Lafvleia Vistnesit 1946. g. 19. Jan/lrf IBII
kartupe?u pieg?di Madonas ra diofons 7jno:lielsaimnicki daudi pa gastos, it [sevi?i Jelgavas apri??i, iz vair?s no kartupe?u picg?dca. Slapj? vasara* ievLTOJami ietekm?jusi rau, tom?r cent?g?kie aprii^?i. piem?ram, Mabpi l s . kaut ar? tas ir loti zems, pieg?di veic apmierinoi. Vien? no pa.^?m pcd?j?m viet?m atrodas R? zeknes apri??is. Jelgavas apr. pl?nu izpildijis par 58 proc, Tukuma-Talsu 59-T-70 proc., Valkas un Daugavpils apr. pl?nu izpild?jui 100-procent?gi. Uz '20. hov. viss pl?ns izpild?ts par 90 proc.
Padomju Latvijas komis?ru padome un komunistu partijas centr?l? pa dome public? l?mumu par lopkop?bas 8agl?b;4anu. Konstat?ts, ka daos ap ri??os st?voklis loti kritisks. Nop?auts esot 68 (proc. dabisko p?avu un sk?b bar?bas pl?ns izpild?ts tikai par 36 proc. No 39 padomju saimniec?b?m 10 s?kuas Ippu ?ku remontus. Zem kop?bas komisari?ts neesot izpild?jis nor?d?jumu par govju skaitu samazi n?anu mazo zemju ?pa.^nieku saiin- niecib?s un' lieko lopu nodoanu pa domju sa mniec?b?m.
80 izpildkomitej?m padomju Lat vij? priek.Hscdcs ir sievietes.
6000 gar?dznieku labpr?t?gi piedal? juies Szelzcela t?kla laboan? sv?t dien?s.! R?gas ost? var "reiz? izkraut ja,u 2 og?u ku?us. Lielupes un Dau gavas ?densce?os atrasti nogremd?ti 24 velkoni|Un pre?u ku??i un 215 liel laivu. 90 no t.'3.m izceltas.
Zasiilauka Manufakt?r? no 750 stel l?m darbojas 270.
Jelgavas cukurfabrika 30. novembr? devusi pi?rmo ?gada raas cukuru. Liep?ja s?kusi darbu dienu v?l?k, Krustpils uzs?k'10. decembr?.
Liep?j? atjaunota cllas fabrika. De^ ccmbri tai bjja j?rao saules puku el'a.
L?dz 1945. g. 1. septembrim no V? cijas Latvij?,^pcc Madonas radiofona zin?m, . atgriezuies 24.864 cilv?ki. B?rni pa liel?kai da?ai atgriezusies bez vec?kiem. No V?cijas atgriezies ar? k?dreiz?jais augst?k?s padomes depu t?ts Kd. Mikelsons, kam v?ciei esot likuf^i str?d?t fiziskir^ darbu zcnv kla jas debess. y,Latvju V?rds** Stokholm?
Atcer?simies ari nezin?mos**! 1915., g. febru?ri un mart?, kad v?l
nebija Latvieu str?lnieku pulku, 25. rezerves bataljona rota Poltav?, ize jot uz m?c?b?m un atgrieoties, sava virsnieka vad?b? par lielu br?numu miegainiem krieviem - dzied?ja lat vieu ta?itas dziesmas. V?l?k Ho vie n?bu samala Galicijas kauju laukos. Daudz t?du c?n?t?ju ir bijis ari otr? pasaules kar?, kaut ar? vifii nav bijU5>i mums visiem paz?stamu un ar Bl?vu vainn<^otu latvieSu kafavicn?bu locekli. Atcer?damies mums zin? mos tcvzcmcs d?lus, neaizmirs?sim
' ar? os musu .,nezin?mos" kareivjus, kas iupat visu ziedojumi savai t?v zemei, kaut avi tiem biei bija j?pa liek un ari sava dz?v?ba J?zaud? sve os 'ka i'n pulkos. Grib?tos l?gt m?su- veco str?lnieku t?vu ?ani Goldmani, pulc?jot ap sevi latvieu str?lnieku vctcrartus, aicin?t uz kop? tur?anos Itin visus latvieus, kas ar ieroci rok? ^ vienalga I kur un> k? t?pat st? v?jui, un, varb?t, vel st?v?s par savas t?vzcmc?j ide?liem. Indri?is Kalni?, Latvian Camp, Finanzaint'*, Neunburg V. W., Gberpfalz (I3a).
