»......
mi
(B Archibīskaps A. Lūsis 20. jūlijā izlidoja uz Venecuēlu, icur pasniegs zelta Atzinības '^krustu turienes Augšāmcelšanās ev.-iut. latviešu draudze© gūstot ūti dažādus titulus M-
rāku titulu īpašniece: gadā viņai piešķirts ,,M3Ss Football"' un šāgada aprīlī
mācītājam Alfrēdam Gulbim Karakasā. ^Venecuēlas latviešu draudzei šis ir jubilejas gads, jo šo mēnesi apritēja gadu, kopš tā sāka darboties. Pirmais dievkalpojums noticis 1952. gada 5. jūlijā. Mac. A. Gulbis Latvijas neatkarības laikā darbojās Jelgavā, tagad jau ilgus gadus apkopdams latviešu_ luterticīgos tālajā Venecuēla. Viņa vadītā draudze Karakasā ir visas tu-- rienes latviešu sabiedriskas dzīves centrs. Draudzes priekšnieks ir Andrejs Sade, bet baznīcas padomes goda priekšsēdis — Dr. A. Sved-borgs. Mācītājs A. Gulbis notur dievkalpojumus arī vācu ^ un angļu valodā. Archibīs-/ kaps A. Lūsis atgriezīsies To-ronto. 26. jūlijā.
• Gadskārtējā baltiešu sarīkojumā šogad ieņemts 1870 dol. LMlikums bijis 954 dol., kas sadalīts tautību starpā proporcionāli izplatīto biļešu skaitam, latviešiem saņemot 363 dol, kuri biļešu izplatīšana bijuši visrosīgākie.
# Lieltoronto policijas amar tieŗu sporta apvienība savus gadskārtējos sporta svētkus rīko 29. jūlijā Kanādas nacionālās izstādes laukumā, kur no kandidā,tu priekšsacensl-bās 5. jūlija izraudzītām 10 kandidātam notiks „Miss To-ronto" velēšanu fināls. Kandidāšu vidū ir arī 19 g. vecā Anita Sališa, kura ir jau vai-
viesu
® Toronto simfoniskā orķestra nākošās sezonas koncertos uzņemts arī pianista Artura Ozoliņa koncerts ar orķestri, ko 'sniegs arī atkārtojumā. Simfoniskā orķestra •prospektā atzīmēts A. Ozoliņa izcilais talants, par kuru kritiķi devuši vislabākās atsauksmes. _
ē Savas matēs Lailas 6. stāva dzīvoklī, Danforta avēnijā, _kamēr māte aizgājusi veikala iepirkties, vannā bez dzīvības atrasts viņas 3 g. vecais dēls Edvards Stūris - Stūre. Zēns-Mikts vannā vēslna-ties, kur atrasts ar seju uz leju im brūci virs labas acs. Slimnīcā konstatēts, ka sens noslīcis.
ē Latvijas neatkarības laikā sporta laukumos paostāmais maratonmeistars un šejienes latviešu sabiedriskajās onga-nizācijas darbīgais Kārlis Bkimbergs 14. jūlijā pārcietis smagu iekšējo orgānu operāciju. Viņš ārstējas Humber
l:»3
apmeklēja kara invalidu apvienības pārstāvis J. Grīn-valds, no mednieku uri maik-šķernieku kluba — V. Jostiņš un A. Kvēps, no_DV Toronto nodaļas vanadzem Rasma Zamlovska; bet no nodaļas valdes 0_ Kļavenieks.
mi
AICINA PALĪDZĒT
n B3 n
VANAGU
EONEIIISĀ ANSAMBPEM
1. Lai iveicinātu latviešu jaunatnē interesi vdcālajā un
kūtruma un vienaMzības dēļ uzsvēra ij sākoties:
instrumentālajā mūzikā un rei- . - . • ^ v. . zē uzlabotu izpildījuma kvali- ^'^'^^^ valdības le-
tāti, DV dienu Kanādā rīcības rosināt Baltijas valstu jautāju-komiteja izsludina sacensības ma pārlemšanu, prasot neatka-ansambļiebi:
a) Vokā'liem
b) Instrumentāliem un
c) Vokāli instrumentāliem. 2. Ansambļa lielums sākot ar
trim dalībniekiem.
