4 LATVIJA AMEBIKi Sestdiena, 1977. «ada 9. aprīlis, Ik mtunurs
LNM PiAIDOMES PiRlĒKšSĒDK V. TOESLĀCK VINDZORA
arancd, konstatēja LNAK pado-tmes prietešsēdis V. Upesācis mnā Vindgoaras Latviju biedrības gadskārtēja, ^islce 25.
ILat\riie§u biedrības aicināts torāk informēt šejienes latviešus īpar vairāMem Autiem jaai-tājumieim, V. Upeslācis pusotrai stiiiMks/^aŗajā^'i^ m
seikojošā jaaiftājumu stundā izteica ©an 'visas LNAK nostāju, ^ gan ®r! m^m personiskās domas.
jo tm Ikoinise&ventip ja no vie-iias ipuses pie rietumu i\raildibām protestē pret Ievijas oikupāci-ju un reizē aii apmdklē dzim-teaii — tā netieši šo doīpāciju akceptējot. Rmātājs aizrādīja, (ka Rietumvādja sitņem bēgļa tiesības tādiem, kas aipclemo zemi, no taras bēguši.
Uz jauitJāgumiu, m& (LNAK affc» Usta ģimnāziju Kalamazā, Uipeslācis atbidēja, ka princiipā atbails-ta, bet ar ssoteiktu atbfl-dlbu pret LNAK m ALA skolu lun izglītilbas daļām. LNAK ir disitotēts ptr problēmu, iko Amerikas ģimnāzija radītu Min-sterei, pat eventuāli panāikot
AK nogrib lejauikties ALA lie»
ir uz
tās Latvijas ciemiņiem, ja viņi ivātpsrsoinfas ierodas Ka-
ferencei Upeslāča uztverē ir idsaikutālkais lizderoms. ir jāizdara poHtisiks ispiediens visās latviešu' patvēruma zemēs. Nepieciešama informācija no tvisiem iespējamiem avotiem par veidiem, kā Pad. savienība pāitāpj Helsinku nolīgumu I^tvajā: 'kavējot ģimeņu apvienošanos, liedzot izceļošanu, apspiežot trimdinito pie-denigois dzimtenē. Belgradas konferences laikā nepieciešams organizēt demonsitrācijas un brīvas sardzes, kas pievērsto ^mianlbu mūsu problēmām.
Referents domā, 'ka tā saucamais kultūras sakaru jautājums naiv problēma, Nevieimi latviešu organizācijai Kanādā im. tāda lēmuma, te noliegtu privāti brauikt uz Latviju. Kas to apgalvo, lieto demaigoģiju.
nisMe sakari wētu Tomēr «ap septiņi gadi iveca LNuAK rezolūcija ieteic ns» uzturēt tiešus sakarus ar padomju funkcionāriem, un Upes-lācis kategoriski noraida sakarus air čekistiem: „Peteru varbūt uzņemtu saivā mājā, bet Aneraudu ne. Vispār mūsu dedzība pieņemt denajiešu dāva-
asmeois; ja tad vācu valdība to slēgs. V; personisiki domāja, ka Kaiama-zu nav īstā vieta ģimnāzijai. Ja nu ģimnāzija Amerikā, tad tifcai trīs pilsētas ir pieņemamas — Ņujostka, Čikāga vai ari Toronto. V. Upeslāci intervēja ari laikraksta Windsor Star re-
■Vindaoras Latviegiu biedrSbtas sarikoj-ums sākās ar kopējām pusdienām un tām sekojošo sa-puki. Pēc dariba^as pārskata
Vēl ir ti
pteijsa — jauii septembri runāja, ka Peters būs ciemos pi
ūpeslācis par nākošajiem kursiem Rīgā dziesmu svētku laikā izteicās, ka tur jauniešiem nav jābrauc >~
Banga aicināja V. Upeslāci vadīt vēlēšaMs. Ar aldamāciju uz diviem gadiem ievēlēja līdzšinējo priekM^ Agri Bm-īgu, priekšnieka vietnieku Ausekli Zaķi, sekretāri un kasieri Jūliju Baumani un bīedrŗini Viadskvu Bernanu. No jauna
braojks, ar akcentu atbrauks'' — 3sbākas kvalitātes latviešu valodu un kultūru var iemādties tepat Gaŗezerā vai Minsterē.
