Sestdiena, 1974. gada 24. augusts, 34. nr. LATVIJA AMERIKĀ 5
T-M.i-1 kļ'nt m-i FrTnrj-»ir>f »n
(DVF VALDES SIDE (LOiNDONĀ
DW kārtējo valdes sēdi Londonā vadīja fvaldes prieikšsediB L. Rumba, aicinot ar klusuma ibrfdi piemieēt «inilMiā aizigāju-šo tautas deju referenti V. RuUinu .un Londonas Avīzes redaktoru P. Priedīti. Saimniecības daļas ^adītājs- G. Ri-tiņš iepazīstināja ar ŗpašumu Vidiisanglijā. pie Stratfordas, tos būtu piemērots veco ļaužu mītnei, jaunatnes pulcinālanai un arī atvaļinājumu pavadīšanai. Cedtaiie ir ar plašu parku m zālājiem, kopējā zemes pla-ti}a 38 aikri, ar upi vienā pii-sē, ikurā tiesības arī zvejot, šīs vietas vēsture sniedzas līdz . 1085. gadam pagātnē, vecāika par mūsu sirmo Rīgu.
referātu: Dieva jēdziens latviešu dzejā, bet DV dienās lasis savuis dzejoļus.
\;/3^;ASV:;s
vušies Čikāgas Piecīši, kas pēc koncertiem Vācijā un Zviedrijā piecus Ikmcertus septembrī arī
Raiti rit Londonas nama bāšanas un (fekorēsanas darbi. Iekārtota augšējā zāle, kluba telpās izdarīti pārveidotjumi un labojumi, izremontētas trīspadsmit istabas, krāsota un labota arī nama āirpuse. Visu darfou kopsumma izmaksās ap 12.M angļu mārciņu, kādu summu saņēma no apdrošināšanas iestādēm par bojājumiem, kas bija radušies ar bda-kus mājas nojaukšanu.
Biedru naudas pirmajā pus-igadā ienākušas 1.S24 angļu mārciņas, zemāk nekā budže- . tā paredzēts. Nodaļas, kurām k saimniecis'kie pasākumi, turpretim savus mafesājumus kār-toju'ias ar uzviju, jo budžetā paredzēto 2.000 mārc. vietā ienācis 2.285 mārc. Fonda valde nosūtījusi arī kārtējo aprūpes maksājumu Rietumvācijas zemes valda. !
G. Rītiņš norādīja, ka Min-steres ģimnāzijas stipendiju fondā ienācis maz ziedojumu. Stipendijas noteikumi nosaka, to aaS tad, ja (Uz stipendiju ne viens no Anglijas nebūtu pieteicies, puse mp paredzētās summas nosūiā;ma Minsterei. Ģdmnassijas direktors Z. Vītens izteicis pateicību DVF par sniegto atbalstu no pavasara loterijas 300 mārc. apmērā. Minsteres vasaras fcursiem nosūtītas 159 mārc. Bez tam vairākas nodaļas segušas saviem jauniešiem pilnu vai daļēju braukšanas maksu. No Angli-jas kursos piedalās ap 10 jauniešu. Uz aprūpes daļas vadītāja L Pālīša ierosinājumu Ēiosūtīts viens sainis. Palīdzības saiņu sūt^anai tika pārskaitītas 200 mārc. Dziesmu svētki Ravfontā devuši 370 mānc. a^tli-tona.
Jaunatnes daļas "vadītājs Uldis Reveliņš strādā pie jaunatnes svētku organizēšanas, kuri notiks augusta beigās un septembra sākumā Lesterā; sagaida ierodamies ap 200 jauniešu. Visā Anglijā ir 150 DV jauniešu.
