\ ■
Sestdiena, 1973. g. 23. jauijs, 25. la-rs.
V
un
Guna Ikona
KO. DZIRDĒSIM EIROPAS LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKOS
Pirmajā Eiropas, latviešu daļēja skaidrībā A. VItoliņam sies tik liels koklētāju ansamb-dziesniu svētkos doma par bēr- sāka uzaust pēc 1972. g. vasa- lis. Pie tam — visi samērā jaunu Un jauniešu ansambli bija jauna. Toreiz ansamblī ietilpa 39 ibērni lidz 12 ,g.v. un ;astoņi jaunieši — kopā 47. Ansambļa mugurkauls — 24 dalībnieki — nāca no Stokholmas un Upsalas. Tas bija 1964. g. Hanoverā.
Četrus gadus vēlāk, Hanoverā, ibēmu un jauniešu ansamblis bija pats par sevi saprotama lieta. Pieteicās 106 dalībnieki. No tiem korī 56, orķestrī 41 un dejotājos 9. Ap 40
sāka uzaust pēc 1972. g. vasa- lis. Pie rā. Aimēlijas iķolonijā pavadi- ni un gamdris visi tikai nesen tajām 10 dienām. Pateicoties sākuši spēlēt. Paskats un ska-diriģeiitam A. Pommeram un kokļu meistaram fR. Priedēm, tur uz vietas noskaidrojās arī iespēj.amie: koki'
ņu bagāitīiba-,tiešām-^>^^ kas .nedzirdēts.^;; Ansamblī ir arī deviņas vijo-u skaņojumi un Ies — pie kam pāris jauno vi-praktiski jautā- jolnieku ir izcili spējīgi, viens
čells, divas; ģitāras, divas vai vairāk stabules, trīs āautas (no kurām viena ir teicaima Dun-
atrisMājās citi Jumi.
Tagadējā ansamblī ir 35 kok Ies. Vairumu no tām gatavojis
R. Priede, kurš, starp citu, nu- duru .ansambļa flautiste Ieva pat pagatavojis savu 100. kokli! Zālīte), trīs klarnetes, divi fa-
Okupētajā Latvijā -patlaban
goti; viens niežraigs, viena obo-ja, trīs akordeOT, seši kSiilafoni un septiņu sitēju koņiM^^^
res, astoņi mo ĪLīdsas (ar skais- mh gTlstrādāto fcokiēšanas ^ dažādas bungas, zvārgulis me-' ■ - talla zvansy metalļa 'sķivjļ,
goņgš, tamburīns, trējdelskiii^ trijstūri iiin dažādi koka sita-
dalībnieku bija no i Zviedrijas, galvenokārt lieto S. Krasnopjo-
28 no Londonas, 12 no Minste- rova^ (dzimis Rīgā 1900, miris
res, astoņi mo Līdsas (ar skais- 1961. g.) izstrādāto koklēšanas
tu deju izpildījumu ta pavadī- metodiku. Tur figurē mechanis-
jumu) un pārējie no dažnedažā.- ki pārslēdzēji, ar kujii palīdzī-
dām vietām. Muzikālajās sa- bu var iegūt visas diatoniskās
censībās pieds^jās trīs pianisti mažora skaņu kārtas, šādi pār-
un trīs vijolnieki.
Paigāja gadi.* Runā ja par Trešajiem Eiropas dziesmu svētkiem, bet A. Vitoliņš atsāka divu pirmo dziesmu svētku mūzikas studijas. Tomēr Rita Je-fimova no Līdsas nepiekāpās un 1971. g. rudenī pēc Lesteras dziesmu dienām sākām uzmanīgi apjautāties: vai kāds grib? Gribētāju bija daudz. Un pārsteidzošākais — vairumsl gribēja koklēt un stabulēt. Tomēr šie .gribētāji bija diezgan nestaibiH: pieteicās, atteicās un mainīja instrumentus. Visā šai chaosā
slēdzēji dod mazliet skarbāku
IZDEVUMI
Andris Vitolmš, Trešo Eiropas . dsiesmii svētku
Jaunā Gaita, 94. n-rs, stu krājums Mtūrai un brīvai domai. Latviešu jaunatnes literārās biedrības Ceļi-niefes' izdevums, H. Joiiian-ne'sona vāka zīmējums, Jāņa Gorsvāna un ^Lidijas Domb-roviskas literāras diaļas viņer tes, redaktors L. Zanidbergs, 72 Ip.
