barak?s, bei tom?r
?r AI SIlCfSMAIKU OKS?im BISSir iABATJt m m 24 ITDNDAI DIENA UN 7 DIENAS NJEDC?ft
riw kninaB pie lannMi nomd?ii tArfroim nu Mtum ddTok?n safide so kaiar-
w?m Mlk4?m\m W bpn tiailiaia tem>ti pres?t konferenc? Mm elM? kiiri W MKnkit ?ieUUtfa Bavirijas T I M I MtofOn bifln Ueiii J?nike. Vi?i pir?jo valdibaa pirttivjo pmi m ilUMat ni iornilifta laattjtmkm TISM bija veltitaa Um akta- U?im Mntljamm kii tagidUlf n v?l ngidis rdpea ibim leiniere- iHiltal wMm m fta BaviHji, bet ari pir?H amerU^n iM. M ?a]fti i ^ t i r a Jlniki^ N valdS-bii vlfipaaomnltka Nentviga un dilta pifvaldM pirstivja vald?bas vlr^?iidoinni^ Ebtrta al?ojumiam tm atl^ Ml?m uz ium&Uttu lautiju-mlm fMOm apmir?m ftko]oia liui. ItvifOjol fiftumvaliitt l?mumu BttttimvicUai drottbu labi m^p- rlBlI M i <*i^eUM karat^u ?oU piki?i tad?a vijadsiba lagidfit im ka?iip?am IMiktt skaitu kazarmu, ao kurini tikai da?a bija iukiaa, bet p i i ^ apdsSvoJa vicu vai inam]u blAi Pli iEam daias pazarma# pat Jitt piibOvitaa da^ vok?os. Taa rad?j i iltldiimtt tm Ht^ta uzdevumu vicu lastid?m, kam JMpiiai par Inemjtt big|u Uetim. Jovairftkio tudavumu ipgrOIlMi apitlkUs, ka plrUrt0)uml notMk, iestilotles ag-f i l un, dk paredzam^ ar! stingrai ilimil, laAa?I ar amtrikl?u augttl ko-miiini Ittkloja pimo jncojumu, m n. oUobrtm mp. S nad?la laiki Bivirill vli bUa Jlatbrlvo S ka-liimaa Mlnchenl, Ambargi un Virc-btML kopi ar gandrii SOOO ledtl- fiij&mi Sdcojol principam, ka maitt nomattniii&ai vaids Jiizbddz im katrai imenai Jisaiidfi lavs dtf* vokUi. btt br?vu priv?tu dtIvoMu k ttall skaiti nav, bija Ji?<^s l^ a tta vii lMm atbilitolu baraku bil-m ItrtttM ari naktli un ?v?tdie^ fiii. Ili plmals uzdtvumi ar UHiko loCOt Fvalkk iadodot pirii ne^ lu latki i m? tai iditnes Luitpolda kazarmlii dv<^ a m Inemju big?u, kas gan-M f tm lanimumiam sMdfiia Min-chani un tad turpat ari bija Jiiz-vtato. n datu nadl?u laiki klaji lauki radla Jauna* baraku ptts?ti?a. mnM?itiftM iitabim uo livu fMrtrtbai skait?t?ja Bara-k l i ir Mtnsvadi, krlmis, pavardi, ktolHzleiJa. Baraku iemItDiaki ap-miariiiiti, Jo dz?vok?i gan n ^ lieli, bt tmir lavrflpl un mijlgi. lakirto ari riJoiia ittu apgaismoanu un rQ- M I I par utitemi. Baraku kokmUi ttilvf ma^rai ikal saki^ u utglabi-iinal un va?ai mazg?lanal. k? art mllkaa ^^us, jo I?aji laiki nebija iK?pIJ?mii li?Uv?t lem Ikim pagra-bua, Vliari paredz?ta rajonu bag?
