i
6 LATVIJA AMERIKĀ SesMiena, 1974. gada 16. marts, . li. nr
(Turpmājums no 2. Ip.; (tagadējais DV ģenerālsekre-tārs), L. Rumba (tagadējais DVF valdes priekšsēdis) / kpt. P. Saiilītis u.c. Tā bija mūsu %^adiĻas izlase, fcam agrākās gaitas un darbi ļāva jautājumā iedziļināties, un to viņi ir dari" juši. Ir dablsM, ka tieši Dau»
leģiona dienu ar! ipiemēroti atzīmē. DV cefiitrālā valde tādas rīcības vajadzību pasvītroja vēl savā 1973. gada sēdē Londonā. Latviju leģiona diena Daugavas vanagiem ir jāievieš par
reizējais DV prieīfcšmeks plkv. V. J-anums teica:
gavas
iBirmi
zemes, J
nlbās gkdu gājumi Latviešu
dē par Daugavas Vanagu orga-nizācijias tradīciju ikarogu pie-
pemaipulika) kaujas karogu. Kā otru pieņēma )15. divīzijas prettanku bataljona kaujas karogu. Kriipena pulka karoga nodošana svinīgā ceremoniālā notika DV Rietumvācijas delegātu sapulcē 1952. g. no 2.-3. augustam, klātesot abu divīziju pārstāvjiem — vpllcv. A. Sigaiilim un pltn. E. Kociņam. Saņemot no plkv. A., Kripenā karogu, to-
■š!^Vienreizējā,, saistošā: R. Aizupes grama». / r: ta par viņas un citu latvju moku gaitām ir greznos — $13; Ari šo metienu pasūtinot līdz radījusi tik lielu interesi un atsaucību sabiete» 21. martani piešķirta tāda pati atlaide kā ie-bā, ka apgāds jau tagad nolēmis metienu div- priekšējā metienā, proti — grāmata cietos kāršot, kas tomēr nemaims -grāmatas iznāk- vākos maksās, .tikai, šanas laiku — marta beigas. — $11.50. ..Interesenti, -.kas :pasteigsies pasutināt le-priekš, grāmatu saņems pirmie, un tā bus piemērota lasāmviela vai dāvana Ciešanu nedēlā KALNIŅŠ, 43 Woodside Ave.
vai Lieldienās. Toronto, Ont, Canada M6P 1L9
i:
šo i
latvi^u tautas brīvības simbolu. Sekojot ši karoga aicinājumam latviešu karavīri cīnījušies un krituši par savas tautas un tēvu zemes brīvību. Tagad, (kad latviešu trimdinieki izklīduši tālu pasaulē, mums šis sarkanbaltsarkanās, krāsas jāceļ jo laugsti, lai latvietis tās saredzētu un dzirdētu to aicinājumu, kur ari būdams, šo karogu es saņemu kā Daugavas Vanagu orgamzācijas priekšnieks, aipzinotiēs, ika viens es to nespēju ne augsti celt, ne tālu nest, bet tagad šo karogu pacels visi bjušie un nākošie cīnītāji, šai bridi mēs — Daugavas vanagi, saņemot šo karogu, apsolām tam sekot un neļaut apklust tā aicinājumam. Mēs saprotam un apzināmies, ka šis karogs mums jānes atpakaļ uz tēvu zemi. Lai Dievs to mums palidZo'"
Saskaņā ar DV centrālās valdes lēmumu, tradīciju karogu glabā tās zemes DV saime, kur lielākais biedru skaits. Ar 1953. gadu tas -glabājās Anglijā, ar 19^6, gadu — ASV. Ari Tradiciju karogs sākumā glabājās Aniglljā, bet vēlāk to nosūtīja DV saimei Austrālijā, kur dzīvo un danbojas bij. 15. div. prettanku 'ML komandieris maj. L. Trēziņš. Ir zīmīgi, ka abu šo vienību kaujas karogi, kas saglabājuišies kā kara ugunis, tā pēckara laikā un bija iesaistīti varonīgajās 16. marta kau-
jās, nodoti DV organizācijai. Goddevībai mūsu nācio^ālo
Ira.
