Sestdiena, 1986. gada 2S. oktobris, 43. nr. LATVIJA AMERIKA 3
Andryvs^Jurclžs (1845-1925)
Red. VI. Locis. 542 Ipp» Dustr. F/s Latgaļu izdevii<
Šī grāmata ir Vladimira Diezgan reti ^^^^g
Loča pēdējais lielākais darbs, laiiņējies kādas sayas dzejas
kas prasījis diezgan ilgu laiku u.c. darbus nodiktēt, izdošanai pēc vipa nāves. Tikai nedaudzi Andryva Viņa dzīves saturs bija Lat-v'jurdžā darbi sa^
gale, latgaļi un to literatūras arvien plašāka sagādāšana un publicēšana. . Mūsu pazīšanās un tuva saprašanās sākās Hamburgas dziesmu svētkos, lai gan nebijām ne vienmēr par Visu vienādos ieskatos. Līdz tam laikatn man par Latgali bija ļoti maz zināšanu, bet viņš man centās p^elināt un atbildēja uz visiem jautājumiem. Laika sev viņam nekad nebija, arī sms^gās slimošanas laikā viņš domāja Sējumos bijušas viņa dzejas, tikai par darbiem. Kad viņus tulkojumi, atdzejojumi, paru-
iiav pieejamiv Viņš jau no agrās bērnības bijis dzejnieks, bet viņa dzejas ļoti maz iekļuvušas iatļgaļu laikrakstos, sākumā Dryvā^u^ Latvijas valsts laikos žurnālā
Tā kā līdz 1904. gadam Latgalē drukas darbi bija noliegti, viņš sarakstījis ar roku 25 sējumus■tālaika lūgšanu grāmatu lielumā^ ar 1000 lappusēm katru.
(51—71. Ip.). Cik viņam to vai visi fonda darbi šeit Grāmata iespiesta uz tik-
pavisam bijis, nav iespējams minēti. Grāmatas beigās VI. pat laba papīra kā Vladislava
izpētīt. Tas pats aŗ- viņa Vaideāna raksts ,,Andryva Loča laikos, bet ne teksts un
darbiem, jo gandrīz visi tie Jūrdža fonda divi jaunas visi uzņēmumi. Jāievēro, ka
sadeguši un agrāk nekad pīmiņas marku sērijas" (511- pēe Loča nāyes tagad visi
neviens tos nav mēģinājis 527. Ip.) ar 10 fotogrāfijām latgaļu izdevumi pavisam citā
izpētīt un publicēt;^^^^^p jāgaida,
viņa .318 parunām Jāpie- markas un ftis ķroSana" (528- kamēr turienes darbinieki pie
535. Ip.). Abi pēdējie r pieradīs,
nebija nekad latgaļu izde- Saturs nebūs dažādos lielu-
parunas parāda arī viņa vumos redzēti un ir ļoti noder mos,^^^^b^^ vienāds un tāds, kā
dievticību, piem.: rīgi, jo pie katras pastmarkas bijā agrāk. ,
Atdodies uz Dievu šai stundā, fotogr noderīga
l5et nākošā vģI nav tava; Kur biogrāfija, piem., Dr.Miķē^^^ vēl nepār-
cilvēki nepalīdz, tur Dievs Valtera,^fl^^^ rakstniecības
palīdz; Kad Dievs pie^^^m^ Līvija VKoliņa
ņent, ka visas citas ir bijušas tikpat drošās un Vērtīgas. Vai-
apciemoju pēdējo reizi pirms trim gadiem, viņš nebij a vairs īsti vesels, bet to neņēma vērā un centās visus darbus pabeigt tāpat kā agrāk. Viņš zināja, ka ilgi nevarēs strādāt, im skumji teica, ka tagadējos apstākļos yiņa darbi neturpināšoties un pilnīgi beigšoties. \
Pamazām tomēr tie turpinās. Viņa sakārtotā Andryva
nas. Cik no viņa biogrāfijas saprotams, viņam nav interese par polītiku, par visu parasto dzīvi un literātūruv Uz tirgiem braucot paša izgatavoto kurvju pārdošanai, viņš ņēmis līdz grāmatas un avīzes un centies tās pārdot, bet ne vienmēr tas laimējies, jo krievu policijā tad viņu izraidījusi. ; Viņi bijis ļoti dievticīgs
nav, tad ir velns; Kur mīlestība galdu klāj, tur pats Dievs par viesi sēžas.
