<fi Mtmk
Daugavas Vanagi ir pēdējais cietoksnisF
SANADAS DV NODAĻU DELEGĀTU SAPULCES . ATKLĀŠANAS AETS
Pēc Latviešu leģiona 25 gadu at- nemēdz aicināt visas organizācijas, cerēs dievlcalpojuma Sv. Jāņa baz- bet vienmēr aicina ĻNAK valdes aicā, Kanādas DV nodaļu delegāti, priekšsēdi. Tfi pērngada jundā klāt zemes valdes locekļi un citi darbi- bija vēlāk .tik pēkšņi mūžībā aiz-nieki ar viesiem un vanādžu salido- sauktais J. Niedra, kura darbs juma dalībniecēm 21i marta pus- tiek turpināts. E. Krūka uzsvēra, dienlaikā pulcējās DV namā To- ka jaunais LNAĶ valdes pr-dis T. rohto, lai pēc kopīgi ieturētas mal- Kronbergs jau kopš pirmās amata tītes uzsāktu delegātu sapulces dienas izrādījis vislielāko izpratni darba gaitu. Kupls šoreiz bija kai- par DV organizācijas darbu, ķā miņzemes ASV DV saimes repre- rezultātā starp LNAK un Kanādas zentantu skaits, viesu vidū esot DV izveidojusies, vislabākā sadar-jaunajam DV organizācijas priekš- bība, kāda vien var pastāvēt divu niekam V. Hazneram, ASV, DV lielu nacionālu organizāciju starpā.
valdes priekšsēdim W yalteram, ^ Kronbergs uzrunā atzina:
ASV vanadžu priekšmec^ V. Frei- ^ ^^^^ ^^-^
jai, ASV DV zemes valdes locek- ^.^.^^ ^^^.^^ ..^
1im un DV apvienības Detroitā ^^.^g ^.^^^
priekšniekam A. 'ndemanim ar va- sabiedrības Kanādā vārdā.
Dadžu kopas priekšmed A. Tlde- ^^^^ pagodināts būt jūsu vidū
mani, DV apvienības Bafalo priekš- i^g^^j,^,^ tj^gj^ Daugavas
niekam R. Blāķim ar vanadžu ko- ^ organizācija, kuru uz-
pas priekšnieci L Blāķi un Ro- ^^^^^ ^.^^ ^g^..^ ^^^^^^
čestras vanadžu kopas priekšnie- jaunajiem strāvojumiem, ku-
• Folkloriste- Biruta SenkēviČa paredzētais „Jautrais vakars" ne-ari šogad sarakstījusi speciālu Jā- notiks, jo tai pašā laikā Latviešu ņu uzvedumu Līgo svētkiem Sid- namā paredzēta nama akcionāru rabenē. Mēģinājumus paredzēts gada sapulce un nama dāmu ko-uzsākt jau pēc Lieldienām. Dzies- mitējas rīkotā jaunatnes mūzikas mu: svētku jauriaines programmas pēcpusdiena. Arī šai gadījumā ar i rīcības komiteja Nākotne 70". nožēlu konstatējams, ka Toronto jau sazinājusies ar Sidrabenes pār- trūkst sarīkojumu koordinācijas : valdes pr-ku P. Pllsi par svētku kaut LPB Kariadas kopa savu sa- ■ organizēšanas gaitu. Kā katru ga- rīkojumu izziņoja pirmā un. jau du, paredzēta ari uguņošana, bet sen aiizrunāja nama zāli, paši na-Jāņu mucu apņēmies uzslietH^ ma iestādījumi to nav respektēju-miltonas latviešu jaunatnes pul- §i, rīkojot tai pašā dienā savus ciņš Rota, art izpušķot vārtus. To pasākumus un spiežot Preses ko kārto „Nakothe 70" darbinieki, pu iecerēto Jautro vakaru" at-;Uz ugunskura jaunieši paredzēju-;saufe^^^
ši cept ,,vērsi'V vai cūku", bet ©^^ Mākslinieks Eduards Dzenis Ligosvētku kuplināšanai centīsies savā studijā (82 Asquith Ave, pie piesaistīt muzikālo ansambli „Tru- Bloor - Church ielām) rīko glez-badūri". .Par kapellu dej^ niūzi- nu un grafiku izstādi, kuru atklās kai apņēmusies gādāt Sidrabenes 10, aprlir pīkst, 8 vakarā. Izstāde pārvalde, tāpat par skaņu plašu pēc tam b^^ atvērta 11., 12., 18. mūziku otrā dejošanas laukumā, un 19. aprīlī nb plķst. 12 — 8 va-Sogad paredzamas grūtības ar karS.
