8 tAfm& MsssSM
i> 2131. n*m
lTTļ-ņmrri^īTļ/ļ ii'fl a l»ŗll*i>afe,.
it ,
7^
UTVIJA
Pēc divu mēiiešu nepārtrauc-' leju, kur visas sakrīt zeķēs. Iz- dīto vietu. Kapteiņa Āboltiņa bar Viņš stīvi piecēlSs m parldija mativirziesiS, ievēroju, ao tarū-
tSm atkāpšanās cīņām no Vol- purināju zeķes uz karstās krāsns taljons bija norīkojies Corisi sā- sprostus abās pusēs «Zilajam kal- miem Izlien karavīri, apmēram
chovas beidzot, 13. martā, 19. di- un 'kad šl procedūra bija nokar- dža. Satiku vecu paziņu no SmU- nam". Gājām uz kalnu, ikas bi- rotas sastāvā. Ziņoju par to virs-
vīzija novirzījās no Ostrovas šo- tota, devos atpakaļ gultā. Pēc tenes laikiem, leitnantu Jēkabu ja no sādžas apmēram vienu ki- leitnantam Piksim. Visiem mums
sejas pa kreisi. Visi bijām pārlie- tam iemigu. To pašu darīja vi- Palmbachu, kas bija Āboltiņa ad- lometru tSs kreisajā pusē. Uz- bija šaubas, ka tie varētu būt
čībā, ka ejam atpūtā, kura bija si pārējie. jutants. Kad piecēlu Āboltiņu no ejot uz kalna, satiku ari Ormani krievi, jo pēc ziņām, ko saņēmām
tik loti vajadzīga Karavīri bija ' Kad pāris stundas bijām gulēju- miega, viņš bija gluži noskaities: no pirmās baterijas un virslelt- no priekšniecības, saskare ar ie-
pārguruši no sala negulēšanas šī, zvanīja diviziona adju- „Ko, jāpiešauj UdgabaU? Kara- nantu Piksi aso kapteiņa. Mateāsa naidnieku varētu notikt tikai pēc
un no pavisam nepietiekamā sau- tants Ed. Tīdemanis un pa- vīriem vajaga atpūtas, ari pats diviziona 15. ^vīzijā. TS kā bija divām dienām..
" ~ esmu noguris kā suns!'^ jau vēla pievakare, tad sākām ^^^K^
20. n-m
Ed. l^djemanis^^^^^^^^^^^u^ sā uztura Kad bijām nogājuši, kā- ziņoja, ka jāierīko pirmās līni dus mu
pārgājienu laikam neveiksim Mūsu baterija apmetās Medvēģe va sādžā, kalna galā un no ķuŗa varēja pārredzēt Veļikajas upi, tris kalnu grēdas un augstiem. Vienam no šiem: kalniem kāravi tūliņ deva vārdu „Zilais
nu ,.funkistu" un devos uz norā-Tad vairāk netraucēšu."
n
kalns", tad „Baznīcas kalns" un .,Slipais kalns". Divu kalnu aizmugurē, kur atradās ciems, apmetās pirmā pulka kājnieki, bet no tā pa labi otrais pulks. Trešais pulks palika rezervē. Pa labi no otrā pulka novietojās tikko atnākušās 15. divīzijas vienības. Dažas Šīs divīzijas vienības vēl atradās pārgājienā un nebija vēl ļieradušās.