AiABS, Journal Baltie Studies, ĪV/I n-rs, Tihe Asso- -u, . ,, . ,
ciation for the Advancement ansamibļa kokļu ^atskaņojums ir
af Baltie
redaktors A. Ziedonis, 96. Ip.
Alkadēmislkā Dzīve, 15. rakstu krājums, vāku zīmējis V. Griķis, redaktors Dr. ŗer. nat. P. Kupčs, 120 Ip.
Kristīgā Baiss, 5. n-rs, mal--ja izdevums, Amerikas ļatvie-' šu baptistu apvienības me nešraksts, redaktors R. "^^^ šteitts, 14 Ip.
mie. Bez tam daži jaunie mūziķi ir tīri virtuozi, jo vienā darbā spēlē vienu^ instrumentu, otrā citu un trešā dzied! Tā divi akordeonisti ^ spēlē arī kokli, viens koklētājs pa starpām pūtīs arī bomfoardonu, cits mutes harmonikas, un vēl citi — stabules.
Kā radās tik vienreizējs ansambļa sastāvs? To lecina daudzās vēstules A. Vītoliņa sarakstes vākos: „...mans dēls spēlē... mana meita spēlē ... mūsu skolā X spēlē ... lūdzu, vai viņi var piedalīties dziesmu svētku jaunatnes rītā?" Un A, Vītoliņš ņēma pretim visus, kas tikai izteica vēlēšanos ko darīt. Pēc taim, protams, bija garu garā .^aidrošanās: „ ... lūdzu, kurš ir augstākais un kurš zemākais tonis, ko jūsu meita stabulējot var is
f.. ;vai
fons skan orķestra skaņojumā (dažus bija jāno kas to nedarīja) .Viss tas kaut cik noskaidrojās tik li 1972. g.
Ķelnē • Janiiiatiies rīta tokiātors: rudenī. IM' arī tad, kaut • bija
sākts izstrādāt sabālsojumus un rakstīt partitūras, viss a jāpārgroza, jo
Mārtiņa Zīverta luga To- un piecas soprāna F-kokles (pa-
tems, 'Latviešu apvienības rastās E-kokles, kas uzskaņotas
Austrālijā Kultūras fonda iz- pustoni augstāk, jo tā bez grū-
devums, Salas apgāds 1972. tībām var saskaņot ar stabu-
ig., Džema Krīva vāka> zīmē- lem — kuras nevar spēlēt skaņ-
jums, 80 Ip. \ _ kārtās ar daudz krustiem
skaņu. Trešo Eiropas latviešu
dziesmu svētku jaunatnes rīta jaunais spēlmanis bja uzdevis
nepareizu skaņojumu, nespēja sarakstīto izspēlēt vai vienkārši mainīja instrumentu. Netrūka arī komisku pārpratumu Piem., fagotu sajauca ar bazūni, jo aniglisM fagots saucas „bassoon^'^, bet latviešu bazūne # angļu ,ytromb^^ Skaitot persoņas^^^^^u^ tmnientus, mstfumentālistu^^^^^^!^^^^ nāk ap 75. Koristu turpretī ir tikai ap 68, kaut normāli ansamblī to skaitam jābūt divtik lielākam. Pie tam koristu vairums ir ap vai zem 10 gadu ye-cuma. (Dziedātājas tautas jaun-vairs negrib dziedāt! jo skumīgāk, j.
sava veida paplašināts t.s. kokles tautiskais skaņojums, kur katrai koklei ir tikai viena dia-toniskā toņkārta.
