Sestdien^, 1974. gada 7. decembris, 49. m.
ku savienības iepirikiuima igodai-iga, Laitviešui Mtūras f<mda
ATOUSTS KŌPM.ANIS - 'KANĀDAS KARALISKĀS MĀKSDAS AKADĒMIJAS BIEOiRS
Gods piederēt Kamadas mākslas aikadēmiijiāi kopsi ttās dilbi-nāsaiias 1880. gadā ir tikai Kanādas izcilāko māksflinieku tiesa: Daudzi pēc tā. ir tiekuišies, bet imaiz to sasmeguiši. Auigsts sasnieguimu istaadiants ^m ekselence staivā vizuāiāsi mākisilas disciplīnā ir (VienTgās mērauklas, kas garantē uzņemšanu šai ^mākslinieku izlasē. Pieskaitot saivā nesenajā 94, igada sapilcē uzņemtos jaunos locekļus, aka-dēmiķu kojpsbaitsi ir siasmedzis 327 — !to starpā ir lari latviešu; tēlnidcs' Augusts Ki^m^^s.
Uzņemšanai akadēmijā (Ro-yal Canadian Acadamy of Airits) vispirms kandidāti jānominē kādam no es(^M©m, afcadēml-ķiem. Pēc tam vārtdus ax visai detaļētu mākslas saiSinieguimu dCkiimentāciju sijā, akadēmijas nominācijas komitojia, kuras prietkšsēdi'S pašreiz ir pazlstar mais Londonas skulptors Larei-ni, un visibeidzot par pāri pali-kušajieni kandidātiem balso visi akadēmijas locekli '
(gā, ir pārāk togāts, itei-par to varētu dot kaut vai konspektīvu ieskaitu laikraksta slejās. Viņa jaundkļa gadi ieausti (gru-itā diaiibā un (dziņā apigtit izi^tī-ibu un amata prasmi. 1933. iga-da (16." jūnijā viņš piedalās Rai-
iemaļoltā 'mianumentilā tēlniecībā. Kaniaidas darbības .saratets ir baigātlgs un atkal pieminiams ticai visai konspektīvi. Vesdas' četras personālizstādes 1959, 1961,, 1969. un foeidzaimā 1971. gadā (diviais Kanādas nacionālē
ņa pieminekļ'a kalšanas daiibā ^galerijā — Upstairs iGailiery). kā imāceklis Kārļa Zemdegsts Diarbi izstādīiti tuvu pie 200 (!)
Pēc uzņemisanas māksUnieks aiz sava vārda var lietot apzīmējumu RCA, un viņa diplomdarbu (vai attiecīgo āofcu)men)tācaju) automaitiski iekļauj Kanādas Nacionālās gde-rijas kdlekcijā.
Līdz ar A. Kopmiani akadēmijā šogad uzņemti tik ^fcanligi vārdi Kanādas mākslas pas^au-lē kā Džeraids Gledstons (Gtod-ston), Kei iGrēnia (Kay Grabam), Geršcns Iskovics (Ger-snon Iskowitz) un Džons Mere-dis (John iMoreidith). Kopmaņa aktīs akadēmijas arclīīvā bez dzīves -apraksta, recenziju kopijām un citas dokuimentācijias redzaimi vēl latviešia sirdij tuvie Mauriņas un Raiņa ģīmetņu atveidi,' kā arī Kritušo ka^B-viru pieminekaiis Saulainē un mūsu trimdas sēru simfonijas akmens atveids pie Sv. Jāņa baznīcas Torooto«
Augusta Kopmiaņa dzīves Sitāstsi, kas īsākās 1910. gadā Rī-
(toreizBaumaņa) studijā. Išo datumu tad nu Kopmanis uzskata par tādu kā ceļa zīmi savā māksiniefca «nūžā. Raiņa tēlam un tā garīgajai nozīmei ir oo svarīga.vieta K<^m.aņa daiļradē ari turpmākajos gados, varbūt pa daļai tādēļ, ka ne tikai viņa mākslas, bet ari ikdienas dzīves ceļi ir cisši saistīti ar Kārļa Zemdegas persionību un mākslu.
