Sestdienaj 1976. gada 17. aprīlis, 16. numurs
iATVĪJA AMEEIKl 15'
DIEVKALPOJUMI ANGĻU
LIELBIENIS, ^
•Torņos zvani: līksmi svami Lai Dievam ;slava, slava, slavaS
2. maijā^iM 6, jūnijā !pi. d,
Cir., Toront® 16, td. 757-2739.
Kas vairs nāves priekšā drebēs? Mirds. gaismā aeme, gaismā
dešw drmdses dievkalpojuma mtmk. Sv. Earnabas basāka,
Bāves vam salauza.. Kas grēkos miriši un tumsas. ■ aprakti — apžēlotiJ sauc — Tam
gaismā
. aprīlī —. Lieldienās, diev-» kalipbjums pl. Q no rīta. Pēc dievkalpojuma kopejass brokastis bazmeas apakšējā zālē.
25. aipriī pl. 9 no taU^a Tālavā,
!l:-4ptl§tļi draeidzeg dievkal^J-
8 vakari W3lm@ir Eaad.bapiLs
Li
katra mēneša
Avenise, tilr. 533-945^. h vienības dkvkal^ Angšām-(iietoivtešn) basnlcf^.
Mācītāja K. Kuškēvica ievešana amatā Hamiltonas latviešu ev. lut. Kristus draudsē. N© kreisās:, māc.'Ā. čops,archibīskapsA. Lūsis, māc, 1. Kuškēvies, Kanādas sinodes pārsti= vis māc/Vefoers, māc. J. Cālītis nm-māc. E. ĶerģISo
Foto: J. Kerštems
Avenue South., Māc; K. Kuske-vies, 213 East 15th Street, Ha-
Jaunievēlētais Hamiltonas latviešu ev. lut. Kristus dr'audzes mācītājs Kārlis T. Ki^iskevics dzimis 1925. gada 2'6. feb'ruāri. Beidzis Rīgas pilsētas 8. pamatskolu. Apmeklējis I Rīgas pilsētas ģimnāziju. Komilnistu un vācu okupācijas laikā ir Tukuma valsts ģimnāzijā, kad vairākus gadus veic Tukuma drau-' dzes ērģelnieka vjetu. Ģimnāziju pabeidz pēc kara Blpmber-gas latviešu nometnē Vācijā. Tad māc. K. Kuskevics turpina izglītību un studē Detmoldas bal. tiešu konservatorijas ērģeļu kla-sē.
Māc. K. Kuskevics 1948. .gadā iesāk teoloģijas studijas Gētin-i^euas universitātē Vācijā. Stu-
dijas turpina Kalamazū kolle-džā Mičigenā, ASV un beidz ar B. A. grādu reliģijā un psīcholo-ģijā (cum laude). 1955. gadā beidz Čikāgas luterāņu teoloģijas semināru ar B. D. grādu.
Amerikāņu apvienotā luterāņu baznīca 1955. gada 25. maijā Kārli Kuskevicu ordinē par mācītāju. Viņš sāk darbu amerikāņu luterāņu Sv. Jāņa draudzē Blufā, Īli. 1960. gadā pāriet uz Sv. Pētera draudzi Čikāgā. Kā mācītājs K, Kuskevics turpina vēl teoloģijas studijas un 1962. gadā iegūst S.T.M. (maģistra) gŗadu teoloģijā.
Būdams Čikāgā, māc. K. Kuskevics darbojas arī par ticības
jiiācSbas skolotāju čikaigas latviešu skolā. 1966. gada 24. aprīlī pēc koUokvija Latvijas ev. lut. baznīcā, prāvests j. Turks māc. K. Kuskevicu uzņem latviešu baznīcā, Sv. Jāņa draudzē Kalamazū. Bet sākot ar 1966. gada jūniju māc. K. Kuskevics pāriet mācītāja darbā uz Sv, Pētera draudzi Vinipegā, kur viņa darbs risinās angļu un vācu valodā. Blakus tam māc. K. Kuskevics kalpo latviešu ev.
385-9838.
18. aprīlī, liddienās, pl. 8 ri ta dievikalpojums. Pēc die\^kal-pajums draudzes dāmu komi-iteja rīko Liel'dienu brokastis..
a
9 vak., trešdienās un cetetdie» ^ dievkai-
aās no pL 9,30—12 dienā. Fiekt-dienās no pl. 6o30—8 vak. Fārē>
.Māc. K. Kuskevicu 1975, gada 7. decembrī ievēl Kristus lat-. viešu ev. lut draudzē Hamilto-nā. Viņš ir precējies un audzina meitu un dēlu.
iM lO-nO' Kristus lamgšāmcelšanās stvētku dievkalpojums. Piedalās archi-bīskapjs A. Lūsis, Dainas koris, ērģelniece Ruta Āze, ērģelnieks un solists J. Barušs. DziesņifU laipiņas. Pēc agrā dievkalpoju» ma kopējas brokastis.
. 25. -aprīlī Biaitās: :svēitdie!n'as. dievkalpojums.
-2. maijā 2.
rīta Montreal H4B 2G@
l. aprīlī pl. ou saullēkta
no
dievkalpojums.
