ka nā-
mijam.
t
tu jau-lašanos.
piešķi-(ni pro-
butiski m daiļ-ļmāksli-[obežas^ sta;-ika ie-
^ai līdz
Benita ļrsvāns,'
denibāi
Ievadīja eks E;
me. Vēl denlbas
iiba Tb^ la, Rī-Toronto
lekšnieks ari Ka-lapvien^ reltr tēr-iviekstes izēni. Ar lulkrastu
ija ŗūūz-
filma ļiem gaidīti vie-[arbi tin ieldieoiu rāsošanā 'a raāz-\ei 2. v. Par vatu bija iāļku pa-
as bal- \
dīja ar ; [ētbridi. 'iekšsē-valsts lamma-*atvijas ^. Gop-ļutu m
ļta un • tsniedza 'reima-
■ ■■/
m.
Latvijas valsts svētku^^i^^^ komiteja (1975. g;) savā 14.^a|h^ r^asedē pārrunā ja aizvadītā gada valsts svētku atceres 'np^ risi im iepazinās ar ^vētkujsari-ķojuiiia materiālo piisi. Kasieris J. Skrastiņš informēja, ka pret svētku ieejas prograiftr mām resp. ziedojumos ieņemti 1725 dol, bet izdevumi sasnieguši 1.365 dol. Lielākā summa samaksāta par telpu Iri, Pie^ ra 50 dol. viru Icorim Viestura un 50 dol. jauktajam korim Daina^ bet piamstamPi^^^^^^Z 30 dol. Graujas gaidu vienība^ kā norādīja tās pārstāve A. Ozoliņa; savus izdevumus par svētku dalībnieku lentīšu vošanu uzsķai _ ko ziedo rīcības komitejai. Svētku Tīkošanas, konta, kopā ar iepriekšējo gadu atlikumiem, uzkrājies 871
giem rēsim
a, JO
vairs '.lieva-segt tiešos izdevumus. Kā ni^rādlja administrators E;
saŗikpjunlssaķts precīzi, akta runās nav ieilgušas, kas butu i<jyērojam& ari nākošos sa-rlkojuinos. Rīcības komitejas priekš sēdis G. Sukse atzīmēja labo S7ētku norises gaitu un pateicās rīcības komitejas locekļiem jn svētku akta programmu vkcējiem, Viņš ar! ziņoja, ka sarunājis Toronto universitātes ConventiohHaH auditoriju, kas niaksātuarī^^^l^ tajā labā akustika, kā to pa-svEro;aāŗi rīcības koniitejas' loceklis 0. ļndzērs. Tāpa| tur iespēja rīkot atceres aktu svētdiena, kā to ar labiem panaķu-mierfl praktizē igauņi. Ilze Mor-genštdrna bija ieskātos, ka atceres sarīkojums i<
nētās auditorijas admmistrād-
;v'Ar. ■vairākiem; ■ jauniem^ ierosinājumiem svētku prdgrmmā 'n|ca :Eu Uzsvars uz bittautii viesiem būtu vairāk -liekams valsts svētku pieņemšanas vakarā, Pieņemamāko rīcības koiņit^ga^^^^M^^ šanai atzina 18. novembra vakaru.-A.Budrēvics^-A.; sone u. c. ku aktā
latviešu valodai, bet eittautu jiesuš informēt ar īpašu iespiestu
0 m»'' •
Rīcības komitejas sēdis A;Budŗēvics ieskatīja, ka turpmākos 18. nov; sarīkojumos butu ņemania ho^
pārruna m vienojas šo 18, nov. aktu rīkot svētdien, 21. novembrī, sazinoties ar mi-
sazināsies aŗ LNAK ^ vadību. Galvenos priekšdarbus izšķirs iīākamā rīcības komitejas sēdē 18. mai-
Rīcības komitejā pārstāvētas 17 organizāciju un draudžu vienības. Aiz vadītā^^^^ kas notika Latviešu namā un ilga 2 stuiidas, piedalī|ā& 11 pārstāv-
Vidienes apgabala skolotāju konferenci Kālaihazū latviešu ev: lut. draudzes namāj 3. aprīlī ievadīja draiidzes māc: A; PiebBgs, Par to)nfēŗences vadītā ju izraudžija L. Vīksni no De-troitas un seki^tārēm D. Galēnu
un M.
