31 i
S . >1 ■ ■ ■
9. NR.
1974. GADA 2.
<Dzn
' CZCOBl
Novērtējot pagājušās 'nedēļas staiptautisikcf stāvoMi, iPeair tagona .militārie stratēģi to atzinumi par imierlgāiko pēdējo četru gadu laikā. Pat lIndoķM nav notiikušas nekādas vērā ņemamas sadursmes, un tikai Go° lānas augstienē Izraēla un Siri-ja apmainījusies ar nenozīmīgu apšaudīšainos. Pentagona vērtējumā tomēr norādīts, ka aizdomīgais miers dienvidaustrumu Āzijā varbūt ir izskaidrojams ar komiīnistu sagatavošanos izšķirīgam triecienam uz Kam;bo-dijas galvaspMsētu Nom^ Penu.
Neparastu un nesaudzīgu karu aizvadītajā nedēļā sākuši itaMeši, piesakot karagājienu mušām, šis jaunai kaŗalaufes ir ītallijas vidus un dienvidu daļas — vietas, kur ^gājušā igadā uzliigsmoja ehol^ras epidēmija, kas prasīja 27 cilvēku dzīvīlbu, ītaUjas valdības veselības mi-
nistrija tagad konstatējusi, ka mušas esot kaitīgi insddi, kas varot izplatīt 'lipīgas slimības. Acīm redzot itāliešiem bijis nepieciešams ilgāks laika sprīdis nekā visais pasaulei, lai pie šīs atziņas nonāktu.
Kādai citai epidēmijai Vatikānā pieskāries pats pāvests. Viņš norādījis, ka daudziem ka.-. tolu priesteriem piemeties protesta gars, un šī epidēmija izplatījusies visai strauji, tā apdraudot baznīcas autoritāti. Priesteriem esot, pirmkārt, jā-sludinot Dieva vārds. Visas sociālās labdarības un citas laicīgās aktīvitātes jāatstāj otrā
mus; pāvests teica: „Muims nedrīkstētu būt neviena igarīdz-nieka, fcas vecumdienās varētu teikt, ka es aizgāju uz «omu bez viena centa, bet tagad iman ir māja, automobilis un vērā ņemams bankas konts." šie pā-
Be^ģu komunistu laiikraksts Drapeau Eouige, kritizēdams
LATVIEIA-SARUNA Ai SOiHĒŅīCINU
Latvietis Jānis Sapietis, BBC jušas visas arodbiedribāis, !
raidītāja darbinieks, bija pir- Ikomūnistu, tā nefcomūnistu, un
mais (korespondents, kam brf- kur teikts, ka „domstarpības
vajā pasaullē mdās iespēja sn- nedri&stau blt pa^ iemeslu
runāties ar izsūtīto krievu represijām." rafkstniekiu 'Aleksandru Solžeņicinu. Sapietiis Langenbroi-cilā, Vācijā, ieradies 14. feb-
ruār! un ar ^vē^tuli pieteicis ^ilzepcrna „reatocionārās un
savu. Mātieni Solžeņicinam, antisociālās idejas", atzīst, fca
Riakstnieks vinu penēmis un i^eoloģis'ka konirontācija būtu
sarunājies apmēram'lO minu- P^i^'^gi Petid^ama, - lai tilrtu teš. Vdnš tūliņ pieminējis, ka rakstnieku galā. Beļģu ko-
Sapietis esot latvietis; pēc ^™s*i» tāpat feā daudzi citi,
balss Solženīcins mūsu tautie- domājot, ka sociālisma preti-ti pazinis nō BBC raidījumiem poMiskā ciņa vajagot
krievu valodā, ko Padomju sa- sipkaŗot, nevis tūUņ ķerbies pe
vienībā ^r interesi Mausās. ^mindstrātīviem līdz^em. īsajā īsaninā radies iespaids, g^tu komiMistu partijas sek-
ka Solžeņicins no pārdzīvota ^^tars Džons Golans izteicies, jau mazliet atjēdzies, bet M- vīns un britu komunistu
jis ļoti norūpējies par savas p^j^ij^ ^^^^ ^^^^ izrīcību, kā-
ģimenes Meni. Viņš atstājis ^a lietota Solžeņicina gadīju-nosvētra un nopietma, bet reizē ^ .^^^ ^^^^ ^^^^^^^ ^^^^
arī gaisa civēkia iespaidu. Par savu satikšanos ar izrai-
šādu jautājumu kārtošanu ar apcietināšanu m citām lidzī-
dīto Nobela prēmi|ias laureātu g^^^ jj^tām. šis gadījums bija Sapietis vairākas raizes runā-
ja BBC raidījumos, un viņa ^gidā.'' izteicieni minēti arī Melajā angļu svētdienas presē. > ,
Solžeņicina Jaunākā grāmata L'Humanitē nosoda Mžeņīcina
Gulaga arclīipelagis pirmajā rīcīt^u un viņu apzīmē par
izdevumā vācu valodā jau iz- „naicļa pita sociālisma preti-
pārdots', un arī otrs izdevums, nieku". (Kaut arī rakstniekam
uz ko ieiprid^ bijis jāpierak- ar pretējiem uzskatiem esot
tiesības publicēties, Solžeņī-
vesta
kuši pēc tam, kad pagājušā^ n^^^^^ dēļā Romā notikusi igarīdzhie-arodbiedrību un an itāliešu komunistu partijai kopīga kon-
p savas runas atrisināšanā saviem projektiem pārspējuši |)at komunistu
s-;!i
tonas notikumus, jāatzīmē prezidenta Niksona pirmā Šā iga.da preses konference. iPēdējo reizi prezidents preses pārstāvju jautājumu krusituguriīs bij a pagājušā gada 17. ^ novembrī. Pirmdien notiloišokcM pārraidīja visas teievīzijais stacijas, un patiesība šajā ķonfe-rencē Niksons nekā jauna ne-5ica. Viņš izteica I
ka pašreizējo enerģijas kŗizi vien izdošoties atrisināt benma devas. Protams> ļka šai preses konfe-lencei palika
krasi noraidīja iespēju, ka viņu
prezi-ja, ka
Jarovskis ir aicinājis ^viņ^ lie-
Nikšoņs šo^^^^^^M esot
noraidījis meslu dēļ. Tanī esot piedāvājis tikties ar speciālo prokurora Jarovski un T>ate atbildēt prokuroram uz
■sa-§0 prezidenta pritfjšilifcum^ pao savas fpuses noraidījis. Niksons uzsvēra, ka pēc amerikāņu ko cijas m likumi to prezidentu var atcdt tikai tad, ja vii
24.