automašīnu novietošanu, jo džles- # Toronto latviešu koncertap-mu svētku laikā gaidāms liels ļau- vienības šis sezonas pēdējā kon žu pieplūdums. ,,Nlkotne^^#
dēļ apsver iespēju izkārtot auto- First Unitarian ChUrčh baznīcas mašīnu novietošanu kādā nomātā zālē (175 St. Clair Ave W.) dzie-blakus laukumā, lai Sidrabenes dās soprāns Irma Kurme, klavier-pļava paliktu brīva daudzo līgotā- pavadījumus spēlējot JTerai Lein-ju vajadzībām. i vēberei. Ieejas kartes būs dabū-
® Riverdēlaš slimnīcā 19. martā jamas arī sarīkojuma vietā pie 31 gada vecumā miris Jānis Lū- kases.
Kanādas DV valdes pr-dis E. mēr zina, kur ir ienaidnieks, ar suls Montrealā V. Tomsons, DV sapulces atklāšanas akta dalftnie- vērtētu savu ^^^a sis, kurš ilgāku laiku slimoja ar ® TLMM kluba šīs sezonas pē-
Krūkā īsi paziņoja delegātu sapul- kuŗii jācīnās, bet daudzi jaunie to organizācijas ģenerālsekretārs A. kus (viņa runa sniegta iepriekšējā bu un lemtu par turpmāko. So^eukemiju. Nelaiķi pārpelnoja Ri- dejā mēneša sanāksme notiks 2
- • - -rr-T --.jr.- T TiSMinS vsAiioc 'Rinf,.mir5/,i. m-ic!.. —.>:-.j„^* »4-..«.-xļ------ --"gsim mū- ^^^saidas kremStorijā, ōlzlūgumu aprīlī plkst. 8^^^
numuros.^^s^ot niāc.A; Briedini. Par aizr^^;@^ TLB inženieru un tehniķu ko-
^ ____ V4r. gājēju sēro māte Valija. pas 2. aprīļa sanāksmē pīkst. 8
nlmāTirmo" reizi* ieradies kā DV nitārisma, Hberālisma un toleran- «i^ku biedrība Kanādā un DV Ha- _--_ ® Austrumu draudzes padome vakarā Latviešu namā A. Liep
organizācijas priekšnieks, novēlot, ces principu pamata, Uekot uzska- lifaksas kopas vecākais vpUcv. A. DARiSiiVi' SAVU PIĒNĀKU8VIU'' ?^ ^^ncībt^s vīriem no sava vidus kalns referēs par tematu .,Po-
"^rSiastJM^^^ ^arš tīl upurus, kurus mūsu tauta ne- Silgailis. MRm^im »MYU riaWAI?4UIVBUo izraudzījusi E. Ziplānu, R. Pēter- lyettiylene un P. V. C. plastikas
mūžs", ar to norādot uz sagadīša- susi, par nesvarīgiem un nenozi- Kanādas DV valdes nr-dis E '^^ Apvienoto nāciju, izglitī- derīgos un valsti? Kur tie, kas. !T ^ ļv}' ^f^®^"^^"' ^ ^ i t
"%š" k" '0^'^^.'^ ^^ - ^^^^"^^ — r"^- ^^rr^z^ līsZJ^:^^.