Jaunatnes rīta ansamblī ir divas soprāna F-sīkaHņas (mazas kokles, kas skan oMāvu augstāk nekā soprāna F-kokles), divas alta F-sIkaliņas (skan oktāvu augstāk nekā alta C-kokles, kaut F-skaņojumā)
Ziemeļkalilomijas Apskats, un ksilafo-niem, kam nav visu apzinās galveno cēlonim^^^^^š^^^
A. (158.) n-rs, Ziemelkialiforni jaš Latviešu biedrības inc. izdevums, redaktors 0. Qelle, 20 Ip.
„melno" kauliņu). Bez tam ir vēl 15 soprāna E-kokles (šādā skaņojumā rakstīta A. Jansona Koklēšanas -grāmata, pēc kuras
Musu Vialoda,, L burtnīca, ^lācās visi iesācēji), četras al rakstu kraļums, Latv vor ta C-kokles, četras tenora E.~
re- fcoades (skan oktāvu zemāk ne-
d'aktori J. Bičolis un P. Nor
Ceļa Biedrs, 4. (174.) n-rs,
kā parastās soprāna E-koMes), divas baritona C-koMes (skan oktāvu zemāk nekā alta C-kok-
iT^'^'li^iJ^"^^^' Latviešu ev.» j^s^ ^iena basa F-koMe! Vi-... apvienības Ame- ^^^^j^^ izvmss, lai būtu
f LJ±r\.^^^ lielāks harmoniskās iespējas. ^
Laikam šī būs pirmā reize, kad kaut kur brīvajā Eiropā uzstā-
. iStriautnieks, ^ Ip. No aitn^ņiu pura, Ģen. Os-fears Danikfers, Dor.as Danke-res - Rienstras grafiskais ie-tērļps, Daugavas Vanagi &
mada izdevums, 254 ' Ip. MĀKSLA UN MĀKSLINIEKI
0 Vankuveras dziesmu svētku rs, ^Latvieto^ Hranieŗu apvie- 1^^^,^ Antoņmas Vaivodes garī-
nības ārzemēs izdevuinSj vāku; un tituillapu zīmējis A.
go koncertu bija noklausījies arī vietējās lielās britu Sv. An-
dzes ērģelnieks, kas tūdaļ lū-mūsu tautieti ar
Spūmanis, 28 Ip.
Menvidkalifomijas' DV Ap- '1^''' vienites Vēstnesis, 19. n-rs, '^^^ iDienvtidkallifomiias izdevums, sakārtojis K. Kalējs, 36 Ip. Brīvība, 3. (237) n-rs, Latv.
radībai: veāodas trūkums, šī iemesla dēļ ari; daži atjautīgi orķestŗanti nosaukuši ansam&-par „internacionālo taisnība. Ķeli] nēs nespēsim ar visiem bez tulka samnāties,imēģiināju blakus sēdēs bērni, k starpā nevarēs saprasties. Un tomēr viņi vēl nāk pie mums, iz^ūt Mdu kōpīg^^^ saukli. Ne jau viņi vainīgi, ka tēvs vai neiemācīja latviski, ka
svešā va-tomēr arī sauistariņi šai tomsā: ibērniv kuriem vienis vecāks latvietis, ot^^ cittautietis, foM dzīves vietas valoda ir vēl cita. Uin^^^^^^^^^ brīnumbērni ritnā trijās valodās! Jāsaka ga0: brīnuirnvecāki, kas atlicinājuši laiku saviem bērniem.
Jaunatnes rīta ansamblī tātad ir 143 dalībnieku: Tepat trīsr^^^ tik daudz kā Pirmaj<^ Eiropas latviešu dziesmu svētkos. Vismaz kādi 70 no tiem dejos iari tautas deju Hduzvedumā. Vai-M dzied arī lielajā ikQpkori; Vairums idalībniefcu savas
dziesmā m kuplināt arī viņa draudzes idievkalpoj™ vodes dziedāšana bij a iepatiku-soc.^'S "strādiridl^^pariii^ sies arī draudzei un viņai bija _ mēnešratefcs, atb. redaktors jāapsolās , an turpmāk sai balsis lema^^^^^ vietas, - - draudze viesoties, so solījumu Daudz darijīisi pasi vecaiki,
Vaivode īstenoja nesen, atgie-dMdz vairāk apmā^^^ zusies no DV noorganizētās kon-^ k^ cērtu turneļas Anglijā. Vanku- šis^jm-sisveida^^ verā dievkalpojums ar Vw des dziedāšanu tikā pārraidi^ ;arr.:no-^ kāda^^ v^^
E. Ogriņš, 8 Ip.
«7i
redaktors J. Ķaža, 34 Ip.
Graffiiteas un lietiskās mākslas izstādes katalogs, izd. AiLAs Kultūras birojs, J.