Gandr?z visas Eiropas zemes ir smagi cietuas kar?. Daudz tan?s da ?du post?jumu un drupu. Kaut gan liela dala kontinenta n?ciju patlaban v?l atrodas t?d? st?vokl?, ko nevar saukt ne par mieru, ne par karu, to m?r jaut?jumi par jaunuzb?ves iesp?- jam?b?m pace?as itin visur un ar katru dienu klust as?ki. K? pasaule tos atrisin?s vai vismaz dom? atrisin?t, tas ar? mums var dot v?rt?gus iero sin?jumus, jo m?s visi ceram, ka reiz var?sim no jauna celt pai savu br?vo, lai ar? post? nok?uvuo zemi,
Vien? pa? F r a n c i j ? tagad ir ap 1,5 miljoni sagrautu un 5 miljoni vair?k vai maz?k boj?tu ?ku. Tur nozuduas no zemes virsas veselas pils?tas vai pils?tu da?as. Jaunuz b?ves darbs e ir liels nacion?ls uz devums, k? veikanai b?s vajadz?gi daudzi gadi un plaa organiz?cija. To apzinoties, fran?u vald?ba ladijusi ?pau Jaunuzb?ves ministriju, kas jau st?jusies pie priekdarbu veikanas uzdevumam, kam plaum? un dzi?um? nav piem?ra fran?u v?stur?.
Par jaun?s fran?u ministrijas nodo miem t?s ofici?ls p?rst?vis Pols Dau- trijs atkl?t?bai devis pietiekami plau ieskatu. .
Jaun?s dz?vojam?s ?kas, viA saka, m?s negribam celt glui t?das, k?das t?s bijuas agr?k. Vispirms ar dz? vok?iem apg?d?s fran?us, kam dz? vok?u nav nemaz. M?s izvilksim no al?m, pagrabiem un ???iem tos, ku rus tur sadzinui gaisa uzrukumi. P?c tam ar labiem un pat lab?kiem k? tagad dz?vok?iem apg?d?s p?r?jos fran?us. Vald?ba v?las, lai visiem b?tu vesel?gi, ?rti un saulaini dzTvbkli, lai pils?tas slikto dz?ves apst?k?u d?l vairs neb?tu tautas dz?v? sp?ka Iz n?cin?anas vietas. A r i fabrikas m?s vairs neatjaunosim agr?kaj? cie?s apb?ves veid?. T?s ce?u izklied?ti. Ielas b?s ar za?umu laukumiem un karulli/?ciju.
Dautrijs os uzdevumus dom? at risin?t pcc jaun?k?m zin?tnisk?m at zin?m dz?vok?u un pils?tu veidoan?. Pie Jaunuzb?ves ministrijas nodibi n?ta celtniec?bas padome, kui^? aici n?ti paz?stami celtniec?bas jauno ideju paud?ji Pc?r?, Lekorbizj? un Lurkats.
Protams, ?da pieeja jaunajiem celt niec?bas uzdevumiem izsauks ar? lielu pretest?bu no konservat?viem trad? ciju glab?t?jiem, kas gan biei vien sajauc vienk?ru paradumu ar ciefiu pret pag?tni, tradiciju ar vec? me- chanisku atk?rtoanu, jaunuzb?vi ar vec? atjaunoanu. Pag?tnes dievin? t?ji uzskata, ka Francijai j?atdod t?s zaud?tie pieminekli, J?saglab? pag?t nes pils?tu ?patn?j? glezniiecisk? bur v?ba lin stils.