priekšnieks plkv. Jaņuins priekš- ^^^^^J^^ §1 Kanādas dek r^'^"^'' ^'^'"^^ "'^'"^'^^ ^^^^ " "P^^^"^^^ Sn? v^fi^ihf^^ ^0 dol. Māc. A. Briedis salaulā- metni ari šogad vadīs Guntis Si-
Sātu s^^e vifkiūt n^^^^^ ^"^^ ''''' ^'^^^ ^^^^ tldM^n^lr'^'' ''^'"^ ^"^^ ^^^nu ar Tomasu Džē- liņš, bet mazo bērnu nonietni pār-
E. Krūka savā uzrunā norādīja. fāSl Te£d notik^S TS^^ darbības gados ne reizes nav ie- šanas dienas simtgadi, jāpieņem. ^'^^^'^ »^ mu Klemeru (Gemmer). Jaunais zinās Natālija Tanne un Ženija
ka „esam še pulcējušies 25 gadu vai p at TēS. HPtok.ni.' ^.^^^^^^^ ^^^^^ P^s^"^^^ malās Lai nevērstu uz sevi pasaules pāris apmetlsies uz dzīvi KaUfor^ Sfle, abas ar teicamu pieredzi ma-
,t«,5 T.„ H^.vk^inninms i.stai^ā- l^. ^^JJ^^f^^^ ^^t tieši ŠĪS nodaļas delegāts nsmāsies attiecīgas svinības. To- jumta organizācijas UNESCO no- nijā. zo bērnu audzināšanā. Saulaines
Kanādas DV valdes priekšsēdis Elmārs Krūka DV delegātu sapulces atklāšanas aktā uzrunā organizācijas saimi un viesus; no kreisās DV Toronto nodaļas priekšsēdis L Zamlovskis, LNAK valdes pr-dis T. Kronbergs, ASV DV valdes priekšsēdis A. Valter, E. Krūka, DV organizācijas priekšnieks V. Hazners, Kanādas vanadžu priekšniece M. Jonāue (nosegta), Toronto vanadžu kopa-? priekšniece M. Zamlovska m DV apvienības Dfltroifā priekšnieks A. Tīdeoiank- ■■ Foto: J. Liģers
cei N. Krēsliņai ar vanadzēm A. ^^^^ centienus un ticību nolasīt rakstveida apsveikumus, v Pateicies par šo atzinības vel. nadzes, kaut veic kopīgu-darbu, no-
Izaku, B. Dzeni un A. Serdani, ^^^^^^ saglabāšanai. Karavīri vien- kurus bija sūtījuši Latvijas kon-ti, V. Hazners uzrunāja delegātu dalījās, lai atsevišķās sapulcēs iz-
ftani7āriias dibināšanu klira sa- * vi. Vr -—-r'^' v"-— Higuiiam reieiiam ai- -«"«««o - ..^ oavicmuas ap- tējo čechu iniciatīvā risinājās ļu, bet vjru ansamblis Kalvis dzle^ nedēļa maksās mazSlc par iepriek.
ganizacijas diDmasanu, ora ^es. liberālisma un humam^ma ^ļ^Ibai plkv. Oskara Kalpaka port- viembas rīkotajā suminājumā astoņu etnisko
turētu kopā kara dievs pasargājis
grupu pār- dāja Jāņa Cīruļa komponēto „Ave šējo. — Draudzēs dāmu komitejas
tos cmītaSus, kupis principiem grauj mūsu centienus retu."Pēc tam ErKrūka norādīja, NortJi Toronto 'Memorial Gar- stāvju sanāksme, kurā" pārru- Marla'Tr mlrašā raS^^ Ta'da sapdcerkirr^cinātarpk.
aZl rikv V X "° °!^P"°atLP'^^'^ ' ka simbolisks apbalvojums pienā- dens, 168 Eglinton -Ave W. nāja, ks pienest arī aavu mazu- stu. Toronto dzīvo Kārļa štrāla dalīties visas draudzes locekles,
nl. rēdPlgpmā tdca vēsto^^^ uzsvēra T. Kronbergs un. turpma- kas arī vīram, kurš karavīra tērpu ^ai izcilajā gadījumā paredzē- miņu lielā „humānista" izcelša- meita ~ pianlste Ilze štrāla - Did- notiks 14. aprHI pīkst. 8 vakarS,
S ja: Jus._ Daugavas vanagi, esat praktiski nav novilcis vēl tagad, ta arī Pad. savienības pārstāvja nai. Vienojās par mierīgu „pike- richsone. baznīcas sanāksmju telpSs.