t?gi apst?d?t, radot sava vvida dirsu pils?tu un pal?dzot iem?tniekiem aizmirst, ka vi?i dz?vo baraku nometn?. Udzig? k?rt? Izdevies izvietot ari 170 DP no Vircburgaa un 980 no Ambergat. P?d?j? gad?jum? gan ra d?s sareiiljumi, un 116 cilv?ku izvietoanai vUlk vajadz?ja izbliv?t v?l 4 papildu ?kas. Tagad Bav?rijas vald?bai steidzami Jireiliz? nikolais Mekk>Ja r?kojuma un l?dz 1. dec J i atbrivo Leit^eimas lidlauka nometne ap 1400 un mtenvaldes J?gerka-zarmu nometne ar turpat 1700 ?rzemniekiem. Vismaz da?u l e i j ^ i -mleSu izvietos turpat tuvumi tagad tukaj?s bij. Kleinkecas nometnes 12 st?vu m?ra ?ime?u IMs, pieb?v?jot v?l vair?kas Jaunas un vec?s sak?rtojot Lietu apgr?tina tas, ka iepridd v?l J?leg?it attiec?g? zemes plat?ba, kas nepieder valstij. T? k? Mitenvalde ir tipisks t?risma apgabals, bez darba Iesp?j?m, tad mitenvaldieus nolemts izvietot Bav?rijas liel?k?s r?pniec?bas pils?tas Nimbergas tuvum? bij. Valkas nometn?. T? patlaban ir ?oti slikt? st?vokli, un, str?d?jot 24 stundas dien?, to patlaban p?rb?v? Un papla-lina. Patlaban Valk? dz?vo vien?gi ?echi. Izdarot is p?rvietoanas, paskaidroja , valsts sekret?ra i|fiiiflc% v?cu iest?des cenas atsevll?^b tau* tlbas atkal novietot, vai no Jauna a i -vest vienkopus, bet dak?rt tM dMi gan gr?ti. Piem?ram, MlticMldl patlaban dz?vo turpat 20 daflMhl tt tibu b?gli, ieskaitot ?erkesus, fran?us, persieus, somus, turkus. (Turpin?jumi 4. Ipp.) REGENSBVIUIAS DP lUMNlCA N O M F A i l ^ A B
Vai k?ds e nevar l?dz?t Tu, kaa e ien?c, atatlj Uvas ce-fftaa iMi?!^' - loii bitviiiu valod? fifaitoi v?rdtti l i ^ u Ven-torfas ^msitnometsA uz Bentgena kabineta durv?m, blakus ofici?lajam uzrakstam, ndedom?damies, ka tie skars ari mani. Bija 1948. gada j?-
l i l gada atkal st?jimiii t i i paas l igsi jas pntis? M?dlcinidEll par- nijs, un es s?ku savu pirmo m??in?jumu atst?t kari sagrauto V?ciju, lai aizj?r? rastu dro?ku pamatu dzivel Kad nu p?c p?ris ned??u Ugas rind? it?v?anas i^ e daUdaJIm p?r-baudta, beidrot bij?m tikufi ari pie B e n i t a uz??mumiem, vA pag?ja p?ris ned??as, kad visai m?su sch?-mal ap 600 cilv?kiem pazi?oja, ka no izce?oanas pagaid?m nekas neizn?k. Gadu v?l?k atkal ierad?mies tur- 5ii, lai start?tu cit? virzieni, oreiz tvisk? bridin?juma UZ Btg kat^ neta durv?m vairs nebija un, t i k? p?rbauu process btj^ Jau lab?k organiz?ts ?tri un gludi izk?uv?m cauri vis?m instenc?m, gar? jau skat?dami jaunai zemei kraitui, ^ t , ak vai! ^ M?su ?imenes Jaun?kais izce?ot?js, kaa tik krietni bija tur?jies v l i i i p?rbaud?s, nslima, un t l l ik par Neapoli netiklm. Nepierasti k l i mata un ultura d?? mazais slimnltfia Ug?' negrib?ja atspirgt, un kad no v?roanai dotab laiks bija beidzies komisija ItdOFtril s?t?t m?s atpaka? uz Vidju. SUmni^ gan eit izvaio-?oj?s, taCu imagi kaite tam atst?jusi paliekoas aidkas.
Md Nieikiinii izcniiigi ulMriiili IRO galvena mftne Zenlvi izdeva. It Hkojumu, ka lzcelotfi]iem efe
totnsitcentra atstfiianas lielS bailh bSJ&r ga i i t tv?m cauri, bet at- vairs nav pieejama. TfidU n^u u t ^ S??rslL Zeme. kas; J_fi?o u lai Ucelotl ar rokas b. S k a r a r i r u a nebija noraid?jusi. B? iesai?ot?m manttovarthi J. S d tTv^re nev?l?j?s, un mums ka pa galdttanaa laiku translt. Sj?mUSs atpaka?'uz pamat- ^ ^ ^ ^ ^ ^ an brauciena laik? u, nometni r r^ * _ .
