^ 1ATWA AMESS^ gtU^eofi, m. g. IT. oktobris, 72. q-fs.
ēpjas aiz terroristu mugurām
9
SPECIĀLRAKSTS «LATVIJAI , iespēju amerikāņi rēķinājās un da- jōties, pretvalstiski elementi varē- ieročus kopā ar apkalpei aepie-' AMERIKĀ" NO VAŠINGTONAS'-; ra visu iespējamo, lai izjauktu tu netraucēti rakt kapu pašai kon- ciešamo padomju Personālti. Citiem Apvienoto nāciju 25 gadu jubile- terroristu plānus. Pašu Apvienoto stitucijai. Varbūt, ka pats svarīgā- vārdiem, Kremlis meHgi apgalvo-jas sesijas prominento delegātu nāciju drošības dienests ir trauk- kais faktors kreiso radikālu terro- ja, ka tas nav pārkāpis pamiera apsveikumu runu plūdus 14. iktob- smes stāvoklī. ristuv,rudens ofensīvai pret ienaidr priekšnotdkumuSvTiekoti^^
rī ievadlia Kanādas āi*liētu mi- nieku" ir tas, ka arvien skaļāk ir^^m^^^
nistrs šārps Nākamo desmit dienu "^^^^^^ ^'^^^'^ ™ sadzirdams jautājums: Kas īsti Hetu ministram paredzējis likt gal-
laikā runātāju tribīnē kāps pārējo HG^^^a tuvākais palīgs Viljams ' terroristu mugurām? dā amerikāņu gaisa izlūk(^anas jz-126 valstu d-legāti un nav domā- ^^^^^"^ bridmaja, ka amenkaņu Terroristu akcijai pret likumīgo ņēmumlis un arī skaņu lentes, ku-lam^ ka vinu oratoriias rezultātā radikālo studentu pagrīdes orgāni- ^SV valdību ir nepieciešami iī- ŗās būs dzirdamas padomju raķe-Anvienoto nāciju piestižs un spēks ^^"J^' ^^^^ ^^^^ „Weatiier- ^^ekli. Kas gan īsti terroŗistus fi- šu apkalpju radiosanmas. Dk^ uz burvja mājienu pieņemsies. Jau marksistisku ter- j,^,-^^ Daudziem viņu vadoņiem vien šie lietišķie pierādījumi Gro-
T)irmai«! runātais - Kanādas ārlie- ^o"^^ ^""^^ nodomājušas dri. piešķirtās «izgKtošanās stipendi- miko būs vairāk kā nepatŌMimi. tu ministrs žēloiās par šī pasaules '""^^ ^^^^^ "^^^^^ Jas" Kubā un citās komunistu vai- Var gadīties, ka Maskava Tīdējos
parlamenta vārsumu un ieteica pa- neaprobežotos ar vadošo ame- ^tīs pa daļai atbild šim jautāju- austrumos tomēr apmet negaidītu domāt kā at«?eviškas valstis vārē- "^^^^ ^^^^^^^^ darbinieku nolau- .j^am. Ja šodien kāds apgalvotu, kūleni un, atvelkot raķetes no Sue-vā ļniPku atkal uzlikt UZ kāiām P^^'"" sabiedrisku ēku dedzina- aiz sazvērniekiem stāv Kremļa cas, paver ceļu' Izraēlas un Ēģip-tu vaju^ieku atkal uzlikt uz kajam. ^^^.^ ^.^^ Stratēģiskās sabotā- pj^ksts, tad jāšaubās, vai to dau- fes sekmīgākām miera sarunām.