! ^^aonr^s^nZ ^ ^ aizmirsu- ^et godam to valkājis 40 gadu. cī- ^^avā B. Mitožņičenko un ap- tēšanas" demonstrāciju gaidāmo ® Latviešu katoļu Lieldienu diev- ņ Latviešu nama Toronto vienīl)nj
T ^-fS H.?n^^^ ?' ^''''^'^ nidamies par Latvijas brīvību, bi- " "
Toreiz Uelakā daļa cmitaju bija jjauju laukos nekrita p
ap 25 gadus veci, aiz muguras tg^^gg idejām, bet gan cīņā par
stājuši 20 labus un 5 posta un ka- jj^i^^ Latviju. Mēs visi esam pa-
k ]?u"^gadide^^ ^ ^' Pi®9S"^^3°ā, kura vadībā ASV DV ^^^l^, nNorthern Neighbour'' re- ,ka_ demonstrācija paredzēta labā grēksūdze. Dievkalpojumu vadīs venais darba sekas punkts pare
likuši trešie 25 gadi. Kā Uz ko likt akcentu? Kādie ķiem un vērtībām sekot?
spiestās Cechoslovakijas maneke- sviiiību vietā, nesot plakātus vai kalpojums ar Sv. mesu notdks ^. gada sapidce notiks svētdien. .'■)
na. sūtņa R. MatnnnhiRL iprn&nnĀR ^rancnoi>on4-iic< t\Ān. ;/^c<v.Ā;no t » rv^nr^t-K tn ii»i....:^x.. „ « x
gados bijusi izdevība visu vērtēt ļatne ir atkartga tiJtai no nacio- g Krūlta nasniedzot iauna-un pārvērtēt, nākot pie atoiņas, ka aJUs, vienotas un noteiktas sB- DV^LS p iSe-ir tikai viena vienīga vērtību vēr- j,,. Novēlu Jums spēku un izturi- S Lalij~Xkr'lŠu ft"
—durtiņu ar koktēlnieka A. Lakstl-
tība — brīvība. „Trimdas posma otru 25 gadu posmu ļUzsākot, gribu aicināt saslēgt rindas un visiem vienoti stāvēt par brīvību — par brīvību latviešu tautai, par brīvību mums pašiem, par brīvību visiem, kuriem tā liegtai" sacīja E. Krūka un norādīja, ka šai pašā. laikā savā delegātu sapulcē pulcējas ari Rietumvācijas vanagi, tikai^ ievērojot 6 stundu laika starpību, tās pirmā dienā jau beigusies. Bet viņš lūdzis RietunīļVācijas DV vadību šai brīdī dCļmās būt kopā un sasaukties ar DV dziesmu. To izjusti tad arī nodziedāja sapulces dalībnieki Toronto.
ASV DV valdes pr-dis |A. Valters savā apsveikumā norādīja, ka ieradies ne tikai sveikt kaimiņzemes vanagu un vanadžu saimi Latviešu leģiona atcerē, bet arī, lai ar lielāko interesi sekotu darba gai-tai. ,.Jo lielākas ir grūtības, jo vairāk tās sasaista vīrus kopībā." uzsvēra A. Valters, „un kur gan grūtības ir lielākas nekā kapa laukā? Raugoties jūsos un jūsu darbā, gribu stiprināt ari savu tici-: bu. Novēlu uzņēmības unpanākumu drosmi, ieceres uzsākot un īstenojot, jo bieži Kanādas vanagi ir drosmīgāki par draugiem citās zemēs, bet novēlu arī vēsu un mie^ rīgu prātu, apsverot sabangotajos ūdeņos mūsu situāciju."