Pārjās arī labi noder, piem.: Ērglis nekad miišas neķer; Netaisnīgais miers ir labāks nekā taisnīgais nemiers; Dzīvība bez mīlestības ir īstā nāve; Gudrais pasmejas, kad muļķis par viņa darbu spriež; Neviens cil-nevar uz savu laimi cieši
3:
3
Kanādas mūzikas institūts sadarbībā ar Kanādas mūzikas centru rīko konferenci — Tālivalža Ķēniņa Koncerts festivālu no 30. oktobra līdz 2. flautai, ģitārai, stīgām un si- novembrim, lai atzīmētu Ka-
atdpties; jo tā gaist tāpat kā t^niiemin^
vējā; Laimīgs ir tas, kas vos pirmatskaņojumu sest-
nadas mūzikas starptautisko gadu ar koncertiem un sanāk-mierā ar savu likteni; Kurš dien, 1. novembrī,^ 8.00 To- smēni. Ķēniņa jaundarbu at-muļķis neko nesaprot, tās ronto universitātes Valtera zā- skaņos Laikmetīgās mūzikas visādi otru smādē; Caur lē(Ed Engelmana
vadībā; tas komponēts īpaši
smiekliem un caur dziedāšanu " cilvēks savu nelaimi nobiedi-
PIEMINAS gadījumam.
Jūrdža biogrāfija un gandrīz katolis, vienmēr gājis baznīcā viss par Andryva Jūrdža fondu un bijis ļoti ^^^^^1^ publicēts. Biogrāfija aizņem gan tikai 146 Ip. grāmatas sākumā, bet tālāk vairākās vietās to aprakstījuši vairāki autori, piem. St. Seilis „Lat-goļas škoļas" 1938. g. 4—5.
)ec visur ielūgts un piedalījies apkārtnes kāzās, bērēs un sarīkojumos. Viņš vienmēr sev apkārt dabūjis visus klātesošos bērnus un arī daļu pieaugušo^ ko ap-
na; Pilnais vēders izsalkuma nekad nepazīst; Ja aizdosi labam draugam naudu, trīsi vinu sevis
nr. (102—109. Ip.), kā aiī S^^sniojis ar sāvii un citu viņa mazdēls Viktors CybuļsV ^^^^^^^^^^-^^^ ^
kis (110-118. un 242—244. Ip.).
Andryvs Jūrdžs dzimis 1845, gadā, bijis zemnieka dēls un tur pavadījis visu mūžu — līdz 1925. gada 22. aprīlim. Tai laikā viņš bijis visapdāvinātākais latgalietis. Skolā nav bijis ne vienas dienas. Kā tos laikos visi bērni, arī viņš iemācījies lasīt no savas mātes, bet ganos ejot rakstījis ar ogli burtus uz
viņš nav piedalījies. :
Diemžēl, šai grāmatā ir tikai viena Jūrdža dzejas kopija viņa ļoti labajā rokrakstā, no kura gada, nav teikts. Vajadzētii censties dabūt kopiju no vismaz Vienas Vēl atlikušās grāmatas, kas pēc šīs dzejas kopijas liekas bijušas ļoti glītas un viegli lasāmas.
Visas grāmatas viņš stījis uz paša sagatavotiem
STIPENDIJAS
Komponista un diriģenta Saskaņā ar fonda noteiku-Alberta Jēruma piemiņas fonds, miem, stipendijas pieprasītā-
ienaidnieku; Ko palīdz Svēti
raksti aalvā un U7 mēles kad ^«1^19^ ierosinājuma nodi^^^^^^ vēstules, jasmedz ziņas par aksti galva uņ^uz^^m^^ ja kopīgi Latviešu dziesmu līdzšinējo izglītību un tālākas
loS a,"" disa N » ASV latvieša kotu — f„„dam ziņas
^ ' trešo reizi izsludm izglītības gai-
tu , kurai stipendija pieprasīta. Stipendijas pieprasāmas Mz ļ986.g. 1/ decembiini, rakstot
ne
bailes ir lijlāka^.nekā^^n^^^
pierunā; Kas saprot savu vājumu, tas nesodīs otra
cilvēka vājurriu^ Bagātībā k ^ saslaukas, žēlastība un taisni-
Foņds dibināts, lai godinātu Alberta Jēruma nopelnus : Latviešu dziesmu svētku bied°
ribas Kanādā sekretārei: Mrs.
ba Ir dārgākas par visas S'n^^^ ? ^'^^"^^
Dasaules mantu- Nesodi lāu merķis ir piešķirt Drive, Etobicoke, Oiitario,
tādu jaunu latviešu kompo-
dis, bet pārbaudi iepriekš pats sevi; Neizpļāpā neko neap-
Jāmin pilns vārds un uz-
šuzrak- Lamāšanas vārds ir stiprāks.
;i to nokopēt un puDU-cēt, jo mēs vairāk uzzinātu par toreizējo noskanu un
baltas bērza tāss. Jau no Papmem, un leseļis pats un pavisam agras bērnīDas viņam ^i^^m savām meitām devis bijusi liela interese par visu, ^i^^^ū par kāzu dāvan Toreiz Latgale vēl piederēja kāda m viņa grāmatārn butu Krievijai, drukas aizliegums trimdā pieejam^, būtu ļoti bija no 1856—1904: gadam, ' dzimtniecība atcelta tikai 1861. gadā. Latgaļiem dzīve vienmēr bijusi daudz grūtāka spējām Latgalē, nekā latviešiem Vidzemē un Andryvs Jūrdžs esot iegā-Kurzemē.