Līdzās Apvienoto nāciju iekšējas žas ietvaros šie bandīti, lai kaitētu (jzi' nosauktu par- neatbildīgu de- Vašingtonā runā, ka, ja Rodžera konstitūcijas aplamību piedauzības ASV. prestižam, ir paredzēj Pad. savienī- lietišķie pierādījumi Gr(j»miko ne-
aļrmpnimliplfl vaina šī st.amtautis-'loimT+ arī arvalsfii VJinlnTnāfiia iin »«/x1t«; ««.^n^/^n 'i^uiriimi iT/in/3ni?-^7-i:..!-- > j .T>wjx^ŗg šos pietā-
celt priekšā
AN ģenerālsekretāra pienākumu, i apstiprina to,, ka kreisai radikāļu atbalstīšanai. Ļoti zīmīgi, ka tieši Apvienoto
Salīdzinot ar TrigieU un" Bagu pagrīdei dota pavē^^ izveidot ter- . nāciju jubilejas priekšvakarā vai-
Hameršildu, tagadējais ģenerāl- roristu triecienvieriības sabotāžas :Pad. savienības ārlietu nopietni amerikāņu laikraksti
sekretārs Utants ir bailīgs laipo- aktu īstenošanai visa Ziemeļame- Gromiko šonedēļ ^5 '^^^^^ atgādināja ka ASV ir vienīgais tājs un neapdāvināts poKtiķis bez rikas kontinentā. Tā vairs nav ap- ārlietu ministru Rbdžeru. Kā zi- pretspēks Pad Savienības lekspan-nepieciešaniā mugurkaula. Neci- stulbotu studentu bērnišķīgā mā-nams, tad Ma^^^ ka- sijas tieksmju apturēšanai; Kon-
1ās Utanta vadības laikā Apvieno- žošanās, jo kopš 5. oktobra jau jio- tēgoriski noliedza Izraēlas apģal- frontācija nebūt nav mazinājur tās nācijās ir pieaugusi šīs orgāni- tikuši: vairāki terroristu bumbu vojumu; ka tā pēc Rodžera Vid
zācijas dažādo iestādījumu iestig- atentāti. Viena no , komunistu in- austrumu pamiera plāna stāšanās ļa pārraudzītie milzu Varšavas šana birokrātisma purvā. Lai kā spirēto terroristu barvedēm ir spēkā, būtu nosūbluši aizU^^^^
arī jubilejas ^svinību viesi neslavē- Bernadīne Doma. šī plintniece Suecas kanāla joslā jaunus raķešu reiz rismājas PoHjas im Austrum-tu vienu bku pozitīvu Apvienoto vēstījumā atsevišķām terroristu nāciju pani kurnu pagātnē, šodien .grupām devusi pavēli sākt„rudens pasaules pseūdoparlaments ir tikai ofensīvu pret ienaidnieku". Otru milzis uz māla kājām, kas pats sev sazvērnieku galvenā štāba ;,ģene-sasaistījis rokas uņ n,evarīgi mīņā- rāH'\ arī sievieti, Andželu Dēvisu jas pasaules politisko problēmu jū- fbI ierēdņi pagājušā nedēļā ap-ŗā. cietināja ^jorkā, §1 izglīfe^^n^^
Vācijas pieŗobdžā. Pavisam noklusēta ir patiesība, ka līdztekus :1o-mūnistu Varšavas pakta ieroču ivadzināšanai Eiropā NATO flotes; vienības Vidusjūrā patiaban iesaistītas lielākajā kaŗaspēlē, kāda jebkad bijusi kādā: telpā. Tā ir nepārprotama ASV atbilde. Aleksandrs
IESPĒJAMS
Ēģiptiešiem, ķaš vēl vienmēr ņu starpā nepastāvēja. Jaimais ■
^eriete ir atklāta komuniste un sēro-par sava preisidenta Nasera sūtnis pavadīja premjeru Kostgi-Kanadas ārlietu ministij skais- ^i^ai drīzumā būs jāatbild tiesā "nā^^ feas so- ^
tam frazem piesmarzmata runa . v .^-j- v j-*- v„« . . v. v^^^^^^^^ ^ ^
iams, ka ar mazām varilcijām'^^l'f»™^/*^'''s ^ ^
nākamajās dienās ari pārējie orā- depI«y<9»^tļ«B«;ņn fbm^ ,gak>i^^ii^mim. 52 g. »e. . . - ,. . r - j„ nevainīgus alvekus. . ., „ . ^ ,
tori nepārkāps ,,starptautiska de- ^ ^ ^ cais prezidents Sadats, kuru vien-
bašu kluba" labo etiķeti un izteiks Terrora draudiideļ ar pagājušo balsīgi apstiprināja nacionālā sa-tikai_rožainas cerības par Apviem^ nedēļu pastiprināta w
to naciju lomu nākotne, bet taja ēku apsardzība, nepieciešamie so- '/^ m
pašā laikā izvairīsies pielikt mazo ļi sperti arī vadošo politiķu un vai- P^^' ^^^^^
pirkstiņu, lai šīs cerības piepildi- dības locekļu apsardzībai; Ar to v ?^■ nesen atstājusi
tos. Kad jubilejas runas būs iz-topmāk pāri par 7500 federālo ie- Famku. Jaunais prezidents sagai-._:iv^^^
ari sarunās ar Ēģiptes vadoņiem.