šu gramatiku knistcelēš**, sākot ar vēsturisku atskatu un beigās atzīstot, ka latviešu grama-jāveltī lielāka vērība.
I>. Galēņa aii sveica ciemiņus po Kalamazu Latviešu skolās saimes. AEA un izglītības biror ja apsveikumus nodeva ALA vi^^ ceprieķšsēdis V. Miķelsons,
Konferences vadītājs vispirms klātēs6&>s iepazīstināja a^ glītibas biroja vadītāja J. Riekstiņa atsūtītajiem statistiskiem datiem: 75 proc. latviešu skolu; atrodas pie draudzēm, 20 sk^^^ 1ās ir skolēnu kop, 2^^^^^ deju kopa, 30 bibliotēkas, no kopējā skaita 500 skblotājierii 80 proc. ir sievieteSj 21^^^^^s^^ TU skolēni un tos māca 213 skolotāji. Viena skolēna izmaksa mācībās gadā ir 54 dol. caur-
.^mērā.';-\/-:\-;'^'.'[:.,
Referents Dr. V; MuiMekš runā jā par tematu >,Vai vairs iespējams izveidot jauno maiņu-\ Viņš salīdzināja iatvie skolu ar tādu ķā latvisku sil-tumhīcu^ im pie^ mu zīmi-, ka ai rōj^a realitāte. Arī latviešu ōr-gānizācljām latviešu aktivitātes ir mihims. * Pieskaroties pilna laikā vidusskolai, ruiiātājs domāja, jā ta būtu sākta prga^ nizēt 10 gadu agrāk, tā būtu piedzīvojusi fiasko. Tāi laikā arī Gaŗezerā vidusskola iesāka tikai ār 13 audzēkņiem. i,Musu rīcībā ir skaitli un skolēni", te^ ca V; Muižittieks^^ no runāšāiias^
Tulīt pēc viņa referāta māc. A. Piebālģs atbalsiljā pilna lai-^ ka vidusskolu un pietesicai draudzes 500 doL lielu zii
šaiia
beigu posmā dalībniek izveidoja interešu grupas. jE, Avots vadīja latviešu valodas, V. Fricsone --ticības mācības un A. Leiiša--^^ lijas un vēstures grupu, dažas no izstrādātām ŗezoluči-, jfiaznlcas vēstures mā e!-nepieciešāma. Stipendiju udijumi piemērojami vp ticībām; Jāmāca garīgās dziesinas. Izdodama ticībās
grāmata. Vēstures māci-sākt ar 5 ķl. Lasāmā ģrā^^^^ iesaistīt vairāk vielas p^r fblkldri! un vēsturiskiem notikti-mienj, t. i. komunistu laikiem, cīņām u. t t. Ģeogra-
4 kl. Salīdzināt Latvijas dabu ar šo zenii un apkārtni, kurā dzIvojam.^ abonēt B/Iaz-
šijai gādāt^ lai sakārtotu svešo un nevēlanio fražii un formu^^^ sarakstu ar paskaidrojumiena un to vieta ieteicamās rakstu valodas formas. Vai ir pareizi lietot pasākto # Aša, ;Ulža-u. i;;
Betroitaš skauti un gaidas jau
ar'savu
izrunā laba. No lielā personāla bija izveidoti teicanii
" ' ' *ia '
sam
ceļotāji. . īzrā'di
>anu
mācāma vieņ-veida gramatika un stiba pēc 1^2. un tas pareizrakstības
40 dalībnieku uzņemšanu ēdināšanu rūpējās Kalama-
a
šu centrus Amerikā, bet šo pavasari sagatavoja vēl vienu iias Brigaderes lugu un Paiju. Pirmizrāde hotika 4, Detroitā, „Mercy' \ ķoUe-
ievērojami kuplināja speciāli tai rakstītā mūzika. Tā bija
Jansonai sacerēta; to bija ie^
latviešu ansamblis. 4. aprīlī ši mūzika piedzīvoja pirmatskaņojumu — ne
zū Latviešu
ar Latviešu preses biedrības Kanādas kopās.:Liet dienas rīkoto Arnolda piemi ņas sarīkojumu interesanti atcerēties^ ko pirhiš nepilna gada mirušais rākst^ nieks rakstījis šis kopas apkārtrakstā 1968v g. janvāri. Teik-
āktuāls šodien
muļsu
atgūšanai, tās kalpo gan mērķiem, prp-^ ti, mūsu tautas apspiedēju interesēm. Un tās ir ļoti viegli atmasko jāmāš: notrulināt j^ai apklusināt musu nacionāla bu, lai pasaule ātrāk
pārestības uii varma-
nējumā.