Ja Franciju atjaunotu ?d? veid?, tad t? mud?tu no ne?stiem veciem pieminek?iem, kas tom?r b?tu jauni. T?tad fran?u pils?t?m b?tu viltots vecums. M?su sp?j?gie ardiitekti to nekad nepie?aus. Celtnes veidos at bilstoi laikmeta vajadz?b?in, tecbni- kai un gtuimei, t. i . atbilstoi t?m ?pa?b?m, kas piem?t katra laikmeta lielai architekt?rai. Vien?gi laikmeta dz?vai architekt?rai un vien?gi tai ir ties?bas k??t par tradicion?lu. Ncniz-
ynirs?sim, ka ar? katedr?les sav? laik? bija modernas celtnes.
Run?jot par jaun?s dz?v?s fran?u afchitekt?ras principiem, daudzi celt nieki nor?da uz Lekorbizj? gr?ma t?m Vcrs une architecture'! (1923) un La ville radieuse'* (1935).
Lekorbizj? neatz?st . d?rzu pils?tas ar maziem vien?imenes nami?iem. Vi? ?dus pas?kumus nosauc par tuku il?ziju. Tie nesasniedzot i savu m?r?i: darb? noguruajam str?dnie kam un vina ?imenei dot ?rtu, un pa roc?gu atp?tas vietu. ?das d?rzu ko lonijas novieto pils?tu nomal?si t?lu no darba viet?m. Rodas satiksmes gr?t?bas. Nav nov?rami, ar? miera trauc?jumi no kaimi?u puses. iDom?- to savrup?bu un atp?tu tas liel? m?r? p?rv?r fikcij?. Sare??jumi rodas ar? ar kanaliz?cijas, elektr?bas u. c. vadu sist?mas iek?rtoanu. No ?das d?rzu pils?tas gr?ti sasniedzamas kult?ras un sabiedrisk?s iest?des. To sasnieg anas gr?t?bas prasa jaunu piep?li un t?d? k?rt? neveicina tautas gara un kult?ras dz?vi. <
Lekorbizj? visu pamato ar lietder? bas principu: dz?vei jaunaj?s,?k?s j? b?t ?rtai un paroc?gai, glui k? sa vam uzdevumam labi piem?rot? ma ?nai. P?c virta dom?m, tas vislab?k sasniedzams ar lieliem debesskr?p jiem, kas ce?ami pils?t? ar starveid?g?m iel?m un liel?k? att?lum? viens no otra. Visa ' pils?ta veidojama par lielu par- ktl, kur za?umu vid? novietojas sa biedrisk?s un kult?ras ?kas: veikali, pasts, te?tri, kinote?tri, sporta lau kumi u. e. Jeguvums: laba atp?ta, miers (starpsienu trauc?jumus- m?s dienu tcchnika viegli nov?r), daudz saules un gaisa, viegli un paroc?gi vei dojama saimniecisk? un gar?g? ?dzive. To visu varam viegli Jeg?t, ja at metam bailes no augst?m celtn?m. ISailu pamat? ir aizspriedumi un; vf- cas paraas. Debesskr?pju celan? modernai b?vtechnikai gr?t?bu! nav, k? to redzam amerik?i'm praks?'.
Materi?li ?das ide?las pils?tas b? vei b?tu saule, debesis, koki, tc?auds, cements. ?