^ . M 4f 1 turpm?kam r?kojumam p?r Pirms m?nea m?s atkal aicin?ja ^^ g^^ ^^ ^ Austr?liju ?ime! Amerikas komisijas priek?, kas j^ g^ ^ mazb?rniem l?dz 1 g. v., j(f mums ieteica atst?t b?rnu V?cij? un izce?dt tikai pieauguajiem. T6, protams, nevaram atlautlia, k?dU? atkal J?auj k?jas un j?atsHIJ transitnom?t-ne. Atvadoties IRO soci?l?s da?as lielais karstums Sarkan? j?r? pat laban apdraud mazb?rnu vesel?bu. DP amatniekiem, kas brauc ui Austr?liju, at?auts ?emt l?dz vien?gi vad?t?js nor?d?ja, ka m?s ieskait?ti j darba rikus, kas nepiecieami attie-gr?ti izvietojamo grup?, un izce?oa- ? ??g? amata |4^Aoplanal Nav at?auti nas ic*ja^ j?mekl?jot mums pa-' " * iiem. !B0 varot tikai segt ce?a izdevumus. vest l?dzi mali?as un ar ma?nu sp? ku dzenamas Ierices. P?d?jo l?dz?emanai Jau laikus J?iesniedz ICh . ^ ^ a . I i 8 o o e " n.iuc J^^w izvietoanas da?^ 'SSi nn raksturojot lldz?emamfis maSnas un pras?juas 8e J?i??inijas ar Ilg?ku gaU
spe?a. nemM n j n u ^ jo lagumus s?t?s Siur So hem zaud?jumiem, i T i k i esam ?i-|gaiveno m?tni en?v? apatiprinfia. mene ar 4 loid#imi no kuriem tris str?d?joi^ Mirnv tai tomir atrad?sies k?ds^kitum?su darbi rokas b?s i ^ ^ g a i . Vari>Qt rastof k?ds tautiitii k i l ^ var?tu man izpal?- m%, l i n i ^ t o t laipu afant, pir kuru Udz wn nav izdevies pilkl?i P?teris Speklara,
a?aadori b. Zeven, ?age?, Britlsh 2kme, Ge?maiV
?ktob(^ belgia B?i^nsburgas DP sUmnl^, kur Irst?jas chroniskl sli- 4nie b?g?i, un kas Udz Um bija IRO p?rzi?? un aprOM, nodota kato?u or^ * ganlz?djai Caritas. Svin?gaj? akt? piedal?j?s IHO amerik??u Joslai direktors a . Balansa amer&i?u ko-misirs Bav?rij? prot Suiten, b?g?u ministrs Dr. J?nlke un Caritas organiz?cijas R?gensburgas direktors m?c M. Pr?ms. Nodoanas akta norisi ar ska?ru?iem lArraidlJa ari vis?s slimnieku telp?s.
