Sestdiena^ 1986. gadsalS^^ 46. nr, LATVIJA AMERIKA 7
Edttards Upenieks, Latvijas goda konsuls
Latviešu tauta mūsu
68. Lat vij as dibināšanas gads ir iezīmējies ar ļoti "svarīgu notikumu latviešu tautas vēsturē. 800 gadu latviešu tautas kristiānizēšanas jubilejas svinības Romā ir dziļi skārušas latviešu tautas dvēseli kā garīgā, tā nacionālās apziņas mērogā.
Romā ,,Latvija uznāca uz pasaules skatuves skaista un apbrīnojama''. Pirmo reizi mūsu tautas vēsturē Latvijas vārds, latviešu valoda, dziesmas un tautas tērpi'visā skaistumā parādījās pasaules acu priekšā — Roma, Vatikāna, pie Sv. Pētera troņa visu pasaules diploniātisko pārstāvju klātienē. Pāvests visu vārdā lūdzās par mūsu tautu, līdzi jūtot mūsu traģēdijā un cildinot mūsu liefo varonību.
Romas skatījumā mūsu tauta ir kristīgās civilizācijas priekšpostenis, ku^am ir jāiztur un jāpastāv. Tādēļ šīs svinības nebija nejaušība. Tā bija pāvesta un visaļs kristīgās pasaules pateicība latviešu tautai —- pie Lat vij a3 austrumu robežas, pie Aglonas garīgā cietokšņa ir saplakuši draudošie ateisma plūdi.;. Aglona ir palikusi neieņemta, līdz ar to pasargājot visu kristietību Latvijā un pāri aiz žām.
Ar gandarījumu jāatzīst, ka arī nacionālpolītiskā cīņas laukā šis gads ir iežīmējk^^^^^ diviem īpaši nozīmīgiem notiku-^miem, kas lielā mērā ir stiprinājuši mūsu nacionālo morāli. Viens bija Čatakvas konference Rīgā, un^ otrs—- konference Vīnē. Tas, ka šais konferencēs īpaši aktīva bijusi mūsu jaunā paaudze, nd kuriem daudzi Latvijas zemi Ueka^ nav redzējuši, rada pārsteigumu un apbrīnu mūsu draugos un samulsumu ienaidniekā. Pāvests Romā mūsu jaunatnei veltīja šādus vāfdus: ,,Cēlu jūtu apgarotībā un pašaizliedzīgā daŗbīgujiiā jūs darīsit savu tautu lielu, ievadot Latviju nākamajā gadu tūkstotī.
Visu šo gadu mūsu cīņas pieredze tomēr rāda vienu drošu lietu, ka brīvā pasaule, kaut mūs ļoti saprot, līdzi jūt mums un apliecina savu draudzību,
bet neko vairāk nesola darīt. Viss beidzot paliek mūsu pašu rokās, pašu spēkos un apņēmībā, lai mēs turpinātu palikt latvieši, spējīgi sagaidK jauno brīvības rītu. Pandzēsim varbūt vairāk paši sev, tad arī citi mūms vārēs vairāk pa-
sim sabrukt paši savām skaistajam draudžu baznīcām un palīdzēsim tām vienmēr palikt atvērtām; Baznīcās glabājas mūsu tautas dzīvinošo spēku avoti. Baznīcas ir mūsu brīvības neieņemamie, tempļi. Kamēr ļtie nesabruks, mums vienmēr būs cerība uz
Ir daudz ceļu, kā varam pa-savai tautai kā morāli, tā materiāli. Vispirms neļau-
Trešā gadsMrtējā Apvienoto
notiks svētdien, 7. decembn^pl. 13:00
TORGNTO PILSĒTAS VALDES LAUKUMA
Aunās Ontario parlameiita
Mr. JURI
Dalībniekus (vismaz 30 latviešus) technisko darbu veik-ianai lūdzam pieteikties pie L. Ozola, tel. 222-2854 un ierasties Latviešu Namā, 491 College iels pīkst. 9:00.
Nāksim visiy sekojot bimbas^c^
Ja ne es, tadMtŗš?
Riko: Kanādas Komiteja par Cilvēku TiesīM Baltijas Sieviešu Padome, Latviešu N^ctoitiilā Jaunatnes Apvienība
Demonstrācijas ho^^ ANGLIJĀ, MOŅTHEALA, ic/GEAfERA uhdfut:
Tororito Latviešu Centri
^^^^^
š.g.5.i6.,7, decembrī
It
SAVU DARBU SKATI Atklāšana piektdien pL 19.
