2 LATVIJA AMERIKĀ TK-ešfca, m 2^, JālIJs, st m-m.
Latviešu liedējas ļaikķākstš. vija AirieriM^ ļ>tiblisMiig ^^^^^ L^
SIDARS. Redakcija: 125 iBroadvi(wAve., Toroiito 250, Ont, Cahada; tāfc 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: Irte, 4035 Romķouts Ave; Bror^^ Tālrunis 994-7917. Cikāģās redakcijas vadītāja; Ižšīmanē
^m. 60630, 1J.S.A,,^^ t^^ i.:šmugajs,;28/Taffs ,.Ave.,^^.]^ ,:2210,-
Austra]
^ Redakcijai tiesības ihsiņ^ vajadzības Isiiiai
Neizlietotos manuskripkis neuzglabā» bet uz vēlēšanos sūta lv ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautis-kuļpons (citās žertiēs^). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījuma atbilst arī redakcijas
par gadu $21.00, 6 mēn. $11.50, 3 mēn. $6.00, mura cena 50 centu.
Sludinājumu maksa; sludinājumu df4 t^tā $5;00 pirniāja vai pMējā lappusē $10.00 par 1 collas slejas telpu. Sarīkojumu darā 50 centu par vienas slejas datuma vienā numurā:
. Kdša zīmējums
ķa marihiļanas iļriesmas esot lielākas neka alkohola^^^^OT ķav ka es aizstāvot; mari^ nas smēķētajus, kas^ kļūstot pai- sabiedrības^ nastu,^^^ maldos, pa§a J. cipāna Oii-tarlo provinces . speciālā komisija atzinusi marihuānu par ^nevainīgu'' rni ieteica tās legālu pārdošanu ar tpū pašu valsts; koritroli kā aikoHo-
lam. Kāda visas mēroga valdības sen leteikxisi marihuānas legalizēšanu. ASV prezidenta komisija |an neieteica piM^^ Igu iēgālzešanu,: ]>et ieskatī-ja^ ka butu atļāiij ainā marihuānas kopšana un lietošana rņazos kvantumos . personīgam vajadzībām. arī noradīja liz iebildumiem pret marihuānas lietošanu, piemēram^ • ka tās
is
Lietuvas un Latvijas Lietuvā, ar
nistu vlstule u,t.t.
tian
jūnija n-ra
ttumura sato arī paii orga^ Igauņu pieprasījusi
organizaeiļas apmēri nav zināmi, bet Ghronikā minēts; ka Igaurdjā iznācis par grīdes žurnāls Eesti Demokraat, kur publicēta Igauņu nacionālās frontes programma.
Londonā izdotā laikraksta Eesti ffiāl redakcija saņēmusi pa slepeniem ceļiem no Igaunijas izvestu vēstuli, kas rakstīta īsi pirms prezidenta Niksona ciemošanās Maskavā. (Par šo vēstuli plašāk rakstīts mūsu laikraksta šīsdienas numurā citā vietā). Raksts it sevišķi svarīgs tāpēc, ka tur parādās ziņas par pēdējā laika pretestības izpausmēm pārējās Baltijas valstīs, tiek uzsvērta vienotas baltiešu rīcības vajadzība un formulēta specifiskā prasība apskatīt Baltijas valstu • lietu Apt. nācijās.
Ņujorkā ^izdotā igauņu laikraksta Vaba Eesti Sona Stokholmas korespondents laikraksta L jūnija n-rā ziņo, ka laikā ap 1, maiju Igaunijā nometinātie sar-kanatmij as garnizoni likušies būt trauksmes stāvoklī. Apstādināti un kratīti visi satiksmes līdzekļi, kas tajā laikā iebraukuši Tallinā vai no tās izbraukuši. Minēts arī, ka pēdējā laikā no Igaunijas pienāk daudz vairāk ziņu par sadursmēm igauņu un krievu starpā, ar norādi, ka tās varētu būt padomju uzraudzības iestāžu izplatītas baumas, ar kuru. palīdzību cer izprovocēt karstākos režīma pretiniekus vardarbībai, tādējādi tos atklājot un padarot nekaitīgus.
. .1.....