1 Nav j?ba?jas par dro?bas parbatideni
Latvijas s?tniec?ba VaSingt?ii mums pies?t?jusi sekojou pamtd-rojumu Izce?oianaa l i t t i i . 8i gidi lept?mbri A$V perlimisiti pie?lmi likumu piT valati MMje dro?bu, Ar likumu bija demlta ?^ karot komunismu, kai krlttikl bridi var apgr?tin?t vai apdraud?t valsts aimmzibu, k l ari nedroHnitiea pret tetiUtIrii varai pi^UJiem nu la-bla puiei. Pieaidimti Tr?meni )41a pret So likumu un uzlika tam savu veto. INjm?r senits un vietnieku nams |o par jaunu pie??ma, un l i kums st?jies sp?k?. Sasteigt? likuma pielietoana praks? .izr?d?j?s visai sare^ita. Likuma l i t tllm^^c^ntrol^km?niitu organi-IzldJu dart)&u.^ y,^ bet^ ^^ ^^ ^^ ^^ i l r i l ld i l^ Imi?rictfas Wumus, noliedzot Iebraukanu Irzemnidciem, kas saist?ti ar totalit?riem re?miem un to ideolo?ij?m. Ap p?d?j? noteikuma tuUcojumu tad ari rad?s p?rpratumi un gr?t?bas. Katram iece?o-ajam, kaut ari t?ristam, bija j?p?rliecina imigr?cijas iest?des, ka tam nav sakaru ar totalit?r?m diktat?-^rim. Ja tas nebija iesp?jams, iebrauc?jus apcietin?ja tuv?kai p?rbaudei. T? tika apcietin?ti {M?t redzami m?kslinieki, k? Toslcanini un citi
KI Jio tetvteltt^^^ te redzam^ j l i i i l i ^ ^ i ^ ^ ari m?su k a r a > # i ? i | i M pavl-ikaidrt i f t t i i i ^ ^ viiEBi iece?ollJlit^^ m.$l4, ^ i: m latiei.'^;.^- . :4iv':'-- ^---^^'^
viUiA i a t t t i l i l ^ biJ. aizsargiem, par kuriem DP komisijai V i d j i , liekas, nav bijis pareizas Inform?cijas. So tr?kumu s?tniec?ba nov?rsusi, iesniedzot ejienes ?rlietn ministrijai |)liius paskaidrojumus un materillui i^r liziirgu orga?til idjas izcelanos, b?t?bu Uh^ noz?mi; Kam?r piekritigli iestldii 4 i ' * Ita oun ^ pil?ei?a 4lai^ paies laiks. August? Boston? iebraukui 9S latvieu emigranti no Zviedrijas bez v?z?m. Parasti bez v?z?m iebraukuos nos?ta atpaka? uz valstij no kuras tie iebraukui. S?tniec?ba l?gusi min?tiem 93 iece?ot?jiem patv?ruma ties?bas, bet Jaut?juma izlemana pras?s ilg?ku laiku. Administr?cija ac?mredzot baidj?is, ka ielaiot ?das grupas t? radis precedentu, uz ko var?tu atsaukties v?l?kie neleg?lie iebrauc?ji
nai uz Austr?liju. Imigranti Austri-lij? iedr?kst ievest vair?k naudai par 5 mlrd?im uz personas. VUi at?aut?s summas atvesto naudu Aus-tr?lijas m u i t h i ^ ap?llis. Lai nov?rstu s?rgu levazllanu Austr?lij?, imigranuem aizliegts ?emt l?dzi krasti p?rtikai vielli Pirms ku?a atitianai pirtika vai nu J?ap?d, vai J?iznicina. Vt kuh ?dina loti labi ari AuitrlliJI Ir ^ tik?s dietgan, t l k i nav vajadilbu pinhs brauciena vai brauciena laiki Ieg?d?ties p?rtiku. Lielaji baUH iesai?otii p?rtikas vielas muitas le* r?d?i konfisc?s. L Va Miris jaunatnes
audzin?t?js firelea VQP ?auu m?tn? 25. okt mirla akolotUs Bernhards Liepi? (L li imu kas Latvij? 46 ga-dua liavadHii' Jaunatnes audzin?a-naa dairbl Jaunibi L. strid?jis par skolotiju SalispiU, v?l?k sav? dzimtaj? Vlika?u pagast?, tad Koknes? un beidzot atkal Viska?osi txAam L .noorganiz?ja priekz?m?gu i^olsi muzeju un ilgus gadus vad?ja turie nea kori, b?dama ari Koknesei dtiu-diea Ir?tinieka ttikua^^l^^ k?miem L. c?t?gi piedalOiei ari la-bledriikiji dtiv?, darbodamies di-i l d i i ?Mmean apgibila UiAiibii un organizicijis. Sevi?i Uel\i interesi L. velt?ja Kokneses novada v?sturei un t?s p?Uanai, atitljet daudz apcer?jumu par o t?mu. Art trimdlB. Uepi?i atrildija Rltrii-burgas nometnei ikol?, laildami ari refer?tus, viibie??k v?iturei Jaut?* Jumos. V?l ned??u pirms n?ves vi? sniedza interesantu prieklas?jumu r- G??a par latvieu kult?ru. Nelai?is apglab?ti Farelei kaps?ta^ kur jau guld?ti 14 veco ?auiu m?tnes aii gij?jl A. KURS VAIN?GS?
