Kigas^ 72. skauta vienības: mazskauti ub skauti pieclalljās peld mty Recreation Centre'^peldētavā.^ m taullbu ma
pguvapjŗm© vietu, bet Rīgas skautu ^^p^^ lu. Augšējā attēlā latviešu skauti un mazskauti: Raimonds Fē moņds Kalniņš, Pauls Pēteŗsons, Elmārs Tannis, Zintis Pērkons Miksļs, Laris Benķis, Alvils ^ I^^ Kenijs Obrains.
pulciņiem Rīgas pulciņi tautību pulciņiem arī pirmo vie-
Foto: iR. Pētersoīns
(Tui^^ Ip.) Atverot dzies-mu krāj^miu ,jl23 dziesmas siievidšu koriem*' titul-laipā las'āim: Sajkārtojulši VMem-tlnis Bērzkalms im Arnolds ĪKal-m}s. Gaodrīz vai neticaima sagadīšanās, ka aibi ēm. imūziķi, kam rūpēja latvju ikoŗdsiesmajs īlilkteņi un noāu izdošana, atstā-ija šis zemes igaitas igaodrīz reizē, tfei iar viena mēneša at-sitarpi.- Ja Bērztealnu smirds sli-/mlba vajāj a j au daudz gadius', (Kalnājsffiza::'kā .ozols-'.' --^'^o^.
.jEsimu nācis pasaulē (1906., gaida 13. septeimlbrl, va;karam tuivojoties, izibeņieim Šķeļot de-ibesu j.uimu,; pērkonim dārdot un, droiši vien, 'skaļi Ibrēcot", par sevi reiz stāstīja Ķatoājs. Ieradies ikā astotais pēcnācējs Gē-m. lapriņķa Vaives (agrāk Veis-imaņu) pagasta Āraižu drau-ēzes Lejas t^^ saimnielka Kārļa Jūlija un Kristīnes Berik-lioleai ģimenē. {Uzvārdu no Idiolca uz. Kalni ). gadā.) Gulējis
,,1936. igadā ra^^ ibija Cēsu no-(vada dSiesimu svētki ar virsdiriģentu T. Reiteru. Tuivbjotties svētikiem Reiters simagi saslima un man viņa vietā, gandrīz M asiistentam, vajadzēja notu^ rēt rajona mēģinājumius. Pro-igrammābijia uzņemtas arī divu Cēsis dzīvojošu imūziķu dziesmas: H. Pavasara Pavasaris un mana Pie Daugavas. Kad Rei-ters ieradās uz svētiku koncerta lido mēģinājuimu, fcuŗā ipiedalī-jās ap 2000 īdziedātāju, viņls uzstāja, ka man šis dziesmas jādiriģē koncertā. Nekādā', īgsĒdl-jumā neigriibēju to darīt, jo Pa-vasars jau ibija Cēsis atstājis, nezināju viņa domias par dziesmas izpidijumu, un kā es, iesācējs, (varē'ju mēroties ar lielmeistaru. Tad Reiters teica: Ja lu ņediriģēsi savu dziesļmu, sivltŗosim to no proigramimaS'. Tā nii iznāca pirmā uzstāšanās tik liela dziedātāju puika priekšā. Dziesmta bija jāa&ārto."
•ES MĀCĒJU ŌANCI'^V^^ - SIETLA
Tautas deju uzvedumi guvuši par svarīgu sastāvdaļu visos latviešu dziesmu svētkļos. Arī 6^^^^ Rietumu krasta dziesmu svētkos Sietlā ŠI gada jūlijā tautas deju uzvedumam ierādīta redzama vieta. Tuvākas ziņas par
tā gatavošanu un norisi uzzinām no šo svētku tautas d^ju nozares vadītājas un uzveduma plānotājas Irēnas Beļeičikas.—Bez jau agrāk pieteiktām 18 dejotāju vienībām vēl nākušas Māt divas Minesotas deju kopas Silvijas un Helēnas Zemjānes va-' dībā, R. Kārkliņas deju kopa no Indianapoles un divas bērnu grupas no Portlandes V. Garii-ta un I. Vehvilainenas vadībā. Līdz ar to kutas deju uzveduma kopējais dalībnieku skaits būs ap 300, kas attaisnotu dažkārt ieviesto nosaukumu — lieluzvedunis. Tas notiks Siet-1as centra „Arēnākur būs pietiekami vietas dejptljiem un laba redzamība skpfetājiem.