'ASV • Vanadžu pr-ce V. Freija uzrunā atgādināja, ka DV organizā-cijas dibinātāji uzsvēra: ,,Mēs esam cerība tiem dzimtenē/' To apzinoties, tie, kas Flandrijā reiz pacēla DV karogu, to ^tikpat uzticīgi nes joprojām, tiKai tagad daudzās zemēs. Norādījusi,, ka laiks steidzas un daudz mums nav vairs atlicis, runātāja vēlēja sekmes un panākumus, pabeidzot" ar dzejnieka Modra Lorberga vārdiem: „Piedo-diet, ka klaudzinu skaļi Un ienāku aeaicināts/ Bet mana ir steidzīga lieta BRĪVĪBAS dēļ."
Pirms vārda došanas Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdim T. Kronbergam, E. Krūka norādīja, ka Kanādas DV :&avā
Ikvienam skaidrs, kas ir kas šais svinībās piedalīsies. Tomēr, ~ kur paliek visi, kas Ļeņi-
na ;„humāmsina" varmākjībā re-
Ti&ai pēc Ilgiem aplausiem Ka- gaļas kokā grieztu trīs dimensiju dzējuši sabrūkam savu dzīvi, pie-nadas DV valdes sekretārs varēja vanagu kāta galā.
ses, arī latviešu, šī ir laba izdevība rādīt kanādiešiem, cik melīgs ir padomju „humānisms". Ar šo demonstrāciju mums dota lieliska iespēja pārvērst savus skanīgos vārdus iespaidīgos darbos.
;MONTREALA mam un komunismam. Ref^^^^
® Latviešu biedrības rīkotā re- otrā daļā E/ Leimanis apskatīja
ferātu clMa,,Mēs un mūsu na- komunismu kā ticības ku^^
Visi latvieši, kam rūp aktīva cionālpolltika" otrā vakarā biedri- norādija.ka ir nepareizi marksls-
pretestība ļaunumam un meliem bas priekšnieka vietnieks E. Lei- mu uzskatīt par zinātni, bet drīzāk
un kas izprot nepieciešamību tos manis runāja par tematu „Komū- par dogmatisku ideoloģiju jo kā
apkarot mūsu patvēruma zemes nisms kā ticības paraugs". Savā metode marksisms nav ne plerā-
sabiedrībā, aicināti piedalīties mi- garajā referātā runātājs pakavē- dāms, ne nepierādāms. Runātājs
nētajā demonstiracijā. Kam būtu jās pie komunisma Krievijā kā uzsvēra, ka marksisms pārņēmis
labas, īstenojamas idejas, ar ku- vienas no reliģiskajām kustībām, no kristīgās reliģijas formu un
ŗām celt „lielākā humānista" kurai ir miljoniem sekotāju. Refe- stilu, tikai to piepildījis ar savām
dzimšanas dienas svinības, lūgti rents ievadījumā runāja par ate- kategorijām , tāpat ļ kā Marksa
laikus sazināties ar mūsu orgāni- ismu kā ..reliģiju pret reliģiju", vēstures teorijai ir pārņemta no
zāciju informācijas daļas vadītā- ar ko daļēji izskaidrojams Uelais kristīgo vēstures, minot piemērus
jiem darbiniekiem Toronto. —ns fanātisko piekritēju pūlis marisis- no bibeles un Marksa mācībās.
■. .■ ■ . ■ ■ ■ ■ .■ ■■/ ■ ■ :- ■■ —■ . Trešajā daļā referents apskatīja
Gatav® launaloies un draMCflzjbaS > dienas sadursmi starp komunismu un
Niagarā kristiānismu, norādot, ka Krievi:
Latviešu nama fonda Niagarā teikta termiņa noguldījumos vie- Lafrt^ā^'^^^^^^
padomes sanāJcsmi vadīja pr-dis tējSs naudas iestāiēs. Tas sama- Snl^f „ n^.^^^^^^
St. Timšāns, bet ziņojumu par zinās darbus un dos lielākus ienā- Jt^riKr^^^^^^^
fonda darbību aizvadītajā «gadā kūmus, šāgada jaunatnes un ^"'/J^". ^^^^^^
sniedza valdes pr-dis J. Celms, no- draudzības dienas Niagara vieno- li L S^^^^ fJJ^",
rādot, ka jūtams atbalsts sniegts jās rīkot 1. un 2. augustā, kurām i f^lJ 1^^^^^
jaunatnei. Lielāko summu 470 dol. pirmie priekšdarbi jau veikti S^^^^
apmērā saņēmusi Latviešu naci- resp. telpi un kapellas sarunātas, ^k!"^"^^^^^ Zl^T.
