1- s«i «sit^has deznas tatviešu namā Toronto; no
Ģime, F. Krūmu,». Z. Su»a™v_*a, l ^tegava, «i ^ ,
ās - S. Leite, E priekšniece E
Foto: 1. Uļets
IJAUNATNES UN
lS dienas NIAGASi
UN 2. AUGUSTA
uiuraies un etļiKas jauīaju-miem. „Mēš jaunatni rnHam, vē. lam labu un gribam tai palīdzēt, lai aug liela un stipra," teica referents un atzina, ka jaunatne sar v«ukārt audzina ari vecākos. Lat-viešu skolas uzdevums nav tikai audzināt latvieti, bet ari cilvēku. Runātājs minēja piemēru ^ar: divām-laulībām, kurās sieva Ķ latviete. Vienā gadījumā vīrs ir sveš^: tautietis, bet, sievas mātes vārdiem ga
dzērāj
^ savu māku tautas dejās r§-Osok un A. Grants; viņu dejā
Foto: J. Liģerš
'm
P
Ml
1. MB,
Itiitriīrfflirtfaiilll 1liill>iiindliAAiiMliaftirfhinii#i1t^
LATVIJA
Mh SKAISTAS TEADICUAS ir labi zināms, ka mana^ vēstule dažiem uzskatiem „Ņākotnes
Dziesmu svētlm koru mēģimljur Pad. savienības augstākās pado-sarīk^^^ mos tiek skarts jautājums par ko- mes prezidija priekšsēdim N.¥.resi un telefonu, lai i debates- tur-ristu gājiena atcelšanu 4. jūlijā Podgomijam kā formā, tā art pinātu. ļ Toronto. Tad paceļas daudzas ro- satura bija apellacijaDr.F, Men- Nelaimīgā kārtā, atkārtoti jaukas' par Šāda gājiena vajadzību, dera sodīšanas lietā, nevis „pa- tājot pēc anonīmās zvanītajās vār-jo arī šis gājiens ir «dziesmu svēt- teicības vēstule par savas ādas da, pirms klaušuļa niknas nome-ki" — daudzos gados mantota tra- paglābšanu"! Atbildībā par faktu šanas viņa minēja, domājams, ti-dicija, kura cieši saistīta ar dzies- sagrozīšanu, protams, ir jādalās kai savu vārdu un uzvārdu: Dullā mu svētku norisi. Sava un šo dau- arī „Latvijas Amerikā" redakci- Bāba.
dzo pacelto roku klusa protesta jai, ķupai netrūka precīzas infor- Sngritla Vīksna, Tor^it©
dēļ gribu izteikt neapmierinātību mācijas par minēto vēstuli, dziesmu svētku rīcības komitejai Ar nožēlu jākonstatē^ ka šī nav T^r. par šī gājiena atcelšanu. ne pirmā reize, ne ar! viem-gā ' ^aļAnjeTll imKTP
Sajūsma uh prieks,silda mūsu trimdas publikācija, kas neierobe- Si?TcTaTTrmwM sirdis jau ilgu laiku par gaidāma- iojas ar faktiem, apskatot pagā- ōiaihsheiiu jiem dziesmu svētkiem, par tā- jušās vasaras gadījumu. Vai lēts ^"P^^ ^^^^ diem dziesmu svētkiem, kādus sensācionāUsms patiešām nepie- "^^^"s šos gadus sakostiem esam mantojuši un redzējuši, lā- ciešams, lai apliecinātu savu „na. robiem cietos, neteicis ne vārda dos paši esam piedalījušies. Mēs, cionālo. stāju"? Vai būtu par Pēc iesvētību_ fotoattēlu skatīša-koristi, labprāt ziedojam laiku un daudz prasīts, ja no cilvēkiem, ku-
maksājam ceļa izdevunļius, brau- ņ sevī vēlas uzskatīt par sabied- Ļoti nelāgā kārta latviešu sācot lielus attālumus uz koru mē- i-iskiem darbiniekiem, mēs sa- biedrībā ieviesusies kanadie^ai pa-ģinājumiem. Esam gatavi darīt gaidītu vismaz minimālu atbildi- raža aicināt draudžu priekšnie-vēl vairāk un labāk,"jo mūs vi- bas. sajūtu iepretim patiesībai? kus piedalīties jauniesvētītoofici-
51. N-IS. SESTDIENA, 1970. GADA 4. JŪLIJS
'ūAhrmA «ZDA&CUA TOBONTO Atblldīfate redaktore -^Alfrēda VMcls, 508 Palmerston Blvd. Toroiito 174i Ont.; tilr. 531-4533. Vietējo siiin redaktors Erišs SidaTs, 34 Pasadena Gardenš, Toronto 325, Ont.; tāk. 768-2261. Fiedakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlieto-tos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ^ ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskai* pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim.
