'6 LATVIJA AMERIKĀ M^ema, i9f2. g. 21. .piisSJa, n. m-m
BadamJE varas mēģinājums Boklusēt nemierus Kaunā ir beidzies ar neveiksmi. Pēc' tam kad rietmmu telegrāfa aģentūru Maskavas koresipon-dentu ziņojumi par jaunā lietuvieša pašnāvību sadedzinoties un tās izraisītajām masu demonstrācijām un sadursmēm i ar miliciju un īpašām čekas vienībām Kaunas ielās bija aplidojuši visu pasauli un ar rietumu radioraidījumu palīdzību kļuvuši zināmi padomju iedzīvotājiem arī ārpus Lietuvas, režīmam gribot negribot bija par šiem notikumiem kas jāsaka. Kā to jau varēja sagaidīt, padomju oficiālā veVsija, kuru līdz šim ir izplatījuši laikraksti Kauno Tiesa un Sovetskaja Ļitva, kā arī Viļņas raidītājs un ziņu aģentūra TASS, īsumā . ir šāda: jauneklis ir bijis psīchiski slims, un nekārtības cēluši huligāni un slaisti.
Kaunas nemieri plaši atbalsojušies, Rietumeiropas presē, un neviena nopietna avīze padomju versiju nepieņem. Savos komentāros tās pasvītro, ka pēdējā laikā pieaug nekrievu .'tautu nemiers ar Mas-^vas režīmu, un šai sakarā piemin 17.000 lietuviešu katoļu parakstīto protestu pret reliģijas apspiešanu, 17 latviešu komunistu vēstuli, represijas Ukrainā |Un Grūzijā u.t.t.
Vācu avīze Der Tagesspie-gel raksta: „Tagad Kaunā atkal atjaunota kārtība, taču attieksmes starp lietuviešiem un krieviem pēc šīs traģēdijas vēl vairāk saasināsies. Ar šiem nemieriem Lietuva ir nostājusies nekrievu tautu emancipācijas kustības priekšgalā. Šim faktam nav gadījuma raksturs. Jau ilgāku laiku visā Baltijas telpā notiek mtt-m apmēra cīņa par nacionālu brīvību un i pašnoteikšanos, kaut arī pasaule maz par to zina."
Frankļ^urter AUgemeine norāda, ka Maskava tagad mēģina noliegt Kaunas nemieru politisko raksturu un jautā: Kā tad garīgi, nenormāla cilvēka pašnāvība varēja, tūkstošiem cilvēku pamudināt iziet m ielāmV Kā tad huligāni un recidīvisti vatēja mobilizēt uz. demonstrācijām tādas masas? Un no kura laika politisko policija interesējas par to, ko dara vājprātīgie un krimināli elementi? Taču," turpina laikraksts, „var saprast, ka Maskava nejūtas labi. Jo komunistu valstīs nemiers ar diktatūru vispirms izpaužas nacionāla protest^ veidā. Tas ir sākums, kam seko , citas lietas.""
Miinchener Merkur, savu komentp,ru beidzot, pasvītro: „Padomju varas aparāts strādā tik precīzi, ka Maskava Kaunā drīz atkal pārvaldīja stāvokli. ^ Taču maska ir norauta: lielvalsts, kas gribētu pārņemt Savienoto Valstu vadītāju lomu, sevi parāda kā koloniāla impērija."
Angļu nedēļas laikraksts Economist raksta: „SalIdzinā-jumā ar dažādajiem protesta Izpaudumietei Amerikā, Kaunas nemieri var nelikties pā-iespaidM! Taču ir
ceras,
rīgu domu izpaudumi iPad. savienībā tiek bargi sodīti, tādēļ ikviens krasas pretestības uzliesmojums ir liecība par asu un dziļu nemieru. Turklāt, sadursmes Kaunas ielās ir tikai pati galotne nacionālo centienu ledus kalnam, kura apmērus neviens īsti nezina. Lietuvieši un citas nekrievu tautas jau sen ar sašutumu raugās uz padomju „federālisma" vīģes lapu, kas nekādi nevar noslēpt īstenību - stingri centralizētu valsti, kura pirmā kārtā kalpo krievu interesēm."
Līdzīgā garā Kaunas nemierus komentē franču laikraksts Le Monde: „Ir jāatceras, ka visās trijās ^ baltiešu republikās nacionālā kustība ir spēcīga, vēl jo vairāk tādēļ, ka tās tika pievienotas Pad. savienībai tikai 1940. gadā. Lietuvā vēl klāt nāk stipras katolicismā tradīcijas un pretestība padomju ateismam."
