Sestdiena, 1978. 'gada 20. maijs, 20. numm
LATVIJA AMEMKl
m
Hamiltoiiā
Latviešu biedrības Hamilto» nā ipārrunu ciklā Latviešu ibied-rUbas Toronto inžemeru un teclī-Ēiiķu kopa, sadarbībā ar pārrunu vakaru rīkotāju inž. H. Vi fcu, bija noorganizējusi jaunās paaudzes inž. J. Valdmaņa un ķīmiķes Ilzes Valdmaines referātu par jaunāko analizēs metožu lietošanu ūd^s piesārņošanas pētniecībā. H. Vilks iepazīstināja ar referentiem, kas pazīstami latviešu sabiedriskajā dzīvē. J. Valdmanis beidzis McMaster universitāti ,1965. gadā, imastera grādu ieguvis 1970. g. Vaterlū universitātē. Strādā valdības saldūdens pētniecības institūtā Burlingtonā, Ont. Ilze Valēma-ne beigusi 1971. gadā Toronto universitātes ķīmijas fakultāti, kopš 1973. gada arī strādā saldūdens pētniecības institūtā. .
Inž. J. Valdmanis savās referātā^ 'kuru papildināja ar krāsu diapozitīviem, galvenokārt pieskārās ūdens analīzēm. Viņš veicis pētījumus daudzos Kanādas ezeros, pat Britu Ķolumbi-jā. Ķīmiķe Ilz^ Valēmane savukārt pakavējās pie pētījumiem un analīzēm par vidām, kas piesārņo Kanādas ūdeņus. Referente iepazīstināja ar dārgajiem laboratoriju eleiktroniska-jiem instrumentiem, tos parā-. dot krāsu diapozitīvos. Albus referātus noklausījās 40 interesentu, arī '15 apmeklētāji no Toronto, piedaloties arī diskusijās. . Referentiem pateicās TLB inž. un tecbniķu kopas priekšnieks Rūdolfs Strazds. Latviešu biedrība Hamiltonā pārrunu vakarus ra^o katru otro otrdienas vakaru. Kopš jāvāra tādi jau bijuši astoņi. Nākošais pārrunu vakars 16. maijā pl. 19 biedrības telpās. 5. septeimb^rī paredzēts vakars ar jauno dzejnieku piedaManoSo
DV Čikāgas ap'vienīKas Jaunajā valdē darbojas priekšnieks Arvīds Bārda, vietnieks, aprūpes un iekš. informācijas daļas vad. Aleksandrs Zaube, sekretārs Jānis Pogenbergs, saiimn. daļas vad. Emīls Ērdmams, sa-rīkojumu daļas vadītājs līdis Vīfcils, viņa vietniece un jaunatnes daļas vadītāja Sarma Priedulāja, foiedrzinis Paulis Dišlers, ārējās informāc. un sporta daļas vad. Ivars švān-felds, kasieris Ilgonis Priedulājs.. Revīzijas komisijā Eduards Ozoliņš, Elmārs Kiršteins un Bruno Ruskulis. Delegāti Čikāgas latv. organizāciju apvienībā A. Bārda rni 3. Poigen-bergs, pārstāvjil cLOA informācijas un pretko-mūnistiskajā komitejā J. Pogenbergs, pārstāvis Kr. Barona skolā I Uldis Vītols, Gaŗezeral padomē Aitvīds Elguts. Vanadžu (kopas priekš-iiiece Vera Dāboliņa, vietniece Sarma Priedulāja, setoretāre Aleksandra Rudsīte, kasiere Elfrīda lesalniece,, pailīdze Irēiia Erdmane,^ saimniecības daļas' vad. Austra Strautiņa, palīdze. Vija Bārda m mantzine Ella
(-49. .turpinājuma
jās, ne vien rediģēdams tautisko Druvu, kur tomēr bija ielikta vācu un žīdu marksistu vadoņa Bēbeia bilde, bet darbodamies arī noteikti subversīvajā Izglītība, Pat Stučkas komisārs Sīmanis Berģis teica, ka esot literāts! Gluži kā tagad gandrīz visur pasaulē pret komunismu, tā toreiz liberālā pilsonība bija iecietīga un labvēlīga pret marksismu vispār, īpaši smagi tas bija iesakņojies Krievijas skolās, tāpēc ar! vārgā krievu intelliģence negribē-Ja un nespēja aizkavēt komūnisļtu uzkundzēšanos pēc dažiem gadiem.
