OBI
di, kas mpat aizvadīta, sadalās
"batais, Rīgas, K)itaipācijas'i im
trimdas;"C%Sisifeās-"'"K^ ;lai-.'
pl^ši paaāsijama. Axl latvieši tur tiecās pēc augstākās izglītības, sac^nšoties ar dtu tautību studentiem. Valdošā šMra kija krievi, bet vācu studenti koirpoīrāciu tradieijāis. Arī 1 viešos uzziedēja pašapziņa. Jau 1913. gada 13. febnuāff! radās Latviešu studentu biedrība, ku-ŗa aktīvi darbojās jurists Jānis Rapa, teoilogs Jānis Birģelis, matemātiķis' E. Zempurs un citi.
Ar 1915.g. 11. deeemto ši biedrība saucās par Latviešu situdentti savienību, sākumā ap-viedoljot 16 studentus. Savie-nībals mērķis bija tuvākā nākot. m iegult korporācijas tiesībasļ par pamatu internajā dzīve ņemot Talavijas komānu .1917. g 21. novembrī nodibinājās korporācija Imanta, ar dibinātājiem A. Vanagu, K. Zvirbuli, P. Bušu m citiem. Daļa šo dibinātāju bija nākuši no korp. Let-tonia, paturot tā^ agrāikās krēslas : saiUcanfe balitisi«— zdts un devM Imanta nevaid mi-ns.
Mējiams 1913.g., ar tagad vēl dzīvajiem dibinātājiem Dr. -Jā-ni Krastiņu un Dr. Frici Til-mani, Klo^porā<jijaa nosaukums ņemts no ievērojiamās Latvijas upes Ventas. Tērfbata$ posms bija raksturīgs' Ventonia izveidošanā, nostabilizēš'anā un ar sava stāvokļa iekarošanu citu korploirāciju vidū,
RIgais posmā, kad nodibinājās, Latvijas universitāte ar lielu ^udentu pieplūdumu, augstskolā notika konkursi un izlase korporāciju saimē. Imanta 1918. gadā pārnāca už Rīgu, bet daud4 vēl atradās Latvijas atbrīvošanas cmās. Tikai 1920. gadā nlostabUizējā^ miers, kad zinībām izslāpušie karavīri varēja novilkt savu tērpu, šinī 'laikā Imantā iestājās R. Zvirbulis. Br. Pintedis, J. Egle A, Bormanis un A. Ozoliņš. Dzīvoklis sākumā Ibija Pinteļa mā-
Igaunijas neatkarības pasludināšanas 60 gadu atceres pieņemšanā, 24. februārī Igatiņu namā Ņujorka apmeklētājus sagaidīja igauņu tautumeitas. Viesus sveica Igaunijas ģenerālkonsuls Ernests Jāksons un Jaunais Igaunijas nacionālās komitejas priekšsēdis Juhans Simonsons. Bija ieradušies ari pārstāvji no lietuviešiem, poļiem, bulgāriem, Nacionālās Ķīnas (Taivanas) un citām zemēm. Latviešus, (reprezentēja Vašingtonas sūtniecības vadī-
1^ P-
sarlkojumiem - irfieslibāM
0ā,vēlāķ.:■.;slava:^ istaba'^^^ gā. 1921. gada Imantu pēirdēvē-ja par Jumēriju, maimja krasais: zils—balts 2ap. Apstākļu norisē Jumērija apvienojām air Ventoniju, paturot Ven-tonijas nioisaukumu un Jumēd-jas
nais dienu atzina 1917.g» 21.
paturot ajTī siavu pirmo devīzi — Kuir ^pēka dīglis?
vdkMs atradās Bruņinieku ielā, vēlāk Stabu ielā 5, bet saimei pieaugot—Valdemāra idā. 34 Ventoņi piedaāijušies Latvijas at'brlvotšianas' cīņās, no kuriem četri apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni un citām goda zīmēm. Ventonijas konvents devis daudzus krietnus vīrus visās Latvijas zinātnes nozarēs, sabiedriski kulturālā dzī#, K arī valstsi aizsardzībā, aT! ģen, Jāni Balodi, viņa juridisko pa^ domnieku fcapt. A. Ozoliņu u.c. Pēc Pad. savienības iebrukuma un Latvijas-okupācijas sākās' Ventonijas drūmākais posmis visjā tās vēsturē. Nlogali-nāja un deportējia daudzus ven-toņu's, arī ģen. J. Balodi. Upu-:|w'^,|ras1^i^ ■^2.^/..!Pa^aļiles. karš.
■: '^Iziklīdinātie;. tOTtoņii:':#ēc -sari-nāšanās atkal organizējāis Vā-cijā, Nioidibināljās Baltijas universitāte, feu'pu apmieldēja mūsu toreizējā jaunākā paaudze; šinī laikā radās arī ijiaunas korporācijas .Pēc izceļ<^šanas m citām zemēm, veiitoņi sāka atkal organizēties lielākos trimdas latviešu centos. Atjaunoja ventoņu globālo prezifliju.^
LATVIEŠU CENTRĀLĀS KOMITEJAS SĒDE
_ , — ~ —„ ^ x^^.w.*Mc»imti. 1, rindā no. kreisās: E.