Cita franču avīze France-Soir raksta: „Nemieru Baltijas republikās vairo tas, ka tās iekļaušanu Pad. savienībā izjūt kā krievu imperiālisma aktu un mazākā mērā kā komunisma uzvaru. Pret šo nemieru padomju valdības rīcībā ir tikai gluži nepiemēroti līdzekļi: pirmkārt, ļauno garu izdzīšana, citiem vārdiem, ideoloģijas kampaņas; kā to rāda Kaunas notikumi, ar to neko nevar panākt, un otrkārt, represijas, kas tagad ir zaudējušas totālā terrora spēku, kāds tām bija Staļina laikā.^'
Parīzes .nedēļas laikraksts L'Express norāda, ka psIcM-atriskās klīnikas Pad. savienībā arvien vairāk izlieto cīņā pret režīma kritiķiem, jo ikvienu, kas atklāti pasaka, ka nav mierā ar valdību, tur -apzīmē par garā vāju. Avīze jautā: „Vai tiešām -krievi iedomājas, ka viņi uz visiem laikiem ir apslāpējuši nacionālo apziņu baltiešos, .ukraiņos, tatāros un citās okupācijas varai pakļautajās tau-
Austriešu ietekmīgais laikraksts (Die Presse komentē: „Nacionālo jūtu izvirdumi dažādos Pad. savienības apgabalos rāda, ka krievi cittautu tiesības daudz neko neievēro. Lietuvas notikumi pierāda, ka Baltijas valstīs ari jaunā paaudze nav aizmirsusi Maskavas aneksionistisko politiku un visu, kas ar to sakarā: Baltijas valstu sadalīšanu starp Pad. savienību un Hitlera Vāciju, militāro okupāciju, viltus parlamentu ievēlēšanu un partizānu kustības asiņaino apspiešanu."
m Pasaulslavenais diriģents Herberts Karajans Vasarsvētkos bija „lielā atrakcija'' Spānijas mazpilsētiņā Granoļerā pie Barselonas, kur viņš aar Berlmes simfonisko orķestri un solistiem koncertēja baznīcas, svētkos. Pārējās programmas „naglas" bija — provinces māj^ loļpu skate ar vaislas buļļa godalgošanu, lauksaimniecības izstāde, zirgu audzēšanas sarīkojums, svētku gājiens, tautas dejās, gada tirgus un ~ futbola sa-
99
9}
ar Jaņa sieru centrā Toronto,
^ija Barkēvica,
p[rāgiem Earavānas rīkotā preses pieņemšanā 11. juņiia ar! pilsētas vsddes lūgtajiem viesiem. Uzņēmuma vidu pa iorelsi Sarmīte Eme% pusē Valda Anderšone,
Foto: J. Liģers
Pazīstamais . Unāms 19. jūnijā Rietumvā-cijā atskatījās uz ražīgā darbā pavadītiem 70 mūža un 50 literāra un redaktora darba
1902. ga-
da 19/ jūnijā Sesavas pagastā, kur fevs bija dzirnavn^^^ 'Mācījies Jāņa Lapiņa vadlta-'elgavas reāl^^ priekšpēdējās klases au-5 būdams, liecina tālāk jubilārs ----jAizrak kādu rakstu un ar pilnu parakstu aizsūtīju Jelgavas dienas avīzei Zfenigalietis. Tas bija
nesaīsinātu, un pēc tam kā skdnieks rakstīju tur vēl dažus rakstus. 1922. g. sākumā avīzei vajadzēja faktisko redaktoru (atbildīgai^^ bija Dr.agr.J. MazvērsItisK Pieteicos. Mani pieņēma; Avīze iznāca ap pusdienās laiku, galvāiais nianuskriĶtU rediģēšanās darbs bija jāizdara vakaros, bet pa stundai bija jāziedo ari lio mācību laika. Tas, protams, nebija ērti, bet tā es faktiskā redaktora amatā tomēr sabiju līdz jaunā mācībās gada sakumam, kad ģimnāzijas beigšanas dēļ no redakcija^ iz:stājo
Pēc ģimnazij as absolvēša^^ Unāms mācījās izglltīibas ministrijas sikolotājukursos^^ ŗus rudenī beidza un sāka strādāt i)ar sk(Māju Kļāvi, ņastieoģimnazijā Bauskā.
radās brīva redak-' Jelgavā, un tā no ' "
a
teicāS/ lai sāktu strādāt Jelgava lui studēt Elgā teoloģiju un tieslietas. Studenta gados, no kuriem 2 tika nostrādāti redaktora darbā J^elgavā, Unāms daudzus ievadrakstus rakstīja ariLatvljasVēstnesim Rīgā, kur publicista 0. Nonāca laikā bija viens no galve-
70. GABI
1925. g. rudenī Rīgā darbību sāka Brīvā Tēvija/ kur redaktori bijā E. Blanks, A. Plen-sners, A. Grīns, to vidū atrodam arī Žani Unāmu kā faktiskā darbā darītāju. Tika strādāts ari Riģas Ziņu sagatavošanā. No 192S. g' Unāms *ojās laikraksta Latvis re-kur bija iekšzemju, un, galvenokārt, literatūrās Ain mākslas nodaļu redaktors. Laikā no 1932.—- 1934. gadam Unāms bijā žurnāla Burtnieks redakcijas sekretārs. Tajā ievietoti dažādi viņa apcier^junli par nacionālās ^tmodas jautājumiem, šajos gados Uināms sācis rakstīt arī grāmatas. Viņa raksti ievietoti ari Latvju Grāmatā, Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā un Daugavā. 1934. gadā Unāms kļuva par Rīgas pilsētas 10. bibliotēkas pārzini, amatā palidcot līdz 1938. gadam. Valsts prezidents K. Ulmanis tad -parallēli viņu aicināja par Valsta apgādā akcsab. Grāmatnieks di-rektortoīkotāju.