' izrāde • bija;; zīmīgā Ica taja redzējām visus cēlienus, Lai gan dzirdēts uzskats, ka klasiskas latviešu pasaku lugas tagadējos laikos esot mas; izrāde
Literārā ziņā ķā mazie^ tā lielie skatītāji, lieķasy nezaudēja nekā no tām vērtībām, ko rakstniece lugā ieguldījusi. Publ^ās atsaucība bija ļoti dzīva, izrā-cles kvalitāte augsta, latviskā
vairākus mēiiešus bez atlīdzibas telpas deVaSv. Pāvila latviešu draudze. Tāpat lielāko tiesu no Materiālient, ko patērēja ^ korā ciju un kostīmu veidošanai,
vecāki. Ar naudas līdzekļiem palīdzēja Ģenerāļa Ģopperā
Izrādi noskatījās ^āp S50 ap«
citu tur
,Dļ2lvē patlaban ir ļoti negāllvu izpaudumu, kas vairo sajukumu im nenoteiktību. Ir elementi, kas tieši apzinīgi to veici la, bet intīms, kās esam džlv^ un jdeŗ^ze to visu mā^ cījušies saprast, būtu jāzina, ka to āivairīt un atmaskot. Te ir
kā samierināšanos šinī plāksnē,
un gan jau tad laiks larls savu. Viens otrs šo ideju jau iŗ pārņēmis savā apziņā un sludina it kā jaimus laikus un jaunu sakarus, kas esot vajadzīgi nākotnē. Tā ir pēc- ^
Saivienoto
pavalstu,
sa tiīi
Oiiļgainazācij^ ir pdi^
militārā izlūkošanas nozare),
J15 •
laniazū skolas sevišķi iztd gā veidā novadīja pāraugstuiķ dii, kiiŗā s^ vietā atradās šīs Masēs bērnu vecāki, f pilna interesantām izdomām, kombinācijām un spraigus ko uzmanīgi vēroja ne vien jau-
runa par preses cekļii nacionālo Stāju, kas^^p^ sa zināmu nipdrību.Ŗ^^ liekas, ka viens otrs tomēr it kl neizf rot š! soļa svarīgumu un aizraujas gan ār ideju sludināšanu, gan i personisku sakāru uzturēšanu ar mūsu dzimteni. Tas viss notiek Msu tautiešulabā, fo tau-lābā, kas spiesti dzīvot ne-bnvībā sava tēvu zemē; Bet ne-būsJm naivi:
ar vesu
ņovičs IvašuUns. KGB pārrauga GUR un kontrolē tā propagan-<ias un pretizlūkošanas daiM^
lu armijās iz-tiāoinial ūorna^^ k
97
vienības.
9.000 teUh -i
tiešu
šefi iiāiv globālo
cekļi, kas sastāv mīīnistti partijās vai ir to sim-un
,3>adoriiju vi igalv^^ mērķi; Visipirms-. uzturēt koruunisma diktatūru Pad. ®aivii€aiB)ā, OtrkāriH vri-cināit pa&aiuleš revplūci|u, lai ieļgi^M Ikioint^ pār visu psant Oi. Padomju izlūfcoSanas
■ ;. S