rokās. 30 minūtēs kur tik vēlu vakarā Var vēl dabūt
ttUiki-644. .kalnā, puķu un krūmu iežogota, tas pār saules sakarsēto galveno izgājām cauri programlmai ar ap- stiprāku padzerienu. Vairāki lietu-
Monueaias lalļviešu ev;..lul. Tris- g^anīistabā jau klāja galdu ''un ielu, kurā, ar tropu ķiveri galvā, gaismotāju, lai pieskaņotu gaismas viešu biedri jau izskatījās līdzīgi
i^^Ji^^'fvtūūi^'^^ ^amēr vēl skaloju nost ceļa pu- Policists diriģēja satiksmi. efektus. Skaņu sistēma izrādījās pie sienas piestiprinātajām briežu
6IAVA tekļus, jau dzirdēju pie galda vien- Ap.,pu.sdienas laiku jau atkal li. pirmklasīga, un nelielā^ bet mo- galvām, tikai ar pārcilvēcigu spē-
Mac Jifig" Lanse m Pleasani ^ēr izsalkušā- Ulža pieklājīgo gre- ^ojām atpakaļ uz Sidneju, jo še dernā zāle izskatījās ļoti mājīga ku spējot noturēties pie bāra le-
i'k. Kū.i 7^ sākas un beidzas visi iekšzemes Pirms iz.'ādes gan bijām brīdināti, tes mala.s. Arī latvieši še laikam
ev.-iui. ittiera drauiue'dv. i'etefa Divas stUndaš pirms izrādes ie- l^^oj""^!- Lidlaukā mūs atkal sa- ka liels skatītāju skaits nav gai- labi pazīstami, jo nekādas biedru
*"22''^*SāJr5^*^^npļnļ?;HJpnā rādāmies Brisbanes latviešu na- gaidīja azticamā Sane Āboliņa ar dāms, tomēr, uzejot uz skatuves, kartes neprasīja. Kaut jaunākie
Lielās lūdz^ās diPD^r riiPv^^^^ mā, pēc ārienes spriežot, vienkār- attīstītajām Fidžī fotogrāfijām un satrūkāmies, jo 300 ar samtu pār- Piecīši sāka spēlēt biljardu un" or-
pojums ar oievgaldu.
šā koka ēkā, kura mazliet atgādi-"
Latvijas Amerikā" redaktora A.-vilktajos sēdekļos nevarējām, sa-ganizēja izbraukumu pilsētas ap-nahernhūtiešu saiešanas namu. ^^"^^^^ adresi, kuru šai brīdī, ie- skatĀt vairāk par 100 kvēlojošu skatei Sidnejas, un Kanberas lat-Iekšpusē bija neliela zāle ar tādii spējams, pūlējās izburtot kāds Fi- acu pāru. viešu meiteņu pavadībā,, es ar II- ^
pašu skatuvi un priekšā saliktiem —^ iedzimtais, kas atradis manu Diemžēl, neesam vēl tik notruli- māru, kā jau drusku vecāku, ju- 3) Saimnieks nav tiesīgs
mēneša īres iemaksu kā nodrošinājumu pēdējā mēneša īrei, par ko sainmiekam gadā maksājami 6%. Pirms 1. janvāra iemaksāto drošības naudu atļauts paturēt līdz īres līguma notecēšanai vai tā atjaunošanai, par depozītu maksājot 6% gadā. Tā atmaksājama 15 dienu laikā pēc īres līguma izbeigšanās, izņemot, ja . īrnieks ar mieru, vai ari ar tiesas lēmumu saimniekam piešķirtas tiesības noteiktu summu aizturēt.
lULENDAHS
lUliUNW
baznīcas soliem. Par spīti otMe- pazaudēto adrešu grāmati nāti, lai to panestu bez sekām. No tām mazu nogurumu un kopā nas vakaram zāle drīz vien bija ' • • Pēc divām stundām sēdējām tā cieš diezgan jūtami mūsu uz- naktsmājas īpašniekiem devāmi pilrla, un tā mēs apmierināti uz- atkal lidmašīnā un lidojām uz vedums, un vislabāk situāciju rak- mājup. iJ2. februārī pil 5 Latviešu namā soļojām uz skatuves. Gaišās zāles AustrāUjas māksUgo galvaspHsētu sturoja Ilmārs, drūmi skatīdamies (Sērijas 5. raksta.