AbonSlsnas maksa Kanādā im ASV par mēnesi $2.00, 3 mēn. $5.50, 6 mēn. $10.00, 1 gadu $18.00. Atsevišķa numura cena 25 centi. Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā $4.20 - $6.40 par 1 collas slejas telpu.
jņļļriv»'<liļw^
sus spārno prieks par šiem dziesmu svētkiem — ar koristu un dejotāju kopīgu gājienu uz svētku vietu mūsu skaistajos tautas tērpos, šis prieks ir dziedātāju alga. To nedrīkstētu mazināt!
m. KEIŠA LATVIEŠU VALODAS KURSS (41)
Paulis Lazda, ASV ālajos fotouzņēmumos. Man nav
hekā
■ . \ no^^^
darba nozīmi, bet; viņiem tomē^ VĒSTULE DULLĀS , " nav nekā kopīgā ar iesvētīšanas BABAS KUNDZES iestādījumu uri iesvētījamajiem
Bez tam gājiens nav tikai vaja- Laipni lūdzu neliegt man izman- pašiem. Kādēļ tad viņiem būtu dzīgs aktlv^jiem^ svētku dalībnie- n laikraksta lasītāju vēstuļu Jāpiedalās, foto^afēšanās proce-kiem, tikai tautas tērpu parādīša- jjQ5jgļu^ ļ^i atgādinātu kādai ano- dūrā? nai. šis gājien? ir nacionāl^ vie- j^jj^ai tautietei,, kas man piezva- Oficiālajos iesvētīšanas dienu nība. Tas ir izteikts tautas gara nījā pa tālruni un, atsakoties no- uzņēmumos vieta irUikai drau-spēks, apliecinājums, ka latviešu saukt^savu vārdu, uzbruka, par dzes" garīgajam gaiiam—tās ma-tauta pastāvēs uz mūžīgiem lai-kiem. Tas ir gājiens pretī brīvībai un tādēļ visas tautas manifestācija.
Strīpodami gājienu no dizesmu svētku programmas, rīkotāji nav rēķinājušies nfe ar dziesmu svētku sirdi — dziedātājiem, ne ar nezūdošajām, skaistajām mūsu tautas tradīcijām, ne ar tā idejis° ko nozīmi. Rīkotāju minētie iemesli lēmumu par gpijiena atcel- ; šanu neattaisno. Nav drošības, ka kādreiz kāda tautiešu grupa paziņos, ka ..dziesmu svētku vairs nebūs. Un ~ nebūs dziedātāju, nebūs dziesmu svētku.
Koriste A. Celma, f^Jiagarā ir
LĒTS SENSAaONALISMS
Izlasot A.'Puķīļ;es ievadrakstu. ,;Gēd.elgemas gars" šī. laikraksta 22, aprīļa nuniurā un pēc tam ievietotās lasītāju vēstules (|kat. kā piemēru V. Korsta vēstuli '20. mai- '\ jā), atjiek tikai jautāt A. Puķītēm, V. Korstam un pārējiem vēstuļu 'autoriem: vaf t. s. Cēdelgemas garā tiešām ietelp demagoģija "m apzināta faktu sagrozīšana?
Pieņemot^ ka A. Puķīte ne tikai raksta laikrakstā„Latvija Ameri-kā", bet arī šo a^i lasa, viņam
" cītājam, kas sagatavojis iesvēti- ' Liela daļa saibieckibas domā, ka
jamos mācībā un vadījis tos yi- ^Nākotne 70" ar šb pasākumu sa-
šii iesvētīšanas sagatavošanas lai- grāvusi savus mērķus. Sabiedrība
ku, kopā ar,visiem iesvētītajiem, sāk aizmirst pozitīvos pasāku-
Vēlāk sāka ieviesties paraža ai- mus, jūtoties sarūgtināta par io
cināt uz fotografēšanos ari drau- rīcību ar: „skaitļotāju sapāŗpša-
džuērģelniekuSj tā saraibinot svi- nu". Jau dzirdētas domas: ,iVai
nīgā gadījuma uzņēmumus vēl vai- es ziedoju naudu soļotājiem 'no
rāk un padarot tos kaut ka sa- Jelgavas už Ķemerie'm', lai Nā-
vādus, izsakoties saudzīgi.,. • kotne 70 to izdotu par šādiem
.Mtvijas Amerikā" 17. jūnija ff*' "^^^ ^ ^
-j^- Viešu jaunatnei ir sava.tevuvalo-
mmui^ pai'adi3as kads jauniešu
lesvetes uzņēmums, kura jau bez ' „^ ^ . _.. .