19. divīzija bija smagi cietusi. Faktiski tajā. bija tikai trešā daļa no sastāva. Arī 15, divīzija bija ievērojami cietusi, sevišķi kad tā bija izkliedēta pa vācu vienībām. Mūsu vienībā, Grāvela artilērijas diviziona trešā baterijā bija palikuši tikai divi lielgabali no četriem, kas bija Volchovā. Vienu aizdevām vācu 27. divīzijai, bet otrs- ceļā sabojājās, ko aizveda labošanai. Vīsi vēlējās. nomazgāties; Utis rāpoja pa visu miesu. Kādreiz, grāvī guļot, redzēju karavīru, kam visas frenča un bikšu vīles bija apklātas sr biezu utu : kārtu.. ■
Pirms iešanas uz sardzes pirti mūs pārmeklēja ārsts leitnants Saulitis. Biju zaudējis tieši vienu trešo daļu no sava svara, bet daudzi vēl vairāk. Jau vairāk kāne-dēļu sajutu, ka mutē kustas gan-dzi vēl vairāk; aJu vairāk kā ne-
Kad izšāvām pirmo šāvienu pa- neticēja. Piesaucu kapteini Āboltiņu pie telefona. Ari viņš neticēja, Uz ātru roku piekāvām mērķus un gatavojāmies pazust, jo 6 vīri uzbrukuma gadljuiņā ar dažām šautenēm un mašinplstoleni nevarētu stāties pretim Totai^-k^^^ vu. Otrkārt, ja viņi nonāktu kalna gala, tad itpakāļc^ā viņi mūs noliEisītu: viiMi^ pec otr^^ ejot pa šauro ieleju. Aizejot sādžā lūdzu kapteini Āboltiņu ticēt uņ izsūtīt posteņus. Beidzot viņš tam pie-
THESDISNA, mt G. 10. mākts <3MArBNJI SBDASCm TOBONTO f
24 Puadena Gardeos, Tonnte S»Ļ Ontofl»; tUr. 7M-i2tl.
Bodakdjai tietfMS mauīdta^^ pēe if«)adiiA«i Uiili NdžUt^ <Q3 maiHuīdripīos neoiitlebl, bet vi vSfilamM atpakaL ji pi»-vieiiota pastmarka (Sanadi) Tii itarptautidcak pasto ktņoiu (titas lemēa). Ar aiitora vflrdu vai fa^^ lak-stoa istelktāa dflmaa ir raktiltaja perBonlga ieeSosvi mi ae kaiii 9MlUumi atbitet ail radateDas.fMoldlm. , '
9^ mfined |2J^r3 mCn. $S4», 6 tsiēū. mJ^» ^^^^ 1 aadii §a.OO; Atse?ilķa liuiniira cewi 85 centi. ^^^T^b» Sludinājumu maksa: sludinājumu $2uS0, bet tekstā H2M^ P&r 1 ctiOu slejas Uiņa,
Tovonto latviešu bbas telpās visai rosīgi turpinās Mdžaspēlep. ITzņ ēmumā no kreisās: Latviešu nieku apvienības Kanādā vaMes pr-dis A. Augulis, S. Augulis, V. Dsērvītis m B. Plūme izšķīrējā spēlē.
Foto: j. Liģers
Līdz ko posteņi un priekšgrupas bija izgājušas, sākās pirmā apšaudīšanās. Ari 15. divīzijas rajonā bija dzirdama apšaudīšanās. Otrā dienā ieradās pārējās vienis bas un Jau vēlā pēcpusdienā notika pirmais krievu uzbrukums.
16. martā pirmo reizi krievi uzbruka visā frontē, šo dienu tad nu nosauca par Leģiona dienu.