ILiA giiLiazijas auozeiļņu ta- ugunis ļāva mums. labi saredzēt Kanberu. pāri tukšajām krēslu rindām uz nobeigums nāk. numurā)
~ lantuļvakars.. gandrīz katra skatītāja sejas vaib-
leucuan - pl. 8 vak. Latviešu ^ toreiz tas palīdzēja, jo nama mac^it^fcksiema leterats ^^^^ izrādījās tikpat -smaidīgi, kā —rrra^^UitJS t}azmca un -anti- koncertapvienibas kasieris pēc iz-kxxoCoMviūZikčaaja daļa baritons P^^^o^^ sarīkojuma. Vai nu bris-iraans Gfcisiauts.' baiiieši bija izslāpuši pēc latvis-
100 gadu
_ . . . (Pārnesums no 5. Ipp.) Lettonia kopā ar Literāriem va- tieši pielikuži savas domas um
No ^i. ifcoruāŗa - 8. martam V. ^lem skatuves sniegumiem vai ari ^-^^^ p.^ saņemta apstiprināju- kariem varēja aizvadīt darba pil- rokas šī vienreizējā notikuma īs-
Pavuia gie/inu .izstāde bv. Jāņa humoristiski noskaņoti, bet ^^.^ universitātes vadības nus, un raženus pirmo.s 30 gadus, tenošaria. Līdz 1920. gada 23. feb-
bazmcas mazajā bie, 200 Bgļ. nelikās, ka viņi smietos un a Lettionia '1882. gada 14. maijā kļu- Ari attieksmes ar vācu studen- ruārim, kad Lettonia nolēma "pār-
morai avēnijā. Atklāšana 27. <^6tu tikai pieklājības dēļ, kā kāds pļļjjļ.ļggjg2 locekle Tērbatas tiem bija uzlabojušās un kļuva celties uz RlgU;, Literārie vakari
feoruāri pi. 8. Izstāde atvērta no ^^^^^ apdāvināts novērotājs vēlāk ^^^^^^^ konventā. . gandrīz normālas Udz 1905. ga- notika visai neregulāri, jo Uelāka
pl. 6 Hdz 9. vakarā, sestdienās spriedelēja. Uz vakara beigām mēs Nākošajā «^sēmestirī pēc Letto- dam, kad tās- letoņu un vāciešu daļā aktīvo tautiešu atradās
un svētaienās no 3 - 9. peldējām uz provinciāla, taču lat- njas krāsu atsegšanas tās locekļi, starpā atkal krasi saasinājās. Latvijas armijā Studentu rotā. t „4.v,MaQ ,,n nih, t f+ •
io. lebiuaiī -1 pi. 8 vakarā Co- ^iska sirsnības viļņa, kādu' būtu apzinoties savu spēku un tiesības, Latviešu studenti atteicās pie- Savos 50 Tērbatas gados Lettonia 5,, n^s^TK^tL, ° " , . . y^^^"* ^^^^^ ^iena,
aizturēt īrnieka mēbeles vai citu mantu nenokārtotas īres gadījumā.
4) īres līgumi paldauti tiem pašiem noteikumiem kā vispārējie līgumi.
5) Izņemot vajadzības gadījumos .(emergency), saimnieks nav tiesīgs ieiet izīrētās telpās bez • ' ' 24 stundu iepriekšēja rakstveida paziņojuma. • Apmeklējuma laikam jāizvēlas dienas stundas,' kas paziņojumā minamas.
6) Saimnieks nedrīkst prasīt īres ^ samaksu ar vēlāku datumu datētiem čekiem.
7) Saimniekam jāpieļauj sabiedrisku amatu kandidātu un ^ personu, kas vāc balsis viņu
labā, iekļūšana īrētajās telpās.
8) Aizliegts mainīt atslēgas īres ' līguma laikā, izņemot pēc
saimnieka un īrnieka savstarpējas
vienošanās,
9) Saimnieks atbildīgs par īrēto telpu uzturēšanu labā stāvoklī, piemēroti apdzīvošanai. īrnieks atbildīgs ■ par īrēto telpu tīrību un paša vai citu personu, kuriem atļāvis savās telpas apmeklēt,
: izdarīto bojājumu salabošanu. .