Padomju valdība tajā pašā laikā paskaidroja, ka ASV mēģma nomelnot Pad. saivienību; it P tās pretaviScijas raķetes un par domju techniķi atrastos Suecas kanāla zonā.
Andžela Devisa, kas tagad tieķmek-
skanējušas, viss paliks pa vecam stāžu celtnes no krasta līdz kra
un jau tagad varētu jautāt,^kāpēc tam apsargās dienu un nakti. ir ka^'ms^
jubileja vispār bija jaatzime. piintnieces Bemdīnes Dornas nošaujot
•, -I programma ir an vīna program-/ - ,xs • it-isi- • •
Jubilejas sesiju' tomēr pavada '•Vēstījumā» uzsvērts, ka^^ra^^^^^
viens nopietns faktors - pēc ilgāka ofensīvā ir: jāsāk nevien sabiedns- palīgus,, kas vi- "^^^^ stadenti, viens no
laika vienkopus šajā poKtiskajā !«> iestāžu dedžMšams,ļe^^ . ^ ^^.^^ ^.^^^
gada tirgū ir sapulcējušies gan- jaķeŗas pie lenaidmeka vadošo r^„_S,.ru..D«..A.^:/%T»^^^^^^^
^\ Kvebekas ārsti - speciālisti no-raidijuši provinces Arstai un chi-rurgu kollēģijas aicinājumu atgriezties ;dai*ā. ]\i speciālistu federācija vaino kollēģiju uh valdību lašā panikas celšana, radot. iespaidu, ka ārstu pakalpojumi nepietiekami un stāvoklis draudīgs, ko federācija noliedzv Ķvebekas slimnīcu apfviei^a savukārt dēvē stāvokli neciešamu un pieprasa, lai valdība ^un Ārstu kbUēģija nodibinātu kārtību. Arī kveļjeMešu parflja izlaidusi deklarāciju, ka ņiedjķu sbreiks bīstami ietekme pilsoņu veselību, ai-ciiot valdību vēl šonedēļ izdot likumu par ārstu atgriešanos darbā. Streikotai šādā gadījumā sagatavojušies uz stingru pretestī-
bu, cerot, ka tad viņiem pievieno-aes arī visi pārējie ārsti;
drīz visi pasaules valstu vadošie darbinieku nogalināšanas un tiešas vīri. Personīiŗais kontakts, saru- konfront^djas ar policiju
jas grupas. ^a^votpiĶ^^
pieminek^ Sadats jacija: .,Ne Valteru šrēderu, dfšviņu
es, ne^kads citssp^gs uzņem^ ^ ^
manevrus savā 15 ^adu pastāvēšanas laikā. Pad. savioiibas, Polijas, , Austrumvacijasy : Ungārijas ČechoslovaMjas un Rumānijas karaspēka vienība lŌO.Ooo vīru stiprumā sāka savas kaujas spēles p>ie Austruiiivācijas un Polijas robežas.
® ■ Radikālii cīņu pret t>ieaug<>šo
nas Apvienoto nāciju kuluāros var TetTorisbužbrulaimi kārtības ^^^t Nasera nastu." šis teiciens rezultātā dojtomer itm iK)zitmis sargiem ir jau prasījuši daudzus apstiprina zīlējumus, ka rfi!A_= "P^rus un nav brīnums, ka pagāju-^ P^^^^
medicīnas profesors Džons Sairn-
_ . , . parasta aemonstracija. imstošiem oriesmam un aiguu araou iemw)- _ _ __
res savest kopa tiešai uzskatu iz- amerikāņu policistu, kas pārstāvē- rijas, ko zaudēja^^^^ļ^^^^^^^
maiņai tādus nesamierināmus le- L Ab,7 1,5 iv^, _ . vieiu aetosana
šingtonā nopietni rēķinā^^ ka se- iFiedS 5e SS)Si^ ^S""^ £
sijas laika kaut ^^rjai™^^ va- parasta demonstrācija: Tūkstošiem briesmām un atgūt arābu territo^ ders. Viijiš izteicies, ka šo indīgo
S^^Sr^'^^Lli^^to prasīja valdības atruricībulikum- palikt neatkariģa: no ārvalstu le-j:^^^^ Ss^fl^ā^^ie t <iošanas ceļā radīt priekšnoteiku-tekmes,,b^ pašu veselības labā, būtu 1t-
minisirs Aoe i^oans izteicies, Ka mus sekmīgai cīņai terroristu uz- draudzību ar Pad. savieim)U: ^^^^
Videjo austinimu prob ēmas deļ taukumu atvairī^hai: citām .sociālistiskām r^
vms neatteiksies parunāt zem čet^ T^ārtraiilcc " Kamēr ue .^zvesejojas .