»TOWH«BPrmir!«,.wm«iv-i.f<iiiļn«ļlļri!lll!ltļj
9. maijā Ģimesies dienas dievkalpojuims. Muzikālā dBļ^,
. E«i., žeL 733^3906»
Krusta ceļš ir vienīgais ceļš pie garīgas dzīvības kā indivīdam, ^tā visai pasaiulei.
Kristus bez krasta nav iedomājams, bet kristiešus bez krusta varam bieži sastapt. Atņemiet kristiānismam ētiski garīgo satou un tā vietu ,aizpildi6t ar ceremonijām vien, un jumis būs kri'stiānisons bez krusta. Dzīvās ticības vietā dodiet dl-vēkiem. ticējamius par Dieivu un velnu, -debesīm un ei|li, un julms izaugs kristieši bez krusta. Dzīvais kristiānisms . ir daudz kas vairāk nekā ticējumi un ceremonijas. Dzīvais kristiānisms ir sevis aizliegšana im sevis ķmstā sišana: ^Ka-s grib man sdkot, tas lai aizliedz pats un ņem savu kmtu iiki dienas un seko main.'' Tie dr Jezuīs vārdi. Pieņemt ti'cēju-mius un dažādas ceremonijas ir viegli, bet nest krustu ik dienams ir grūti.
Kristus krusts simbolizē upi-rēšanos. Upurēšanās piiincips ir ieausts visā Dieva univiersā. Tas nozīmē, ja gribam uzvarēt ļaunu" sevi m. ap sevi, tad to 'vaQ:^am, nesot upurus. Kad pa-, saules grēkus neviems eilvēks
nevarēja panest, tad Dieves pats uzņēmās nest pasaules grēkus. B^ez sevis upurēšanas Kristus nebūtu DieVa Jērs, ka'S nes pasaules grēkus.
Ja mūsu drauldzēs, locekļi, kas ga;tavi sevi upuirēit draudzes labad, tad mums nebūtu ilgs mūžs. Bet tāpēc ka m.oimis netirūk'st -cilvēku, iklas upurē ■seyi, tas ir, saivas doimas, llaiku, naudu, pat veseilību s^-vas draudzes lab'ad, mēs dzīvojam. Kaut tādu būtu vairāk! Mums der tāda di'audz^s locekļi, kas nes sav-u un tsiavais dr'aai-dzes krustu nekurnot. Dažiem jāupurē sevij. lai citi varētu- dzl-. vot.
iKri'stiāinisimis bez krusta, bez pašupurēšanās gaira ir kristiānisma karikatūra. Kristiānismam ir daudz sāncenšu šajā ziņā. Dieva noliedzēji' cieš, miaksā, uipurējas savu ideju dēļ. Tātad tie, ikas nedod ne 'cen!ta par krustu, prot vairāk upfurēties nekā mēs.
Krutsts -pieder dzīvei, ne ddev-naimu dekorēšanai. Dievn'amu krusti bez dzīves kruista neko nedod. Altāra kruists dzīves m sadzīves mutuļos man nepalīdz. Likisim 'krustu tur, kur ir tā īstā vietā— sirdi! Ņemsim krusitu savā dzīvē. Sapratīsim, ka nekā vērtīga šai dzīvē nevaram'panālst bez upup-neša-
9
mm
Bt mm JaiTig §1. krustojumā,
Nepārtraukti 20. gadagājumā Katru svētdienas ritu no
a
11 ■ ■!;
siavai
gi darītSs ka krustu novietoj-a dievnamois oim dievināmu torņu galos. Es nekur Jauinajā derl-
•. Kimu's. krusts iet roku rokā. Ir kristieši, kas teic, ikia viņi Dieva dabas templī tuvāk Dievam jūtoties nekā dievnamā starp cii-vēikiem. Citi saka, ka viņi pie labas grāma4:as vienatnē jūtoties . labāk nekā dievnamā pie ispireāķa. Varbūt, es nezinu, jo cilvēku dvēseles un to prasības ir tik dažādas, tomēr par fvienu lietu es esmu pārliecināts: ja Dieva dabas tempUs un laba grāmata ieņem krusta un upurēšanās vietu, tad nav pareizi. Kristieti šajā pa--saitflē ^pazīst no-kMiSta.^, Viņi: dzPr ■'vo.vikriišita. diāvl.
Pasaule pi^asa no ikiriistiešiam daudz vdkdk nekā lūgšanas dabas templi m lūgšanu grāmatu lasīšanUj jo pasaulei trūkst svētuima un morāles, šī pasaule ir pair daudz netīra, lai to
2
i, katru
L.aprllī pl. 6 no
TO dievkailpojums. kastis.
. 2.
pojums.
ņiem.
■ ■ Ja: ir ^':kāda'::;reļiģija, .kas;. €il-, vekla dvēselels dziļākais prasības var apmierināt, tad tāda ir Kristus reliģija, bet Kristus reliģija siav bez .knusta. Tikai kristiānismam ar krustu pieder uOTara un nākoitne! Mēs esam garīgi krustneši. Mūsu privilēģija ir sevi upurēt Die-via valstībai, tad mēs būsim'
E.E.
no .Niagara WHLD raidltājsi
Vadītāja Dāvidā Miķelsom
tālrunis m-mm
Tuvāka taformadji CLUB, CBN FM