ARB.A > STUN DA
DARBDIENĀS nō pīkst. 9 ESTDIENĀS no pīkst. 10
Palīdz ieceļotājiem m ceļotājiem "atrast darbu, apmešanos pildīt veselības apdrošinājuma, sociālā nodrošinājuma^ ģi un pieprasījumu piešķirt ieceļošanas atļauju (palīdz izpildīt nieku izsaukšanai Kanādā)
pēcpo
draugus. .Palīdz-iz-pabalsta lapas lūgumrakstus tuvi-
;lītības un aroda apliecības»
ielas (Vork) mtobum uz dienvidiem'līdz York un Harbour_ ielai
SABIEDRISKO LIETU UN SOCL^AS
T A R I 0
karavīru ciņāim Otrā pasaules karā, Daugavas vanagi Austrālijā, pēc māksi. 0. Bisenieka meta, izigatavojuši krāšņu un iezīmīgu Latviešu leģiona piemiņas standartu, ko organizācijai pasniedza 2. globālajās DV dienās 1971. g. Toronto. Standartu pašreiz glaiba Daugavas Vanagi Kanādā. Centrālā «valde sagatavo un pubMcē atmiņu un dokumentu kopojumu -- Latviešu karavīrs Otrā pasaules karā. Jau iznāikušas divas grāmatas, bet trešā gaidāma šā gada bei-•gās, un sekos vā pāris. Leģiona gaitas ir iemūžinātas ari citos izdevumos, kā Latvju Enciklopēdijā, ģen. R. Bangerska atmiņās, 'virspuOfcvežaA. Silgai-ļa, plkv. V. Januma, maj. X. Ķīlīša un citu autonļ^ darbos. Tematu skāruši vairāiki rakstnieki. Bet vēl arvien mums trūkst tāda monumentāla Hte-rāra darba, kādu par strēlnieku Un atbrīvošanas cīņām bija radījis Aleksandrs Grīns ar savu Dvēseļu puteni.
Leģiona dienas sarīkojumos Anglijā 1953. un 1957. gadā, zemes valdes aicināts, no Vācijas bija ieradies un runāja Latviešu ieģioiia bij. ģenerālinspektors ģen. R. Bangerskis, uzsvērdams divas patiesības. Pirmkārt, latviešu k^viru cīņas otrā pa^ saules karā rādija mūsu nostāju, kas bija' izteikti pretēja Masikavas apgalvojumiem, ka latviešu tauta būtu labprātīgi atteikusies no s avas patstāvības un ar brīvu gribu pievienojusies -Padomju savienībai. Otr: kārt, mūsu kaŗapru cīņas pa-, vēra ceļu uz rietumiem mūsu bēgļu lielākai daļ'ai, lai tie kā polītisikie Mmdinieki ar gam ieročiem tālāk cMtos savas nācijas brīvību. Tas ir cīnītāju ievērojama devums. Tāpēc' ir vietā reiz gadā pulcēties vienkopus, lai atzīmētu un daudzinātu latviešu nacionālo karavīru cīņas, uzvaras un upurus.
. Latviešu leģiona dienas sarīkojumos aicināsim runāt un stāstīt 'lielo ciņu / dalībmekus, un raudzīsimies! lai viņu vārdi sasniegtu mūsu jaunos ļaudis. Brīvības cimtāji visos laikos pārsvarā bijuši gados jaunie. Palīdzēsim viņiem saskatīt savu vietu un sūtību tautas likteņa tālākā veidošanā
Vieninieki vai pensionāri
|ums patiks dzīvot Jaunajos
SQUARE'^
izivol^os
bachelor suites)
AK B A
$tl,5 IVIĒNES
pie Niagara ielas, ielas uz rietumiem m Eathurst ielas
TĀLR. 8^-1048
niļiwi.iinw.m