10) Ja īres maksāšanā nav • ieturēts termiņš, īrnieks var izlabot savu pārkāpumu, samaksājot īres parādu, un .
"tādā veidā atbrīvoties ļūo konsekvencēm, kas paredzētas līgumā īres maksas ^ nenokārtošanas gadījumā.
11) . Ja īpaša īre^ līguma nav, dzīvokļa uzteikšanai noteikti sekojoši veidi.
Saimnieks vai īrnieks var uzteikt dzīvokli ar vārdiem vai rakstveidā. Lai uzteiktu nedēļas Iri,. paziņojums ■ jāizdara īres nedējas pēdējā dienā vai arī pirms tās, lai ' uzteikums būtu spēkā nākošās īres nedējas pēdējā dieM. . Paziņojums par mēneša īres - : uzteikumu jāizdara īres mēneša .pēdējā dienā vai pirms tās, lai.-tas stātos spēkā nākošā īres mēneša pēdējā dienā. Paziņojums par gada īres izbeigšanu jāizdara 60 dienu . pirms īres gada beigām vai ātrāk, lai tas būtu efektīvs īres gada pēdējā dienā. .Saimnieks tiesīgs saņemt kompensāciju par telpām, v ' kuras īrnieks.nav atbrīvojis pēc tam, kad saņēmis : uzteikuma rakstveida paziņojumu...
12) Sainmieks nevar atgūt izīrētās telpas bez īrnieka piekrišanas vai tiesas lēmuma.
13) Depozitu, īrnieka mantības, atslēgas mainīšanas un balsu • vākšanas noteikumu neievērošana, saimniekam var sagādāt naudas sodu.Jīdz 1000 dol.
14) Pašvaldības tiesīgas nodibināt; saimnieku un īrnieku padomdotuves.. -
THE HON. JOHN ROBARTS Prime Minister o£ Ontario
13. martā - pi. 7.30 vakarā Imi ^^^^^a nama aizmugurē un dzi- Māšanos un uzplaukšanu. 2) Vai nevarēja; mainīt. Letoņu saimei daudziem n7vi^7m pieM^ Māku škartii^ļi^r vēstVeš'periodā''^'"'^'
on ilie Parii viesnīcā Toronto U ieelpojām ^spirdzinošo vasaras Jfļ^f ^^^^„ļ _ ^ v^^*^' ^^^^^ ^^^^^ daļu sava lai- tu, ieskaitot vairākus senatorus. Ies fcaŗa. Darbs norisinās 21 ko-
pēc otra pasau-
rīkotā Kaipa- "^^ts gaisu. Tādu jau sen vairs ^isku garu? - a) Vajadzīgs no kal Literāro vakaru pārrunas un jjg^oja ari .korporācijas dzi- prokurorus, tiesu palātas priekš' -Pā 3 kontinentos AfI Lettonias
nebijām baudījuši kopš apmešanās pnncipiala stāvokļa; b) vajadzīgs debatēs izkristallīzēt Jamiu un tS- vd. ' \ sēdi mi daudzus tiesnešus m ad- terāro vakaru^esTādS^
rīja - 12. aprīlim Ē. ^''^ ^^^vajām dienvidu V^™, S^?*Pffnni. «n i*^'^"*:! ^f^^-' Neatkarīgās Latvijas gadi bija vokātus; lielu skaitu ārstu, no nās, tiem notiekot visdažādāka-
Vingŗa gleznu izstāde Sv. Jāna P^^lodes debesīm, līdzīgi skatuves ^.^'.'°,f^" ^^^^^^^05. gada notikumi bija visproduktīvākie Lettonias vēstu- tiem 13 sHmm^cu direktoru; Lat- jās rietumu pasaules pūsētās. Tā-
s sarīkojumu telpās - dekorācijām, slējās apkārtējo mā-- ™^^^ Ltf',..1^ f P^ī^^^ajaunam domam, un nap ^ē. Daudzu vakarnieku un Tērba- vijas armijas virsniekus, no tiem pat kā Tērbatas un Rīgas nos-
korporāciju kopas ka balle.