Kultūras un sporta daļas vadītājs A. Preimanis ziņoja par kultūras tm sporta rosmēm.
septembrī no Kanādas ieradīsies rakstniece un džejmece Mra Golbiņa, kura kādreis dzīvoja Braidfordā. Viņa apmeklēs vairākas DVF nodaļas, lasot savu darbu izvilkumus un
Sakarā ar 13, Anglijā 7. un 8. septembrī MansfHdas nodaļas izkārtojumā, bija ieradušies šīs nodaļās darbinieki A. Ulmanis njn R. Stalmeistars, kas iepazīstināja ar svinību priekšdar«biem. DV dienu ietvaros notiks ari iģleznu izstāde,' kura ilgs no sept. Izstādes iekārtošanu uzņēmies . R. Pureniņš. Būs izstādīti ap 50 mūsu glez-
ma B|a|BS
bēglim atgriezties
Pērtā, Austrālijā, augusta sākumā notika Internacionālā mūziiķu konference, kurā piejās -arī padomju mūziķu ;ija. 11. augustā, kad padomju delegācija gatavojās atgriezties Maskavā, delegācijas loceklis, 18 g. vecais vijolnieks \ un Maskavas universitātes itudents Georgs Jer-mS^o atteicās iekāpīt lid-maišinā un lūdza austrāliešu policijai poMskā bēgļa patvē-rum'a tiesības. ,,Es nevēlos vairs atgriezties Padomju savienībā, jo tur jauniem cilvēkiem nav nākotnes," viņš izteicies žurnālistiem.
Padomju sūtniecības pārstāvji Fertā un padomju delegācijas vadaājs pieprasīja satikšanos ar Jermolenko, kas pēc tam izteicies, ka „maini-jis domas'' un vēloties atgriez-
(Nobeigums)
1939. ig. 1. septembrī Vācija m 17. sept, PSRS) iebruka Polijā, kas bija' 2. paisaAiles kara sātoms (beidzās 1945. g. 8. maijā). 1940. g. <17. jūnijā krievi ckuipēja LaAviju. 1941. g. 13./)14. jūniļjia, naktī krievi izdairīja masu deipoiPtācijas visā Latvijā. Nedēļu vēlāk — 1941. g. 02. jūnijā, Vācija iebruka Pad. savienībā, bet 27. jūnijā vācu 18. airmijas 26. korpuss ieņēma Jelgavu, Riigu jūlijā, bet Mz 8. jūMjam vis^ Latvijas terriitorijia bija vācu varā. Padomju anmija, k<^ā ar ieceltajiem „tautas ļpārstāvjiem", slaipstījās un bēga. šajā laikā Jieiligava. cieta siamērā maz. Krievi paspēja tikai izsi>ridzināt cajurum^i 150 m garajā LLeluipes dizetebetona tātā, ko 1939. gadā cēla inž. K. Gailis. Cieta arī dažas ēkas čakste bulvārī pie Driksmas tita, kā arī nodega un sašāva vairākas ēkas blakus Lielupes tUtam Rīgas opusē. 1941. g. septembrī Jelgavā apmetās apgabala jkomisārs foiņ Medems. 1943. g. 25. jūlijā Jd-gavā notika dziesmu svāki.
1944. g. 27. jūlijā ap pl. 3 no orāita pie Jdlgavias parādajās , krievu tanki un agšauidlja pisē-tu, kā arī notika vairā'ki uizlido-jiumi. Vienā no tiem gaisā uzsprāga stacijā novietotais, vācu municija vilciens. Kara darbī-Ibas reziīdtātā vairāk nekā 90% ēku nodega vai tās sabumboja. Jelgava Ikrita bdero rokās 1944.
stendu kārtos A. Dumpis. Mansfldas poļu klubā risināsies sporta sacīkstes. Volejbola ceļojošo kausu iepriekš izcīnīs Koventrijas Mūsmājās.
