4 LATVIJA AMEMIKĀ SESTDIENA, 1986. GADA §. APRIUS, 14. rair,
Ogres rajonā esot jāuzlabo tikumiskā audzināšana. Tomēr nav viegli partijai izpil-savu sarga lomu!
(Turpinājums)
i Šogad arī liels soli Bz priekšu sešgadīgo bērnu iesaistīšanā skolās. Pērn mācījās 7.4OO5 bet šogad jau 10.000. Pirmskolas iestādes apmeklē 18.000 jeb 55 proc. attiecīgā vecuma bērnu. Tas nozīmē, ka sabiedriskās audzināšanas formas (komunismu) aptvers jau 85 proc. no šī kontingenta. Ti^ ir vidējie skaitļi. Vienīgi jau skolās iet visi sesgj nieki, citur tas tā vēl nav„
Vidusskolu 10. klasēs šogad sāka mācīt jaunu priekšmetu — informātikas un elektronu skaitļošanas technikas
Latvija resp. tas saimnie- konferences
Zinātnes laukā Rīga Pad. savienībā ir vērā ņemamā vietā. Latvijas' Zinātņu akadēmija, kaut faktiski ir Vissavienības ZA filiāle, tomēr ar saviem zinātnieku kadriem ir aizgājusi priekšā visām ZA, kādas pastāv Pad. savienībā. Rīgā tāpēc ik gadus notiek vairākas zinātnieku
ne vien visas
Mācībspēki jas augstākās
arvien ir iem arī jāmāca usmā,
apmērā, bet bieži starptautiskas, kurās pat piedalās rietumu valstu zinātnieki.
Šogad Rīgā divas izcilākas zinātnieku konferences notika oktobrī.
i 1
gadā: V. Timofejevs —rektors (latviski neprot), 0. Brink-manis — prorektors, Vo Klāsens' agronomijas
A. Put-sabiedrisko profesiju
, Zi o
^airākas dienas turpinājās
0 n •
gūsta Kiga miris rektors Aleksandrs Veiss. Viņš dzimis 1918. gadā Maskavā, ilgi slimoja ar kādu nedziedināmu kaiti. Viņam bija izcili nopelni RPI izvei-šanā. Kopš 1960. gada atvijas KP biedrs. Bija pār-krievināšanas atbalstītājs. Apglabāts' ar valsts godu. Vietā izraudzīts Egons Leven-dēis, dz, 1934. jais
nieku audzēšanas katedras vadītājs, J. Latvietis zi-
nātņu prorektors, M. Ķirsis—-lauksaimniecības medianizā-cijas fakultātes dekāns, A. Grīnfelds — mežsaimniecības un mežtechnikas fakultātes dekāns, J. Rimeicāns —veterinārijas fakultātes dekāns, U. Osītis —• sooin-ženieru fakultātes dekāns, G.
— lauksaimnie-
— IV* —
Latvijas intelliģences izsūtīšanas " ārpus Latvijas turpinās. Augusta beigās uz Krievijas (un c. republiku) augstākām mācības iestādēm devās 150 studentu, kurus tajās' uzņēma . bez konkursa pārbaudījumiem. Bija vienīgi jānokārto iestājeksāmeni. Galvenie studiju priekšmeti —
čības ekonomikas fakultātes ' dekāna vietniece, R. Skujāns augsnes zinību katedras vadītājs, G. Ander-sons ~ lauksaimniecības celtniecības fakultātes dekāns, P. Bušmanis — hidromeliorā-cijas fakultātes dekāns, L
pārtikas rūpnie" ^ijas fakultā» tes dekāine, A. Auzāns — kvalifikācijas celtniecības fakultātes dekāns. ■. Pašreiz Latvijā LLA ir vis-
eības ekonomija, klasiskā filozofija(?), kino inže-
starp visām Pad. savienības
u. c.
specialitātes. Studijas ilgs vairākus gadus, notiek krievu valodā ^ un. pēc to beigšanas darbā jau norīko partija. Vai ā kāds no
iestāžu vadītāji: RMI rektors
zans<
• Līdz ' šim- ■ Latvijā / (komunistu pārvaldīšanas laikā) nekad vēl nav izpildīts plāns
fesionali techniskam sko-
lām. ,
Pēdējais ir Krievijas latvietis.
Latvijas KP vadība bieži pārmet LLA tās latviskumu audzināšanā. Akadēmijā it kā neaudzinot idejiski parātus un sociāli aktīvus us. Šis darbs tālu stāvot no partijaiS prasībām.
a piana uz sim
skolām nosūtīja tikai 59 nepiedalās darba kollek
proc», no tiem.uz pilsētu pro- tīv]
fesionali techniskam vē.
lauku — 49 proc. Tie nāca no īgām skolām, bet no 11.