asiness Offic®: 125 Broadview Ave., Toronto, Ont./ Canada M4M 2E9. Editor-ln-Chief KRIŠS' SIDARS. Phone 465-7902. United States Editorial Offices: New York, Editor V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Bronx. N.V.. 10466; CMcago—Editor Mrs. I. LAMBSRTS; 5524 N. Lima Ave.i Ghicagp^ m. 1063; Califomia —. Editor KĀRLIS KALĒJS, 3622 Markridge/La^^^^^C^^
Ž/1974.
RĀVĒJI — Brīvības piemineldī Rīgā
dns esot pāaMpis literārās
\::l>ežas ;:ar:,piaši isvērstu / pret- : padomju U2!b!^^^
cd ja bijā nelabvaiga Kremlim, P^omju savi^ibas reaģē uz ^^n holandiešu protestantu laife-:remia <pSdējo „v^roņdarbu"? raksts Tn)uw apzīmē Solžeņī-Itālija komūrts'bu laiikraksts' cina i2S'aid3Sanu par „lielu ne-iTT^ito i<fwmtnik ^na!rfno^umu» Mmi. Padomju savienībai".
„ir an jaaevero,
spriest tikai tad, ja tautas vietnieku naims nāk ār krimināli pamatotu aļpsūdzību,'V teica prezidents Niksons. , lEs nedomāju, ka mani varētu apsūdzēt un at-iio amata." 'Kā zināims, a^celšianai ciešamas #vasts^ešdaļas ta balsu vairāilmima.^^^^1^ janis, kā Niķsona. koalcija varētu senātā savervēt šādii nepieciešamo skāilni. Uin tā^^ vēl pēdējais vārds nav un jāšaubās, vai šī lieta vispār līdz senātam nonāks. Niksona idsTošā stāja un
gunis ēājā preses liecina, ka prezidents pats laikam
izraidaāls padomju rakstTiieks Aleksandrs Solžeņicins nav izvēlējies Norvēģiju par savu patvēruma zemi. ,,Man(fe (gados ķ grūti iema-ciifcies jaunu valodu," izteicies Nobela prēmijas laureāts, lai gan viņg Irfja sajūsmināts par Norvēģijas dabu un dzīves veidu. liekas, ka par ŗaikstnito zemi var kļūt Šveice, ļcins apceļoja Norvēģiju un apskatīja mirušās norvēģu rakstnieces Zigiīdias Und-setes māju, tizteicoties rakstnieces dēlam, ka viņš vēlāk paziņos sa;vu izšķiršanos par mājas iegādi. Solžeņīcans Oslo apspriedās a;r Norvēģijas tieslietu ministru par uzturēšanās noteikumiemi
nosui;ii|is ves«> tuM Zviedrijas akadērnijai, ka viņš decembrī ieradīsies
oficiāM saņemtu IfJO. gadā piešķirto Nobela prēnmju lite-^ rātū3^. Naudās 88.000 dd; nx)*gute rakstnieika
prezidenits Nifeon^ savā imā Vašdnigtc^ā pa?» la izraadlšariu no lv saivienibas sac^a, ka Savienotās Valstis t^ attieksmju uzlabošanu ar Pad savienību, kaut an abām pusēm nepatiktu vienai oti^s sistēma, bet abām valstīm .svarīgi
jas.
ķiaisls no Pa^
36 g.
vecais Mžens Ļenko, kas 18 gadus nodž^ojls Pad. savienībā, saņēmis padomju iestāžu i^^ošanas aiļauju sev, savai sievai un 3 bērniem. Leriko kā padsmitļgadnieks kopa; ar šāvieni tīferedņu 1^ izceļojis gadā uz tīlarainuru^^^ tagad uzvarējis sam yairāk nekā 3 gadu ilgo cīnu par at-
ar vecākiem uņ brāM Ukrainā un 1968; aizbraukusi tds-
Trimdā izsūtītajam krievu griešanos
uņ manuprāt ļoti vērā ņemams morāls atbalstītājs. Tas ir amerikāņu
Kanādā bija palikusi Eižena Lenko vecākā precētā māsa Olga lApiina un veci iis, Eižens Leil^ izc^^^^ bdjiš 18 g. v^s. V^^
no
ties Kanādā, tāpēc apŗiēmos izkārtot diažas lietas viņa la-bā,'V izteikusies pJ^cētā masa Kanādā. Hžens Lenk^ sījis atļauju atgriezties Kanādā pēc māsas apciemojuma.
Sagaidāms, fea Ijenķo ar savu Pad. savienībā dzimušo sievu un 3 bērniem
Lenko sevišķi pieminējis Kanādas minlistru prezidēs do par viņa pes^onisko interesi