jāpieprasa
norādījumi veco ĻAUŠU APBEOSHNASANAS JAUTĀJUMA
Amerikas latviešu apvienības ap- rēķiniem. Šī daļa nav obligāta. Kdzšin^o pirmo $52 vietā ir jā- #nai imaksā f?.50, toet no 101.^^^^W
rūpes birojs veco ļaužu apdrošina- Tiem, ikas uz šo apdrošinājumu maksā §60. Pārējo samaksā M«di- m
šanas jautājumā informē: piesakās, ir jāma'ksā $5,30 mēnesī, care. Sākot ar 61. dienu līdz 80, daļā ajMiropātiem kalendāra ga--^ Kas tiesīgi saņemt Medicare pa- kas ir pUse no šī apdrošinājuma dienai līdzšinējo $13 vietā apdroši-dā samaksā pinnos $50 un^^ 2^^^^^^
balstu? ~ šogad ar savu dzimša- pilnas mēnešma&sas. Otru pusi sa- nātam jāpiemaksā $,15 diennaktī no atUķušās ārstu rēķķu smnmas. nas mēnesi ārstēšanās izdevumu maksā valsts. Pensionāriem me- un no 91. līdz 150. dienai $30 Udzši-fi-daļa apmaksa ari ambula^^^
apmaksas tiesībās uz Medicare U-nešmaksuatv«lk^^^n nējo $26 vietā. Atveseļošanāļsna- kas vesehTļas^^^
loima pamata iegūst a906. gadā maksām. Kam pensiju nav, mak- mos (Nursing Home) par pirmām gadijmu ambulatorisku ārs^
dzimušie, Medicare li'kiurs nosaka, sājums jākārto pašam, maksājot 20 dienām nav nekādu piemaksu, terapijas u. c.
zobi vitamīnu trūkuma deļ izkrīt. j^^^^ā gadā dzimušās perso- ik pa 3 mēnešiem uz priekšu. Per- Sākot ar 21. Mz 1100. dienai līdz- Neskatoties uz iepriekš minētiem
ūdens un ziepes deva labu sajū- ^iegjgas uz pabalstu, ja tās sonas,' kuras nav nostrādājušas šinējā piemaksa paaugstināta no maksājumu paaugstinājumiem,
f„ ^i-s,. . . -----...... . Fouda MedicaTe - Papādinājumu
ārstu plāna A4aļā pret sUmniĢas rēķi-
jāsamaksā nienl apdrošinātiem mēnešmaksas
ja netīra kā zeme, tā noplīsusi, ka jauja palikt š"ai zemē'uz pastāvīgu apdrošinājumu ir jāmaksā tikai kalendāra gada laikā pirmie $50 ir tikai $2. Ievērojot, ka B-daļa.ap-
gŗūti bija pateikt, kas tas par ve--^2īvi un ja tās ASV nodzīvojušas puse no mēnešmaksas, nav ietei- un no atlikušās rēķina summas maksā ari ambulatorisku ārstēša^
ļas gabalu. To vienkārši aizmetām nepārtraukti 5 gadus. Tās nedrīkst cams no tā atteikties. 20% Pārējās 80% samaksā valsts, nos, kasir liels un ļoti vērtīgs ap-
proni. „Vaļinku" vietā, no ku- būt sodītas par pretvalstisfcu dar- Nevilcināties ar pieteikšanos uz IKur labāk apdrošināties pret to drošinājums, mēnešmaksa par to ir
riem bija pāri palikušas gandrīz bību un nedrīkst piederēt kādām Madicare apdrošinājumu. — Lai ar daļu, ko valsts nesamaksā? — Pret samērā zema — §2,90.
tikai pazoles,dabūjām jaunus zāba- subversīvām organizācijām. Ārstē^' dzimšanas mēnesi varētu saņemt valsts iMedicare pilnīgi nesamak- Saildziiiot ar veco ļaužu apdroši-
kus. Bikses, frencis un mētelis, šanās izdevumus apmaksā neatka- apdrošinājuma izmaksas, ir jāre- sātiem rēķiniem var labi apdroši- nājurau plāniem apdrošināšanas
kuri arī bija vienās skrandās,,to- rigi no strādāšanas algotā darbā ģistrējas dzīves Vietai tuvā'kā so- nāties Amerikas latviešu palīdzības sabiedrībās, Amerikas latv. pal,