VISI LAIPNI IELŪGTI
Palīdzēsim tām latviešu daudzbērnu ģimenēm, kas nepadodas moderniem saukļiem par dzimstības ierobežošanu, bet kaŗ šūpuļus un auklē dēlus un meitas, lai latviešu tauta dzīvotu mu žīgi. Tā šodien ir mūsu tautas lielākā varonība laikā, kad mēs esam spiesti ne tik daudz vairs runāt par brīvību, bet gan par mūsu tautas apdraudēto dzīvību...
Šeit svešumā mums ir vienmēr j āpaliek vienotiem un stipriem. Ir jāatbalsta mūsu
, nacionālās organizācijas un draudzes, jo bez tām mūsu drīza asimilācija ir neizbēgama, i:-,^-}/:":'
Cienīsim un atcerēsimies savus sabiedriskos darbiniekus, kas pašaizliedzīgi ziedojuši savu laiku un spēkus mūsu labā. Bet īpaši atcerēsimies tos nedaudzos, kūri ir spējuši savus sapņus pārvērst īstembā, radot tādus sabiedriskus vai fihanciālus pasākumus, bez: kuriem šodien ir grūti iedomā-
• ties mūsu sabiedrību eksistē-jam.
Vēlēsim sev šai Latvijas dzimšanas dienā, lai šis mūsu tautas vēsturiskais gads būtu bijis mūsu ticības atjaunošanas gads Latvijai. Lai tie, kas liekam savu roku uri sirdi sabiedriskos <iarbos, spētu vairāk būt vienotāji un veidotāji. Pāri visam vēlēsim, lai mes nepaliktu vēsturē kā tā paaudze, kas cīņu uzdeva un savu gadu tūkstošiem loloto mantojumu viegli atdeva svešiniekam. Lai pats Likteņiemējs ir 'mums palīdzīgs — savai izredzētai Māras zemei Latviiai.
Dievs, svētī Latviju!
Daiig^ivas^ Jānis Frišvalds nosuttjis pateicības vēstuli DV CV vārdā sūtnim j:MatIokam, M. Pal-meram iiiī J. Valakam par viņii nostāju nesen notikušā konferencē okupētā Latvijā, kur publiski deklarēts^ ka ASV nepārtraukti atteikušās atzīt pa-domju nefiķun^gp Baltijas valstu okupāGJju.
Daugavas vanagu fonda pilnsapulce DVFStraumēnos Anglijā pieņēma rezolūciju par pateicības izteikšanu sūtnim J; Matlokam; Pateicības raksts nosūtīts Latvijas sūtniecībai Vašingtonā nodošanai tālāk, /norādot, ka DVF pārstāv biedrus no 29 nodalām.
:30 no rīta svgtbrTdis un karogu pacelšana.
Piedalās māc. J. Šņnits/Centra priekšniete
kopējas brokastis
Māc. J.Cālīša referāts — .Kad gars sastop
12:1 13:1 §
19:
John ^allāch (ārlietu red.H avīžēnn) referāts The Meaning of Chautaucļua in Jūr-
Nila Melņgāija referāts ,.Jūrmalas konference latviešu perspektīvā
Sv. Andreja baznīcā kopējs dievkalpojums
Cejntra vakarēšana Baibas Ru besas vacfibā. Piedalās Laura un Pēteris Zariņi.
Bērnu;dienas programmu vadīs Egils Fogeliš.
l.tfeceinbnpL 19,30 filma angļu valodā par
Ukrainas lielo batiu
Diskusijas vaišs T. Puisans
5. Cēsu kājn. pulka atceres cembŗa grāmatas cena būs
ķpmitejas sēdes dalībnieki uz- $ 15.- un ar piesūtKanu $ 18.-.
klausīja J.Treija ziņojumu Torontiesi grāniatu varēs ie-
un bij. 5. pulka kaŗa^aru Aus- gādaties pie komitejas Idceķ-
la, vacija, Angnja, un Kanādā rakstveidā izteikto
: A. Riekstiņa — 694-0534, E. Svītes -
lūgumu — atļaut pieteikties 241-3816 un G. Kraujas^ tel. uz grāmatu Cēsu pulks at- 755-2932, , ' \
minās līdz 1986. g. 1. decembrim. Kbmiteja tam pie»
Fotogrāfs G. Krauja pa-
tavoŠami, Izgatavotas ien§u^^ setes, kas jau izsūtītas izrādēm uz vietām ASV dzīvojošiem pulka bij. karavīriem. Lentē ir 5 V Cēsu k^ piilka atceres komitejas īpašums. Brīvajā tirgū šīs kasetes nav dabūjamas. Kasetes pieprasāmas: J, Treijs, 302A, Ann-shiela Dr., Keswick, Ont. Ļ4P
stāstīja par video lentes izga- 345, Canada.