Pēc komunistu padzīšanas 1941. gadā Unāmu iecēla ķar Latvijas valsts bMiotēkas direktoru, bet no 1943.g. 1.janvāra līdz 1943. g. augustam arī par Kultūras un sabiedrisko lietii jdepartāmenta direktoru. Pateicoties Žaņa Unāma ierosmei un aktivitātei, 1943. g. atjaunoja Latviešu kultūras fondu/ kurš 18 mēnešu laikā pabalstos latviešu kultūras darbiniekiem un pasākuiņiem 'piešķīra - ap 2 vācu -
kadā amatā tas bija 6 gadus, šajā laikā viņš lasījis .vācu radiofonos par Latviju un tās nozīmi Eiropas kultūrā. Bieži ipar latviešu proļ)lēmām rakstījis vācu presē.
Žanis Unāms sarakstījis 20 (5 no tām emigrācijā) grāmatas un pāri par 1000 rakstiem periodikā. Viņa pirmā grāmatā iznācar 1931. gadā: 1863. gads latviešu kultūras vēsturē. Trīs TJnāinā grāmatas Latvijas izglītības ministrija godalgojusi ar Krišjāņa Barona prēmiju (Brīvzemnieka monogrāfija, 1932; g.; Latviskās tautiskās kustības trim- > dinieki, 1934. g.; K. Viten-dorfs un viņa vieta latviešu kultūras vēsturē, 1934. g.).
Žanis Unāms bija pirmais latviešu publicists, kas sarakstīja biogrāfiju par Kārli Ulmani (1934.g. un 1935.g.)^ kopā T izdevumos. Kopā ar bij. Jelgavas reālģimnazijas direktoru J. Lapiņu sarakstīta grāmata ~i Tautas vadonis Kārlis Ulmanis.
Pieminamas vēl citas jubilāra grāmatas: Krievu laiki Latvijā, i2 iespiedumi, 1935. g: un 1937. g.; Tris brīvības cīņu varoni (Kalpaks, Balodis, Radziņš) ■ 2 iespiedumi 1936.g.; Marija Valdemāre, 1937. g.; 18. novembris un 15. maijs, 2 iespiedumi, 1935.g. "un 1936.g.; Tautai un valstij, rakstu krājums K. Ulmaņa 30 gadu sabiedriskā darba atcerei,1939.g. No emigrācijā izdotām grāmatām pieminamas Neatkarības saulrietā, 1951.g. un Laiku "atspulgā, 1953.g. Laiku pa laikam raksta žurnālaM
bībās laikā Unāms bija asās pretrunās ar vācu poUfisko policiju. 1944. gada augustā viņu apcietināja un noturēja 123 dienas arestā.
Žani Unāmu ievēlēja 1951. gadā par latviešu bēgļu no-
Pēc valsts prezidentā Ķ. Ulmaņa ierosinājuma iž.Unāms sastādījis arī pirmo Latviešu bibliogrāfisko vārdnīcu: Es viņu pazīstu, kura iznāca 1939, gadā.
iv
No 1. 9. nē, pie Torontļ viešu gaidas ui metnē „RIga gaidu kustības!
kustības 55 ga metņotāji pietļ
rākiem kontid Vairāk nekā teņa gaidas, vadītāji kali audzināt jai veselīgiem j si dzīvei derīgiei šis mērķis naļ pasaules stūrīj bojas gaida latviešu gaidi pēdējos 27 gi vadīti sekot āi piepildījums vļ latviešu tautas!
PASAULI AUGSIM
nu un zēnu ai ba veltītā šī šanai. Tas i: zināšanu apgi jumu veikšani un skautu ki latviskas dari Daudzu zēnu Dobeles paraļ tā ir zīme, ķļ panākumus l| nās.
MĒS AI( PIED.
Nav viegli saites ar zemi redzējusi un šas. Ar gribuļ vien nepietiek! kopības un vi
mes sirsl
sus apciemot
dimd", lai gaļ
izjustu, ka vi|
ceļa gājēji, bei
tas nozīmīga
runājieties ar esiet pārāk
dziem gaidu
ba ir vienīgā
kur viņi var
viešu mēlē.
gadiem padzi(
šām debesīm,!
kopā ar lahdļ
latviešu mēlē
ugunskuriem,
audze labāk il vietība ir kop; audzes uz pa; mantojums.
Utvim GreditUi 491 Oonege St,
-m a
parastās banki sniedz aizdevu] das pārvedumi jotāju čekus, nog:uldišaiitt \i sniegianu kr( rā dzīvības ai $2000.00 vai Birojs atvērts
12 -sestdienās no
TALRl 924-: 924-:
aggg