Eversa, seniors H. Everss, A. Balcere, vicesesiiors A. Balcers, E. Turka, prāv. J» Turks, I. lesifera, I. Jesifers nm oMemanis E. Ozols (labajā stirī). Kreisajā pusē sekretāra substitūts
Foto: īln^ārs Didrichsons
summa ir ļoti ievērojama, skolai nepieciešamas arī pašu piemaksas, kā skolas uzturēšanai, tā stipendijām. Tur izlieto saziedotos līdz^^us,
^ Skola šinī gadā bez kārtējiem ziedojumiem, saņēmusi arī vairāku>5 novēlējumus: skolotāja Ludviga Vīka atstāto mantojumu 6105 vācu marku vērtībā, Jāņa Šiliņa Vācijā 3419 marku novēlējumu, skolotāja E. Šmugaja Austrālijā 70 gadu jubilejas sarīkojuma ziedojumu 513 marku apmērā un J. Šraita ASV novēlējumu 1120 markas. Regulāro skolas atbalstītāju skaits visā pasaulē
lok Vācijā pirmajā šī gada-sēdē 17. un 18. februārī Minste-rē apspriežu smagumpunkts atkal bija skola, kurā Ziemsvētku brīvlaikā skolēnu skaits samazinājies zem 90. Martā ' notiks skolas direktora maiņa, kad līdzšinējais direktors Ed.
spaidīgs un ko vēl tagad ASV
valstu polītikas apspriešanai.
iras koipas ar 87 locekļiem, pa vienai kopad Kanādā <7 loc), Anglijā (10) un Austrālijā (6): pārstāvji ir Argentīnā, Vācijā un Zviedrijā. Brīvajā pasaulē darlbojas pavisam 7 kopas un 3 pārstāvji ar 116 locekļiem. TOlmdas gados korporācijā uzņemti 58, no tiem iums'ASV —'49.:
audzes Amerikas igauniete, kas ir ASV valdības pārstāve Apvienotajās Nācijās, un sāmsa-lietis Suu, kas pēc uzvārda izklausās pēe ķīnieša; viņš ir lielākā Amerikas. tankkuģa kapteinis. Pastāvīgs baltiešu sarīkojumu apmeklētājs ir pēdējais ASV sūtniecības Baltijas valstīs vadītājs Pakārs, kas šoreiz bija ieradies ar savu dzīvesbiedri, abi astoņdes» mītajos gados. Privātās sarunās viņš atcerējās savus pirmos darbības gadus Rīgā no
i, kā arī pēdē-
tājs A. Dinbergs, ALA priekšsēdis J. Riekstiņš, ALA valdes loceklis T, Aldzers, H. Ozoliņa no Baltiešu sieviešu apvienības, E. Kerno no Baltiešu juristu apvienības, Dr. A. Bog-danovics no Ņujorkas latviešu organizāciju apvienības, kā arī latviešu preses pārstāvji. Igauņu viesu šogad, bija- mazāk nekā citus gadus. Kā vēlāk noskaidrojās, kaut kāda iemesla dēļ pa pastu nebija pienākuši ielSgumi, kaut tie vietējā pastā bija nodoti pirms divām nedēļām.
šogad Igaunijas neatkarības atceres dienā ASV valdība Va=
jos mirkļus pirms Pad. sav. iebrukuma 1940. gadā. Viņš izteicās atzinīgi par dzīvi Rīgā. Pieņemšanā bija ieradies arī Ņujorkas konsulārā korpusa
Silkalns atgriezīsies Austrālijā, bet viņa vietā stāsies A. Liep--kalns no ASV. Izvirzījies arī Jautājums par laikrakstu Latvija, kur arī sagaidāma vadības maiņa,' jo redaktors E. Grīns ar 1. maiju darbu laikrakstā atstāj. Ilgākas pārrunas aizņēma arī jaunās LCP vēlēšanas, kas paredzētas aprīlī.
Jaunais Minsteres ģimnāzijas direktors A. Liepkalns darbā stāsies 1. aprīlī. Ar šo datumu darbu skolā atstāj matemātikas skolotājs Maruts Sa-banskis, kas dodas atpakaļ uz Kanadu; Viņa vietā jau pieņemts Mārtiņš Zandbergs, kas savā laikā skolā matemātiku jau mācīja, ba pēc
jas, jo trīs meitenes izvēlējušās mācīties krievu valodu. Par šīs valodas skolotāju, 3 stundas nedēļā, uzaicināta Ba-
ranovska. LCK ieteica direktoram parūpēties, lai arī latviešu valodu ieskaitītu punktu sistēmā un skolēna to varētu izvēlēties par pārbaudījumu priekšmetu, tāpat kā krievu valodu. Ar to skolēnus pamur dinās lielāikai interesei par
latviešu valodu.
rezs.