i.mjļt.iHiMijimH'niimaH.urnn i
kluātpt ; j^tra^s" vai ka pat noved ' nāvē^^ : u^ Tādēļ SIS komisijas ziņojumu apzīmē par/ ,,Marilļuana: A Signāl: oi Misunderstanding^o; Pētījumi norāda, k:a pārmērīgo^ msirihuanas lietotāju ir tomēr samēra ļoti maz, kā šeit neizpaužas tik daudz pašas marihuānas ķīmiskā ie^ tekme kā zināma čil^^ tips, ķas visfļar ^orientēts uz reibinātāju vielu lietošanu, t. s. „drug-oriented persona-ļity'\ Ja šādam cilvēka ti^ parn^ noliedz marihuānu, tas vienkārši turpina „stiprina-
ties'' ar alkoholu, nikotm LSD, vai ko citu,^^^^^^^ D viņus itadLus radījis, un ar likumu tos nevar ierobežot. Runājot par „sociālu nastu'', es lūdzu minēt kaut vi^iit piernēru; kur cilvēks aizgājis posta tikai marihuānas lietošanas _del vai kad ta^ lietotāji butu sabiedrībā piedāu-zīgi_ uzvedušies, piemēram, lamājušies, kāvušies, mocīju šies_ar ,,,sliktu dūšu" vieta un taml, ko gan esmu novērojis Jāņos, kad „niuciņa iztukšota".. v Nesen pec kādiem nemieriem Ma-šačuzetas cietumos avīžnieki aplēsa, ķā katra .ieslodzīta •liurēšana cietumā sabiedrībai izmaksājot 11.000 dol. gādā, tā tad kārtīga strādnieka al-. gU; Luk, tāda ir marihuānas y,s6clalā nasta'ja turpināsim apcietināt šīs vielas lie-^ totājus. ?ai nebīitu labak šādas summas izdot tikai par zagļu, slepkavu, krāpnieku un 'citu īstu noziedznieku izolēšanu?
Juris Kaža, Ņiitona, Mass.
vairs ta_neatradu... A. Eai-niņš atgādina Niksona solījumus, kas izteikti 1968, g. vēlēšanu laikā, bet cik no tiem ir piepildīti? Kuru partiju 11-^deŗi demokrātiska valstī gan ■nesola? Solīja Latvija, sola šeit, sola visur, kur notiek vēlēšanu cīņas! Tā mi mani oponenti brien pa
Latvija Amerikā 14. jīīnlja numurā mani oponenti cīnās nesekmīgi, jo ticību nevienam iedot nevar. Neesmu viņu ienaidnieks, kā to varbūt paši domā, bet par viņu panākumiem tiešām priecātos, tikai
tos neredz.. . Kas gan drīkst apšaubīt prezidenta Niksona panākumus, sevišķi viņa veiklo, spējīgo lin tiešām gudro padomdevēju, kas visas lietas tik labi izkārto, .ka atliek tikai_visas norunas parakstīt. Tomēr ļoti žēl manu oponentu maldīšanās, kuri apšauba tādas sātaniskas ideoloģijas pastāvēšanu kā komunismu, kura necilvēcīga varā visa pasaule grimst arvien dziļāk. Ko līdz vairs iezīmēt kartēs Latvijas territoriju , kad zemes valdnieki jau sen to izsvītrojuši. Cerēsim, ka to nebūs darījis Dievs savā kartē. Kad kādas populāras ASV universitātes bibliotēkā steidzos pie liela novietota globa, laļ ieraudzītu sev tik mīļo zemes gaba-liņu; pie: Baltijas Jūras, 'tad
džungļiem, no kuriem netiek paši laukā, nespējot arī ci=
'tUS' izvest;
■ J. Ezergailis r Kllvlendā, Ohio
Vairāk kā 100.000 latviešu " esam arpus_ dzimtenes. Ja katrs ik mēnesi pārmaiņus ziedotu vienu dolāru kādai latviešu organizācijai, tad sanāktu krietna summa/ bet mēs paši savā budžeta to nemaz nejustu. Bet kad pie mīl-su durvīm Mauve ALA, LNAE vai DV organizācija un lūdz kadu ziedojumu, tad uztraucāmies un sākām: j,Ko tie trakie grib — spēj tik ziedot! Mēs to nevaram atļauties'. Latvija dzīvojam labi, kaut arī mums nebija savu automašīnu vai ledusskapju. Dzīvokļi mums bija labi iekar» . toti. Bet tad musu zemē iebruka v,nezvērs cilvēka izskatā", kā to bībele sakā. Paši dabūjām bēgt, skaisti iekārtotie dzīvokļi bija Jāatstāj,
paspējām paķert tikai koferi pie rokas. Mus svaidīja no vienas vietas uz otru, līdz atļāva apmesties uz dzīvi kāda citā valstī. Tagad, pēc 20 ga» diem, atkal esam kļuvuši pie. turības. Mums ir mājas, automobiļi un laba dzīve. Kad ejam ciemoties, draugi un paziņas mus labi- uzņem, mēs ņemam līdzi skaistas dāvanas, kā arī pudelīti ar „sti|p-raku dzērienu". Dažreiz nezinām, ko lai ēdam/ nezinām arī, kā lai ģērbjamies, jo ar to, pašu uzvalku vai k^^ kas Mdreiz jau valkāti, v^^ nevar iziet. Esam tikai aizmirsuši, ka kādreiz bijam cietuši. Ne vairs atceramies 14. jūnijuv ne 18. novembn. Baznīcas Šinī^ dienās ir patukšas, mums' nav Mka vai gribas tur iet. Kādreiz bija Draudzīgais aicinājums un devām grāmatas, tagad vairs nespējam - atbalstīt latviešu organ;iz_acijas. Neaizmirsīsim savu tēvzemi un tautu, b^t būsim latvieši vismaz mūsu sēru un neatkarības dienam. Pildīsim savu pienākumu un dosim artavu mūsu organizā-
Jinifs: ■ Omahā,;;;;A^
preču apmaiņa un aizdevumi Pad. savienībai. 'Prezidents deklarējis, ka ASV interesēs ir draudzīgas attieksmes ar Pad. savienību arī tad, ja tā nav vienās domās Vietnamās jautājumā. Prezidenta padomnieks tirdznieciskos jautajumosj 'Pēteris Flanigens apstiprinājis, ka šim gada ASV būšot plaša programma precu sūtījumiem uz Pad. savienību. Tomēr ir bažas, vai ASV* kongress vēlēsies šos darījumus apstiprināt, jo krievi veļas visu uz kredīta, un par aizdevumu nemaksā vairāk kā 2%. Pad. savienība vēl nav nokārtojusi savu 10 biljonu dolāru kara paradu Amerikai. Bet esot pieņemts kompromiss, ka šo parādu varētu nomaksāt ar 450 miljonu dolāru, rēķinot 2% uz 50 gadiem. ASV preču sūtījumi uz Pad. savienību
1971. gadā bijuši 160 mil^.