Atjaunoanas b?vdarbi Francij? v?l nemaz nav s?kti. Vispirms j?nov?c gruvei, j?izgatavo projekti, i j?no skaidro probl?mas. Loti svar?g? pro bl?ma, ko patlaban Francij? i dz?vi p?rrun?, ir jaut?jums par dz?vok?u ?tru sag?di cilv?kiem, kam toi nav. Te var b?t runa tikai par pagaidu dz?vojam?m telp?m 5 l?dz 10 gadiem. ?das ?kas liel? skait? un ?trum? var izgatavot vien?gi fabrik^js s?riju veid?. i
Pre t pa ga idu ?k ?m pac?l?s t a u dz. iebildumu to izskata- d? l Fabrik?s raotas t?s neb?ot dai?as, bet vien-, mulas, k? jau vienveid?g?s barakas. Jr ar? citi ieskati: ar? fabrik? ?gata- vot?m ?k?m varot b?t stils un I indi vidu?la gaume. Fabrika gan gata voot ?kas st?vu, bet ne visas de ta?as un iek?rtu. Pie tam esotj labi, ja ?kas m?s neesot p?r?k gar, jo tad to ?rt?k atvietot ar lab?k veidotu jaunb?vi l?dz?gi tam, k? veca rnodela automobili nomain?m ar modern?ku modeli. Tas, protams, esot pretrun? ar l?dzin?jo paradumu uzskat?t ?ku p ar m ? ? gu ", b e t paradumus au d z i - n?anas ce?? varot main?t. A r sa biedr?bas ieskatiem t?p?c daudz, ne vajagot r??in?ties.
Dz?ve m?s jau aiznesusi par daudz
t?lu no pag?tnes, lai mes var?tu at taisnot aklu pie?eranos bijuam. Tas b?tu komiski, ja k?ds m?sdienu, teik sim, labi barots fabrikants ultramo dern? automa?n? vai lidma?n? do tos uz sv?tdien?s a tp?tu vikendu k?d?s vec?s dzirnav?s, kur vi?am b?tu iek?rtots dz?voklis, teiksim, Ludvi?a 15. stil?. Neviens, protams, neb?s p?rliecin?ts, ka vif^ ?dos ap st?k?os labi justos un ar? labi at p?stos.
Lai k?di b?tu iebildumi pret pa gaidu ?ku raoanu fabrik?s, tas to- m?r ir vien?gais eel, k? izbumboto tautu vis?tr?k apg?d?t ar dz?voja m?m telp?m. Par materi?lu j?izlieto viss pieejamais un noder?gais: koks, metall, bliet?ta zeme, ?ipsis, akmens. ? darba veikanai rad?ma sp?c?ga r?pniec?ba, kuras uzdevums neapro^ beosies tikai ar pagaidu ?ku b?vi vien, bet turpin?sies ari past?v?go ?ku celan?. '
B?vniec?bas probl?mas l?dz?gi risi n?s ar? A ng l i j ? , tikai ?tr?k? tem p?. A r i te daudz run?ts par stila jaut?jumiiem. Svar?g?kais tom?r ir pati b?ve un telpa, ko t? dod. To tagad saprot ar? konservat?vais anglis, Vi?am vairs neliekas, ka home"
iesp?jams uzcelt tikai p?c vec? pa rauga. Ang?u sabiedr?ba s?k saprast, ka fabrikas loma ?ku celtniec?b? ir- dab?gas sekas neizb?gamaj? tecbni- kas att?st?b?. T? pierod pie domas, ka ?imenes laime tikpat labi iesp? jama zem modernu cel t f iumctal la sij?m, k? zem vec?m nos?noju?m kiegelu ark?m un velv?m.
> Praktiskaj? pagaidu ?ku celanas darb? ang?iem izstr?d?ti projekti, un p?c tiem jau rao vair?kus ?ku tipus. Materi?ls: dzelzs, stiegrotais betons, koks.
Liela un gr?ti p?rskat?ma uzde vu m a p r i e k ? st?v V ? c i j a . Visu- m? t? v?l nemaz nav attapusies, k?d? .veid?, und k?diem I l?dzeklieni s?kt jaunuzbiives darbus, ?pai., pils?tas, kas i r tikai plai drupu lauki. To m?r ar? e pamaz?m nov?c drupas,' izlabo boj?t?s ?kas un pa retam s?k celt ar? jaimas.