AOATU KIU8TI ROM?NS f (21 turpinijumi) nPar pareizu ^ UisnI tagad?** vi?i dom?gi atk?rtoja sievai virdui. Un tad griez?gi jautija: CeciliJa, vai tu aiz??mies naudu no vec?s franc?zietes?" Jfe kldai? Ei nezinu, ko tu liti dom?."* MTU zini ?oti labi, ko ei dom?ju. E i dom?ju to ?levietl, k u tiki noslepkavota Udmain? taj? lidma?n?, ar ko tu itfrieiiei. Vai tu aiz??miei no vi?ai naudu?** ijm. K i l gan tev atkal par pOc?u iedomul'* CedUJa, neeii nelga. J i vi?a tev ilzdevuil naudu, tad tu daritu pareizi Ja ataltoi. Apdom?, k i ar to t? Ueta nav Miui ie i , Zv?rin?to uzikata ir ?ds: nezin?ms slepkava paiMd?Jla notiegumu i r ieprteki?ju nodomu. Abu valstu
Keiji ^rudlaini i tr idl , un n ir t?cal laika Jaut?jums, patt?iltm aUdiilei. Katr? zi?? miru? atsajusi piez?me par sav?m veikali liet?m. J i stirp ^ un vi?u pa-Itiv?i k?das attieksmes, tad mums nevajadz?tu gaid?t, kam?r tai liik gaism?. VIspIrma mums J?l?dz padoma no Wtau** f?lis U B VUbri^ams bija advok?ti, kas kop paaudz?m pirstlvlja Horberiju dzimtas un vi?u ipaumu intereses. ;,Vit gan ei Jau iepriek?ji izmekl?an? nesac?ju* ka pmr io sievieti neko nezinu?** Tai neko nepier?da.** ladja CeclUJai vin lauri, vari b?t droa, ka polldja drizum? visu atkl?s.** Aizkaitin?ta l?dija Hori)eriJa ats?d?s sav? gult?. Varb?t tev ?iet, ka esmu vi?u nogalin?jusi, ka es pie-dtos, lai u)^?stu vi?ai saind?tu dzelksni? Ak, is mu???g?s pasakasl** jraa patiesi izklaus?s traki,** atzin?s Stefens. Ta?u es grib?tu, lai tu aUkarstu savu sUvokli.** K?du sUvokli? Nav nek?da st?vok?a, saproti? Zin?ms, tu man atkal netici neviena v?rda pie t? Jau pamaz?m eimu pieradusi Un visp?r - k?d?? ?s p?k??s r?pes? Vai tu varb?t esi nobai^ jies par to. kas ar mani notiks? Tu nicini mani Tu n?sti mani Tu b?tu sv?tlaim?gi priec?gs, ja ei Jau ritu b?tu vi?? pasaul?. K?d?? lieku?ot?*' Vii tu drusku nep?rsp?l?? Katr? zi??. lai cik vecmod?ga ei b?tu, man r?p manas ?imenes v?rds, par kuru tu. J?dom?, ironiski smelies." Un, p?k?i pagriedes, vi? at-itlja istabu. Vi?a denv^ s^ sita PIM^ ka vese?iom un domas dzen?ja cita citu. Nicin?t? N?st? J?, tas pitleil 01
ir. Ta?u vai es priec?tos, ja vi?a ritu nomirtu? Mans Dievs, J?l Es justos k? cilv?ki, kam atv?rusies cietuma v?ril Cik a?g?rna, cik' neiauka ir dz?ve! Kad es vi?u ieraudz?ju pirmo reiz. cik ?oti vi?a atg?din?ja piel?dzamu b?rnu* Tik blonda, tik trausla, tik piem?l?gai.. Mu???gais nerrsi E i biju nepr?t?gs, es saplos?ju sevi ilg?s p?c vi?as. Vi?i ?ita k? pats visa lab? un maig? iemiesojuma; ta?u visu laiku vi?a paties?b? bija t?da, k?da t? Ir iagad izlutin?ta, ka??ga, tuka, iegribu pilna. Vi?as piemll?gumu es vairs nevaru pat uzl?kot** Vi? iesvilp?s, un t?li? piesteidz?s neliels med?bu suns, un uri?koja vi?u uztic?g?m, sentiment?l?m ac?m. nVec?, lab? Betilja.'