(Turpinājums no 1. Ip.j» v par nelikumīgu Baltijas^ valstu okupāciju un iekļaušanu Fad. savienībā. Tālāk ļprasi^, lai Ŗasaules baznīcu apvienība' nius, kas stāv sakarā ar baznī-'griežas pie valdībām, kas pie\ -dalīsies Eiropas drošības koo-
as
rības atjaunošanu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. īēsniēļu-mā norādīts uz mērķtiecīgi ca. Mutulim piekopto krievu iepludināšanu
cas daiibu okupētajās valstīs.
nedēļās Rietumvācijā bija paredzēta arcMbīskapa J. Mutu-
kā
a
viesošanās, mani 1968; gadā ciemos aicinājusi vācu
as
Baltijas valstīs, kas draud pār- viņš nevar ierasties, sakarā ar
savas dzīvesbiedres nāvi. Pēc
tciju un daudzi rietumu baznīcu delegāti uzskatīja par to, ja varēja ar viņu Balsošā-visuPad. savienības un šatelītvalstu delegātu acis raudzījās uz Nikodēmu. Kā balsoja Nikodēms, tā balsoja pā-Vienreiz radās visai situācija: Nikodēniš la pret rezdūciju par ' ;a izbeigšanu un amerikāĢu ,,agresijas" nosodīšanu, — atminas archibīskaps A.. Lūsis. Pacēlās arī visas citās rokas. ^Bet kad zāli pār-
3. Sacensībās var piedalīties vērst Baltijas tautas par mino
?iiāld^^^' '''' ^'^^ ^^'^^^ ^^'^
^4!^Anšambia vadītāja vecums deportācijām un brutā- 3. jūlija
mv iAmhA7:AfR ' lo nemieru ai>sii>iešanu šāi^ada telegra
^ēc šalca izbrīnās pilni izsaucieni, ilgākas slimošanas viņa mirusi Nikodenis attapās un nolaida
nav ierobežots.
5. Atskaņojumu saturs un stils -pavasarī Kaunā. Iesniegumu
piesūtīs visiem Pasaules baznīcu apvienības ceintrālaš komi-
nav ierobežots.
6. Vokālajiem un vokāli-instm-mentālajiem izpildījumiem jābūt latviešu valodā.
1. Atskaņojuma ilgums: mi-
nims -T 5 minūtes, maksims — vienots Toronto universitātes
jā. Zīmīgi ^aii ir tas, ka telegrammā bijusi ceļā^^^^^^— padsmit dienas.
Apstākļi, kādos jādzīvo un jāstrādā mūsu mācītājiem
viņa piemēram sekoja pārējie, uii
tējas locekļiem. Baltijas tautu dzimtenē, ir tiešām neapskau-traģēdijas raksturošanai pie- žami, —
minūtes. :
8. žūrijas komisijā DV Toronto sieviešu kora diriģente Austra Plampe, DV vīru kora Kanādā diriģents Arnolds Saulīte un DVKV kultūras nozares mūzikas referents Imants Sakss.
9. Godalgām paredzēts 600 dol. 10. Žūrijas komisija tiesīga piešķirt vieiku vai vairākas godal-
Lūsis. >- Augusta mēnesī uz , starptautisko attiek- okupēto Latviju iecerējis
zmāms, var turpinās savu darbību t.s. Prāgas miera konferencē. Pēc prof. Hromadkas nāves viņš tur izcl-
Mja.. sev I
smju speciālista J. īra (Eayr)
raksts „Lai mēs neaizmirstam prezidents
Baltijas valstis", kas publicēts federācijas minoritāšu l
Toronto laikrakstā Baily Star. vadītājs Dr.Hānzens;^^
Sanāksmes dalībnieki apmai- vairākķāi^ bijis Latvijā. Ce-
nījās arī ar informāciju par rāms, ka viņieni tiks^^^^^^^
mtisu baznīcu un draudžu dar- viba iepazīties arī ar draudžu
. Federāci-
■ *
ierasties baz-:
■ ■
mas ir visiem
sekmīgāk paveiktu kopējos uz- arī Māskavā, lai
igas, bet neviena no tām nevar bību brīvajā pasaulē, jo problē- stāvokli ārpus būt mazāka par 100 dol.
11. Žūrijas komisija tiesīga godalgas nepiešķirt.