onālās jaunatnes apvienība Kana- p. Treiera ierosinājumā nolēma f ^^.'fJ„>^t^^^^^ • '
par piedalīšanos pērnā gada šo svētku rīkošanā pieaicināt ari SrsLL .fc^^^^^
latnes un draudzības dienu rT- vietējos skautus un gaidas. ^"^^^ l^^^ ^'^^
jaunatnes
košanā, bet Latviešu sporta apvienībai Kanādā piešķirti 300 dol. sporta laukuma izbūvei Sidrabe-nē. Iegādātas jaunatnes apgāda Ceļinieks pajas 120 dol. vērtībā, bet vietējā latviešu skola, galdu un skautu vienības atbalstītas ar 60 dol. katrai.
P. T.
TORONTO LATVIEŠU
mu mūsu patvēruma zemēs, kurii iedzīvotajiem ; daudz grūtāk saprast, kas ir komunisms un kas ir ļauns Marksa mācībā: Sekojošajās disinišijāš^ kurās ari Latvijas konsuls Montrealā V. Tomsons iin vairāk nekā 30 inte-Latvian (Toronto) Credit Union Ltd. resentu, pārrunām ieilgstot līdz K7sIerls"F7Barkāns sniedza pār- College St, Toronto 174. Ont. .^^lai vakara stundai, jaunās pa-
TP^. t^A OT-TR audzes pārstāvis Valdis Miķelsons »©iet. 92^-^77t3> : jautSja, kas gan M^^^
m a k s ā ^^^^^^^^^^^^^^^^^ J^^^ PAR NOGULDĪJUlMaEi/li skaidai zinā^^^l^
palīdzība latviešiem tēvzemē vairāk vajadzīga — atbrīvot no komunisma vai atbrīvot no krieviem.
skatu par fonda materiālo stāvokļi. Bilance uz šāgada 1. j^ pārsniedza 13.000 dol., bet fp^^^ kapitāls ir 11.000 dod., no; kupem 4000 dol. ieguldīti Latviešu namS Toronto. Fonda iferiākumii aizvadītajā gadā; ieskaitot atUkumii no ^____
jaunatnes uņ draudzības dienām, rastās %arikti^rād|as,izsmwM ; .
bijuši ^9 dol; Atskaitot izmaksā- aizdevu
tos pabalstus, p%a bijusi 428 vedumus un izsniedz ceļotāju :^*P»^ce^^n Revīzijas komisijas pr-dis F;^ I)ēcpusdi^^^^
^ . ^ ^as,^ dokumenti un kase labā kar- SNIEGŠANU KREDITSABIEn des un revīzijas komisijas ziņoju-
Augsa: Skats no Sv. Jaim baznīcas balkona uz altārtelpu (skat. rakstu jcprie^^^ tlbā un valdei izteicama pateici- RIBA IZDARA DZĪVĪBAS AP mi, amatpersonu vSēSanas un
Ikarogiem, mac. Ā. Copam teicot svētrunu, pie ērģelēm priekšplānā komponists Imants Sakss. — Apakšās ba par labi veikto darbu. DROŠINĀŠANU LIDZ $2(W0.M pg^as par i^otnes iecerēm.
