.6 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1974. gada 9. marts, 10. nr
|ai^ iriiljonārs ¥^s imirstf
m
gad, mēģma..komīpensēties.:Sie° vietēm starp 50. un 60. mūža im ¥lWešiēm vartoūt irēlāt^ ja
M jauBlķa'': modernaiis sports
9f
mo
BrauiMj uii tas sirdi, Ifeaut viņam ir Etoa^ bēriiem^ un-'vebāiM darbība ļoti samežģīta, m ar romāna vienreizēju lasišaiiu lāgā nepietiek, lai to vim
^ „____ un šikaistas modes
dod vēl iespēju izsifcaMes skaistai resp.braž;aitm^^^t^
!nd„sal-
kušā ,;vā _ ,
as nākošais āmpM^i^^
ari
lālk:to;^^dwē^:1^ ibā uii dvēseles ita^^
ve kā
stadē^ana i&ūkaš nākamajiem
sles-savu;.:
woņfUr- draudzeņu Elīžas un Aijas— personffias ddļāk iz-^ gaismot? Tas iznācis it kā pats no sevis, un šai virzienā te var pareģpi ļ^as sekmes tepmāk. 3m no ārienes vien šīs aarež-ģitās dāims
pilastislkas, iekļaujas & ainavā. ,,Divas stirnas . >. cā vira acis smaidija. gara "un slaida, Eiīze
dzās ;izšfeatī}ās kā novājējis bērns: Kaut arī tik Hela dažādība augumos, vima. firihis cāiš Grīva vēr^^^ tes bēgļu nometnē.^ !^ pav cietigas ^m pietiefgas]; Kā stirnas tās aptecēj a vecos un slimas, visur kopā kā māsas..,
„iiženiep.' Go^as . sieva, . bi
goims. ,jIznāfcot no cietuma^ inženieris Gdva Mja zvanājis^ «^^^ cākiem un pazijpj ka ir ceļā uz auto ositu, bet neziņā ja, ar kuru autobusu tiks. ,vSēdīsi-mies pie gaMa,"^^^^^G^ aicina ja saimi: „Jlitvaram te jāibiīt touŗu fcatņi^^^^te šinī teatrālajā, gaidu pilnajā gaisotnē ferodas deteiktfvs un paziņo, ka albrlvoto tikiko, sa-braufe smagā aaitomaSana. Tas viss.. .Tā autore norMa uz dzīves tejēdzlbii^^^ nāk ^ nega-
ļve-
romana
vieti, tādu pašu
kas ieslodzīts mā mērā
un
Vizumu, nevai-zinā-
izcilākā studente, traūisia un skaista ķā vissmalkākais pw^
Jāns, v^dz paraudzījās spogu un pasmaid^a: Seja,^^^fc
a, ibiia lOāliamia iž-
Ne;; :ar-i ^savu darbību,..ibet domām saistlgā persona ir vecais kapteinis Grīva, kura die-
ļ?eizēm
^ar/šavu:
apceres svaru ' ' noamigi* ka eiti notikumi. Viņš viens no simpātiskākajiem tē-
pušiihūža gadosy ^^^^^
ēeit ■ vanbūt. neapzināti . Toei-vēl joproiām varēja sniegt arī saldā dMiena' -
jaī Krūkai ir svarīgu
romāns feat-rā ziņa nozīmīga parādība mO^ su jaunāk^ā r^stniecā}ā ^ tā atklāj neparastu seil^^ ļotāju sociotoģiskajā šķersigrie-zuimā ~ kam darīšāM a^ šams iestādēm J ar aso iešanu/no
vēsture kdaiudzito^ daudziem paņēmisi iabāikois id#es ga-dusv i^Jtapū^ drošībā, tie ta-
Reburam IMzIgs zlmējdims.
liepinŠ
gMa sawmlO.
ruārī
dzes darbība šā ga-
da sātoumābžja 3276^^^^^^ locekļi, Mance pag gadā bija 673.4^ doL, pie kam īpašumu uii inventāra vērtība ir nejMlns pusiniljons MsiM, pārējais. 41 1 damlās. kaises ..un fondos, apmēram 180.000 dol. Mkamā^^g : ma lOS. ma
dzēs nodevas gadā no 30 uz 35 M no 25 uz 30
dol. sievietēm, pensionāru maksa 15 dol. sievietēm un
gadu,
Draudzē ir trīs mācītāji, pie-: cas latvie§iu pamatskolas ar 234 sfeolēnian un divas yi#us-sMas ar 61 skolēnu. Ņujorkas vienigā latviešu draudze sadalīta piecos darbības novados. Draudzi pātvaMa kopēja, valde 9 locekļu sastāvā un kopējs
' Draudze skaitliski samazinājusies par apmēram 13%, bet līdzeSsļi u^n gada budžets pēdējos desmit gados audzis vairāk nekā p^r 100%. lielākais draii-daes locekļju skaits bija 1965. >ga)dā — 3752. Daļa no tiem se°
jauniešu skaits. 1961. gadā draudzē bija 19% naesvētīto, tagad 15%. No pagājušā 25 Mstītiem bērniem 16 no jauktu tolibu ģimenēm» Pagājušā gadā iesvētīti 42 jaunieši četrās iesvētes reizēs, šogad divās redzēs pareds vairs tijteai pusi no tā.