12. Žūrijas komisija tiesīga piešķirt arī pārsteiguma, t.i. atzinības balvas.
13 Sacensības notiks sestdien, 11973. gada, 26. maijā Holliday Inn, Toronto.
AīisaMbp piesaJsāmi žūrijas koļmisijai ne vēlāk kā līdz 1973.
s
devumus nākotnē, varbūt mums izdosies noorganizēt kopēju Baltijas tautu dažādo konfesiju garīdznieku kongresu, — domāja archibīskaps A. Lūsis. - Par piemērotāko vietu šādam kongresam atzinām Cikaigu, lūdzot
gada 25. aprīlim: Mr. A. Saulīte, lietuviešu seniormācītāju A.
11 Marthclaire Ave., Don Mills, Ont.,'i€anada.
nīcas lietās ar turienes kuto^^^ ministriju. Varbūtj ka sarunas dos kādus atvieglojumus dzimtenes baznīcai.
Pārsteidzošāka ziņa ir tā, ka [^eņingradas;bīskaps Ni^
j ās veselības'^ dēļ lūdzis viņu atbrīvot no Maskavas patri-
Traki ievākt attiecīgo informā- arcāta ārlietu nodaļas vadītāja ciju un veikt citus eventuālos posteņa. Lūgums ievērots un
ioš
Mājupceļā ņo Vaitaveras dziesmu svētkiem Latvija Amerikā redakcijā un ^iestuve M-ja iegriezusies arī dzejniece Va-lentīrie Hermane, kas dzīvo Čikāgā. Laikraksta spiestuvē dzejniece pie burtii saliekamās mašīnās spka svinā rindas pati sāvu dzejoli, ķo šeit jzemāk iespiežam — viņās gara un roku darbu. Dzejniece pie saliekamās mašīnas bija sies savā mūžā pirmo reizi.
& Driivas un Brāmptonas DV nodaļu sacensība šaušanā notiks 5. augustā, Druvas DV nodaļas priekšsēža A. Kalniņa
priekšdarbus. Seniormācītāj s ir
ar! šī nodoma ierosinātājs. — kādā ārlietu komisijā. Neiko-Jau pagājušā gadā viņš bija ie- dems bija gados samērā jauns
radies pie arcMbīskapa A. Lū- cilvēks. Daudzās starptautis- Kas sen jau zaudēts šķitav
kās sanāksmēs viņu uzskatij a
ša, lai šo j
lauksaimniecībā. Sacensību sā- meniskā, tāpat mūsu tautas ne-kums Ķlkst. 10 no rīta. Pieva- a-tkarlbas centienu viedokļa, ķarē fous zaļumballe un vaka- ^o^^ģļ.^^ ^^1^ nozīme. — Baz-
parruna-
tu. šādam kongresam no euku- par uzticamāko padomju varas
pārstāvi.
Bez meklēšanas negaidīti Top mirklī mūžība.
riņu galds; Ieejas niaksa $3.50, jauniešiem $ i
Pasaules baznīcu apvienības Kas neprasa .asamblejā 1968. gadā Upsalā Un negaida nekā,
nicai jāstāv nomodā par to, lai bīskaips Nikodēms vadīja lie-teīvibas lāpa leizdziestu, -mūsu
Bet sevi visu dāvina Kaut tikai vienam mirklim Dzīves,'gājumā
le
Tas jiorisa ^ vaiv^-c*,
15; jī^ijā, kad Toronijo mednieku un makšķernieku kluba šāvēji aizrautīgi piedalījās klubā rīkotās māla baložu šaušanas sacensībās. Netraucēja arī brīžiem uznākušais lietus. Sacīkšu norise pulcināja ap 40 Bērzaines viesu, to vidu 22 šāvējus. <
Individuālās sacensībās piedalījās. 12 šāvēji, no kuriem trīs ar 46 punktu rezultātu no iespējamiem ' 50 punktiem bija sašāvuši vienādu baložu skaitu; Pāršaušanā, sašaujot 25 baložus, uzTvaru guva Arvīds ZilgaMs. Aiz viņa pēc
punktu guvuma ierindojās J. Muskats un Z.Sproģis.