rām acīm ar ēģiptiešu ārlietu mi- Bez liekām debatēm senāts jau P— ® Pēdējais 'Mmchenes pakta pa-
nistru. šāda tikšanās Vidējo aus- paspējis pieņemt prezidenta Niķšo-^ ^Sada^^
trumu problēmu, pietuvinātu atrisi- na ierosināto likumprojektu, ar sākusies jau 1936. gadā, kopīgi^ 0^^^)^^ -^^^
nājumam dabdz ātrāk nekā visas kuru beidzot radikāļu bandītiem apmeklējbt miHtāro akadēmiju, «lā. Ddadjē bija ; ļispr(M^
līdzšinējās četru lielo apspriedes cilvēku nolaupīšana vai nogalina- Sadats vienmēr' bijis eksplozīvs ^f^^^
Apvienoto nāciju ietvarosi šana būs jāizpērk vai nu ar nāves runātājs un līdz 1960. gadam ie-i®ŗs,aizsarazības un ārlietu mi-
- . , \ , . sodu vai ieslodzījumu cietumā uz ņēma mazākus posteņa 1930tos, gados. ^^^^^
četrdesmit valdību galvu un pa- visu mūžu. šis likumprojekts dod vW. Vēlāk Sadats^i^^^^^
ri par simt dazadu valstu_mims- tiesības drošības iestādēm nepie- par Nasera uzticības vīru ārUetu l'ai mimstru^,prezidents; čembe^
tru lerasanap jubilejas sesija ame- tiešamības gadījumos spert vaja- jautājumos, no kupem var atzī- lēns.- Daladje tam pievienojās un
rikaņiem ka majas tēviem ir saga- ^^^^^ universitātēs radikālo mēt 966. gada sarunas Vašingto- ^^opā ar Hitleru un Musolmi pa-
dajusi zināmas galvas sāpes. Dip- sazvērnieku aktivitātes savlaicīgai „ā ar preJdentu Džonsonu. ^^kstlja 1938. gada septembri Min, lomatu nolaupīšana nav vairs ti- uk^idēšanai. Tas nozīmē, ka turp- , , . Lienes vienošanos, ar kuru ōecbo-
kai teatrālo Dienvidamerikas ban- ^^^^ policijai katrā gadījumā ne savienība, acīmredzot, ir sloVakiju atdeva nacionālsociāHs-
ditu monopols. Pašreizējie notiku- tam kad tos pa- novērtējusi savu ārpolitisko stā- tiskai Vācijai,
mi Kanādā^ kur niecīga komunistu gi^j^^g nemieru pārņemto ^^P*® ^ kritisku, un © Rumānijas prezidents un ko-
inspirēta sazvērnieku saujiņa tur universitāšu administratori. l^i spētu nodrošināt savas Hdzši- ------_-
gūsta britu diplomātu, un vienu „^ ^. , . . .. ^ nejās sekmes, kuras bija atijari-
Kanadas provices ministru, ir pi^ T"^'^^^ gas no Nasera ietekmes, iecēlusi
rādījuši, ka marksistiskie pagrīd- valdības soļiem" vaima- ļļ ^^^^ j^^g,
nieki ir izšķīrušies par sava veida sazvērnieki un varbūt ^^[Jf ^^^^^ via/miru Vi-
partizānu kara īstenošanu valstīs, '?.T'' ""fl^^^ n^S"kaTEdz šim Dija ār-
kur to Vismazāk varēja sagaidīt. lie^ ministra vietin^ Pa. sa-
Mēs varētu viegU iedomāties, ka mērs bija jau sen pilns. Caurmēra ^1"^^?,
Apvienoto nāciju jubilejas laikā amerikānis gan augsti vērtē kon- ^t^f ^5?^^ ^ ^flrl !f
Ņujorkā tiktu iļolaupīti viehs vai stitūcionālās pilsoņu brīvības, bet :^ralis, bet nekāda radmeciba vi-
vairāki prominenti viesi. Ar šādu nevēlas, lai -aiz šīm brīvībām slēp- ...... .