ieši
tautas deju apvienības ASV un Kanādā priekšsēdis Edvīns Kal-viņš, kura vadītā DV deju kopa Toronto — Daugaviņa arī piedalās uzvedumā. Sarīkojuma technisko vadību uzņēmusies Janīnā Janšēvica. „ē& mācēju danci vest izraudzīts par uzveduma moto, lai katram dalībniekam atgādinātu un liktu sajust arī personisku atbildību par kopējā uzveduma labu izdošanos, šāda pieeja devusi labus rezultātus I. Beļeičikas darbam un pūlēm, 20 gadus mācot latviešu tautas dejas Sietlas jauniešiem. .
Lielajā uzvedumā būs dejas, ko dejos visi dalībnieki, bet būs arī atsevišķas dejas bērniem, meitām, puišiem un vadītājiem. Bez etniski pareizām tautas dejām būs arī tā sauktās jaunrades dejas ar brīvu choreografi-ju. No tām izvēlētas L. ņas Pavasara deja un E, viņa SpīdekHtis.
ievadīs piemēroti Terēzes Zari-ņas (Vankuvera) tautas dziesmu skandējumi. Par piemērotu mūziku (skaņu lentē) rūpēsies I. Olsone un A. Ķirsis. Da-žām dejām. „dzīvu mūziku"
ris Atskaņa I. Olsones vadībā, >- Kllvlandes dziesmu svētku tautas deju uzveduma ietekmē Sietlas deju uzvedumā paredzēta ar! tautas rotaļa Skaisti dzied lakstīgala — ar visu dejotāju piedalīšanos,
, īpaša deja . uzvedumā būs Sievu polka, ko I. Beļeičikas iestudējumā veiks ,jmājinieces'' — Sietlas un tuvākās apkārtnes dalībnieces, kopā 3^ dejotājās. Gandrīz visas šīs grupas dalībnieces jau pārsniegušas jauniešu gadus, bet ar savu enerģiju un iļrasmi vēlas sagādāt prieku tuviem un tāliem dāiesmu 'Svētku viesiem.
Latvieši brīvajā pasaulē samērā daudz zinā| par padoinju ieslodzījuma īiome\mm un cie- ; tumiem. Pēdējā laikā arī citās valodās, sevišķi, angļu valodā, 'parāidījušies daudzi publicējumi. Polijas žīdu taut4)as| autors Jāzeps Bergers siivā| grāmatā 5,SIiipwrecķ of a G^ieration^' veltī vairākas la^as arī baltiešiem. Autors 1922. gadā nodibinājis komunistu partiju Pales-tīnāj bet 1932. gadā ieradies Pad. savienībā. 1935. gadā nakti uz 27. janvāri viņš apcietināts un apsūdzēts par Trocka spiegu. Nākamcļs 20 gadjus viņš pavadījis daž|dās soda nometnēs un cietumos, bijis notiesāts ar nāvi, bet nāves sods ļ nav izpildīts. 1956. gadā apžēlots, pēc tam nokļuvis atpakaļ ļTelavivā, Izraēlā. Nodaļu paif |altiešiem savā grāmatā j viņš ''iesāk ar stāstu par viltnieku likteni. '
Pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošanas Pad. savienībai 1940. gadā visus baltiešu virsniekus ieskaitīja padomju armijā. Bija pat ģenerāļi, kas komandēja baltiešu vie-^ nības. Drīz vien radis baumas par neuzticību pret krieviem; runāja pat, ka dažos gadījumos virsnieki esot dezertējuši un kā vācieši esot organizējuši Balti-^ Jas valstīs; ,^piefcto kotonnu-'. ■ Kad kaŗa..:sākumā. vācieši sa-
sniedza Rīgu, no logiem parti--zāni šāvuši.uz sarkanarmiju.