No 3. aprīļa — 12. aprīlim
gal- 3 grāmatās Šie izdevumi biia vie tu iesauca armijā, daudzi iestā- dienu. Literārajiem vakariem Rl- ^ona pulkos un sekojošajās bēg- A. Tēfinanis vadījis Ek'opas lat-ieci- ni no pirmajiem mūsu zinātnis' Tas brīvprātīgi latviešu strēlnieku gas posmā (1920. - 1940.) bija it |u gaitās izklīstot pa visdažādā- viešu jaunatne5_ apvienību, bet U.
draudzes sarikojumu telpās - «eKoracijam, siejas apKariejo ma- 1 • T itprārip vnVari" ^5 ^"177 r"^'*"* v.ux„«„., ««v.- ^e. uauazu vaĶamīcKU un Teroa- vijas armijas vnrsmeKUS, no Uem pat Kā Tērbatas un Rīgas pos-200 Balmoral Ave. Atidāšana 3. J" «i^^^ti. mums pretim draudzīgi '"t kā sāk^^^^^ onalpohtiskas atziņas saka pie- tas laika letoņu sapņi nu bija īs- vienu ģenerāli un 9 pulkvežus; mos, letoņi arī tagad aktīvi pie-
aprīli pl. 8 vak Izstāde atvērta mirdzinot savas ugunis, šo mazo ^«7.^2^^^!.^? ņem konkrētu formu Ideja par lēnība. Svētīgs un mērķtiecīgs krietnu skaitu skolotājus, ieskai- dalās latviešu vispārējā nacionāl-se« ^siē^^t^^^^^^^ poētisko starpbrīdi, diemžēl, iztrau- ^ ojSt^nacM^ vfT '''''' nttS ^^^^^ ''''' '''''' ^^'^ kultūrai^ un reS^^
12 ~ 9 vakarā, pārējās dienL no cēja garās skatītāju rindas, kuras A^ k^^^^^^^ Letnt i T^r TM^' T^^T/. ^"^^ "° ™ ^^^^^ vairāku no-,
pl. 5 - 9 vak , plūda uz dārzā iekārtotajām lab- SS'nteaugT^^^^^^^^^ ^vakarnieku la^a. 1912. gada atbalstīts: Straujš jaunu lo- aizvadītiem gadiem Lettonia; ko- zīmīgu organizāciju vadītāji, pie-
n.apriil-pi.»vaiaE&ALT Bos- ierīcībām. Tātad, pianistam Vai- ™tX^^^^^^^^ dibināšanas svetfa, Uekas, bija eekļu pieaugums ari nodrošināja pā ar visu latviešu tautu piedzi- mēram, P. Egblis' ir La vijas
tonas> ansambļa v^^^^^^^ dim lielmanim tomēr bijusi tais- ļjlrnekļL^ p^^^^^^^^^ au t T.l\ ZZ M ''^ ^'^^^ '''' ^ ^'''^ ^^^^ ^ ^^^^"^^^ virsvaldes
Moma ,,Svētā liesma'', Bickfon^ nlba! prTva af ^0^ saimei h,t^ptw^^^^ ^ " - "° rneUsšōis, P. Lejiņš -Brīvās
Park vidusskolas zālē. Pēc sekmīgi pabeigtas izrādes Sc vaka^^^^^^^^ LetS ^^^^onorum . lettonias literārie vakari patu- kara norise. Varēja likties^ ka, pasaules latviešu apvienības mi
HAMILTONA ^^'^ skatītājiem vēl pavadījām izdeva „Sēta, daba, pasaule" 5. l^l^- gadā sāMs pirmais pasau- rēja savu autonomiju^ ari Jigas lwTL5f??l"«^!!°r iTnl^lcsL 1^^!^!"- apvienības
21 februāri — pL 8 vakarā Pig-^^^du stundu skatuvēs aizmugurē —. . - . . ,
bridžas karnevāls Raiiibow zālē, Bierība bija gādājusi par cepu- pluttes Sanford un King ielu stiirī; kar- ^^^^ ^ vēsu vīnu. Mēs izslāpuši rakstu krl nevāla moto „Bērna prātā"; dzērām, pieklājīgi mājām ar gal- " - ^