: FRANOJAS UN PAD/
\ rSAVIENIBAS VIENOŠANĀS •:
Francija un Pad.- savienība 13. oktobrī parakstīja Maskavā paktu tuvākas polltis^ sadarbības izveidošanai lin deklarēja savu atbalstu Eiropas drošības konferences sasaukšanai Vidējo austrumu jautājumā un iestāšanos par Izraēlas atviikšanos no okupēta jām arābu territorijām. Francijas prezidents Pompidū un Pad. sajvienibas prezidents Podgomijš parakstīja protokolu par abu valstu politiskām apspriedēm vismaz divreiz gadā ārlieitii ininistni līmenī, kad nodarbosies galvenokārt ar Eiropas drošības un sadarbības jautājumiem, Kopīgā deklaracija aicina vienoties Vidējo austrumu jautājumā^ atzīt suverenitāti un territori-apgabala valstīm. Ar pr^^ ālo neaiz^ visām šā
la parakstSanu izbe^^^ dū 8 dienu apmeiMējums Pad. saviesSbā» Prezidents Žoržs Ppm-
. i: . •■pidū-atgriezās Parlzē':^^^^^
Arabn i^aiperi" Jordānas upes pamiera lisilā ■
ja kārtības sargus nb visām ASV, |ā, Ēģipte, kā līdz šim,
vēlas ^- tīfs vai citas lipīgas sērgās.
mūnistu partijas pirmais sekretārs čaušĢsku apspriedīsies ar ^SV prezidentu rfifcsonu Baltajā nama 26. oktobri, savā 17 dienu uzturēšanās laikā ASV: Nikolajs Caušesku piedalīsies AN 25 gadu atceres svinībās un apceļoīs ASV ,;ūo krasta līdz krastam". Apvienotās nācijas oficiāli paziņojušas, ka Caušesku ceļā uz Ņujorku izdarīs īsu pietup ru Montrealā.^^g būs^^^R^^^ prezidenta pirmais apnieklējunis Ziemeļamerikas kontinentā.
@ Biseldorfā^ iti%myā:cijā, notiesāti tris. vācieši, kas nolaļupija 10 pēdu garo raķeti no apsairģā-tās ^JATO baz^ CellējRietumvā^ cijā un ar lidmašīnu ņosūtija Uz Maskavu. ^ g. vecais airčMteķtš Manfrēds Reniingers; un tikpat vecais mečhaniķis Josefs Linbvsftis notiesāti uz ^etiriem gadiem "datumā katrs. Rietumvādjas agrākais strūkHidmašIriu lidotājs, 24 g. vecais VolfsKnope atzīts vainīgs divos spiegc^anas gadījumos un notiesāts ar 3 gadiem un 3 mēnešiem cietumā. Tiesas apsūdzībā visi trīs apvainoti, ka naudas dēļ kļuvuši par rīkiem ienaidnieka :ro-saņemot par raķetes nozaģ-81.000 dol. Maskava vēlējusies, lai viņi piegādātu arī Hercules un Hawk tipa raķetes, bet vēlāk pieprasījumu atsaukusi paziņojot, ka tās jau ieguvusi tieši ASV un - lētāk...
• Vaišavas pakta valstis tta.ok-^^^^^^^^a 0 li e m 6 n t U ? tobrī iesāka savus Mākos militāros
(©Vienīgais laikraksts Kanādā ,>lTie faeģram'\ k^ birojs atrodas Maskavā Un kas spējis sniegt saviem lasītājiem' neatkarīgas un objekttvas ziņas par Pad.savienību, slēdzis svu biroju Maskavā. Iemesls tak ir, ka bir^ darbība pastāvīgi traucēta, saņemot brldi-nājumuis un piedraudot ar izraidīšanu. Sevišķi ar saviem rakstiem Izcēlies latviešiem; pazīstamais ,,The TeOegram'? kore^ondents Pī-t^s Vortingtons. šī laikraksta korespondentu ' Atonu Einfranku izraidījāt no Pad. savienības par >^ gātivu ziņu izplatišanu"»,/The T^ gŗani", kaš iznāk Toronto, deklarē, ķa atsakās ito^mētieš no jeb-Mas valsis draudiem, M sniegtu lasītājiem patiesu informāciju par notikumiem Pad. savienībā.