Un tad... jā, tad viss ,Aes vaļā" Ķelnē Gircenicha zālē sestdien, 21. jūlijā, pīkst.
Kad zinātnes un mūžības robeža tūkstots gados būs nodeldēta plāna un asa ■ kā asmens, vai
pienāks Lielā Atvēršanās, pastarais rīts?
Vai tiešām, pār-šķelsies debesis, (saule - olas dzeltenums mākoņu baltumos trīc), un Tu
apklāsi naida
atomeksploziļas ar vienu
plaukstu,
bet otrā pasmelsi
dzīvības ūdeni, un ^
mēs visi ieiesim,
ieiesim Tevī kā jūrā,
kā zivis okeānā— kā bērns ieiet sapnī.
Varbūt atklāšanās būs lēna, pakāpeniska — virzoties kalnā, aiz akmeņa apledojis akmens — tīdz, beidzot, galotne: ar zemes apvāršņiem un gaismas jūrām visapkārt
TAUTAS ATMODA
)inajums no 2. Ip.)
norisi, svētku vietā toreiz tā^ saucamā Ķeizara dārzā Plr-
as
lu
akai zem
i
pasa
un
laiks esot bijis ki izdevušies ar svētību, Rīcības
ai
sies studenti. Pinmajai latviešu. stiMentu fcoip)rācioai Lēli toreiz vel nebija savu
sanāksmēs viņi nēsājuši tiaci-oņalfo krāsu lentes, arī dziesmu sv^os Elgas latviešu
jiem.'V. :
Ms -jau- priekš svētkiem bija pārcēlies ņo Tērbatas uz Vecpdebal-igiu. Korī viņš nedziedāja, bet pi^dai]^ās srrinigajā gājienā. Domājams, Piebalgas audējas bija sevišiķi lepnas, ka viņu vidū redzams dedzīgais tautietis. Viņas steigā esot sagādājušas pelēku, pašauištu drānu uņ uzšuvtušos piemērotu uzvallku,^^ ari viņš izskaS-; tQs pec piebaldzēna. Kron° vālds par šo dāvanu esot bijis ļoti priecīgs.
albi kori vīru un
no tu-
soļojusas pirmās, tm aiz sava novada karoga. Pēc tanji vīru koris, ari jaukta 1^ basisti un tenoristi. ICronv^aM^ gājis blakus diriģentam Jēka
mi Daugavas krastu bam
no iDvtosfcas košam Miegam Pilsātniekam.
sijacams; Kā toreiz to sauca. Kaudzītes Matīss atceras, ka tgšjiens, kārtlbde- šajā ^iena noticis arī starp-V virzījies u^Lat-namu. Tur w-
viesu sieih
litas dziesmu sveliku nozīmes, pec tam .nes.
■:;Ķmi ofeiāilās^ y^ das uz laM^ rlkpš€^ tījušās ar skepsi, pat niemn, prii\^tas personas
šlicM bij atšūlļjus^^ vil
„Te kādā nomaļļgāka viet^ izskrien no sfeatitāou puika modeis ^,ze!te.'' un taisās dad dziedātārjai ap-, vāciski iļzsāukdamies — es jūs ilgi 1 izceļas^^^^ m^^ sa-dunsime, jo aizkārtā dziedāltā-ja sitas sāņus nost starp ci-lām. KiOT^
cētājam turpat Māt, uzmeta tani saivu pazīstamo caurdu-rīgo skatienu kā spožu tērauda šķ<^. Afekar®^ ua kā gribēdams latem at-
vainoties vai izlifet ar labu, vāridiem, ka šo dājvanu nesot sniedz Kronvaidam roku. Bet pri^ latviešu zeienSm uiz KronvaMs neņem vis tās pre--svēijku altāra, šis jaiu- tī im atbild bargi: ,,]idhha^^^^
kais sūtījums atnesa lielu kein G^d." — likdamies sa-pri*i saņēmējām un viņas protot šo rokas sniegumu it
nefeaivējāļs ar šim dāivanām p^ krāsu patikas KSgreznoties,
ikā ubagojuima ziņā, kas rokas (sniedzēju un aizkārēju norai-
darMamas to sirsnlgāim patei- dīja ar smiekliem pie malas."
(Latvija)