mēr netika apmainīti. Ari aušai- un neatkarigi no pensijas saņem- ciāiās aprūpes iestādē. Pieteikša- fondā, kam ir īpašs v©co ļaužu ap- fonda plāns ir nevien lētākais, bet
nā cepure bija bēdīga, bet citas šanas. Netiek ņemts vērā ari per- nos var izdarīt 3 mēnešus pirms drošinājums — Medicare-Papildi- ari ar plašāku, ārstēšanās izdevu-
aedeva. Vienīgi Latvijas armijas sonas mantiskais stāvoklis. dzimšanas mēneša. Ieteicams ar nājumu plāns, šim plānam tāpat mu apmaksu lauku. Pieteikšanās
bruņu cepure, kuru dabūju Jel- pret ko Medicare apdrošina? — reģistrāciju nevilcināties un pie- kā valsts Medicare ir 2 daļas: A- Fon^^
gavā, jo visas vācu kaskas manai Veco ļaužu ārstēšanas likumam ir tdfcties pirims sava dzimšanas mē- daļa palīdz samaksāt no slimnīcu plānā jāizdara ar īipašu veidlapu
galvai bija par mazām, vēl dū- 2 daļas. Galvenā jeb A-daļa (Hospi- neša, lai nebūtu jāzaudē vajadzī- rēķiniem pirmos $60. Sākot ar 61. (F-6^ kas līdz, ar tuvāku inforniā-
šīgi turējās, kaut ari ložu un tai Insurance) ir apdrošinājums bas gadījumā valsts izmaksas. dienu līdz 90. dienai ārstējoties ciju pieprasāma fonda darbvedībai
šķembu ieskrambāta'. pret slimnīcu un veseļošanās na- Ko samaksā 'Medicare un kas jā- slimnīcā fonda plāns vēl piemaksā — Latvian Relief Fund of 'America,
Pēc labas maltītes likos gultā, mu (Nursing Home) rēķiniem, šai maksā pašam apdrošinātam? - $15, Ibet no 91. līdz 150. dienai $30 Inc., P.O. Box 8857, Philadelphia,
Bet kājas sāka dedzināt kā ugunī, daļai -likums ilmenu pakļauj autd- Visus ārstēšanās izdevum valsts dienna'ktī. No 151. līdz 180 dienai Pa. 191.17, Fonda pārstāvjiem vai
Norāvu jaunās zīda zeķes i un nu matiski un par šo apdrošinājumu nesamaksā, daļa no tiem jāsedz fonds sedz visus izdevumus maksā- ari AiDAs aprūpes birojam - Ame-
ieraudzlju utu kaudzes, kas rāpo- nekas nav jāmaksā. pašam apdrošinātam. Sākot ar šo jot līdz $60 diennakti. Atkopjoties rican Latvian Association, Suite
ja pa manām kāju pēdām. Izra- iMedicare B-dāļa (Medical Insu- gadu ir paaugstināta pašam mak- atveseļošanās namos (Nursing H^^ ISth
dās, ka utis pa žīda veļu slīd uz rance) ir apdrošinājums pret ārstu sājamā daļa — slimnīcas rēķinu mes), fonds, sākot ar 21; līdz 100. St., Ņ.W., Washington, D.C. M)05.
Berlīnē vēl turpinājās cīņas, priekšvārdu, ņēmis nelabu galu Hitlers bija vēl dzīvs, bet iebrūko- turpat Berlīnē autokatastrofā jau šo vienību krievu komandantam 1945, g. 16, jūnijā un'apbedīts No-pirmās domas saistījās ar kara vodevičjes kaiisētā Maskavā. Bet laupījumu bankas, — tā raksta austrumberlīnieši viņa piemiņai ti-•Rietiimvācijā iznākošais nedēļas kuši pie nelāga ielas nosaukuma — žurnāls ,jDer Spiegel".Kcmandan- grūti izrunājamā -7 Bērzzariņš ta pavēle Nr. 1 bijusi: „Visi ban- Strasse. ku seifi ir nekavējoties aizzēģelē- POLIJAS VĀCIEŠI IZCEĻO jami". Drīz pēc tam banku velvju Pēc Rietumvācijas preses ziņām saturs pārvests uz padomju gai- vāciešu izceļošanas vilnis no Poli-veno mītni Karlshorstā. jas sakarā ar nesen noslēgto Bon-