Rīgas latviešu namsaimnieki vēstures gaitā izrādījās par privileģētu šķiru, jo republikas laikā ieņēma daudz un maksāja zemus nodokļus, nevis kā ASV, kur gandrīz visu pilsētu budžetus sedz namsaimnieki! Viņu mājas gan bija apgTūtinātas lie» 1iem parādiem, bet tie bija cara ruļļos! Saeima pieņēma likumu, ka cara laiku parādu zelta rubli var nomaksāt ar 66 Latvijas kapeikām!! Tā šiem iiem
mus. Nams Kr. Barona ielā 5 piederēja Miera draudzes mācītājam Edgaram Bergam, nams Nr. 7 viņa brālim, tiesībniekam un politiķim Arvēdam. Blakus namā bija zv. advokāta HeinricJia Rūša, agrākā laikrakstā redaktora, kantoris, un tas piederēja maiznīcas īpašniekam vācietim R. šortma-nim. Dr. Armīns Rūsis, mans studiju biedrs, apprecēja šortmaņa meitu, tagad ir trimdā, kalpojis par kongresa bibliotekāru Vašingtonā. Vecais Rūsis, korpulents, ar zoda bārdiņu un kailu galvu, izskatījām pēc „buFŽuja", kā tos zīmē boļševiki savos plakātos, viņu aizveda. Viņu uzskatīja par ļoti gudru civillietās, bija Baznīcas virsvaldes loceklis. Retais zina, ka Rūsi savā laikā pēc februāra revolūcijas ievēlēja līdz ar K. Ulmani par Vidzemes vicegubernatoru.
kals un apgāds. Virs grāmatu rindām latvju rakst° nieku ģīmetnes — Poruks, Saulietis, Fricis BārdEp arī Andrejs Upītis... šanteMēra humoristiskais kalendārs karājās uz loga sleņģī iedzītas naglas, īpašnieks bija. tievs, slaids piebaldzēns^. bijušais iSo
Septītā numura namā aiz stikla izlikts Latvja jaunākais numurs, pie durvīm neliela izkārtne rā-da ceļu uz redakciju otrā stāvāk apakšā kantoris^ kur sēž grāmatvedis Augusts Zariņš ar kundzi un kasieris Cifersons.
Avīze jau diezgan liela un plaša iet tautās, bet ~ redakcijai tikai viena šaura istabiņa. Pie sienams galds un daži iedalījumi papīru labākai sakārtoša-nai, pie galda vidēja auguma, vidēja vecuma pa-slaids vīrietis ar stāvus sasukātiem matiem un acenēm' zeltītos ielogos» Tas — Hermans Asairs, Arī Asars kādreiz gribēja būt, ja ne rakstnieks, tad ^ vismaz kritiķis. Viņš agrāk bija recenzējis.Raiņa lugas un citas imdes, darbojies Jaunā teātra repertuāra komisijā, bet tagad, varbūt ņemot vērā donistarpības ar rakstnieku aprindām, viņš taču bija aizvirzījies ioti pa labi no kādreizējiem„deka« dentiem Skalbes un Akurātera! Asars kārtēji uz teātriem un operām negāja, bet to vietā izvēlējām kino, minot, ka filmās nodarbinot vislabākos ak-tieŗus par visaugstākiem honorāriem. Taisnība viņam bija. Tā kā Tedaķcijai izsniedza visu kino
vietot īsas atsauksmes), tad otrā vieta parasti pi©« nācās man, Jo Hermanim vienam bija garlaicīgi.