Latviešu leģiona 25 gadu atceres dievkalpojumā baznīcas pinnajos solos organizēti novietojas Daugavas va- Pārrunājot turpmāko darbību, _ vai $5eM.M. Kvoruma nesanāKSanas gadījumā
LATVIEŠU LEĢIONA 25 GADU ATCERES DIEVKALPOJUMĀ TORONTO
Mū;
Montrealas latviešu sabiedi Ačkups labi pazīstams ar savJ sibu un īpato vienības uzbūvi.ļ vadītajā gadā atzinību izpel n| ar uzvedumu ..Dzintarjūras krastē". Ačkupa vadiba.s pļ nāls ir sevišķi plašs, netrūkMĪ atsevišķa valdes locekļa, k;-klausa sūdzības, arī visi^n il jiem katram savs noteikts r'f kums. No •tS varanv seciimt vadības groži ir labās rokā^ nākotnes darbam izraudzītais ir skaidrs un drošs. Piedevāni kūpam ir vēl kāda cita miūscļ sabiedrībā: cildināta iezīme -ķupieši ir gados jauni cilvēi<i ri gatavi strādāt un meklēt jaļ darbošanās ,veidus. ar kurieni vēlas saistīt ap sevi. citus un ieinteresēt plašāku sabicdrībļ savu darbu, kanādiešus iesk[\
Tā tikšanās un "iepazīšanā^ Ačkupu un tā dalībniekiem ' v| bas' gadskārtējā sarīkojumā mēr solās būt patīkamas pārdļ jums. Kā noskaidrojās sarii ma vietā, lielā ^mnazijas zāli dzigi domājuši daudzi citi, jo meklētāju skaits sniedzās vJ kos simtos. Tik daudz ļaužu ļ nav redzēts nevienā citā Moļ alas latviešu sarīkojumā! Tai teicams apliecinājums Ačkupaf pārejai lomai un.vietai Moiļ alas latviešu sabiedrībā.
: Ačkupieši 14. marta vaļ montrealiešiem sniedza mūzi uzvedumu ,,Zem Laimas puliļ ņa'V kuru sarakstījis Juris M tis. un iepazīstināja publiku a ļ vas vienības dalībniekiem spcļ izdevumā „Jaunākās Ziņas" ļ sarīkojuma programma laikni veidā un apdarē bija rrepar un tūlīt pievērsa, uzmanību, li secināt, ka ari pašam uzveduiļ būs citāda pieeja nekā esaniļ duši skatīt.. Tomēr ar progi mas lasīšanu sevišķi neveda?; teksta bija par daudz. To visiļ la.slt izdevās tikai nākošā dil šķiet, ka rīkotāji bija vēlējiļ pasmaidīt paši par-sevi un tā| gātināt. vakara programmu, zcs" slejās bija dalībnieku uzņēmumi, zem tiem lasāmi iļ māti vārdi un uzvārdi ar ga] : tekstu, kurš vairāk tēmēts. \v\ kupiešiem pašiem nekā uz^vļ ra apmeklētājiem, kuriem vienmēr bija skaidra lietotā da .spēle un ačkupiešu savstļ jās atjautības. Tā - kaut va veikla un = stāstījums rairļ kaut kā pietrūka. Turprļ angliskais teksts pārsteidzt iepriecināja ar savu viei ŠT1)U un izteiktās domās sl rību. Līdzīgs ievadījums viešu valodā būtu bijis ļotiļ lams. un tā iespiešana nebūt būtu nozīmējusi atkārtoSļ nedz atkāpšanos no oriģinālitļ ,,.Taunāko Ziņu" speGiālizde\ būs interesants dokuments dJ izdevumu, kuri publicēti latļ valodā, archīvā. Nav ari š;ļ ka tā redakcija ziedojusi ciļ pūļu, kurās atmaksājās ar, kus ienākumiem ziedojumu v|
Un nu par pašu muzikālo dumu. Vispirms apskatāms tuviskais sniegums. Tūlīt. koļ tējams, ka Ačkups ir samērj liedēta, vienība, kuras stiprā> ses ir vairākas. Tā grūti iedļ ties, kas notiktu, ja atņemtiļ ķestri. Nevaru spriest par iļ kas apdares kvalitāti, tas jj lietpratējam. Bet reizē nevaļ liegt arī faktu, ka Andra Gi:| ņa vadībā orķestris ir neatņ ma Ačkupa daļa, kura piedod dinamiku, viengabalainību unļ ku. Paši muzikanti tērpos' pieskaņojušies uzveduma nc laikam — divdesmitajiem
Ackupa uzvedumā i,Zem Laiļ mugurē) Klotildc (Ingrīda Mi atgriezt morāles ceļā Grābēju BUfo (Irisa Biseiiiec®).