Arējās informācijas nozares vadītājs G. Tamsoos rakstveida ziņojumā bija apgaismojis Apspiesto tautu nedēļas norisi Bradfordā, Hudersfīldā un Kār-laiiē. Sevišķi rosīgi Kārlailē darbojies F. Mičulis, bet Hu-K. Paeglis. Vietējā
angļu nresē ievietoti vairāki l^f r"^^ ^ h ««Ptembnm Kd^^^ Masačuzetas pavalsti, ZTh S!-r ? " ^ A^SV arnosaiikui^^^ Augšējā attēlā - nometnes
ra^icsti. Iekšējas informācijas plānu skatot, no kreisās: nometnes rīkotājs V. Treimanīs, ro-daļas vadītāja A. Liepiņa, kas^^^^^ J^^^^^ zemes Idzīpašnieks E.GaI
bija devusies Kanādas apmeb lējumā, ziņoja par tikšanos ar turienes kultūras un gara dar-i. Pirms došanās uz
. Ķiimenis
ties. Maskavā. Austrālijas lidlauka darbinieki atteicās apkalpot lidmašīnu startam, vainojot krievus, kas piespieduši Jeimolenko atgriezties pret pa^ ša gribu Padomju savienībā. Pēc pus stimdas Bdmašīina iz-Moja bez bēgļa. Austrālijas valdības pārsitāvji izteikušies, (ka gadījumu izmeklēs, vai Jer-tiešām vēlas 'pārbēgt.
vēlāk ziņoja, ka
lies va^ mura tekstu, nedēļas DV CV ārējās kformācij'as nozares vadītājs N.Bisenieks ja aj* CV darbību, viņš ziņoja par stingru šā gada 1. n-ra ielasljumu, ko Lat^as apmeklētāju kratīša^ izdarījiišas Londonas nodaļas^ n^ muitā un^vēstuļu
vanaidžjes S. īskaine m V.^^ paštk ga. Patlaban viņas ielasa 2. ^^m^
.) vām rokām. Dienvidvietna jo tas ir okupācijai nav vajadzīgs ilgs politikas ^
Aus^trāMjas- ■ ■ «valdUba. ■. piatdomiu; to-rimpšaiiSs■. poteōi'ciālu uti-,',, gal^
bēfeli neaizturēs un ,,atļauš" venais, tai)at^^^^ķ^
, ,atgriezties" Maskavā, kaut gan Austrālijas larodbiedrību
pamiera notei-ar ASV ' tami Vietnamā ir apkaunoj o-technoloģisko at- ši Pe^^^ti^^ balstu stiprina Pad. savienības visai rietumu pasaulei. Pa
miers ^VMētjos-;. aoii^^
pirkts par ASV materiālu at^ balstu abām karojošām pusēm.
ilgumi un vien(yšaM ar Mas-L, ta ir Maskavas iegu-
locekļi bija trīs dienas novil-^^fe cinājuši bēgļa atgriešanos, bū- Maskava cit dami pārliecināti, ka tas vēlas vaenošaiiās neparaksta, palikt Austrālijā, kā to jau sākumā bija paskaidrojis pirms
ar padomju pārstāv- naīvas iztēles, detante esot
To spēja nopirkt tikai tā<is ^tirgotājs" pec dabas, kāds ir Dr. Henrijs Kisiniģers. šis paV miers vairāk vai mazāk ir ti-
jiem.