* sac?ja Stefens. nogl?st?dams su?a gar?s, spalvain?s ausis. ..T?ds suns k? tu, Betsija, Ir vair?k v?rts, nek? dala cilv?ks, ko sav? m?? esmu sastapis. Un. uzb?zis pakausi vecu cepuri, vi? sava ?etrk?jain? drauga sabiedr?b? atst?ja namu. Bezm?r?a apgaita sav? saimniec?b? pamaz?m nomierin?ja vi?a satrauktos nervus. Vi? nogl?st?ja m???k? zirga kaklu, p?rmija daus v?rdus ar sta??a puisi, br?di parun?j?s ar rentnieka sievu. Ar Betsiju pie k?jas vi? dev?s t?l?k? pastaig? pa auru lauku ce?u, un sastapa Ven?ciju Kerri br?na zirga mugur?. Zirg? Ven?cija izskat?j?s vislab?k. Lords Iforberijs uzl?koja vi?u ar apbr?nu, maigumu un k?du d?vainu p?rdz?vojumu, kas vi?am deva It k? m?j?guma saj?tu. Labrit. Ven?cija. Kur tu biji? Lauk? pauguros?** ,.J?. K? tev pat?k mana br?n? ??ve?'* .JJieUskl. Vai tu redz?ji manu divgad?go kume?u, ko nopirku no Catisleja?" Daas min?tes vi?i sarun?j?s par zirgiem. Tad vi? p?k?i sac?ja: ..Cecilija ir eit" Selt, Horberij??** Ven?cijai neizdev?s apsl?pt savu p?rsteigumu. J?. Vi?a ierad?s pag?ju? nakti.** Vi?i apklusa. Ven?cija, dom?s iegrimusi, rota??j?s ar zirga pavad?m, un Stefens Horberijs ac?m sekoja k?da dzeltena tauri?a l?klo?u lidojumam. .,Tu ta?u biji iepriek?j? nopratin?an?, Ven?cija," vi? ies?ka, d?vaini nom?kts. .4C?... k? t? norit?ja?" Vi?a k?du bridi apdom?j?s. ,J)iezgan neinteresanti Neviens nepasac?ja nek? kaut Cik svariga." nVal ari polldja ne??va neko nojaust?" ,JN?." Tev tas gan bija v i ^ l nepat?kami, vai n??" ^Protams, tas nebija nek?ds baud?jums. Stefea Ta?u Priek8?<tttlj8 uzved?s Itin piekl?j?gi." Stefens Horberijs nopl?ca k?du k?rklu lapi?u.
nVBi tev ir k?das aizdomas par to, kas liti var?ja b?t ?aundarii?** -nN?,** atteici Ven?cija Kerre un k?du bridi klui?ji, mekll-dama v?rdus, ar kuriem vislab?k un smalkj?t?g?k pasac?t to^ ko v?l?jis. Un beidzot, drusku lesmiedaROU, vina sadir. nOedUJa un es - m?s t?s nebij?m. To es zinu. /^I?a b?tu nodevusi mani, un es b?tu nodevusi vi?u.** Ari Stefens iesm?j?s. Tad viss k?rt?b?," vi? sac?ja priec?gi. Tam vajadz?ja izklaus?ties p?c joka, ta?u vi?a paman?ja zin?mu atvieglojumu Stefana baUl T?tad vi? dom?ja, k a . . . ttM?s ta?u paz?stam viens otru Jau diezgan Ugl Venedji,'' vi? no Jiuni its?ka. Ak, j?t Vai tu v?l atceries t?s briesm?g?s dejas stundu b?rn?b?, ar kur?m m?s tik dikti nomoc?ja?** Protams. Saki Ven?cija vai Cec?lija bija paz?stama ar ioZizeli?" nNevaru par to tev nek? pasac?t E i ta?u bijju Francijai dienvidos un Le Pin? tenkai neesmu v?l uzzin?jusi** nBet k? tu ?sU dom??*' ,Atkl?ti sakot tas mani nep?rsteigtu." Un kad Stefani pam?ja, vi?a draudz?gi piebilda: ,.Val tev t?d?? J?lauza galva? J?s ta?u dz?vojat divas diezgan no?irtas dz?ves, t? ta?u Ir vi?as dar?ana, ne tava.