Tik tālu viss, liekas, bijis „nor^ nas-Polijas līgumu kļūst arvien māli" par ieguvumiem no Berlīnes 'lielāks. Vācu sarkanais krusts, banku iecirkņa, bet neparasti gan kas katru izceļotāju pie robežas sa-tas, ka tagad, pēc 25 gadiem, Ņu- gaida, paredz, ka aprīlī to būs ap jorkā un citur parādījušies pārdo- 6000 mēnesL Februārī ik ģimenei "šanā .Vācijas valsits ārzemju pa- izsniegtā palīdzība caurmērā biju-ŗādzimes un rūpniecības vērtspa- si ap 4000 vācu markām. Katrs sa-piri-obligācijas, to vidū arī tā ņem satiksmes biļetes tālākam ce-sauktie Owen D. Vong aizdevu- ļam, tiek nokārtota, bagāžas pār-ma, kas vēl nebija dzēsti 327 miljo- sūtīšana un dokumentu izsniegša-mi marku vērtībā. Tie bija radu- na. Poļu iestādes apsolījušas atzīt šies pēc Pirmā pasaules kara, at^ piederību vācu tautības grupai arī jaunojoties Vācijas saimnieciskai gadījumos, ja izceļotāji prot vie-rosibai, sākumā pat esot daudz nlgi poliski un var pierādīt, ka vi-lielākai summai. Bet tagad pa^ Ŗu vecāku ģimenes valoda bijusi saules lielpilsētu biržās piedāvā vācu. Bet reizē ir ari nosacījums, pirkt ari „vērtspaplrus"j kuriem ka nepieciešamā radniecība Rie-jau sen makulatūras vērtība un tumvācijā ir vai nu vecāku, vec-kas bijuši jau dzēsti. Vācu saim- vecāku vai bērnu radniecība, neat-nieciskās pārvaldes nu mēģina gūt zīstot,,onkuļus" un ,,tantes" un skaidrību šajā chaosā, tagad ap- ^māsīcas vai tml. Atzīmējams arī, sitrādājot un pārbaudot visu šo ka poļi neinforniē tos, kam tiesl-cirkuiācijā esošo vērtspapīru tie- bas izceļot, bet tas atstāts pašu vā-sīfumu. Pārbaudītāji dalu no šiem ciesu ziņā. papīriem nosaukuši par „sputņi- RĪGĀ NEKAS NAV BIJIS ZINĀMS fciem", pārējos par „melnajiēmPē- Frīdrichu Vialonu tiesās 13. ap-teriem". rilī Ķoblencā, Vācijā. Pensionētais
Ir baumas, ka krievi Vācijas agrākais, vācu okupācijas laika valsts bankā iegūtās obligācijas sa- dart)inieks Blīgā turēts aizdomās vā laikā izmetuši uz ielas^ kā ari par viltus zvērestu jau kopš 4963. izlietojuši kafijas vārīšanai, Parād- g- marta, kad liecinājis kādā na-zīmju pieteikumi iekasēšanai pie- cistu prāvā, ka nekā nav zinājis nāk no dažādiem kontinentiem un par žīdu vajāšanas akcijām, kaut valstīm. Bieži par tiem pašiem gan bijis tik atbildīga amatā kā sēriju numuriem interesējas kā no ,»Ostland" pārvaldē Rīgā. Presei Arabijas, tā Šveices un pašas Vā- tiesas izmeklēšanas nobeigu-cijas pilsētām. Ir arī paskaidroju- mam jaunākā informācija nav is-mi, ka «vērtspapīri" visus šos ga- sniegta. ' dus bijuši iemūrēti kaut kur 'Mek- STAĻINS ATKAL GODĀ sikā, aprakti Vietnamā un taml., -Padi savienībā atkal iedrošinās tādēļ itikai tagad pieteikti realizē- godināt agrāko Kremļa diktatoru šanai, Staļinu, Reutera aģentūra no Mas-