kai laika iegūšanai abāni ka-izprātnes vai varbūt ŗot^'ām pusēm, jo tas šūts ar
ļoti vājiieni diegiem. Tas, tāpat atnesusi pasaulei mieru uz kā Vietnamas pamiers, vairāk
!g. 31. jūlijā, (bet dienu iepriekš — 30. jūlijā — krievu tanku smailes bija jau sasniegušas Mranu un Ķemerus, kurus vēlāk atkal atbrīvoja. Bauska krita krievu rokās tikai 1944. g. 14. septembrī. 27. jūlija vakarā liesimu stabu virs Jelgavas varēja redzēt no Vecummetou pamatskolas (ap 30 fcm), bet dūmus vēl ni'
vairāikām^paaudzēm vai vismaz pieivirzījusi tuvāk niieram; Tie ir sMkti maldi. Niksons,
, cen-
višu, lai ieietu ASV Vēsture kā ,,miera prezidents''. Va/iibut; fea- tā an: viņu novērtēs, neņemot vērā viņa
kalpoja Niksona un Ķisingera
vārda popularizēšanai nekā patiesam mieram. Vidējos aust-^ rumos vēl joprojām aizmirsts nenokārtotais arābu bēgļu jau-tāijums. Kamēr pasautes polī-:i neatrisināsi šo
ir
lēmu, kas tos varētu kaut daļēji apmierināt, patiess miers pas'aules miers ^i#jos austrumos no-kā pirms P^^ ASV dolāriem,
PēiScāms var būt ti miers.':,
Pasaule šodien noraida kam tams. Bet ta tas bija arī pirms
Niksonav 'Detante neattālina karu, bet gan drīzāk to tuvina. Detantes miega murgos iem^^^^ 'dtzinātas, ;ASV jau
Navigācijas periods Lidupē aizsandzības ieroču ražošanu, iepriekšējiem kariem. Vēsture
5^ Ēi^^SSs 7t miegam iedus iziešanu aprīļa sākumā. Lieli pajviasara plūdi Lielupē atzīmēti 1837., 1917., 1931., 1946., 1951., 1958. nn 196g. gadā. Satiksmi staip Jelgavu un Emburgu uztuirēļjīuši (šādi sanami kuiģi: Bajārs, Komersants, .toņa, Oliga un Gaigaiia, Pēdējie divi vēl apgrozījiušise vismaz līdz krievu iebrukoiimam 1944. g. 27.
1959. g. janvāri Jelgavā 36.300, bet 1968. g. janvārī jāu 50.200 iedzīvotāju. Kajtoļu baznīcas smailā torņa vietā tagad redzams īss un strups tornis.
šim miegam
savienīb-a var ņe^^ t^ rāda, ka kari bijuši un būs ne-
AiSV militāro pārspēku, bet to ^ pieiciešamā sastāvdaļia,,pasaules lāplšanai'\^^^^^^^^^^^^^ beidizais ar to, ka no zemeslodes tiek nolikvidēti slikti yaid-ni^ vai siilktas, nēžēlīigas valdīšanas sistēmas, šodien žināt-
__ _ nieki pētī sl>ri^)'^^^^^
austrikids un tagad Kiprā vēl ar cilvēku pieaugumu nākošos
nenozīme pi^ināsanos pa- ' gadu simteņos. D ažs „antropo-
saules mieram. Ķisingera par logs" pat apgalvo, ka ar miera noteikumi, Iko ASV
pat pārsniiegt. Kad tas būs noticis,-, tad.ir:.-; Mela.:'. ka " Mradīsies jāw
cenu pirUctie mazie T}amiēri Vietnamā, Vi
izraibināta — pamats līdz pirmajām logu paidzēm ir Ullā, pārējais balts ar sarkajnibrū-niem ieļkrāsojomiem. No pils apkārtnes tagad pazuduši daudz skaisto simitgadīgo kastaņu koku. Vienīgi- Annas baznīca laikmetu maiņas pārcietusi labā stāvoklī. Kas Jidgavu sagaida
(Jvēku pārpilnība būs tik lie la,kia badā ,,ēdīs cits spiesta parakstīt, ir tikai īsa m ka parpilnlm regulēšot pamiers. Tā ilgums ātro- vetei mirstība bada nāvē . .
3 Maskavas rokās, jo ASV
arī mrflra Miž
Tā ir
varenais ir radījis pasauli, up Viņš regulē un vto kos-mulbe^s kļūdām kosma mN]^M!sķ, Tas Vietnamā (barmoniju. Bez Viņa ^ņas nav^ bdgsi^ tad, kad Maskava dos notikuši arī
jos: ■ ■
un