-! Sies ar vietējiem jauniešiem? Vai
dzes dāmu komitejas priekšniece ^'
ZmtrīL ^iSs'LS f^'"' :i ''^'^T: Pārsteidza šī raksta gala sēci- slēgto militāro līgumu Dienvid.;
Sonas KM^t^^^^ nostādījusi an latviešu jaunatm nājums, kas 'likts arī virsrakstā vietnama faktiski uzņēmusies vi-
S sabiedrisr darbiiS vē^^^ ^^'^ "'""^ ^'^^'^ ~ "^ekas nav maimjies". Nelai- sas Kambodžas aizsardzību, līdz
gos pakalpojumus tautas druvas ^^udz interesējušies migā kārtā daudzi maldās tieši kambodieši paši būs spējīgi nn-
kuplināšanā, tomēr liekas, -ka par jaunatnes darbu, izlasot šo ^^^'^ ?ecmājumā, neiegaumē^, ka drošināt
mazliet vairāk nopietnības un pie- aptaujas lapu, tagad veido negātī- ^^^^^^ ^^f^^ Kambo^za ^a- p^^^^^^^^ ietekmē' panākta ari
tātes svinīgu gadījumu oficiālajos vus secinājumus. Vai „Nākotne. ^i^?^otajiem ķ radies nevien ia&- ^^^^^^^ ^ ^^^^^ ^.
70" neapzinās, kādus pārmetumus Sf\^'^'^s^smf .isā_Indx>^ā radīta kopīga pret-
jauniešiem vispār tā izraisījusi ar Indoķīnas vēsturē! ķomiuustisķa fronte.^ No _sagrauta^
iroi TVTsw«« „4 jam bazem izdzito komimisti gaH
šo „30ku^ Vai Nākotne 70 zi- ^.^^ ^^^^^ ^^^^ izkKduši pa Kambodžas džurig.
na, ka,^izlasi3usi ^ aptaujas la- nama, Kambodža, Taizeme un Lao- 1iem, u^br^^^ pu, daudzi jaunieši to aizmeta, no- e.nr.+,,s5c sētai, bet ^^^c^^^^^^
domājot: „Vai viņi ir galīgi tra- ^«^«^ nav sapratušas .^^^^^^.^ ^fe .iziet
ki?" Vai ,,Ņākotne70V apzinās, pat gadsimtus bijušas naidl:^^^^-^
ka ar savu rīcību tā degradējusi gas, tagad ar ASV militāro, eko- diehvifeethamiešiem?
uzņēmumos derētu ievērot.
-0. Perro, Toronto
ir
.SKAITĻOTĀJU PASĀKUMS JAUNATNES INTERESĒM TIK.\Ī KAITĒM
Arī pašā Dienvidvietnamā komū-
piesiets pie mājas . . .
Neskaitot trimdas dzīves parās- visu' latviešu jaunatm, kaut vaini- nomisko un diplomātisko atbalstu ,
to un nenovēršamo nobirumu, lat- giir tikai daa, kuri paši, varbūt, u^jļ^^ c.nw«.?««ļ«»s^ «T«ni «•nnt
viešu jaunatne visumā apliecina- vairs nav nekādi jauiUeši? ^ ^ "f^ T -! ^^^^^ ^^^^'^
viesu jaunaine visuma api _ ienaidnieku - komūnis- dinājumiem un kādu laiku būs
jusi savu interesi par tautas jia- ievēlos kritizēt, tikai uzsvērt, tiem! / spējīgi tikai niecīgām i partizānu
kotni, tas kultūru un tradīcijām. jatviešu jaunatne nav notiku- ■ ■ cīnāk. Taču vissvarīgākais vārds
Aizņemtu pārāk daudz telpu, ja gajā vainojama. Lielākā jauniešu ^ums taču visiem svaiga atmi- ^oinūnistu pilnīgai sakaušanai
gribētu visu .uzskaitīt, kas te^- ^jaļa šo aptauju pat apsmej un ^ samērā ilgstošā kara norise vietnamā būs sakāms pašiem
to apstiprina, tādēļ jāapmierinās tās izplatīšanu atzīst par kļūdu. Vietnamā. Bija laiks, apm. pirms amerikāņiem novembra vēlēša-
ar pirmajā teikumā konstatēto, jagu sabiedrībā dzirdētais, vēro- kādiem četriem gadiem, kad ko- ^^^^^^^ [^^^^ p^j. ^'^sor,^ ^i^.