Vērojams, ka latvieši no Ņis-jorkas pilsētas pārceļas uz ārpilsētu. 1981. gadā piķētas robežās dzīvoja 60% no visiem draudzes locel^em, taigad vairs tikai 43%. Noticos ar! dabisks samazināšanās process,
par asimiā-vai ari nevērību pret savu nacionālo izcelsmi un kultūru, kā to nosauca māc. A. Ozols. Daļa draudzes loc^ļu ir ļoti a^ktlvi draudzes dzīvē, tomēr adizvadltajā gadā nav sekmējies piesaistīt Jaunus draudzes locekļus.
Bildes ttoidas rīkotas divas reises nedēļa, un tanīs piedalās pāri par 40 vecās paaudzes dalībdekiu. Draudze de-hvsa. flāikiiums ■ iesmagusi • si-
Sidars.
Latviju namā Toronto, pirmā rindā no kreisās: Guna Ikona im Ruta Atvasara; aiz^ kreisās: A. Ktindrats, R.
, LNAK feuitāras nozares vadītāja Inta Purva, 0. Liepa un K<^ nozarēs sarlkojuinu ietvaros rīkoja LPB Kanādas kopa.
Foto: Aleksandrs Kalniņš
savā februāra izdevu-
ša
Pasaule miera kongresā
vai vairāiK aeiegai:iem i« ari dažtis nekomunistus, starp tiem Māri Caķaru, kas kopā ar kādu citu rakstnieku reprezm-tējis Kara pretinieku līgu (War Resisters League). Viņš už Maskavu paņēmis idz krieviski pārtulkotā Tlie New York Times ievietotu sMii^umu Brežņeva viesošanās laikā ASV. M. Caķars domājis, ka
vas lid^^ muitās kontroles viņam varētu
kontrole nav , un miera kanferēnces listi cauM. vi|tam ne^ot seviistp pa Uidz 1 Aa par m proMamācijām dom^^
ka^iktākāis būtu lamācijas viesnīcā, dņš id4^tu krievu
ar io
vietās.
brošūras un uzvilcis mēteli, viņš atstājis viesnīcu un devies uz veikailiu. Veikalā viņš šādas labierīcības liekur neatradis, kaut arī iemācījies krieviski šādu^^ uzrakstus izlasīt. Viņš izšļ^ries brošūras atstāt veikalā, novietotas mazās kaudzītēs. Vienu daļu viņš atstājis kāpņu telpās, otru „aizmirsis" uz letes. Tādā veidā viņš ajtJbnv<>jies gaņdrĶ no visām. Vēl dažas viņš gribējis novietot pie ugunsgrēka paziņošanas kastītes, bet tur vienr imēr bijuši cilvēki. Kad arī pē-
novieto-lenām virzījies no veikaUa ārā, kādas durvis vērušās un pa] ■vīri. Viņš-: savu c^, bet vīri ,yStoj". Gakars neesot zinājis kauciena nozīmi, bet labi sapratis, kas ar to domāts. Sācis t, bet nav varējis izkļūt uz j. Juties uztraidd;S>b^^^ mierinājies, ķad ncķļu^vis vaja-
uzzlmē
runājoši cilvēki. Tie likušies augstāki policijas ierēdņi, ' ' ādiņājuši strādni^S;
ii Jautājiiši par izsnieg-" tām proklomācijām, kur tās at-, cik izsnieigtas. Bijis jā-eikala plāns un jānorāda, kur tāš atstātas, Cakars visu vaļsii^^ pastāstījis. Vīri nekā neesot pieraifcs<5jugi, iespējams, ka saruna uzņemta skaņu lentē. Viņi rūpīgi saskaitījuši atrastās broruras, pat divas reizes pārskaitot. Tur bijusi 71 '
aries,
vieta proklamāciju būtu GiUM tirdzniecības veikls, kas cilvēku drūzmas dēļ līdzinoties Meisijam Ņi^jorkā, kaut gan neesot privāts uzņēmums. Bez tam 'Pad. savienībā trūkstot politisku materiālu. Ja kāds Miera kongresā parādījies ar brošūrām un tās izdalījis, cilvēki tās izķēruiši dažās minūtēs. Tas ir pretstatā Amerikai, kur cilv^i i;? vairās lasīt ,^pēdējo uzlaboto izdevumu", lai kādā.izd'evumā.. '
Gakars neesot vēlējies nokļūt arestā, b^t bijis pārāk nobijies, lai proklamācijas izsniegtu tieši šī veikala apmeklētājiem. Viņš nodomājis tās izlikt atejas
nodei rakstu par ticības nebTi-vību Latvijā. Sarunas ar sinodes pārstāvjiem ilgušas vairāk nekā divas stundas, jo amerikāņi gandm nekā nav zinājuši par apstākļiem Latvija, nēSz arī Latvijas vēstmi.