īsi pēc kara sākšanās daļai baltiešu virsnieka bija rīkojums braukt uz kursiem Maskavā. To uzzinājuši, daļa virsnie pazuda no sarkanarmijas rindām, daļa paklausīja bez iebildumiem. Starp tiem bija ari igauņu artilērijas ģenerālis Brēde, kas bija studējis Sorbon-nā, labi runāja vāciski un franciski un bija piedzīvpjis politiķis. Viņš bija dienējis cara armijā un
nodibināt neatkarīgu Igauniju. Vēlāk viņš bija vairākos Igaunijas valdības amatos un atbat
Dažus no viņiem nometnē novietoja soda karcerī, ko ieslodzītie bija nosaukuši par „ak-mens maisu'', čeka vēlējās baltiešus izolēt, bet liela ieslodzīto skaita dēļ tas nebija iespējams, un baltiešu traģēdiju varēja vērot arī pārējie ieslodzītie.
Daudzi no baltiešiem cerēja Kdz pēdējam mirklim, ka kāda ārvalsts iejauksies un viņiem palīdzēs. Pat soda nometnē zināja, ka iie tikai Eūzvelts un čeržiis parakstījis Atlantijas čartu, bet to darījis arī Sta-pns. Ieslodzītie domāja, ka pasaule tagad ir atbrīvota no bailēm un apspiešanas. Dažiem
m\). gaclā.) Gulējis vēl šūpuli, kad jau esot ,,vilcis meldiņu" līdz, kad šūpotāja dziēdājusļj ibet 5 g. vecumā m vecā cītara ar sērkociņu itrinkšķiņājiš^ „SaulIt' itecēj' tecēdama" meldiju. Tēva un mātes rados bi-julsi vairāki mūziķi. Tēvs pats bijis Ms mūzikas entuziasts — spēlējis vijoli, dziedājis korī un reizēm arī kori vadījis. 11 gadīgajam dēlam sarunājis pirmās Mavieŗu istimdas pie klaviernie-ces Vitiņas. Bez Punšeļa korāļiem iepazinies ar tēva ; noišu plauktā esošo J. Vītola Gaismas pili un E. ļMelngaiļa Senatni, ne sapnņ nedomādams, ka savā mūžā tās diriģēs simt reižu. Āraižu draudzes 2. pakāpes pamaitskolā; klavieru un ēr-ģeļspēli mācījās pie skolas' pārziņa ,Otto Zariņa, kopā ar pārziņa dēlu 'M>afģeri — Šo-diein komponistu dzimtenāi Pirmo reizi korī esot dziedājis 1918; gadā kādās lāulilbās, Ibet il922, gadā ir kora dallbniefe Āraižu novada sešu koru dziesmu ®vēt-Jkos. 1927. gadā iestājās Latvijas valsts konservatorijas prof. Paula Jozuasa vadītajā ērģeļu klasē, kuru Ibeidza ar »brivmāk-slinieka igradu. Konservatorijā obligāto kompozicijias teoriju mācījās pie prof. J. Vītolaj pret ikuŗu Kalnģjs izjutis dziļu cieņu vi^ mūžu. Pēc konservatorijas beigšanas strādāja Cēsīs . par Cēsu ibaznīcas ērģefiiielku un trīs fcoŗu— Gēsfu draudzīes, aiz-īsangu un 'Raiskuma mežsaim-miecilbas — diriģents. Vēlāk arī kā mūzikas iskolotājs skolotāju insitiitūtā. Emma D^seiguze, šodien Dainas kora dalībniece To-ronto, par savu pirmo diriģent Cēsīs stāsta: ^
pamacīlbām, ka diriģen-—■'-lot precēt altu, Kal-ja 7" apprecēja sa-
^ ļs uzvārds no ^z Kalnāju krievu lai-
ajizve-
laja par mūzikas ģimnāzijā. ..tdzivoja Cēsīs un veica Cēsu miūziķas skolž
IJU
vmJto paņēma līdz visas vina
™?!J!^^^5^^^^^^^^^^^^^ dziesmas un
l'as fvārd-
ar pirmo 1
:nicu-:: . .