Silvio Cammillery deju kapelia.' vām, kad mūs uzslavēja, un prieci- uu i,umajicm muau «iuamu»- — ^—-o- - ^_ - . . t. v-i, VniSm t«tfn«5«e *»,Tt,^ rravo t t>- • - *' 24 aprīlī - pl 8 vak^ā UtvSu Si parakstījāmies uz. brisbaniešu kajā Uterātiīrā un ieguva lielu at- Pnlkosun cīnījās: frontē..Ar 1916, kā divas sejas: viena bezbēdīgas kajām zemēm, Lettomas dzīve iz- Grava mi L Berzujs - Amerikas bied L tdpās 16 Oueenlf «0 skaņu plašu albumu vā- saiclbu visplašāL tauīaraprL- gadu Lettomas telpās mitinājās jautrības pilna, otra dziļas no- beigsies. Tacu jau dažus gadus latviešu jaunatiies _^pvienlbu. Nort^dzX^aL VoiŽ ^i^^- Ap pusnakti bijām atkal mā- dās. Pēc pirmo gadu asajām cl- ^^tviešu bēgļu paHdzības komi- pietmbas apgarota. Jau cieņu sa- pec dzimtenes^ atstāšanas korpo- Tagad pienācis svētku. laiks, lin sZhm jās un uz" vietas noorganizējām nām stāvokurstinri uzlabo^^^^ un teja. Ari 1917. gada revolūcija rā- sniegušie filistri nekad neatteicās racija atjaunoja savu darbu, vēl letoņi pošas ceļā uz Čikāgu, kur _ jas un noorganizējam ņam stavokUs stipri uzlabojas, un ^^^^ ^^^^^ ^^^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^^^ ^ēgļu gaitu ēnā, sazinoties un jau ati-odas Lettonias globālais sē-
" nemierā un pārejas laikā pūra Lettonias literārajos vāka- radot mazākas letoņu grupiņas deklis^ lai pabūtu kopā ar saviem
sāka īstenoties jau agrāk iecCTē- ros.S Vācijā.- laika biedriem, draugiem un lab--
tā ideja par La^ijas autonomiju. tie Cikagā svētid notiks no
Tās augšana un izveidošanai pro^ ^ad ari 20. — 23. februārim, bet Toronto tams; sava nozinie piekrita āri ari^^^i^^ Hterāiajiem vakariem, kuru pār-^
runās un debatēs bieži vien atra-y6itiais,t dzīve jā- paredzēts 28. februāri, dapāreiiso pieeju un nostāju mū-f6rātii^v^
su tā laikā politiskajā dzīvē. 1917. par; v.dižēnu ,vien, bpt reizē
gada 29. novembri Valkā izveido- šutautas^ai^Skās galvāstapmidrC^ gatavi tui^inatari^^^ņ^ pāriieeJ.^|
ja Latviešu pagaidu nacionālo^ Mjāš a^^ un ļāva. tajāS M stiprmāšana tiirpmākajām .
padbini, par kurās priekšsēdi ie- sities ari visjaunākiem", vēl pie- eionālo garu. Vācijas posmā uz- dienām un nākotnes darbam. Ap-
vēlēja 'letoni Voldemāru Zāmu- metinot, ka „tie bija J)acilāti bri- ņemti 29 jauni biedri. zinoties esam liela nacionāla ga-
ēlii.^ubkupādjas laikā, tās ^^^^^^ Lielākam skaitam latviešu tā-rigā mantojuma glabātāji uu
afiriijaio sabrūkot, IzkristalMjāS'saviļņojam ASV, sargātāji, letoņu vidu jo nopiet-
ideja par iieatkarigu Latvijas Vai. štu būt vl^ Kanādā, Zviedrijā un Austirālijā, nte m dziļā^^^
sti Letoņi kopā ar Visu latviešu ,šie nedaudzie, bet raženie ga- tur izveidojās jau krietnas Letto- dzīvot un strādāt savai tautai ma
taiitti varēja priecāties, kā^^a^ nias kopas^ tomēr nezaudējot sa- tSvzemd.
viņi laika tecējumā tiel!^^^^^^^^'^^^ skaito Eiaātniefej tli ^alsts^^Hi: m kopības principu, un uzsveņit, Imants Alksnis
1970. gadaiautiie modeli
CHEVROLET CHEVELLE ^
C A M A R 0 OLDSMOBILECHEVV 0
APSKATĀMI MŪSU JAUNAJĀS SKATES TELPĀS.