, ,B" grupā no. sešiem šāvē jiem labākos rezultātus guva Egils Ģīmis (44 baloži no iespējamiem 50), otrā; vietā J. Miķelsons, (3?), bet trešā 0. Pauders (36).
Sacensība Ūr priekšā došanu (handikaps) 17 šāvēju vidū uzvarētājs bija Hermanis Leitis ar 22i baložiem i (no iespēj. 25), iegūstot īpašumā uz vienu gadu biedra un ļābvēļa> pazīstamā saimnieciskā darbinieka A. Kristapsona dāvā to ceļojošo kausu, kuru iepriekšējā gadā bija izcīnijis E. šverns. H. Leitmi ar, līdzīgu rezultātu (pāršaujot)
sekoja A. Tropiņš un K. šverņs (22).
Dubultbaložu šaušanā (25 pāri) piedalījās T šāvēji, kur laime uzsmaidīja A. Tropi-ņam no Ošavas (17 ļE^i). Viņam sdķoja K. KrieviJņS (16 pāf i) un J. Muskats (15 * pāri). „B'' grupā 6 šāvēju vidū. uzvaras laurus piūca E. Ģīmis (13 (pā|i). Nākamās vietā K. šverņs (11 pāri) un J. Atkaii ķis (8 pāri).
Pīļu šaušanā (no torņa) 25 pīļu izcīņā 16 daltoidni to kurencē, labākos rezultātus guva Z. Sproģis (22). Pāršaujot vienādu rezultātu ieguvušie (A. Tropiņs, K. Krieviņš un H. Leitis) ar 21 pUi otrā vietā izvirzījās A. Tropdņl^
trešā B. ĻeH^ Punktu kopsummā vedksmf-
ais šāvējs Tropinš.
šaušanas saceiisibas kluba spoH;a daļas vad. Kārlis šverns ar palīgiem Veltu Krieviņu un 0; Pauderi. Ņo tika arī sacensības ar spininga sviešanu mērķī, j^iedaloties 6 entuziastiem. Uzvarēja Elmārs Krieviņš, nākošās vietās atstājot Olgu Jakobsoni uii V. Krieviņu. Sacensībai vadīja F.Noveiko.
Sacensības dienas nobeigumā kluba priekšmete^^
nieks J. Atmats ar sporta da° las vad. K. švemu, godalgotiem sacensību dalībniekiem pasniedza balvas. īpašu balvu saņēma Velta Krieviņa (kā ilggadēja tiesnese), 'kuru viņai bija veltījis Longailendas
latviešu mednieku Mubs Savienotajās Valstīs.
Bērzaines sabiedriskajā māja vakarā notika saviesīgs va tos ar deju. Par deju mūziku atskaņotājā riīpejās K. šverns, bet Viktors Jostiņš .;par,.
K,l.-,
'i
m m
I
I
mi '
i
I
1)1!
li
Amerikāņu
week šajās diļ
Kaunas nemi(
skaits lēšams
ŗiem 200 pār<
Iešanas cietui
gaida tiesāšai
Dzimtenes Ba] Lietuvas mii dzēto vārdus: kaitis, Alfrēdi g. V.), Henril Ricardas Tras< Tie apzīmēti ielas puikām, Cita starpā,
par cr
nonā^
Kā jau mūs
priekšēja nu
Anglijā par c
tes Eleonoras
vešanu bija
vecais Alek
prāvu iztiesā
krimināltiesa
dzētais,tāpat
sā atzinās, k vējis liela sa Tajā laikā v Vanaga kā izturēšanās lioša un aiz dusmu izplud ņu nositis ar lu. Lai slēptu das, viņš līķi 1os un sešās busu un vilei Lezerherdas racis atseviš sevišķi, pie klāt sārtu r iegriezis burt tomēr mīlēji
Tikai pēc noziegumu kas bija izraļ kusas klajumļ dzenu.
/Pec angļu gam draudēj du vai pat jums, bet t daudzus apst mu neatzina bet par no brīdī uri dus cietumā.
piēd
Aleksandrs arī pastāstīja vecumā zaud| Latvijas an virsnieku, 19\ vojuši krievi, māti vairākas jis tēva kapuļ
Vācu okupā iesaukts gaisaļ pieslējies p( kustībai .un c| ciešiem.
šis stāsts vietas labā iespaidoja un naigu paglābi