Pirms 15 gadiem, kad afklāja Sv. Lorensa kuģmecības ceļu, abas Suisetiimarijas dvīņu pilsētas (Kanādas un ASV pusē) . kļuiva nozīmīgas, jo tās atrodas pie galvenā ūdeoscela starp trim lielajiem ezeriem, kurais savieno Sv. Marijass. upe. Jau 1797. g. Kianadas kažokādu tirdzniecības sabiedrība isabu-vēja pinmās slūžas, kas savienoja Mičigenas, Hurona un Supēriora ezeru. ASV ļlaļā picrimās slūžas isbūvēja 1854. gadā. g
Kuģmecībai tālāk izveidojoties, sākotnējās slūžas pārbūvēja un paplašināja. Tagad Su-semnarijā ir pavisam četras slūžas: M'acArthur. (atklātas 1943; g.), Poe (1969.), Canadian (1895.) un Davis-Sabin Locks (1914.). Visā ūdensceiliu sistēmā lielāikās ir Poe slūžas, (kuru platbums ir 110, gainims 1200 un dziļums 35 pēdas. Ar šo slūžu palīdzību pārvieto kuģus ar 57.000 tonnu feravas. Gada laa(kā caur slūžām izlaiž ku^is ar 100 milj. koptonnažu.
Poe Lo'ck izjbīlvē bija'kopējs ASV Un Kiainadas pasākums, Jkas i2smia(ksājis 40 milj. dolāru. Lai izivadītu kuģi, tad slūžas 10 minūtēs piepildās ar 22 milj. galonu ūdens, kas tikpat ātrā iaiikā arī iztukšojias. Lai labāk novērotu slūžu darbību un Sv. Marijas ūdenskritumu, ceļojuma dļalībnieki devās 2 stundu izibrautamā ar kuģi Chief §'hingwauk, kas spēj uzņemt līdz 200 pasažieŗtu. Izbriaukumā kuģi izlaida caur slūžām, kad varēja novērot, i kā ūdens to paceļ augstākā līmenī, pēc tam, ūdenim nokrītoties, nokļūst zemākā līmenī un slūžu vārtiem atveroties iepeld ezerā. Brauciens turpinājās 10 jūdžu pa ezeru uz Sv. M<a.rijas^ upi.
Susenmarijas vārds cēlies m franču vārda „Sault", kas
nozīme ■ mens!
ir viena no vecākajām pilsētām Kanādā. Pilsētas vēsturiskās vietas un giemiaino's skatus (varējia apiskatīt divu stundu izbraukumā divstāvu autobusā, kas ievesti no Londonas, Anglijā. Pilsētas panorāma at-iklājas no Sv, Jozefa kalna, no kurienes ceļš ved uz dzīvoja-miem rajoniem. BeMevue parkā atrodas Old Stbne House, tos ir veca akmens būve, kuru 1814. gadā cēluši ziemeļu kažokādu tirdzniecības firmas īpašnieki, šinī vēsturiskajā ēkā tagad idkārtots senlietu muzejs.
Susenmarijas apmeklējums izbeidzās ar pieņemšianu un va-(karinām, kuras Etniskās preses apfvienīlbas un Ointario tūrisma uņ industrijas ministrijas pāarstāvjiem rīkoja vietējā Taiutas mātelas padome Cha-teau Pines zMē. Pieņemšanā bija pārstāvētas gandrīz visas etniskās grupas, ierodoties arī vietējiem preses un radio raidītāju pārstāvjiem. Otrā dienā (Vietējais laikraksts The Sault Daily Star atzīmēja etniskās preses apmeklējumu plašākā rakstā, ievietojot arī foto attēlus. Pieņ'emšanu ievadīja Tautas mākslas padomes priekšsēde somiete Eini Tuomi. Pilsētas galva Kons Irvins atgādināja etnisko. grupu piederīgajiem neaizmirst siaivu izcelsmi, „ jo bez pagātnes nav arī
SanPsojumā ieradās arī īm-migrācijas un Manpower lietu niinisltrs Roberts Andreas, kas tājā laSkā atradās vēlēšanu kampaņas c^oj^^š-. Viņš norādīja, ka pašlatlk esot laba izdevība ieceļot Kanādā siaka-ra ar Valdilbas imniigracijas polītiifcu, jo Kanāda ir augoša zeme un tās attīstība veicināma. Ministrs īpaši minēja palīdzību, kādu saņem ieceļotāji,
presi ap-
LA'TVĪJ^A AMERIKA
Sūsenmarijiā, otrais V. Mauiko, vietējās tautas Ontario tūirisima un indus'
e
no
somiete E.Tuotmi, pēdējais pa lalbi Ao F: Vens. ' ' " '
LU. Tautas mākslas padomes vāa*dā runāja V. de, Paŗ vi<
pateicās Ontaŗio etņiiskās ses
kas- no-
vairākas dziesitiās. iiz vifeMcu, n^ smaržoja ziedošie •ceriņu; fcrūnii,:. kas- Ibroiito :sen-
ilgāku laaļku, lldiz to pasažieru izsēdināša-šanai. Tas npirāda, ka augošai Toronto pisētai nepieciešams
jo Maitona sezo-
Transair; li
rā
Toronto, skrejceļi bija
uzigaidāmās telpas.