1945, sada auigust^ redzam ' * '1, Gros'Mbersdor-plecā noturam Vairoga mēģina jumu. Ar to sākās viņa lielākais mūža un visas trimdas latviešu' mūzikas dzīvē nozīmīgais A^^^ <^ēliens, kas nobeidza®
vīrs
, - arī. . ^______
Neskaitāmas skaisltas stundas viņš pavadīja kopā ar feorisāem dzieismās m draodzībā. Vienīgi viņš necieita tautasdziesmu sa-ikr(^ļošanu ar visādiem pielka-binātiem piedziedājumiem. Ja tas ibija viņa spēkos, dziesmu
pārokeana zemē ASV, ar atdusu Kalamazū kapsētā, netālu no tur Iguidītiem citiem ļ mūziķiem, komponistiem A. Aibeļi un J.
f Kā komponists Amc3ids Kalnājs nav jbijis no ražīgiem. Konservatoriju beidzot par komponēšanu vispār neesot domājis. Al:I &jā ndžarē viņš vadījās no Sitin'gr^s paškritikas. Kieikus neražoja. Visv^airāk dziesmu komponējis Latvijas laikā. No tām pMākalr karītāte — Trauksme il8. novembra naktī — vīru korim un ļSimfoniskam orķestrim. Trimdā to atskaņoja Inditoapo-les novadā im 3. Vispārējos ASV dziesmu sivētkos. Pazīs-ārī jau minētā dziesma korim .un Pie Daugavas, Tu, iMūžīgais. Pēc ilg^a ma, komponēja atkal mūža gadosv kad radu-
ļiapdares ļkO" un fūsa-tfantaziia K^a-
tomēr nespēja apklusināt, dziesmā nepiedalījās, vai laizgāja,
ēdājās-- ērģelēm, > kas ''■'i pēdējo Klīvlalndes svēta igarlgā kopcer-
_ un
aja mūžs aizielšiana.
loceklfem, šobrM tomēr izjūf viņa lielā
d^eismu svētikiu ________
ģenta debiju KaMjsi apraksta ' '(Kontrapunkts^^"^^
saiime.
Kad Igaunija 1940. gadā pievienojās Pad. savienībai, daļa ģenerāļu, ieskaitot Brēdi, paziņoja savu lojalitāti padomju režīmam. 1941. gada jūnija vidū pāri par 1000 baltiešu virsnieku ieradās Masks^vā. Starp tiem bija ap 250 igauņu, 400 latviešu uii 400 lietuviešu. Tur tos arestēja un aizsūtīja uz Sibīriju, sākumā ar vilcienu, pēc tam ar kuģīti uz Noriļsku. Viņiem paziņoja, ka tos tiesās, kas radīja uztraukumu. Daži no virsniekiem rakstīja armijas padomei, norādot, ka viņi feijuši uzticīgi padomju režīmam un vēlējušies
riku un Angliju, — tie mēģināja slepus uz turieni sūtīt ziņojumus, bet bez sekmēm. ,,Akmens maisā*' garastāvoklis bija drūms. Katra nakti bariņu virsnieku nošāva.
Vienu pēc otra izsauca lo „akmens maisa" un tiesu sprieda ārpusē, priekšnamā. Te čekas virsnieks nolasīja apsūdzību un paziņoja, pēc kura likumu paragrāfa katrs sodīts. Virsniekus apsūdzēja, ka tiem bijuši sakari ar „pieldo kolonnu", ka tie runājuši pret padomju iekārtu vai aii viņu pārkāpumi bijuši pirms daudz gadiem. Igauņu ģenerāli Brēdi apvainoja, ka tas piedalījies pretpa-
domju pučā 1924. gadā Virsniekiem atļāva runāt piecās vai desmit minūtes, lai sevi aiž-i. Pēc tam komisārs paka piespdests nāvefs sods. Maskava to īsā laikā apstiprināja un apsūdzēto nošāva.
šādā veidā nošāva ap virsnieku, sākot ar ģenerāli Brēdi, beidzot ar leitnantiem. Nāves soda piespriešana nebija atkarīga no apsūdzētā politiskās noslieces. Brēde bija ii-berāls un noskaņots pret vāciešiem. Viņu nošāva, bet tuvu Brēdes draugu notiesāja tikai uz astoņiem gadiem, vēlāk ap-
uz Tallinu, kur viņam i atbildīgu darbu. īJkās,v krieviem vajadzēja nošaui zināmu skaitu baltiešu virsnieku^ Kad norma bija sasniegta,, pārējiem piespnedam^ sodu. Šī virsnieku šaušana
iespaidļii.
savas īpatnības. Lietuvieši pa lielākai daļai neprata krieviskij tie bija ļoti nacionāli. Viņi labi piemērojās nometnes īpatnī^ bām, organizēja darba brigādes, strādāja cītjgi un bieži pārsniedza savas normas. Lielākā daļa no viņiem bija spe-