Kā Berlīnes pilsētas un gārni- kavas ziņo,, savukārt atsaucoties zona pirmais padomju kara ko- uz lailaraķsta Zarja Vostoka infor-mandaots minēts 1904, gada 1. ap- mācijas, ka <Jori pilsētā> kas ir Sta-rilī Pēterburgā dzimušais Nikolajs lina dzimšanas vieta, pilsētas jaun-Bērzzariņš, kas bijis komunistu izbūves plānā paredzēts „Staļina partijas biedrs kopš 22 gadu vecu- prospekts". Tas veidos Gori jauno ma un sarkanarmijā uzdienējis ģe- centru, kur atradīsies galvenās ie-nerālpuikveža pakāpē. Šis latviešu stādes un pat 5 piecstāvu dzīvokļu boļševiks, ar Krievijas pēdējā cara nami, --bi=;
(85, turpinājums)
Laikam ari ne. Bet tas viņu nekavēja pēc dziļākās ticības un pārliecības U^ni un nakti rakstot būt marksistam. Un tā notiek jauns paradokss: dzejnieks nebija partijas biedrs, kad vēl ticēja tās mērķiem, bet kļuva par partijas biedru un Centrālkomitejas locekli, kad tās mērķiem vairs neticēja. .Izskaidrojums? Pārprasta lojalitāte, varbūt.
:āds būtu ši atskata iznākums, resume? Tas
skan tā: Rainis, Uguni un nakti rakstot, bija pārliecināts marlssists, kurš Latvijā bija ievedis marksistisko literatūru, "bija propagandējis mar^ksismu un līdztekus vajājis nacionālos - pasākumus. Tas, savukārt, nevarēja neatspoguļoties Ugunī un naktī, kaut tai" bija jābalstās uz Pumpura nacionālās varoņa .poēmas. Līdz ar to iezīmējās varenais latvju gleznotāja Jāņa' Ku-gas siluets, ōleznotājs ar savu mākslu un saskaņā aŗ tautas jutoņu un ticību tās tiesībām Raiņa marksistiskos nodomus pārvērta naeionāJā mākslas istenībāj latvju, tautai pašķiŗcļi ceļu nevis uz saplūšanu ar krie-
vu proletariātu, bet uz neatkarīgu nacionālu eksistem-ei.
Tacu pirms ielūkojamies ciešāk, ikā Kuģa to- panāca, jāiepazīstas ar to, kādiem paņēmieniem Rainis drāmā 'bija nodomājis īstenot savus marksistiskos mērķus.
Rainis „seno dziesmu" centās ietērpt „Jaunās skaņās". Šim nolūkam viņš izmantoja vispirms Spīdolu, pārkau'sējot pumpurisko raganu Bpīdalu politiskā cīnītājā Spīdolā. Bez „jaunām skaņām" nepalika ar! Lāčplēsis, kurš pēdējā cēlienā pievēršas Spīdolai, uzticot tieši viņai rūpēties par Laimdotu,
To atkiāti paust, protams, nelbija iespēj^ams cenzūras dēļ. Atlika Bpīdolu pirmajos četros cēlienos maskēt gan par aklu dabas spēku, gan par kaislu iekāri, gan par atriebību, bet allaž un vienmēr par pārvanga skaistuma simbolu.
Tā Rainis savu maskēto Spīdolu, cenzūras nem-kautu un nesakropļotu, i?vada līdz izšķīrējam pēdējam, eēlienam, kur tā, kaut visai uzmanīgi un piesardzīgi, atklāj savu īsto būtību.
Andrej'a Pumpura Spīdala ir kaislībās par raganu ■^kļuyiii^::Jaļui^^
ar NelabOi un kas, no postīgās kaisles atpestīta, laimīgi a^ppree varoņa draugu — Koknesi.
Ne tā Raiņa %idola, Rainis savu Spīdolu pārver^ tis līdz nepazīšanai, viņš to pacēlis augstāk par Laimdotu — Latviju. Dzejnieks Spīdolas laljad mainījis pat taisnā latvju varoņa tēlu.