Ar? V?cij? ak?ts jaut?jums par pa gaidu ?ku raoanu vairum?. Izstr? d?ts projekts koka ?kas tipam, ko: raos masveid?gi. Eka sast?v no 5 elementiem, kas sastiprin?mi ??iem. ?da saliekama ?ka uzst?d?ma vien? dien?. T? dod 25 kv. metrus lielu gr?das laukumu. Tan? ieb?v?tas vi sas nepiecieam?s m?beles un sienu skapji,' ar! visi nepiecieamie kr?so jumi jau paveikti. Nav aizmirsta vanna, kas iegremd?jama gr?d? un t?tad ?paas telpas neprasa, ?r?jo sienu veidojum? lietoti sapl?ksni. ?du sienu siltumvad?anas sp?jas ir l?dzv?rt?gas 1 kiegela biezai m?ra sienai
Saliekam?s dz?vojam?s ?kas pro jektu izgatavojis austrieu in. Lucs; Eka izmaks? 4.800 marku.
Nek? nezin?m, ko dz?ves jaunuz b?ves zin? dara m?su nospiestaj? Lat vij? un pie m?su Jiktenbr?liem lietu vieiem un igauAiem. Par to varani tikai min?t, izejot no netieiem no st?stiem, no neseniem piedz?voju miem un pieredz?t?m turienes tagad? j?s varas metod?m.
Arch. J?lijs L?sis
L G K m?tn? Hidcsen? pie Detmol- das nodibin?ta LJKS nodala. Dibin? anas san?ksm? gar?go aktu vad?ja p r o f . D r . K. Kundzin, apsveica Dr. Fr. Gulbis un L J K S ?ener?lsekret?rs agr. B i Radzi? sniedza organiz?cijas ^ izcelan?s un att?st?bas p?rskatu. Par valdes prieks?di iev?l?ja doc. J. Gr?nbergu; bet vald? m?c. E. Kip- ^ loku, 0. R?teru, M . Stulpifiu un'^A. ?rgli. 'Sporta da?as galvenie k?rtot?ji"^ ir L D z B basketbolisti E. Zvirbulis un G. Mcrzejevskis. Sportistu r?c?b? no dota piem?rota z?le, kur iek?rtoti basketbola un volejbola laukumi Detmoldas latvieu sportisti ros?gi / darboj?s jau pirms L J K S ofici?l?s no-/ dibin?anas. Sp?c?ga ir viet?j? bas-? ketbola vien?ba, kas guvusi tcicamas^v^ sekmes pret apk?r t? jo nomet?u lat- vieli un lietuvieu sportistiem. kaseles latvieu sportistu nodarbes vada fukbola tiesnesis A . Pukinskis (LDzB), kas uz KaseliK p?rg?jis no /) Fibachas, nometnes pie Nirnbergas. i Latvijas ilggad?jais viegl? svara boksa meistars J?nis Klusovs (Ausek lis) p?rg?jis profesion?los. Vi? pa rakst?jis l?gumu par pirmo uzst?a nos 27. janv?ri Hamburg?. Klusova meneders ir Daugavieu futbolists E. Vuc?ns. Atskaitot K . G ? t m a n a un H . V?tdia daus pan?kumus abu pa saules karu starplaik? Par?z?, m?su / bokseri par profesion?liem ringc^ start?jui loti ?maz un ar? bez iev?ro jam?k?m sekm?m. Latvieu spor\^ tistu centr? V?cijas trimd? Ll-- .^ bek?, ?kur m?t daudzi m?su izci l i sporta ?audis, poli r?koja galda - ten- nisa turn?ru ?rzemniekiem. V?rieu viensp?l? rlo 77 dal?bniekiem uzvar? ja ang?u karav?rs Mars, fin?l? pie veicot latvieu izlases sp?l?t?ju V . Upmani '21:12, 18:21, 21:18, 21:14. Mars il938. g. aizst?v?ja Anglijas ?r?sis pasaules meistarsac?kst?s. Tur n?r? 2. V. ieguva Upmanis un 3. v. bija lietuvic?tis Brazlausks. V?rieu divsp?l? uzvaru izc?n?ja latviei V . Upmanis un A . Liepin. P?d?jais ieguva 1. 