i E. Tipni velti tnfislkās preses saņēma arī feibrāukunia dalīb siufvenīru ar Šusenma pilsētas ģeriboni* Grama
grupu parstaAgi,^^^ šis
am P. Žar^am.
mzesanu un niskāis preses ņēma Gintaric
dfustdjas^'^^
^ais^v:da'rfoiņieks A. ^.F.;^■
rupjl ģeromānišmi, verdziski ti pēic svešu valodu pa»
".iT: :sava
sumu daļā piedalījās vietējais
pasu usvāmu.- Pievienojos, ka zināmos gadījumos — tiesā, bankās u. e. dokumentos tā^M ir, bet visur citur, nav sadursme ar valsts li-
ikiumu, neivieas nevar liegt rakstīt pec laMto Modās Mku-
nii, ķa ^Lapiņa fcuī^ kādam Lapiņām Latviešiem ir pazīstami tādi tei-cierd kā bāra bērns, gaina zē^ nozīm§, ka šis bērns ir hā-, zēns pats k gte^^ zētns ganam. Tāpat ir ar
imi galotņu maiņu līdz 'ar maiņu, piem.^ saim-sāimnliece; sakām: tā
tikā to sauc par pielikumā ģenitīvu, un līdz^as formas ir arī vietu vārdi.;Lybāinas ezers,'
ir saimnieiķa Meta, tā ir saim-Piec% Heta/ To nosaka ,musu valodas izjuta, ja arī gramatiku neprastu, gis pats Ukums iefvērojams, lietojot uzvārdiem un virieSu dzimteis ga-
maaņa ir un leišu val(Mas īp^ilba.
pievienot at-i.B!ieži dzird saivai viaru^r^ ;ziņs;- kuindai?'; Tā. taču :ir :sava ivīra Bērziņa sieva, tātad var būt tikai Bērziņa kundze. Kris-tībvārdi un uztvārdi lokāmi pēc latviešu valodas likumiem, tāpēc jāsaka — atdoīd šo grāmatu- ' Anna}.; Kalniņai-^ V (nevig Kalniņš).
Pafei'Zā laM^u. valodā ui-vāndi un kristībvāndi rakstāmi ar galotnēm, tātad pareizi jā-s(atoa nevis lugrid Lapains, bet logdida Ļapdņa. Mēdz aizbildināties, ka uzvārds esot kaut kas nepāffveidojams, im visiem
rumia zemes
Bija laiki, kad uz(vārdus rakstīja pavisam bez galotnēm (protams, vāicu valodas ietekmē),. Jānis . šmit," ■ Alīse La-piņ. Latvijias brīvvalsts gados mums ķiļa griba šaivu valodu kopt un paklausīt valoMebu norāicBjuflntiiem, un ta radās Jānis šmits un Alīse^^^^^^^ Trimdā daudzi nonākuši pie uzsitoata pār sastMigušu uzivār-, da raksau bez sieviešu un vīriešu dzimtes gaiotinēm,^^ pareiziem locījumiem. Varbūt igaliVenā nelaime, ka vecā paaudze viairs neredz autoiitāti, ikias stāivētu siard^zē^^^^^^^ m valodu, tāpēc iatrs padodas
1.. Es»