Būdama viena no trimdas latvie- tā reakcija un avīzēs lasītājs liek ™sti pārvaldīja gandrīz.90% kritējiem dodot viņam vairāku-
šu jaunatnes saimes, jūtos lepna, nopietni bažīties, ka .,Nākotnes visas Dienvidvietnamā^ un l«:et. ^g^g^ ^ kongresā un nadze-
ka kopā ar saviem lidzteciem va-<. 70» nepārdomātās rīcības dēļ, komunisti varēja justies samērā nodevējus no Šīm Hkumdoša-
ru kalpot savai tautai, un esmu kaut nevainīga, cietis visa latvie- <31roši vairs tikai. pašā Saigonā. iestādēm.' Ar to prezidentam
priecīga, ka ir tik daudz jauniešu, jaunatne. Atliek tikai cerit, Amerikāņu stratēģija vispirms pā- ^^^^^^^ ļj^^u dotas brīvas rokas
^??,./Tļ^''f ka sabiedrība sa- nāca robežas nobloķēšanu zieme- gariem un izšķīrējiem sitieniem
strādāt latviešu tautas laba. pratīs, ka dažu personu kļūdas los un_ komunistiem bija jāmek- agresijas perēkļa iznīcināšanai
Tādē] no7ēloiu ka sabiedrībā "^^^^ ^^t ciest visiem jaunie- '^ē apkārtceļi,, kā pievest no Zie-
narād-^ās S^^^^ meļvietnamas. sev pastiprināju- Taču ceļš.uz komunistu sakāvi
parādījās „Nakotnes 70 izplāt ta izpaKdzē- ir pavēries. Tādēļ nevaru piekrist
skaitļotajā satikšanas aptaujas la- vēlos piebilst, ka šai vēstulē ja draudzīgais, taTad no amata J- Grodna domām, ka „nekas nav
?fnJ'\^^ 1r?Il?^S^^^^ ^^'^^^ ietelp vecāku, audzinātāju atstādinātais Kambodžas valdības mainījies". Kā notikumu ^ttī-stiba
b jušajam; tai ir jāsteidzas dom ' personīgas neitralitāti un atļaujot ziemeļviet- mainījies.^ Mam pārsteidz m J.
■ ^ ' ' aomas; namiešiem nokļūt uz dienvidiem- G-rodņa visai savādais, parastr
cauri Kambodžai. Vēl^ V^^^ — radikāļu .mutēm dzirdēta^^^^^^^^^^
nodevīgais princis atjāva, komū- clens --„ķaŗš pilda ieroču ražo^
nīstiem ierīkot savā zemē pat mi- tāju un kara materiālu plegādātā-tltāras l^azes — paslēptuves,; no-J^ kaķatas." Betj ieroet un kara'
liktavas un pat galveno šļSbul materiāli nevienai tautai nekad
rr « ^ u. j i. y^ , ■ * nav nokrituši no gaisa; ..Apgal-
. Ki- - A r , . . ^^'S ^azes iz- nojums ir ari nepilnīgs ~ ari
ves dziļākajam problēmām un Ai- lielu interesi izlasīju LA S. nicmajuši. Kaut gan tās teclmiski strādnieku kabatās ieplūst šo ra
. rakstura vērtējumiem? Piemēram, jūnija numurā samērā izsmeļošo būtu iespējams atjaunot jau kā- gojumu pelna Tikai komunistu
kādēļ aptaujā tikai 3 jautājumi un vērtīgo J. Grodņa apskatu par da pusgada laikā, komunisti to apspiestajās verffu valstīs strād
par literātā-u un tikai 2 par mū- jauno stāvoMi, Indoķīnā pēc ame- nespēs, gluži vienkārši tādēļ, ka nieks naliek tukšām rnkām hPt 1p
ziku? Vai šādas un ndzīgas inte- rikāņu un dienvidvletnamiešu ie- ar Kambodžas jaunās pretkomū- roču k^dzes t^āTaug^^^ reses nebūtu svarigākas? iešanas Kambodžā. Mani ārkārtī, nistiskās valdības un Saigonas no- . Alberts Kalnli§, Toronto
visam
laika straumei līdz. Taču„Nākotne 70" ir mazliet pārsteigusies. Ir labi būt atklātiem un draudzību uzsākot, zināt visus sava partnera uz-, skatus, l>©tKi--,kādēļ aptauja nepiemēroto seksa un citu jautājumu vietā vairāk nepieskaras dzī-
TOMm ~:dauds
KAS MAINĪJIES!