'v^ . ari Hamburgas starptautis- > kaj? turn?r?,, p?rsp?jot amerik?fiu, anglui, meksik??u, pohi'un igau?u sp'?- l?t?jus. ^ L?bpkas latviei galda ten- ni? pieveica ??lcsvtautieus 5:0/ L?- bekieu vien?b? bija lcicars, Bdrdu- kb un Fgl?tis. Elmhornas nomctnV^ tuv?kaj?s dien?s dibin?s L I K S ^o^^-^ dalu. Tur m?t Latvijas, futbola sa vien?bas darbinieks A . Auzii'i un R? jienas spbrta b-bas vad. A . Purifi. N?rdlingen? dz?vo m?su' k?dreiz iev?rojamais futbolists Indri?is Greble (LSB). Dl-?ms ir vina 4 br??u lik tenis: iOskars Greble krita Latvijas atbr?voanas c?n?s pret v?cieiem, par ko vinu p?c n?ves apbalvoja ar L??pl?a ordeni, Latvijas valsts fut-, bola vien?bas v?rtsargu ?dolfu ^ Greb l i 'ar br?li J?ni Grebli aizveda krievu okup?cijas laik?, bet jaun?kais br?lis? futbola aizsargs Itn. Augusts Greble palika kaujas . laukos pie Opo?kas. Vieglatl?ts Valdis Te- ^ teris (Daug.), dz?vodams Dachav?, sarakst?jis gr?matu j,Manas sporta gaitas". Tan? p?rskat?mi redzams, k? no Liep?jas z?na ?imn?zijas sporta entuziasta izaudzis viens no visiev?ro- jam?ki^m Latvijas vieglatl?tiem.
Arnolds mits
Izdev?js un atbild?gais redaktors ---^ Publisher and Editor-in-Chief: Viktors B a 11 k ? j i s.
Printed by Manz, Dillingen.
S1 n d ] II a ? II im i
Par v?ru leitn. i Aleksandru Livmani, dz. 1914.1 g., no R?gas, c?n?jies Kur zem?, un kapr?li J?zepu L?vmani, pcd. zinas no Delmenborstas slimn., loti l?dz zilgot lAinai L?Vmanei, Lat vian Camp, Laui?gen.'Donau, Bavern
Leg.Frici Laukmani no Jelgavas, Kr. Bai'ona ielas 34, mekl? Johanns Ksi- landers Breitestr. 82, Esslingen- Neckar, VV?rttemberg (14).
Par d?lu Gun?ru Krauju, dz. 26. 1. U . Daugavpil?, dien?jis 15. div.! no 44.
^6. 11. r - 45. 16., 1. ?rst?jies B?rcntas k. slimn?c?, l?dz zinot K?rlim Krau jam, U N R R A Team 69. Bad Mcr- gentheim,,\Vurttemberg (14).
D?lu Leo Kir|illovu mekl? Stepans Kirillovs, Hotel .,Excelsior\ Bad Mergentheim, \Vurttemberg (14).
Par viru Augusta Kangaru, dz. 13. 10. 3t ludz zinot Annai Kangarai, DP Center 69, Schloss 6i Bad Mergent- hsim, W^tlemb#cg (14).
Edvartu Osvaldu B?rzi?u, dz. 24. 15. 10, p?d. dz. vieta l^tavinuKamp?nos, mekl? m?sa Aina B?rzi?a, Breitestr. 83, Ksslingen'Neckar, \V?rttem- berg (14).
1890. g. dz. t?vu Antonu Sviku un 1900. g .dz . m? t i Jadvigu Sviku no R?zeknes apr. Maltas pag. u. c. tuvi niekus no ? pag. mekl?. Kazimirs Svika, dz. 29. 22. 7.: Duttcnhofcr- str. 27, RotNveil, W?rttemberg (14).