Revīzijas komisiju ar. aMamS-ciju ievēlēja lid^inējā sastāvā: Jāni Andžānu, Dr. Jāzepu. Bel-rn-
VANADŽU KOPAI 25 GADI
DV Čikāgas -apvienības 26. gadasvētkus atj&Imēja reizē ar Leģiona dienu 19. martā, bet vanadžu kopas) 25 g. darbības atcere bija 26. martā. Pirmais apvienības priekšnieks bija V. Eglītis, tad plkvi E. Ozoliņš, A. Vanags, R. Poruks, U. Vītols un sākot ar M5. g. — A. Bārda. Apvienības valdē 25 gadus darbojās flgonis Priedulājs, Aleksandrs Zaube un Vik-» tors EupreičikSj visi tris apbalvoti ar DV zelta nozīmi. Ar zelta nozīmi vēl apbalvoti J. Utināns, P. Ozoliņš, A. Vanags, V. Lagzdiņš, U. Vītols,
js, J. Po«
K. Vanags, A. genbergs, R. Arums. Tāpat daudzi apbalvoti ar centrālās valdes atzinības*un DV ASV valdes goda rakstiem.
Pie apvienības ar labām sekmēm darbojas sporta kopa, it sevišķi jaunatnes, kas septiņus gadus pēc kārtas izcīnījusi ĀSV meistara godu basketbolā. Aktīva ir ari šaušanas kopa, ko vada I švānfelds un mednieku un makšķernieku kopa.
Jau 10 gadus darbojas vanadžu dubultkvartets ar muzi-
kālo ..vadītāju Teodoru Ozoliņu. Apvienība sastāv Latviešu brīvības fondā. Patiesības fondam nosūtīti 500 dol.
Leģiona dienas Latviešu namā atklāja apvienības priekšnieks A. Bārda, bet svētbrīdi vadīja māc; Uldis Cepure. Par Leģiona cīņām runāja šo cīņu iMagaitnieks Voldemārs Laga-diņš. Koncertdaļā dziedāja Čikāgas vīru ansamblis diriģenta J. Gaiķa vadM. Pie vanadžu sarūpētā azaida kavējās viesi ar ansambļa dalībniekiem. 16. marta vakarā Čikāgas latviešu radioraidījums bija veltīts Leģiona atcerei, ko bija sakārtojis E. Upermanis.
Čikāgas DV vanadžu kopas 25 gadu darbības atceri 26. martā Latviešu namā ar svētbrīdi ievadīja māc. Vilis Vārs-bergs, pēc tam uzrunu teica ASV Daugavas vanadžu prieki^ niece Anita Utināne, sveicot vanadžu kopu 25 gadu jubilejā. Kopas priekšniece V. Dābol^a īsā pārskatā atskatījās uz veikto dari}u. Vanadžu kopa dibināta 1^1. g. Dibinātājas: Ane-
Lūcija Ozoliņa, Marija Baltiņa, Māra Antena, Lonija Erniņa, Olga Ozoliņa, Marija Freima-ne, Austra Ozoliņa - Pelse, Ruta Sidraba un Milija Valenčuka. Firmā vanadžu priekšniece bija A. Indāne, pēc tam Lonija Rozentāle un pēdējos 10 gadus Elfrīda šmite, bet ar 1977. gadu Vera Dābōliņa. Vairākas va-nadzes apbalvotas ar DV zelta nozīmi — Marta Priedulāja, Elfrīda šmite, Aleksandra Ru-dzīte, tāpat daudzām piešķirii DV. CV atzinības raksti, un DV ASV valdes goda raksti.
DV apvienības priekšnieks A. Bārda, bet takstveida apsveikumus nolasīja S. Priedulāja, Koncertdaļā dziedāja Čikāgas vanadžu dubultkvartets, deklamēja M. Antena - Fray. Ballē spēlēja Hetuviešu deju orķestris. Apmeklētāju bija 120. Zāli dekorēja Marta un Sarma Priedulājas. Par atspirdzina-
Draudzīga satikšanās pa kreisi LNAK
Kanādas pierobežas pilsētā Vindzorā: priekšsēdis Viktors Upeslads un Vin-priekšnieks Agris Banga. Foto: Stan Andrews, Windsor Star
Amerikas latviešu ai0enlbas priekšsēža Ādolfa Lejiņa sēru dievkalpojumā 27. martā Ņujorkas draudzes Jonkeru dievnamā piedalījās 5 mācītāji, ALA valde, organizāciju pārstāvji un pāri par 400 Ņujoŗ^ kas apkārtnes latviešu. Goda sardzē pie Latvijas karoga pārklātā šķirsta stāvēja ALA valdes locekļi, DV un Ņujorkas draudzes pārstāvji. Daudzos atvadu ziedus bija sūtījušas tuvas un tālas organizācijas, ari no Kanādas, un atsevišķas privātpersonas. Daudzi ziedu vietā nodeva naudas ziedojumu Lejiņa fondam, ko izlietos pēc ģimenes
latviešu draudžu, jaunatnes or-ganizāciju, DV organizācijas, studentu organizāciju Ņujorkas, Čikāgas, Bostonas latviešu organizāciju pārstāvji un Latviešu kaŗa^ invalidu apvie* nība. šo daļu vadīja Ņujorkas draudzes Ziemeļu novada vecākais V. Zālīte. Bija saņemti ari rakstveida līdzjūtības apliecinājumi no ASV un pārjīīŗas
. šķirstu no.bēru nama.uz hn--nīcu atveda divas stimdas pirms sēru dievkalpojuma sākuma. Lejiņa dēls Artis ar 7 ALA valdes locekļiem šķirstu ienesa baznīcā.