dolāru vērtībā, bet imports tikai 20 milj. Pad. savienība uz ASV sūtījusi bronzu un asbestu, kokmateriālus un, protams, ari kaviāru, šīs lietas būtu dabūjamas lētāk citur, bet _draudzigo attieksmju dēļ tas jāņem no Pad. savienības. Tas viss darīts tikai^ „miera saglabāšanai pasaule". Padomju savienība no saviem 25 savstarpējiem līgūmieni lauzusi 241 ASV prezidenta vēlēšanās padomāsim par mums labvēlīgāko kandidātu un balsosim par to, neraugoties, kāda partija to uzstādīiusi.
Prezidents vNiksons^ p^ ievēlēšanas par prezidentu 1968; gada teica, ka ASV nedošot nekādu aizdevumu vai '•palīdzību valstīm, kas palīdz ienaidniekiem- Ziemeļvletna-mā. Liekas, ka polīti^ maz seko saviem priekšvelēišanu solījumiem. Prezidenta Niksona viens no galveniem sarunu ■.:pūnktiem ^^Masķavā' bija^
• . MĪLES NECIETI
Eunājot par gaidāmo Eiropas drošības konferenci, dažās latviešu organizācijās u^^ presē atskanējušas bažas, it
kā ASV varētu piekāpties komunistu prasību priekšā un atzīt Baltijas valstu/ inkorpo-> rāciju. Patiesībā šādas valodas ir bez jebkāda pamata, un prez:ideņtam Nikscj>naņi pie varas esot, tādas iespējas pilnīgi izslēgtas. Bez tam drošības konferences darba kārtā taču ir tikai jautājumi par ASV karaspēkā sanjiazināša-nu Rietumeiropā un padomju karaspēka līdzsvarošanu Austrumeiropā. Apstāklis, ka sociāldemokrāts Brants par sentimentālo berlīniešu sastapšanās iespoju- atzinis AuS" trumvācij as robežu ar Poliju,
ir, pašas Vācijas iekšējā lieta, un arī tikai .attieksmē ar Poliju nn Krieviju, ķas patur seno prūšu zemes daļu, Ķe-nigsbergu ar ostu Pilavu. Patiesībā tā pienāktos Lietuvai, bet pēdējā savukārt varētu āt,^ dot Latvijai Kuršu ^ jūrmalu un agrāko Kūru zemes Apules, tagadējo, Možaiķu apvidu. Bet tas ir nākotnes jautājums, varbūt — pat ļoti tālas...
• Alberts EaMias Toronto
I
Mi
Esam Kāstai ezera, Raiņa das vietā. Mūsi kai dažus soļu^ Raiņa tm Aspj mazā sarkai („Casa Cataneļ apmeklētājiem māji
Taddei ir uzglj vārds kādā mal tālu no „Casā tāu no tās ir ar Raiņa un zīmi. Uz soliņa ar izbrīnu vēri grāmatiņā uzn JU viņām^ kādi latviešu vārds zīstams ...
Piemiņas zīmi Raiņa un Āsņi
universitāti B.Sc. grādu „ ces" zinībās, of Canada „Syi departamentā, dentu apvienīb
Latviešu 2. - 4. literātu un gresu. SanākJ latv. kara invļ Rota un Ņi ev. lut. drai Katskiļos. Tie blakus, šeit nakšņot ap
Vajadzības g| izmantot arī teļus un viesi gulēšana par( Jos latviešu ilpj lai dalībnieki tas drānas, vietā, kas ir parasti n Kongresa dl
pr
PH
LPB priekšni^ 4035 Rombouti N. y, 10466, maksa 25 dola;: tīta pārnakšņo] dienu uztura spējams saņei ķus ēdienus kiem, kas koļ pavadīt visu l|
Pirmajā k( trim gadiem 110 dalībnieku, arī šoreiz t( mazāks. Refļ no Mineapole Čikāgas, Kanaļ