Sievu Hel?nu Rogozovu, dzim. Anc- paku,dz. 1916. g., no Daugavpils! apr. Prei?u pag. Skut?nu ciema mekl? J? nis Rogozovs, dz, 10. 18. 2.: Dutten- hoferstr. 27, Kot\veil, \V?rttemberg '''' . . ' -I ^ ' Juri Zosuli, dz. 25. 9. 3., no Laibachas instr.vskolas 45. 6. 3. nos?t?ts uz; vie n?bu, mekl? m?te. Par vinu l?dz rak st?t Verai Rogainai, DP Ccnter (Lat vian Camp), Kleinkot;Z bei G?nz- burg'Donau, Bavern (13b). '
M?ti Karl?ni Potaniku no R?gas, p?d. dz. V. Plomnitz, Kr . Habelscbvvcrdt, mekl? meita Erna Imbrika, Rieb. Wagnerstr.. 2, Regensburg, Bay. (13a).
D?lu Oskaru T?su no R?gas, dz. 21. 14. 12., mekl? m?te Margriete T?sa, Richard \Vagnerstr. 2, Regensburg, Bayern (13a).
Br?li J?ni Stumbru, dz. 12. 6. 5., mekl? Milda Stepe, DP Center 69, Schloss 64, Bad Mergentheim, Wurttemberg
La v.esu V?stnesis izn?k divi reizes ned?l?. Atsevi?a numura cena 50 feniriu. Divi m?neu abonements ar piesutKsanu m?j?s va, nometn? maks? 8 markas, pusgada abonements - 20 marku. Tuvinieku mekl?anas sludjnajum, public?jot vienreiz?ji, 3 markas par mekl?jamo personu, sludin?juma atk?rtojums v?l 2 markas Parejie sludmajurni 2 markas par rindu. Pustrekn? salikum? 50 proc. d?rg?k. - No ang?u un fran?u oku pacijas joslas nauda par abonementu un sludin?jumiempies?t?raa ierakst?t?s v?stul?s.
Visa korespondence adres?jami: , B a y e r n (13b) raksta savlaic? uz?emties. " ^ucvu.cciDa aioiiaiou nevar
Pce Jaikraksta faktisko izdevumu seganas izdevniec?ba maks? honor?rus par latvieu rakstnieku darbu
ar? par nomet?u dz?ves zi?o- ar vajadz?g?m pastmark?m. ' - - - ^ . v sev paam adres?ta aploksne
f-lL r^'^ *''^ """^ "'': past?v?go un gad?juma l?dzstr?dnieku korespondenc?m un ar? par nomet?u dz?ves zi?o jumiem. Neizmantotos manuskriptus autori var sa?emt atpaka?, ja pieirkta kl?t
l?dz?g?m pastmark?m.
^:tJ'!l!'flj^Zr^t^^^ ^So 'tvieSu orgaafaiciiu ieteikumiem i,lie-
Alekseju Strazdi?u, dz. 12. 7. 2., no R?gas, , Tallinas ielas 403, mekl? Em?lija St?razdina,' Latvian Camp, Lauipgen/Donau, Bayern (13b).
76 g. V. Lizeti Zekseru no D?kstes pag, mekl? meita Allde Rozent?la un znots F. IRozent?ls, Latvian Camp, Laui?gen.'Donau, Bayern (13b).
to latvieu b?g?u un kafavMu apripe vajadsib?m.
Par J?ni mitu, dz. 21. 16. 12., no Dik?u sanatorijas, l?dzu zinot Kr. Ozolam, Walderseestr. 333, Liibeck /
\ . ... . . . . . ., Haraldu Bachtr?mu no R?gas, Kaln ciema i . 23, u n citus pieder?gos mekl? ?rika ulca no R?gas, tagad: Neu-^ Steddorf, Nr . 24, bei Bienenbuttel, ' Kr . Uelzen (20).
nGaisa izpal?gu" Edgaru T i l l u , ' d z . 27. 30. 9. Zv?rdes pag., p?d. dz. v. R?g? - Feldpost L . 47362," mekl? L?na Springe, Seevasenstr. 10, Ess- Hngen.'xN[eckar, Wiirttemberg (14).