Aņ '126 jiidižtu no draaidzes lauku īpašumā vasarā iekārtota bērnu nometne četros; divu -nedēļu periodos. Ar šo gadu nolēma dalības naudu paielināt par 5 dolaTiem pe-
telpā turpat veikalā. Mi^ kciigresa apliecība; daudz neesot palīdzējusi, vīri arī neesot runājuiši angliski, kaut Gakars pratis kādu duci krievu vārdu. Viņš mēģinājis runāt latviski, bet arī to krievi neesot sapra-
. Pēc. dažām telefona sarunām krievi Gakaru izvilkuši cauri veikalam, kur cilvēki uz viņu noskatījušies, it kā viņš būtu nozadzis televīzijas aparātu. Viņi aizviMši Gakaru uz policijas ie^irkm ielas otrā ipusē. Tur viņš gaidījis 45 minūtes. Krieviem nav bijis rokas dzelžu (kā tas ir Amerikā), bet visu laiku viņi spēcīgi turējuši Gakara rokas. Divi no viņiem runājuši mazliet vāciski, tā ka bijis ie-spējams
9. .^M»
Kad Oaikars prasījis padzerties, viens no viņiem idējisglāzē ūdeni un nācis uz viņa pusi, bet tad pagriezies un izlējis ūdeni puķiupodā. Gakars sagatavojies cietumā pavadīt pāris mēnešiu. Viņš arī ibaidījies, ka viņam kā Latvijā dzimušam krievi varētu uzlikt lielāku sodu. Padomju pilsonim tas nozīmētu vismaz piecus gadus soda nometnē.
Ieradušiem diivī spēcīgi ang-
citi cilvēki. Turpinājušās tālruņa sarunas, bet stūrī aizmirsts sēdējis Gakars, Tad Gakars oio šīs maaās pas izvests un nodots iepriekšējo apsardzībai. Ieradušies vēl citi, arī pavadonis krievs pie Miera kongresa delegācijas. Beidzot arī protokcrts bijis sastādīts un Gakars to varējis parakstīt. To sastāda strā-dājM ilgi, pierakstot visu esošo vārdus un adreses. Daudz kas šinī protokolā licies nesvarīgs, bet pati grūtākā vieta bijusi aprakstīt brošūru.
Prolklamācijā bija minēts, ka tā sarakslīta sakarā ar Brežņeva viesošanos Amerikā un ka amerikāņi prasa amnestiju Mevu brīvības cīnītājiem. Pagājušas 15 IMz 20 minūtes izdomājot, kā lai to apraksta. Pro» tokolā nedrīkstējuši likt Brežņeva vārdu. Beidzot izšķīrušies par riosaitomu: ' „Pārspiedums no The New York Times 1973. gada 24. jūnija Mevuma." Gakaram pat nebijis jāatzīs.tas savos nodarījumos. Viņam bijis tikai jāatzīmē, ka viņš brivprā-tīgi atstājs 71 brošūru veikalā. Pēc tam atdota pase un teikts, lai ejot mājās.
Gakars dzimis 1942. gadā Lat vijā. Pēc dažu galdu pavadīšanas Vācijas DP jnometnēs ģimene pārcēlusies uz ASV, kur Lonigailendā, Ņujorkas tuvumā, apmetusies uz dzīvi, žurnāls arī atzīmē, ka Gakars precējies ar Zuzanu Kentu, un viņam ir divus gaidus vecs dēls Jānis. Gakars izdod Kara pretinieku līgas žurnālu WIN. Agrāk tas iznācis ik pa divi nedēļām ar cenu 35 centi, tagad tas 6000 eķ semplāros tidk izdots reizi nedēļā par 20 centiem, iespiež Riftanas miestiņā Ņujorkas pil-
-9