(24. turpinājums)
Nodibinādama Franču akadēmiju, kardināls Ki-šeljē zināja,, ko dara.
Bet kālab tik daudz runāt par Rišeljē un franču valodu? Tādēļ, ka mūs interesē latviešu valodas m rakstu likteņi. Bez rakstītā vārda aav teātra, bez teātra nav teātra glezniecības.
Eamēr Rišeljē Francijā rūpējās par franču valo-.du, daži vīri Gustava Ādolfa nodibinātajā Tērbatas universitātē gatavoja latvju valodas pirmo vārdnīcu, publicēja pirmo latvju tautas dziesmu ar notīm, pūlējās ap latviešu garīgo dzeju.
Ko' ar rūpību un zinātnisku briedumu bik na.
dzīvā valodā ritošas sarunas (piem.: „Mana sieva šogad paliek plika kā zutis") un Salamana Pamācības.
Gustava" Ādolfa dibinātajā universitātē kopi atklāšanas dienas sāka studēt arī neretietis Kristofors Firekers (Fuerecker, 1615—1685), kura spalvai pieder vācu garīgo dziesmu dzejiski tulkojumi latviešu valodā, kā arī latviski-vāciska vārdnīca, kaspalikusi manuskriptā. Kad Fīrekers sāka studēt, viņam bija 17gadu, profesoram Maneelim — 39 gadi. N'av izslēgts, ka tieši profesors ieinteresējis studentu latviešu valodniecības darbā un. iesaistījis viņu izpalīgos savu grāmatu publikācijās.
tĢrātūras vēstures grāmatās un pazīstama visiem latviešu vidusskolu audzēkņiem.)
Aprakstīdams latviešu. tautasdziesmu dziedāšanas veidu, viņš vēstīja: „Jauniešiem un pusaudžiem bijusi paraža jaunpienākušos viesus apsveikt ar dziesmu. T-as viņiem esot ierasts, un: dziesmas esot viegli da< rināmas, tā kā viņi, kā reti kāda cita tauta, ar pieredzi, bez gatavošanās (ex tempore), izejot no sveša cilvēka izskata, izturēšanās un runas (a, persona, vultu, gestu ex loquela alicuius: peregrini) vai arī no cita kāda notikuma izejot, var improvizēt un dziedat (fingere et cantare)." Tērbatas universitātes kādreiz zējais students Krišjānis Barons savos 8 sējumos jau publicēja 35.789 pamatdziesmas ar" 182.000 variantiem, Folkloras krātuvei paceļot skaitu turpat līdz miljonam. I
Visi lielie valstsvīri no Perikla līdz Napoleonam izpratuši un mīlējuši teātri. Viņi zināja, ka skatuve ir tā vieta, kur nenovēršamo indivīda un sabiedrības konfliktu problēmas var pacelt mākslas plāksnē un tā humanizēt sociālos instinktus. Ar to izskaidrojama Perikla labvēlība pret teātri, ar to, izskaidrojama arī kai'dināļa Rišeljē labvēlība pret - teātri -un īpaši pret Korneju. Pat baletam viņš prata piešķirt sabiedriski noderīgu funkciju. Iesaistot iestudējamo deju virlmē visu galmu, apvienojot skatuvi ar zāli, piešķirot katram savu lomu, viņš dumpīgā gara „baronus" ■ar šķietamo disciplinēto izpriecu pārskoloja valstij derīgos sabiedrības locekļos, īpaši kara laukos. Te-
nicu, kura pats apbedīte|^lstīja žoržu de la Tūru apbrīnoja Nikolā-Pusenuun Klodu Lorēnu. Viņš bija arī liels kollekcionārs, padarot Luvru' bagātāku ar Mikelandželo Majīteņa, Dīrera, Perudžo, Karavadžo. ficiana un Leonardo da Vinci darbiem. Kultūras cilvēki un kultūras tautas nedzīvo no maizes vien» Po-lītiskie panākumi nāk un iet, lielie, mākslas darbi paliek. • - I - .