** nTik Ilgi, kam?r vi?a ir mana sieva, tas attiecas ari uz mani** Val tu. Ja tev b?tu iesp?ja vai tu ?irtos no vi?as?" Ja man b?tu pamatots iemesls katril zi??,** vi?? ipl* t?gi sac?ja. To, protams, zina ari vi?a,** dom?gi piebilda Venedja Kerre. J?.** Vi?i klus?ja. Cecilijal nav vair?k mor?les k? ka?im* Ta?u vi?a sa?emas, lai nedotu Stefenam nek?du iemeslu," dom?ja Ven?cija. Tad vi?a ska?i izmeta: T?tad tur nekas nav dar?ms." Vi? noraid?dams pam?ja galvu un p?k?i satv?ra vi?as zirga pavadas: Ven?cija, ja es b?tu brivs vai tu k??tu mana sieva?" Vi?as skats kav?j?s pie zirga kakla, ta?u vi?as balss neatkl?ja nek? no vi?as j?t?m, kad vi?a atbild?ja: ,.GJul izsl?gts tas vis nav." Stefens? Stefenu vi?a vienm?r bija m?l?jusi, vienm?r kop
sen jau pag?juaj?m dejas stund?m un draiskoan?s me? un lauk?. Un Stefenam vi?a patika, ta?u ne tik daudz, lai pietiktu sp?ka piesaist?t sev o mazo atjaut?go aktrisi, o smalkq. apr??in?t?ju. M?s kop? var?tu veidot br?numjauku dz?vi Ven?cija
CTurpinsjums sekos)
. Mf^na kas ierim? btvju tautas *-?7brivl iedzledfi- a me ir muu, . f pasaulei
?^^m pac?lis Balodii ar llem drosm?ga-^ c?n?t?jiem, daudzreiz Mnd?s t?rptiem. un asi?u jjirteptiem un to-^ neuzvarama-vfriem. Uka STutv J^u atspl-g brivibas au-y. SI ?varofilbl oidja ari vlttl pisaulei lapra l^?i ki 1& 6|)vembril litvjuH*^ nav ttok?ra nejau^ gba vai lll?zijat bet gan t?s karst? ko Ogu re?ls pie- i^ (8}umi.{ jinis i BalodUl piedbdmii 20. Ub-n i l r i l M l g . Tri- kstl kur ?g?it ari f ^ n n o l ^ ^ a l ? i fiv^dci vi?i iestiU?i ariniji u^ 1902. g. beidza Vi??ai kara ikolu, (Mallj?i krievu-jsp??u un pirmaj? pasaules k i ^ Atgriezies v?cu gOsta, vi? t?da? iest?jak Jl^ tvijas annijfi. laipiedaH-tos brivlb^s c???s. PIc Liepi?jas ap-v s^uma (16. i 1910.) vi? boraidl- )s pied?v?jumu le-it?ties v?cu direk torij?, bet pazi?oja^ k? paliek uztic?gs | vi? Tautas padomes Izraudz?tai K. Ulma-! tv: &a vakllbai. Bermontieu uzbruku-? b?rs ma laik? ?alo?i Iec?la par nacIonfi-fBal
i5 li ta par komunistu briesmu darbiem a Amerik??u apg?c|s Appleton-Cen-tury-Groftsi pie??mis izdoanai ang?u, valod? Alberta Kaknes gr?matu Tot?lais terrors. Taj? att?lotas komunistu noziedz?ba Baltijas valstis. Gr?mata Izn?ks ?ficp? gada s?ku^ mi Manuskripta pie?emanas ge-fijum? apg?ds r?kojis, pie?emanu BalUjas tautu sabiedriskajiem darbiniekiem. Pie?eman? run?ja Latvijas s?tniec?bas ataejs K Sillers, Uetuvas generllkonsuls J. Budrls un Iglunijas ?ener?lkonsuls J. Kaivs.
B??? LAIVA VEIKUSI OKE?NUS ta ?o Losttjdelosas, viegl? buru lai- J t o d , ^ , avi latviei-SSl Vi?i veikui ap Umm. ttlS ^ " Zviedrijas pavad?jui Bfaeh,,.^ Vi?u nol?ks gmblS Sf^Aust??Uju, taJu ISmmu n?- tRiJtMf ^''"^us aiztu-iest?des, lai no- SuZm'J?!*'"' uzskatami.par po- S!?..?f8Wet?, kuriem varSu *W uztur?anas atTau?u As? . -M?RENAS" PRAS?BAS
hT tai
tojum md M