Manas Paulas aiziešanas dienā šo nodalu )tot, esmu nonācis pie savas dzīves intīmākā posma, kur Jāmtā^ta, kā kļuvām vīra
un
Kad 1923. gada rudenī iebraucu piem Rīgā, agrākajā Suvorova, bet tikko pārdēvē tajā Krisjāņa Barona ielā — netālu no Dr. K. Barona un viņa mātes brāļa Kristapa Valtera d^-vokļa, ķā arī kādreizējās Suvorova viesnīcas, kuJ: savā laikā mīlēja sēdēt bufetes istabā Jānis Pc^ ruks — sastapu uz trotuāra sava iesvētes. laika mār čības meiteni Martu Elksnīti. Viņa teica, ka dzīvojot turpat Stabu ielā kopā ar* savu draudi^eni Malsatu Paulu. Drīz Dzeņa ģimnāzijai būšot gadskārtējais vakars, lai nākot viņām līdz.. Kādā m iepriekšējām nodaļām esmu kprakštījii, kas m iznāca. ' ^ ■
Ar Paulu tikāmies divas reizes nedēļā — svētdienās un nedēļas vidū. Vasaras laikā gājām staigāt pa pilsētu — turpat pa Elizabetes ielu līds Strēlnieku dārzam vai pa kādreiz kundzisko vācu rajonu — Antonijas, Alberta, Jura un citām ielām, kam arī vēlāk sanāca latviski vārdi. Ne tālāk par Vāgnera pļavām pie Miera ielas! Paula bija li»-la staigātāja, turējos viņas spraigajai gaitai IMs, jo man likās, ka'viņa mani „ved" un pacilā, pat» sevī jutos zināmā mērā smagnējs pēc Vertera vtl Bairona jaunības melancholijas parauga.
Ziemu viņa apciemoja mani mājās, tāpat jSM reizes nedēļā. Tikšanās ieilga stundām, un ikm likās, ka veltīju savai ^privātajai dzīvef diezgaja daudz laika, bet Paula man vēlāk pārmeta, kāpē€ neesot to aicinājis biežāk. Sacīju, ka viņa varēja to ierosināt. — „Nekad nebūtu varējusi aicināt vīrieti u;s lielāku vai biežāku tuvību, vai pat pinni atklāt mīlestību!" viņa teica.
^Cerēšanās" ieilga pa daļai ari tāpēc, ka vēlējos piedzīvot pilnu 21 gadu, pirms stāties vīra kārtāo Pēc Latvijas likuma katram, kas precas agrāk, bija Jāuzrāda vecāku „zīme", gluži kā skolēnam. Protams, vecāki varēja sākt runāt — vai nav par agru, pirms studiju beigšanas? Jaunie taču tik nepraktiski! gai ziņā mums ar Paulu bija „cieta galva". Pūlēdamies saprast tagadējos laikus un mc^ des, nekādi nevaru izdomāt, kā Jaimie ļaudis var iztikt bez „cerēšanās". Tad tāpēc laikam ari tik briesmīgi daudz laulību šķiršanu! Steigā sagājul kopā, viens otra nepazīdami. Agrāk laulības neskatīja kā uz mūžu slēgtas, tāpēc arī ne dainai, ne kristīgo mācītāju sprediķi vecajās, biezajai grāmatās neko nemin par šķiršanās netikumu,
Sensenā latviešu tautas tradīcija,' saukta „mei«^. ās iešana", bija ar dziļu nozīmi. Tā nekādi neno-tika mīlināšanās dē|p bet lai mūža draugu ieptāltm.
Gul pie .manis,- tautu meite^ Eā pie sava bāleliņa: Tu pie manis gulēdamap unu neredzēsi.
Bavā starpā ciemojoties, puiši um meitas vē-t otra raksturu, tikumu, uzskatus, un intuitīvi nojauta nesaderību vai saderību, kurai varēja i®-kot „derība". Tagadējos laikos, ^binot tilkšanois tikai uz fizioloģiskas bāzes, Jaunieši nepa^M M-ko citu kā Juteklisko „necking". ^ '