Tagad Izdevīgākais laiks Segādāties pagājušā gada automašīnas par pazeminātām ceiBām.
ROBĒRTSON iOlORS «SS Oanforth Ave.,
Hans PLAUDE Tel. HO 61131
rSazmieties ar mūsu flimsus latvieSu pSrstSvl
MĒS I]
Laulību un iesvētib\ H> Vizītkartes a -Dokumentus b\ B Koncertu pr\ ■ Sarīkojumi a Plakātu:} a V-ēstul\ ® Grā\
Ijabs darbs. PASCTINĀJUMUS LCj
«Ēfļ mm
491 College"^t|
LATVIJAS KORP( publicējuļ
Sadarbība Baltijas
56 Ipp., bagātīgi iluJ Dabūjama: DV Grama11
Ceri Torontil
Vislabākās gaļas pl
iegādājaties modemaju:]
1727 Bioor St. VV'est (iļ Pretī K€€le Vorkdale Sliopping
Grāmata, ar ko\ ieteicami
DAUGAVAS VANA(
Aleksandl
Sarkanā krusta ārsi
^ ■ - ■ *i
Autors ir Dānijas sarkanā A laika beigās, darbodamies 'Beriiļ bez tiesas vārdzināts. Butirku cļ spilgti apraksta padomju, biroļ-ļ nigos likumus un soda nometn'.ļ •iepazīstas ar- latvrežu paiigārsu vērsts 10 gadu spaidu darbos, šķirts; Pēc 10 necilvēcīgu mok. ģimene Dānijā sāk jaunu, brīv
Kaut grāmata izirākusĻ 1961 im papildina nesen na Pad. >s?ļ pecova liecības brīvajā rietuiiiļ impērijā, kas vēl šobaltdien naf ..Cilvēcības vārdā" ar autorļ Gliti iesieta 344.1-P.P- Gena
Archib. A. Lūsis — Jēzus līaziļ • T. Ķikauka — Putni, lom. ^ Latgaļu tautas dziesmas (notisj
Indr.'Oubŗia — Rītdiena-ucslļ
H. IfCiauja — Ardievas vasarai,.] B. Bičole — Ceļos, dzeļ. Leonīds Siaucitājs.— Sešos konļ AI. Tomsens Cilvēcības vār;
I. Grebzde — Tikai meitene, jaļ G. Janovškis — Dziesma mež A. DzUums — Vēja melderis, A. cLindgrena — Pasaules labāliļ Leonīds Slaucītājs 70 ..... LATVUAl 1918—68 Brīvās
"A. Eglitis — Pēdējais mohikāmsļ br. N. Vīksniņš — Latvijas vēstļ Dz. Zeberiņa'— Kad es maza P. Aigars Sarkanais, vilciens P. Aigars -r- Zaļie zimneši, dzeļ Ā. Klive — Brīvā Latvija, atmļ J. Sudrabinš — Pēdējās dienas] J. Miesnieks — Ktaucēnu kundļ P. Klans — Karsta, dzelzs, apceri K. Pētersons — Pasaule paveras,
- T. Dangavš — Strandējušo sala,] Ang. Gailīte — Rītausma
Vigmans ^ Viens no miljoniļ I. Grebzde — Sērmūldļu pagasļ V. Toma — Sērdienes spēks, dztļ
^Ing. Vīksna — Un gājiens tļeapiļ G, Janovskis Ēnu menuets, rļ Dr. Kiršteins — Kaliet sirdis P. Jurevičs — Dzīve un likteniiļ Edg.Dunsdorfs— Latvijas vēstļ M. Valters —-Atmiņas un sapņi
,,F. Donass — Politiskos krustcej
- 'H. Vītols — Atmodinātas atba Dzintara gredzens, stāsti mīlai \ ''A. Niedra — Varaviksna pār Rī|
A. Freināts — Dzimtenes ārēs, I. Grebzde — Vai ābele ziedēja?ļ J. Aukškāps — Zinātnei un tēvi A. Dziļums — Celminieki, rbj
Pasūtināšaiiai zvaniet Tālf.
DV GRĀl
m Gollege Strett,