Pēc amatniecības skolas mākslas nodaļas vakara kursa nobeigšanas A. Kopmanis turpina darbu Zemdeigas studijā. Lai gan sūrā darbā ir ieiguta kvalifikācija iestāties Latvijas mākslas akadēmijā, drošība tēiinie-čības tectoikā un ticība saviem spēkiem un māksM^iskai va-rāšianai liek šaubīties, vai akadēmija spēs daudz ko snieigt m vēl neaipigūtā. 1938. gada otrā semestrī viņš tomēr iestājas akadēmijā lin 'liiācāsi galvenokārt pie Kārļa Jansona, Kārļa Zāles un Kārļa Zemdegas, tāpat vēl pie M'eldeŗa un Burk-liarda Dzeņa.
Kara vilnim atkal veiļoties pāri imūsu dzimtenei, Kopmaņa mākslinieciskā ižaglītība - pārtrūkst prakilisfei, kaut ne gluži formāli pabeigta.
Jautāts, kurš no pieminētiem meistariem Kopmanim devis visvairāk — ijaunais Kanādas affcadēmiķisi doma, ka no katra iegūts kas vērtīgs un vienreizējs. Zemdega vistuvāk iepazīts kā cilvēks, augsti kā monu-tmentāilās tēMecības imeistars tiek vērtēts Kārlis Zāle - Jan-sonsi varbūt mazliet pasauss un akcentēti anatomisks. Trimdā Kopmanim stipri pietrūkst plašāku iespēju izteikties tik
žūrētās izstādēs galvenokārt Kanādā, bet arī citos kontinentos, legūtasi godalgas uin apbalvojumi (Kanādas valdības go-dia raksts, Ontario Māfcsiime-
ito naiM>ine.-iar- , uzaicināts piedailīties Kanādas Nacionālā archīvia rīkotajā izstādē (archīva kolekcijā, ijau ir 4 Kopmaņa medaļas), kā ari Fidem iestādē Krakovā, Pdija, 1975. g. .^eiptemibrl.
Lai lasītājam n^alifctu tikai pasausi biogrāfiski dati, gribētos šo riddiņu nobeigt ar Augusta Kopmaņa meistara^ Zemdegas vārdiem: „Tēlnieks ir strāidnieks. Viņš neapmieriniās ar žestikulēšanu, »viiņš tai pāri nogremdējas savā da*ā, viņš ■mms vārdus lasa pa baisie-
MmFA AMSBEKi
niem, jo viņam nepietiek nocirst dažas šķembas no kāda afcmens bluķa, padant to bez-formīgu, lai no tā radītu darbu, -bet viņam gan vaJjāg -radi te'du kā-rtibu.
Un kārtība ir mērķis par sevi. Kāirtība — tā ir atpestīšana, tā ir cilvēka cieņas iegūšana.
Kārtība nekādā ziņā nenozīmē akadēmiju, stils'nenozīmē stilizāciju. Kāritāba ir katras ģenerācijas, katras mākslas 'disciplīnas autonoms iekaŗo-pms. Pēc tās cilvēks mdklē patiesi. Tā ir slepenais attēls, kam selko 'katrs mākslinieks, tā ir viņa radīto darbu substance.
ii.