' °*a'pare-
iika tikai
\f 0 V—.
jaumesi sis
stāvoklis nav arī laiku PTV, kuru, kopskaits Latvijā (lauksaimniecības technikumi) ir 15.
Sāda jauniešu nevērība iemācīties kādu pro.fesiiu
iikta disciplīna, vājas sek°. mes. Mācību grupās un kopmītnēs - neesot izskausti cēloņi, kas izraisa pret sabiedriskas parādības. Daudz trūkumu esot studentu idejiskā audzināšanā. Triik-arī nep»ieciešamās
par jautājumiem, kas saistīti ar mikroelektronikas un robottechni-kas izmantošanu lauksaimniecībā. Konferenci vadīja PSRS
vietnieks B. Runovs. Atklāšanas runā viņš uzsvēra, ka Latvija šajā laukā pieredzē bagātāka nekā citas padomju republikas un Rīga ir
īstā vieta, kur šos zinātnes jautājumus iztirzāt; tas ir loti svarīgi lopkopībā. Latvijā ir
kuras šos zinātniskos pētījumus īstenojušas dzīvē ar joti labiem panākumiem, gūstot ātrāku lopu dzīvsvara pieaugumu un lielāku piena izslaukumu. Pastāv arī cerības izveidot visu augkopības nozaru ražošanas paaugstināšanu.
a
D
Tā atkal mazā Latvija ir piemērs lielajai krievu impērijai!
16. oktobrī Jūrmalā beidzās starprepublikāniskā zinātniskā konference ,,Baltu etniskās vēstures problēmas'\ Tajā piedalījās Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas republiku zinātnieki, Maskavas, Ļe-ņingradas, kā arī vairāki citu Krievijas pilsētu zinātnieki. Konference ilga trīs dienas^ un tajā dalībnieki noklausījās un apsprieda vairāk nekā 70 referātu un ziņojumu. Konferencē aplūkoja prob-
technisko zinātņu doktors Gundars Teters.
Tas ir ievērojams Latvijas
zi
Latvijā gāts ar jubileju
Latvijā
1985. gads bija vairāku lielāku šanoSo
us
lijā ar lielākām svinībām atzīmēja Rēzekne un Alūksne, bet apaļo gadu jubilejas vairā-izcili latviešu kultūras
• «
tautu etnisko vēsturi, kurai ciešs kopsakars ar slavu un somugru tautām un tautībām. (Vai tas nebūtu nolūkā šīm tautām pierādīt rusifikācijas vajadzību? VH.). Latvijas ZA Vēstures institūta direktors ir V. Karaļuns, (taču krievs? VH). -
inš
fam nav gūs rajona Inčukalnā ciema Lazdu ielas mājās. Jau 1975. gada 28. februārī saņēmām atbildi, ka Inčukalna ciema izpildkomiteja pasūtījusi projekta dokumentāciju projektu institūtā ^Komunālprojekts^; pēc kura izstrādāšanas un saskaņošanas ieinteresētās organizācijās tiks • risināts jautājums par elektrolīnijas izbūvi Lazdu ielā.
Gāja gadi, bet nekas nemainījās. 1982. gada 12. novembri nolēmām lūgt laikraksta ^Ctņa^ palidzibu. Uz šo iesniegumu -Rigas rajona izpildkomiteja -at-
problēmu atrisināšanā jāveic pētījumi antropoloģijā, archeoloģijā, etnogrāfijā, folkloristikā, lingvistikā un vēsturē. Šo jautājumu izpēte, uzsvēra Karaluks,, palīdzēs dziļāk atklāt vēsturiskās saknes Baltijas tautu draudzībai ar lielo krievu tautu un citām mūsu zemes (Krievijas) tautām. Tātad tīri zinātniska pārkrievināšana! (VH)
Latviešu grāmatniecības celmlauzim Heinricham Alu-nānam 150 gadu, Sudraba Edžum — 125, Rainim — 120, rakstniekam un skolotājam Jurim Daugem — 150, Markam Tvenam — 150 gadu un 150 gadu dzimšanas dienu arī Krišjānim Baronam. Ja citiem (bija arī vēl daži citi apaļo gadu jubilāri) svinības bija vienkāršas, tad Krišjānim Baronam tās atzīmēja negaidīti vētraini — visās Latvijas pilsētās (g.k. skolās), kā arī Austrumu Berlīnē un Maskavā. Pieminekļus atklāja ■gā un
novem;
Qņa ziņo, ka kopā ar astoņiem citiem padomju zinātniekiem četri Latvijas ZA Polimēru mechanikas institūta darbinieki kļuvuši par PSRS Valsts prēmijas laureātiem. Tie ir akadēmiķis Aleksandrs Mālmeisters, Latvijas ZA korspondētājlo-ceklis Vitauts Tamužs, tech-nisko zinātņu doktors Jurijs Tarnopoļskis (krievs) un
ClNA
Tādu goda parādīšanu komunistiskās valdīšanas gados nebija piedzīvojis neviens latviešu kultūras darbi-nieks. Par to rakstīja arī visi republikas laikraksti un žurnāli.