Pumpura Lāčplēsim ir tikai viena lojalitāte lojalitāte pret Laimdotu, lojalitāte pret Latviju. Raiņa Lāčplēsim, turpretim, ir dalīta lojalitāte, viņam ir divi lojalitātes: viena pret Laimdotu, otra pret Spīdolu, pie tam lojalitāte pret Spīdolu ir iaugstākas dabas nekā lojalitāte pret Laimdotu.
Pirms iziešanas cīņā pret^^Melno bruņinieki! (carisko despotiju) Lāčplēsis Laimdotai saka:
Tu mana laime, no mūžiem man dota.
Tev paliek manas sirds 1 -l^aču nākošajā teikumā viņš svinīgi pasludina:
Spīdola, sargi viņu un vadi zemi,
Tev paliek mana dvēs'le un gars. Tārdi sirds, dvēs'le un gars ir īpaši izcelti retinātiem burtiem. Tik svarīgi tie dzejniekam likušies. Bet kas ir vļairak: sirds, no vienas puses, vai dvēsele un gars, n(ļ otras!
Sirds '(k^rdia, cor, coeur) ir jūtu ©pējas miiku,-misko izjūtu kopība pretstatā garam, saka Littre vārdnīca. Tā tas ir arī latviešu valodā, kur tautas mutē runā par iaibu, ļaunu, mīkstu, (sietu sirdi un tautasdziesma saka:
Prātam tika tā nļeitiņa, ~ -
Sirdei vis nemīlēja;
Būtu sirdei mīlējusi,
Būliu mana līgaviņa. (Barona un Tisemtefa Latvjus dainas, 11396)
Sirds, tautas mutē identificējama ar jtitām, pretstatā prātam. Bet kā ir ar dvēseli, kā ir ar, garu! Y4 tie ir. sinonīmi, vai katrs nozīmē savu!
^ Tisās miums pazīstamās valodās pastāv abi 7ār-di7 grieķu psyche—pneuma, latīņu animar-spirituis,
Geist, krievu dušā—duclī.
Dvēsele? Jau Aristotelis atzinis, ka „drošu ziņu iegūšana par dvēseli ir grūtākā lieta pasaulē" (De anima, 1,1,10) Vai tā ir matērija, kā iedomājas Lukre-tijs, vai immateriāla, kā ticēja Platons un Dekarts? Izsijājot šos vārdus vārdnīcu kretulī, secinām, ka latviešu valodā vārds nāk no vārda dvest, dvaša, proti:, no dzīvības principa, gluži kā sanskritu ■ valodā. Un gars? Gars ir dvēseles saprātīgākā, intellektuālākā
' Rainis ar Lāčplēša muti atzīst, ka viņa sirds, proti jūtas, pieder Laimdotai, kamēr viņa esmes dzīvības princips — dvēsele un tās apzinīgākā daļa — gars pieder Spīdolai — tai vienīgajai butei dļ-āmā, ikurai Rainis varēja uzticēt tēlot to ideoloģiju, kurai pats bija Mpojis jau desmit gadu. Dzejnieks tieši viņai, Spīdolai, uztic cildāko no visiem pienākumiem — sargāt un vadīt Latviju..Tas ir traģiskākais pārbratums lu-gā. Tas, kas cīnās par Laimdotu, nevar vēlēties to pakļaut %īdolai, jo Spīdolas sarkanā valstība ir baigāka par ļaunāko Melnā bruņinieka elli. Melnais gri-bēja latvju tautu verdzināt. Sarkanais — latvju tautu kā tautu iznīeināt.
