Amedica Fublisliing: Limited.
Business Office: 125 Broadview Avei, Toronto, Ont., Canada M4M 2E9. Editor-in-Chlel KRIŠS SIDARS Phbne 465^7902. United States Ēditorial Offices: New York, Editor V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Bŗonx. N.Y., 10466; Chicago—Edltor Mrs. LLuaa Ave., dhicago, 111. 1063; Califomia — Editor KĀRLIS KALĒJS, 3622 Markrldge, La Crescenta. Ca.
.■\.
-1-
tam ļpiemītot arī spējas steriet Vēja sparnieiti. tfiri tā vēja sļpar-inieirn <aizsiirējušas jau prmēs trīs nedēļas fcodš 8.
Trīs nedēļas: tm igs laiifcs, lai pierādītu piemērotīlbļu aiiJbil-digajaim vailsts ^adlāj a amatam; Vai tas ir Forda ipEŠa no-petos vai viņa ptddmdeivēju,k^ ļpirmā'S trīs iiedēlas j aoi iezīimē-
to fearoģu, a^^ amata. Tā paivērās te m aIJbiMīgia» AISV prezidēi^ amatu uin reizē rietuimii pasaaite^^^^ tu, līdz šim gauži maz preses vai
V No visam ātrāik sadzīst politiskās brāces.
Kā iuz:
ņii prese, feas ņas pēdējos imēo^ Mijāerisļki^^^« visiem līdzeMiem centās nolimcot Vdtergeites siķa-ņu ļeetēš ^apio#o$ vakts pir-»m<> pilsoņi, pārtrauca Nilksoma hoinietvālšanii m
'j'Uisas
vēl šad im tad piezvana^^^^M^ dam Niiksoīnaim uz St. Kieim«tu Kalifoimijā, jo Baltā iiaima M viņš igandrīz^ izņēmuma lojāli atfcailsfijja ļķatru Nilfesona pplltisiko jgāj Fordu uzskatīja par jfconseii^ Niksomi, iiiri lilbeŗāļi viņu daž-t iKriēvējia par galēji labS
pier:
mimištŗs m. vējs Meivlns Lērds um: ārlietu iminisitrs Heiin^ Kisimgers ir
rauiSbā s aeeņtās Mfesoaia i .teea'.siaA/^iiiašate.;
Aim^eiiika foija tikusi piie
Vaitout, Ifea^^i^ amatā stāsies O^siii^ tais im
šais vteprezideiņits Nelsons f, kas ir fpiedizīivojis m !; Vartoūt,^^^^^^ leMers kā liberāfe iintelelktuālis
uzvāra sev ikafiju, uz-čepj divas olas ar bēfconu, atri - izlasa rīta iaikraikstu un tad ar
ua vēstuļu dodas uz Balto namu. IBailtajā namā ovālas dbrvis Ibeid^ atvērtas, pi^^^^^^^ lielām ceremonijām pie
amatā izauiguņ feriest Šā arriāta v#cēja pei^so-iiltoa.
denta HarŅa Trūņi^a gadija-mā. Var pieņemt/^^^^ k
kanv bpii kād^ vao^a^^ 1974.
par ik)lEisifco^^^^^W diziedināitā-jii UB pāfl^ iaifca porezideiitu, bet gan par kas tar
vēsture ķā jaunas ēras sākumam, Ikoiezlm^
J. Liģera uzņēmums
istes. ma-novājinātās ASV^
Māta uiri tālŗedzīiga pra nostā-saeāš ipie v^ kuiģ.a stūres rata. Ir jāihrīnās, kādēļ Džerallidam
jāpavada
25 gadi kongresā, kur viņu uz-^ ^ka^^^
viens inaedroMinājas viņš warētu kļtl^^^^^^p^^
Pēc Aaistraijas Lat^^ ņām,
Džonsoris, fcādrm novērtēj FOTdu, y^
zUmi: „žēl, ka ī^dš skavās i boiista gaitās naiv Vā vieomēŗ aizsarga
ka svarigaiKa letĶsp^^ lēma ir iof%ija; T^^ li^ fceigt ar prerfd dekrētu. Ir tikai viens ceļš visai tautai U2 zteāmu laikiu jāuzņemas iupuri. M for-imula infflacijQ;s pūķa mai vēl nekur nav atrasta. Pre-
temlbrī, federālām oi)oizicij'as
dzimūslaiilm krievi
S^ātora Vītersa 13. augustā senātā iesmiegtā rezolūcijā
d, informēt visu uii visos sīfe^ tairtai ir zināmi
•faJdi-^^^^k uesen, teaucot
deficife ierobežoša^ cerot pā-
■ris
un ieņmuimiii
nama bumbiņas un fpaās prezideiita^^^^^sargs tos drīz vien ajtigādiāgis; IVļsos sīkumos presē tiek iztiraāta^^^^^^^a^ Forda vimeUiesdizāve.Neai^ dāigie reportieri jau krustām šķērsām intervējuši pat visus četrus Forda bērnus.
skatiem^ inflāciju varētu apfcu-
ierosinās dtebates un balsošanu par 13. augustā seiiia-tam fesniegto rezducijti, kas pieprasa valdības lēmuma at-. telšanu par Baltijas valstu in korporācijas atzīšanu. Senātam 16. augustā aizejot 4 nedēļu brīvfdienās, senators Vīters teica r , ,Vailidl)aš lēmums Baltijas valstu Metā ir
Tas nav pārnācis tisko iattieksmju uzlabošanā, bet tieši pretēji, tas kapgā^^ vistis strādi^^ vojumus; it ka^^^^m zo nāciju intereses. Austrālijas rīciya nozīmē, ka tā apceptē brutālo Ilgumu Staļina un Hit-
ar
valstu un juridisko ie-Pad.siaiviembā,. ■ āt-; zīstot krievu armijas iekarojumus šais zeimēs un laužot ministru : prezidenta solUjumu šo nāciju pārstāvjiem tAustrāUjā, ka Austrālija nemainīs savu politiku iepretī šīm valstīm, nav informējusi Austrālijas tautu un parlamentu par šo nozīmīgo lēmumu Austrālijas ārpolitikā un plnīgi ignorējusi
uii Kauni-
mjas
savienībā, -v-;^ ; ■. ';
Arī bez Baltijas valstu jautājuma, par ko nav mitējusies rakstīt visas Austrālijas prese, . sjkarbi nosodot ministru prezidenta Vitlama rīcību, pēdējā nedēļa valdībai bijusi katastro-lairi catāldā ziņā. Visas >
pārrai-
programmia (Federal File), kurā red. Ē. Dēliņš pārmeta mi-ņistiii prezidentam Vitlamiam baltiešiam dotā solījunia lauša^ nu, ruināja arī
jas valstu iedzīvotāju brīvību, taismbu un tiesības uz pašnōr teikšanos. Rezoliīcija prasa, lai AustrāMjas vfa-lldlb'a atsauc savu de jure atzīšanu Baltijas val-
bās profesors Daunings/ parfe
:un un „
vai 30 nālgu 1^ struteūŗais saforukfum^^^ ja valdība beidzot neķersies pie stingriem soļiem saimniecības (Turpinājums-20.
i