« 0
0 q V
Nedēļu īeprieMš, il7. februārī, līdzīgu pieņemšanu bija rīkojuši lietuvieši. Ielūgumu ār°
nebija aicināta ar! latviešu prese, Lietuvas neatkarības dienas sarīkojumā 19. februārī galvenais runātājs bija televīzijas 5. raidāmceļa komentā-tors Mā'rtiņš. Abends, pret baltiešiem labvēlīgi noskaņots,
is. mazde-
virzas m 1as jaunā tiesiskā stāvokļa kārtošana. lck priekšsēdis Ao Cipulis, direktors Ed. Silkalns un lCP loceklis A. Dzelzkalns nesen apmeklējis sociāillietu ministriju Diseldorfā, kas ir viena no skolas uzturētājām, kur skaidroja skolas turpmāko stāvokli.^ Šī delegācija noskaidrojusi, ka ministrija skolu atbalstīs arī pie citāda „statu-sa", ja vien bils pietiekams
M. Lizdik? izteica bažas par papildskolām. Nav skolotāju, kas bērnus aicinātu kopā, mazu interesi parāda arī vecāki. Bērnu vasara^ nometni Vācijā nav iespējams noorganizēt, tāpēc ieteica vecākiem bērnus sūtīt ūz Zviedriju vai Angliju, kur darbojas vasaras nometnes. Ceļa un uzturēšanās izdevumus daļēji segs LCK.
LCK atzīst, ka Minsteres latviešu ģimnāzija ir visas lat-viešu sabiedrības skola. Ja sabiedrība atzīst, ka latviešu skola trimdā ir nepieciešama un vecāki bērnus uz Minsteri sūtīs, tad skola pastāvēs. Lai skolēnu skaits atikal pārsniegtu ), nākamajā mācību gadā va-a vismaz 30 jauni
laikrakstu Latvija. LCK priekšsēdis ziņoja, ka redaktors Ervīns Grīns ar 1. maiju no laikraksta aiziet, Uāpēc jāmeklē jauns redaktors. Pārrunās izskanēja bažas, vai tik īsā laikā
, ]o vecie zumaiisti sasnieguši pensijas gadus, bet jai-
apsveikumu, kas gandrīz neatšķīrās no līdzīgiem apsveiku miem citos gadījumos; Pieņemšanas lailcā privātās sarunās pārrunāja preisidenta Forda sfl tīto apsveikumu pirms divi ga diem, kas pēc sanāksmes
īgaum|as neatkarības dienas sarīkojumā 26. februārī Armēņu kultīiras centrā runāja senators Dols, pazīstams Baltijas valstu aizstāvis. Lielais klausītāju pulks atzinīgi uzņēma runātāja teikto, jo Dols mnāja tieši .to, ko baltieši un it sevis--ķi igauņi bija sagaidījuši.
voikļa iegūšanas lietā daži jautājumi vēl skaidrojami izglītības ministrijā Bonnā. Skolu uztur Vācijas izglītības ministrija un Ziemeļreinas - Vestfā-ies sociālo lietu ministrija Diseldorfā. Skolas uzturēšanai, galvenokārt skolotāju un darbveža atalgošanai, šinī mācību gadā piešķirts pāri par pus-
stiem maza tāterese.
Kultūras nozares vadītājs J. Ķiploks vispirms pastāstīja par vietējiem sarīkojumiem, tad par dziesmu svētkiem 1979. ga=.
dā Visbijā. Prof. Jāzepa Vīto^-la 30 gadu nāves dienas piemi° ņas koncerta Jkāirtošana iestrē-. Koncertā bija apsolijii
CTurplnljuiM S., Ipo
t
Latvies došanas bates iz] Latviešu! ©ada. sai LatviešfLiļ reiisi sa} jā latvi( latviešu dekadu. ciju ir l| akciju ti kā 40 0] un grup^
■Šī ga( ^puleē
kas pārsļ bas, pie< ji ar 87 sekā, b( miem, neiztrūks jautājui ja balsoji viešu naļ valdes rl ta 8. fel nolasīta nāru l: piOnsapuļ noraidīti valdes
(Tuii
mu radā iespējam tu līdz ži skaitļi tajā pirl' ja maini dalībnie par sīkā šu kred februārī domāta riem, jiem taiutiešie
Bmi Toi cijām iļ un savil sabiedrī
Latvi( 3āapmi( mas pi ra.i
smes kaona pJ Ēkai ji pas ar iēm sai c ērtiem, reizē jāi kūmiem gan sabļ jo «ju| api^katīji gabalu
. daudzas Ļ tu]
pārbuvēļ pu pieli vajaidzīl
. Satifcs] lielisks, dzams ļām, li< way vai| pat iad( pulUisJkif ļiem: cija ir virzienos autbibusil 10 mini pusdiena laikā dzīvojož apli( di4^ ir