N. Bulmauis
Nākošā skžiutu un gaidu nometne Uvebekā
Kanādas skautu jendas vadītāju un vadītāju vietnieku aņ-spriedē 20. novembrī Hamilto-nā bija ieradušies 14, dalībnieki. Apspriedi vadīja jendas priekšnieks E. Dāvidsons, protokolēja Edm. Ozols. Darba
kārtā bija jendais amatpersonu Un skautu vienību ziņojunii par pag. gadā veikto un tu-^ vākam iecerēm nākotnē, kā arī jendas turpmākā darbība. No ziņojumiem izrietēja, ka zēnu skaits vienībās nav samazinājies, bet viena skautu
vienība izjūt vadītāju trūkumu. Nolēma ^autu ņn^ gaidu jendu kopējo 21. nometni rīkot nāk. gadā no 23.-29. augustam. Nometni paredzēts šoreiz rīkot Tērvetē pie Mont-
realas, lai nometne^s dalībnieki pēc nometnes varētu piedalīties Montrealā rīkotr- jaunatnes dziesmu svētko'. Jendas priekšnidis apņēmus tuvākās dienās stāties sakarā ar Tērvetes īpašniekiem, lai saņemtu
to piekrišanu un noiskaidrotu uztura sagādi. Tāpat .Montrea-1as jaunatnes dziesmu svētku rīcSļas komiteja tiks lūgta uzņemt nometnes pēdējo lielo ugunskuru jaunatnes dziesmu
Skautu un gaidu jendu rīkotajam brau'cienam uz Austrāliju saņemts Kanādas valdībajs 2500 dol. pabalsts.
Nāk. Sv. Jura .dienas sarīkojumu ierosināja rīkot 20. aprīli Sv. Katrmās vai Niagarā.
Lai jendas gaidu un skautu kopnieku kursi labāk izdotos, to techniste sagatavošanā turpmāk pieaicināss vairāk vecākus un pateicības zīmes Saulītes īpašniekus.
tu pulciņiem vākt materiālus par bij. (Latvijas skautu prezidentu ģen, K. 'Gopperu, kurus vēlāk eventuāli varētu nodot vietējām latviešu skolām.
E. 0. ■
Rudenīga pēcpusdiena ar darbu skali
DV Toronto nodaļas vanadžu rīkoto Rudenīgo pēcpiisidienu 24. nav. DV namā ievadīja M. Dumīpe, pastāstot par vakarē-
kārtojušas plāšu rolkdaibu skati iar 25 dalībnieču 200 darbiem. Notika arī prievīšu aušana, šūšanas lUn adīšanas demonstrē-
šanām agrāk dzimtenē. Sekoja jumi. Baiļamatniece 0. Mežule 1971. g. DV dienu filmas izrāde, pi©dalījās ar tautas tērpu iksrdc-
kuŗai gan varēja vēlēties labāku sfcs^ļLU. Tika rādīti arii skati no Latviešu leģiona cīņām. Sarīkojuma zāle bija gautmīgi dekorēta ar irudens ziediem,, la-pāan un vārpām. Nodaļas vana-dzes S. Ozolas vadībā'bija .ie-
lu izstradājymiem un foto attēliem. Vanaldzes bija arī gādā-jjuišais par latvisku' cienasta galdu, loteriju un pārsteiguma balvām. Sanfeojums bija labi oilganizēts un tam bija ap 60
Laiva ceļas pāri ostai —
Irkļi lēni duras un, vilkti, sallg© Meni Otrs krasts — lēni, tuvojas ...
Bet dzļā, tumšā osta baida. Fatīk un nepatīk ostai pāri celties ar laivu. Nepatīk sniegties projām no
m viļņos kustīgās laivas.
Nepatīk ^ Bet sasniedzot otru krastu, ^
Viņu sirsnībā piemin
Velta černavskis
Mūsu mīlā māmiņa
dzimusi Srossens
ir apbedīta Toronto Jorkas kapsētā 1974. gada 18. novembrī.
Dzimusi Tukuma apriņķa Vecmoku pagasta „Skovās''
Te Tu dusi Melmaliņā, MŪSU mīļā mSmuHte;
Klusi par ilgām pēc klusā meža § un pēc zaļām ganībām, kur priekā JāņuguMs cēh latvju meitas m dēli.
logu priekšā veeajai, baltajai Jiimājai
©ši,
un
Lalimons OŠs ar ģinten Mm Skarbīfis ar ģimern ¥elta Čemivskišo
par un uz S^atvijas altāp,
miera, aizgajm
dzimis 1904. g. 15. novembri Aniias pag./ Latvijā,
go 29c novembrī Toronto, Kanādā
Mierā tovas ēaMāg rokas,
Katrīna yn Dilira tCrūmiņš, inls Oidava un Osvalds Kļav^ieks