Vai esat nokirtojnfi
i?:*i:¥MS::te;S:S:li¥:;:
'Ar Otavā rīkotajā divritei^^u sacensībā t. s.;„Survivar^ dienas: atzīmēšanai piedalījis arī vairāki federālās valdības locekļi^ un „pil-■; sētas tēvi". Indiāņu lietu minisŗtrs Kretjēns cieta negadījumu, krītot ņo divriteņa un uzsitot galvā pamatīgu punu. Visas ielas Ota-vas centrā šai dienā bija slēgtas parasto auto satiksmei, pilsoņiem ierodoties darbā kājām, karietēs vai ar divriteņiem. Valdības locekļus apsargāja karavīri.
^ Federālā valdībai apsver karastāvokļa tiesību: pi^ķiršanu policijai sakarā ar neseno britu atašeja Krosa uri Ķvebekas darba ministra Laporta npdaUpīšanu. Pēc kabineta drošības komitejas ārkārtas sesijas, kurā piedalījās mi-nistaru ļ)rezidents Trudo, aizsardzības ministrs Makdonalds, ties-ļietiu ministrs Tērners un Mākil-reits, un kas ilga vairāk nekā 3 stundas, ministri.. rādīja optimisv tisķu vaigu het nesniedza ziņas gaidošajai presei. Kanadie-šu laikraksti spriež, ka valdībai neatliks nekas cits, kā iedzīvināt kara stāvokļa likumus, ko iespējams darīt bez sazināšanās ar parlamentu.
Konservatīvo pārstāj rālajā parlamentā R. Tompsons izteicis gatavību ierosināt grozījumu krimināllikumā, sodot politiķu Mdneperuš ar nāvi. Par nāvessoda atjaunošanu parlamentā iestājušies ari liberāļi un citi koh-servātlvie, attiecinot to arī uz kuģu un lidmašīnu kidneperiem. Liberālis Sapēlis pieprasīja likuma valsts nodevības sekcijas papildināšanu ar noteikumiem par nemiera cēlēju, dumpinieku un ■terroristii, sodīšanu. Viņš ierosināja arī pārbaudīt imigrācijas likumus, aizliedzot iebraukšanu Kanādā tādiem, kas sludina režīma gāšanu ar varas līdzekļiem un vāc atbalstu šādām grupām ārzemēs.
Terroristii advokāts Lemjē izteicies, ka Ķvebekas valdība liekoties labvēlīgāka pieprasīto ^ kriminālisti! atbrīvošanai izmaiņā pret. Krosu un Laportu ne^ federālā valdība; I Viņš apliecināja neapmierinātību ar ministru prezidenta Trudo ..demokrātisko nostāju", norādotļ Otavā, ka minētie FLQ locekļi drizāk dēvējami par ban^tiem nekā polītis-Mem cietumniekiem. Lemjē no^ rād^a, ka šo terroristu atbrīvošana esot. terroristu pamatprasība. ^
^ Toronto atzīmēja „Surivival" dienu, ievietojot jaunceļamās Toronto universitātes! cilvēces pētījumu bibliotēkas pamatakmenī kapsulu ar ekoloģistu : rakstiem, grāmatu par apkārtnes piesārņošanu, angļu - franču vārdnīcām, sārņu paraugiem, magnetafona trokšņu lentēm, slīdītēm, ceļu kartēm un, Idikrakstiemj kuros apskatīts apkārtnes piesārņošanas jautājums. Bronzas plāksnītē ieraksts vēsti: „Cerībā, ka šo kap-sulu atiradīs viedākas civilizācijas laikā nekā mūsējā, mēs še esam aprakuši cilvēka neprāta liecības §āi planētā, kurai tas pāraudzis pāri" — Dr. Cants, ierokot kapsulu, klātesošajiem studentiem un pārējiem izteicās, ka viņš cer, ka kapsula nekad nebūs vajadzīga cilvēces bojā ejas liecībai... Kap-sula pildīta ar argona gāzi, kas pasarga docentus m lK)jāša-