Napoleons, samierinājis pretišķības Francijā, do dot tai jaunu vienību un jaunu nacionālu apzinu pēc revolūcijas brāļu cīņām un terŗora rakstīja: ,',Augs-ta traģēdija ir lielo vīru skola; tai jābūt kēninu un tautu skolai. Varbūt, ka tā liekama vēl augstāk par vēsturi. Valdnieku pienākums ir to atbalstīt un izpla^ tit; nav jābūt dzejniekam, lai to novērtētu, pietiek pazīt cilvēkus un lietas, just pacilātību un būt valstsvīram. Traģēdija iesUda dvēseli; tā pacilā sirdi;.tā spēj radīt un tai jārada varoņi 1 Ja Kornejs būtu dzīvs, es viņu būtu iecēlis par princi."
Redzējām, ka modernais teātris izauga ne no- kla-, siskās drāmas, bet ņo reliģiskajām spēlēm. Ne tā opera. Opera atvedināma tieši no grieķu traģēdijas Flo» rences jaunie labieši, gentiluomini, bija nodibinājuši sabiedrību Camerata (Draugs); ar nodomu atdzīvināt grieķu traģēdiju, kurā, kā viņi domāja, dziedāja ne tikai koris, bet arī atsevišķie aktieri, šais renesanses ineklējumos radās īpaši libreti un libretiem piemēro-
li
3^
w
I
Kanādas latviešu 5. dziesi sās Alfrēds Štrombergļ
Angelika Gailite
Sa
OMARg HEIJAMS
- Mēs esam kļuvuši bag| kādu pasaulē slavenu kam pašai sava vēsturei Omāra Heijama „Dzeja",| gādājis Valters Ziediņš Kurcija atdzejojumā,, ar-ļ Vīksnas eseju un Gvīdo tušas; zīmējumiem.
Autors Omārs Heijams tronoms, matemātiķis,. fiz| ņa dzīves dati ietverti leģf mūžu, kas it kā ildzislOO dus. Drošāk zināms, kal Aiņš Persijas ziemeļno] gadsimtā, ap tā vidu un nļ līdz 12. gadsimta pirmj turksnim (min 1123. kā nļ du). Hijis sultāna Malikal Nisapūras obseŗv.ā.torijaf tājs. Kopā .ar 7 citiem kiem sultāna uzdevumā pie; kalendāra sastādīšai kalendārs precizitātē Jūlija Cēzara laikā izveidoļ gadā pirms Kristus ievic lija, tagad saukto vecā s| lendāru un pareizā,notēll vojies vēlākajam pāvesta! ra XIII reformētajam : ( simtā) jeb jaunā stila, totajam kalendāram, kasļ par tā laika orienta zināl sto līmeni.
Heijams savas dzīves laļ vairāk pazīstams kā zi nekā dzejnieks. Un tomēiļ 700 gadiem viņa _ dzeja s( dziļām domām, īstu pā:i mu un daiļu izteiksmi. Ērkšķrozite tā dusējusi orienta zinātnieku bibiiptēļ kai priekš simt gadiem, |iļ gadā, Gmara Heijama - čļ rubajatu krājuma. pirmai'|
; jojums angļu valodā. (R| kļuva pieejams rietumu
Atdzejotājam Eduardai džeraldam (FitzGerald), viens no literātūrvēsturļ Michaels Kerneijs (Kemļ jusi sevišķa interese par simtu: viņa dzimta savu- cļ vasinājusi no 11. gadsimta f ņu uzvarētājiem, BritaniJE ŗotājiem. Tas ierosināji.'sļ dzejnieka interesi par miriē metu unBersijas tā laika ļ
; ku, un viņš Sācis mācīties) šu valodu.
Atdzejojumā Ficdžeral( minējis savu vārdu. Tā biļ cila brošūi'iņa- uz slii lecīga papīra ar 75 četrrindām, maz ievēroļ mēr nonākusi dzejnieka