Nav zināms neviens cits tik apdāvināts cilvēks dažādos darbos kā Andryvs Jūrdžs. Nezinu, ka toreiz Latgalē Latgalei iiav^^^^M^ būtu bijis kāds cits tik apdā- šiem laikrakstiem viņam bija vināts zamnieks ar tik lielu zināšanas par Kurzēnu^
šķu interesi un dāvanas kom- kādā veidā stipendiju pare-
nekā sitiens- Pret ļaunumu P^^^^^^^ ^ "^^cības iestā-
neka ^sitiens, Fret ļaunumu j^a^jkas nozare un vēlas savas dē, kursos, privātās stundās
maksāt ar ļaunumu ir bez- ^:«gXo«oc »o; .m,.^;^.,» «o,.;i^; r^Zj. ' ^ aiuimo^
zināšanas sai virziena papildir vai citadi.^^^ ^^^^^^^ I. B.
ies Pēterburgas Avīzes, Viesi, žurnālu Zem-opis, kurzemiiieku kalendārus, jo sava kalandāra
interesi un spējām visos
Vidzemi. ,,Zīdūņa" redak-
dārbos un gara dzīvē. Viņš cijas grāniatu krātu^^^^^^^^^ visu darījis ar vislielākiem bijuši 15 AndrīvaJūrd
panākumiem. Pats iemācījies rakstīto grmnātu sējumi, bet
krievu, poļu un an lietuvju 192^ gadā uģuris^
valodu. Visi bnnas, kādēļ viņš viss sadedzis, savus 11 bērnus nav sutljis
skolās. Vai tiem būtu trūcis laba muzikālā dzirde, tāpēc
interešu par it visu dzīvē, vai viņš diezgan daudzām savam
materiālie apstākļi to nav dzejām devis melodijas, un šīs
atļāvuši? Viņš strādājis dienu dzejas dziedot vēl tagadi Dau-
un nakti pie skalu grieša- dzas no tām un vēl citas
nas, jo citas gaismas toreiz vēl minētas šai grāmatā ar norā-
nav bijušas, Jāpēc arī viņš dījumu dzejas beigās, kur un
apm. 6 gadus pirmsi nāves kad tās 'publicētas (17—49.
kļuvis akls, un par to bijis Ip,).
stipri nelaimīgs, ka nav vairs Man no viņa ■ darbiem vis-
varējis turpināt savufe darbus, tuvākās ir viņa 318 parunas
;, u.t.t.
Tā kā Andryvs Jūrdžs līdz šim laikam ir pazīstams kā agrāko vissliktāko laiku visvērtīgākais latgalis, pilnīgi izskaidrojama viņa fonda nodibiriāšāna 1949. gada martā Bavārijā, Trļaunštei-nā, trimdā. Fonda ierosiiļā--tājs bijis Norberts Trepša^ bet pirmais vadītājs izdevējs Vladislavs Locis / Par ilgo Jurdža fonda i pastāvēšanu un darbību grāmatā daudz lielu un mazu datu, tikai nav viegli visu izprast, jo visiem rakstiem nav klāt datumu. Protams y ka izdevējanv un līdzstrādniekiem tas skaidrs, bet laārtājiem grūtības. Piem.v es nedabūju nekur grāmatā redzēt un uzzināt, kāpēc un cik ilgi Vladimirs Locis nav bijis fonda vadīt^s^ bet vēlāk atkal līdz savai nāvei. Ir ļoti plaši Andryva Jūrdža fonda 10 un 25 gadu jubilejas apraksti un daudzie fonda sacensības laureātu apraksti un apbalvojumi, Trešo latgaļu kultūras dienu svētki Mūnchenē 1963. gadā, vairāku Radio Liberty raidījumu saturi Uot.t., bet nav teikts.
TORONTO LATVIEŠU KONCERTAPVIENIBA
sestdien, 1. novembri, pl. 19.00
CASTLE FRANK HIGH SCHOOL 1 Blobr Str,. East, pie Castle Frank pazeihja stacijas)
JĒKABA GBAUBINA
f 00^ gadsirartas atceres
Piedalās dziesmu vienibasrM koris, Dzurksts,
Kalvis, Saskāņav^S^^^ Sv. Jāņa dr.
ansamblis^ Viei^urs, Žņe un afsevišķi dziedātsji no
IKriģenti: Vizma Maksiņav^ Arvīds Purvs.
Solisti: Ērika fieitāne-- soprāns, Pēteris Zariiļ^ — klavieres.
Ieeja: 12.50 dol.; studentiem 8 dol. vai uzrādot abonenta karti. — Abonenta karte četriem koncertiem ^ 37.50 doL, pensionāriem 32.50 dol., studentiem 20dol.
ABONENTA UN ATSEVIŠĶĀS IEEJAS KARTES PASOTīNAMAS * NOSŪTOT ČlEKU UZ TORONTO LATVIAN CONCERT ASSOCIA-TION VĀRDA H. LEJIŅAI. 20 HOWARD DRIVE, V\^IIsLOWDALE, ONT., M2K 1K5. DABŪJAMAS ARĪ PIE CITIEM KONGERTAPVIĒ-NlBAS VALDES I OCEKĻIEM.