Pie atzīmētām jubilejām jāpieskaita arī Misiņa bibliotēkas 100 gadu pieminēšana.
(Rodas iespaids, ka Mas-kavas pārkrievināšanas polītika sāk kaitināt arī latviešu komunistiskos kultūras darbiniekus, VH)
Jauns pieniineklis Rīgā
Rīgā 5. novembrī par godm Oktobra revolūcijas gada svētkiem Uzvaras parkā (neatkarīgās Latvijas Uzvaras laukumā) atklāja pieminekli padomju karavīriem, kas „atbrīvoja" Rīgu 194S. gadā. Pieminekļa de-vīze ir: „Neviens nav aiz-
99
(Turpinājums sekos)
cija izgatavota 1980. gadā, bet limitu un jaudu trūkuma deļ nebija iespējams šos darbus' veikt. 1983: gada 25. februāri tika noslēgts Ugunis par darbu izpildi ar Latvijas specializētā celtniecibas tresta Jelgavas PMĶ ar izpildes termiņu 1983. gada 3.—'4. kvartālā..
Pienācis 1985. gada pavasaris, bet„ stāvoklis nav mainījies. 15. aprili kolektīvi griežamies pie ciema padomes izpildkomite-■ jas priekšsēdētāja, lai noskaidrotu, kad jautājums par elektroenerģijas apgādi tiks atrisināts. Konkrētu atbildi nesaņēmām, jo pa šo laiku pazudusi tehniskā dokumentācija un Jelgavas PMK darbinieki atteikušies izpildīt Ilgumu. Pēc vairāk nekā desmit gadu gaidīšanas stāvoklis nav mainījies, un neviens nezina paskaidrot, kad mūsu iela tiks elektrificēta. Ļoti lūdzam redakciju iejaukties uū palīdzēt.
Inčukalna ciema Lazdu Mm Sedzivotāji
Redakcijas piebilde. Vēstuli parakstījuši 16 cilvēki. Ir gan Lielā Tēvijas kara veterāna, gan pensionāru, gan daudzbērnu ģimeņu vecāku paraksti. .. Vai tas vispār ir iespējams, ka veselas ielas iedzīvotājiem gadiem ilgi jākaro par to, lai tiktu pie elektrības? Izrādās, jā. Arī redakcijas arliīvos glabājas Rīgas rajona Izpildkomitejas atbilde, kurā melns uz balta solīts, ka Inčukalna ciema Lazdu iela tiks elektrificēta 1983. gada nogalē. So atbildi gan nācās gaidīt ilgi. Vēstuli izpildkomitejai bijām nosūtījuši 1982. gada-novembrī, atbildi sagaidījām — 1983. gada jūlijā. Tagad izrādās, ka gan šai gaidīšanai, gan gadiem ilgajai iedzīvotāju sarakstei ar iestādēm nav bijis nozīmes. Vēl ļaunāk
nozaudēti ielas elektrifikācijai nepieciešamie dokumenti... Zinot šos faktus, ko lai domā par Rīgas rajona Iestāžu ba stilu?
Brīv
ASV tā Čikai sama bi mūžībā
nešrakst; du Čaki informā Jūliju KJ nieks AI ar R. zaudēju: Kadeļa robu in Spārniņ! izvadīšai doties vi A. S] ka PBLļ gadu pa
ASV si celt riskām i uz Detr dāvātā ciemā p DV org sūtītas to iesk jautāju pu jau teikusies bētāji, u
Ziņoj ņa Stud padome?! stāvis p Rietum noteikus
min astoiļ kursā ir ta, tad m jāsedz n ļiem. St arī latvi cās citus savus iz
ASV A. Ceri: darbiem mam S mā būs ferāts a bas kuģ
Kultu A. Liepiļ nizēta direktris turneja, ris iestu gu Ļau sarunāju] Indiāņa ritons uz dzīvi jāņem v jiem.
Arējāsļ res vadīt ņoja, ka Fonda v maksā v priekšējā zācija A cess cent projektu, tēt kara tos uz Pašreiz d kovskim Šī orgāni sa locek advokāta tu: ,,Sov America
Valde Hāznera torņi II
Rožkatna zīmējums