Kā UZ to reaģēja tauta? Vai viņa pieņēma Raiņa simbolu tā, kā viņš bija iecerējis? Nē. Musu literātu un teātrinieku vairākums, sākot ar pašu pirmo — Du-buru, Spīdolu iztulkoja kā kultūras simbolu. Tas, diemžēl, nepārliecina. Ja Spīdola būtu apolitiskās kultūras simbols, tad dzejniekam nebūtu nekādas vajadzības to silēpt aiz akuitūrālas untumainas, pat asinskāras iegribu maskas. .Kultūrai ari nav uzticama zemes, sargāšana. Kultūra ir pati sargāma, tāpat kā bija darijis Aischils, vispirms aizstāvot tēviju pret iebru^ cējiem,. tad tai dāvinot savas nepārspētās traģēdijas.. Ar spalvu, dziesmu un otu rada 'kultūru, ar spalvu, dziesmu un otu to nenosargā. Kultūru radītāju nāciju sarga ieroči varoņu rokās.-Nācija, lai ar cik kugstu
iii
MOLNĀ
DV teātris Kanādā jļ ku iestudē Molnāra.ļ piK", mēģinājumiem rļ go Miķelsona vadībā uļ BV namā, gan Latviešf , ronto. Kādā sestdiena ' ruāra beigu posmā aļ preses fotogrāfs pagod| lūgumu būt vienīgajic Jiem mēģinājumā, u praktiski pirmajiem šil jauniestudējuma redzēf tams, nav iie skatuves i ciju, pie kurām vēl st] Vare. bet ir jau visaf kās rekvizītes, varētu jau tērpi, jo režisors labad, lai par īpašiem būtu jādomā, lugas dai lis tagadnē. Tā kā „Spļ tiešām redzama spēle mēdijas pamatā ir chaoss visai liels^ pal tēlojot un .jaucot prāļ Ķ&i chaosā labi tad krēsli kā dekorāciju aJ Latviešu nama zāle it ļ vērsta vecā Itālijas gļ vecos> īpašumos netriī du vecu grabažu. Tā izvietotie krēsli, tikai taziju piepūlot, kļūsi grāfu pili, un vainīgs ļ tībff ir Molnārs, jo l| sons, pārceļot viņa luj, nes tagadnē, it kā lici^ Molnāram augšāmceltiļ un ierasties Latviešu
Komēdija sākas ar lugu rakstnieki debatēļ lugai īsti būtu jāsākj priekšā stājas aktierij personas, par kurām nezLna,^ tikai: vēlākaj'i tām iepazīstasv Tādēļ nieks domā, ka lugai sākties ar priekšā jsiM tad ari notiek. Ņo trī skatuves viens (Hugo panāk trīs soļu uz prJ pafclanās un pavēsti: .J gu rakstnieks Korts 1 (Alberts Butāns): „Aļ lugu rakstnieks - Maļ dzot trešais (Dainis! ,,Un es esmu komponii
Tā kā luga pārceļ aiz šiem trim uz prieka vēl ceturtais ~ nerēc iedomāj ams, iestudēj ļ no kapa augšāmceltaiļ tāpat pavēsti: „Es Molnārs, ungāru ra'ksļ diju autors s un žurnāļ 1.878.gada 12. janvārī miris 1952. gada 1. apļ Literatūras gudrie atzl maniem prozas darbief vērību guvis skolēnu rJ vila ielas zēni' un 1916.| nasgrāmata, bet no luf gadā sarakstītais 'Liljoļ moristiski savīta roma
('
Vasara bija
Kaspars Sesa iiz OrmsfīldUi bet i kur tam bija iespēj; • grāmatvedības kur, piederumu rūpnīcā, vas. Universitātē vi metam. Vairākus nepazina vēl vietēj arī valodā vēl neju meties kāda it^liešž varēja dabūt istab Saimniece — itālieti ko pavardu un ierā( stūrī uzglabāt pārt:
Maizi, sakne; pamāeīja. — Ledus ari vajag.
. Mājā, tātad, ģimenes dzīvoja ari nebija iebildumu p .. Pirmajā %m , savs sēdās 'autobusa tis un Rita bija vīl
"Mēs domāja] Ar ko mēs taga
Mārcis visu dzird, ne redz. Tag vis nobubinājis kai — Ar roku ^a
Maira Mārča ca-. Mārcis neatbil saule vēl l)ija silta rēja atrast zēnujs,'