Bēru viesus iALA un Ņujorkas draudzes Ziemeļu novada dāmu komiteja pacienāja ar glāzi vīna, kafiju un cepumiem.'28. martā Ādolfu Lejiņu apglabāja Fernklifa kapsētā.. Sēru dievkalpojumā dziedāja Ņujorkas DV vīra koris un Nū-
jās Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā Dr. A. Din-bergš, pēc tam ALA priekšnieka vietnieks J. Riekstiņš, PBLA priekšsēdis I Spilners, Baltijas pasaules apvienības un igauņu centrālkomitejas priekšsēdis I Flērs, Apvienoto baltiešu komitejas un lietuviešu nacionālās apvienības pārstāvis J. Geniss. No ALA priekšsēža atvadījās
ALA valdes sēde bija pārcel-no 2IS. uz 27, martu. To atklāja priekšnieka vietnieks J. Riekstiņš, aicinot ar klusuma brīdi atcerēties aizgājušo ALA priekšsēdi. Tikai nedēļu iepriekš draugu un piederigo vidū A. Lejiņš bija atskatījies uz 50 mūža gadiem. ALjA valdes locekli dzimšanas dienas dāvanai bija iegādājušies I. Kaņepa gleznu Jāņa baznīca Rīgā, ko kopā ar adresi pasniedza Lejiņa dzīvesbiedrei pēe apbedīša»
18. noveņiibŗa vaistssvetku ri-komitejas sēdē 24. martā Latviešu namā.. priekšsēža: G; Sukses vadībā pārrunāja aizvadīto valstssvēttou atceres. nori-un no atlikuma sadalīja ho«
brīdī vairākas dziesmas nodziedāja Čikāgas' Dadzis. Jaut-trību sagādāja Jauniešu iekārtotais cietums, ķupi dabūja iz-
Lūdzu jumus, jo
tautiešus, kas man nodevuši pasūtinā-ar ugunsgrēku ēkā, kurā dzīvoju, aizgāju-
ar
Herberts LapiņS» ' P. 0. M% 44, JSreski
0' ;•
DV apvienības un Čikāgas latviešu jaunatnes pulciņa masku ballei Latviešu namā bija izvēlēts nosaukums: Ceļojums uz Tobago. Dekorējumu bija veidojuši jaunieši. Masku godalgošanas komisijā piedalījās divi no DV apvienības, divi no jaunatnes pulciņa un viens publikas izraudzīts pārstāvis. 1. god. piešķīra Inesei Liepipi, 2. god. Ērikam Pētersonam un Dainai Jurkus, bet 3. god. An-
ŗus draugiem vajadzēja izpirkt. Smēlēja ■ lietuviešu- deju. orķes-
vai Wu novembri
mā. Kasieris J. Skrastiņš informēja, ka atceres vakarā Itona auditorijā pret ieejas programmām ieņemts ^01 dol. Lielākie izdevumi bijuši par zāli un sika-tuves iekārtojumu 1107 dol •čellistei lindai Aļļei izmaksāti 250 doio, vanadžu korim Zīle 150 dol, pianis-tiem 90 dol., skautiem un gaidām 150 dol. lespie^ dumdarbi izm^ājuši 1123 doL Rīcības komiteja ar pateicību atzīmēja puķu veikala Gar-denia ziedoto ziedu sakārtojumu atceres alkta skatuves dekorējumam. Sarīkojums devis 644,83 dol. atiikumu, kas kopā
(Turpinijams 9, Ip.)