[almos.
isdlktas.
li^ u) d??u, ?ejii! (Ritinu [auhteten? istr?t? [./2. nr, lat- (2 lappus?s l:??u, no ku-
totorepor- iteten? un E. Zie?na, Delviga u,
ts i devis no- (afcc? jas kol- ittdrejs Ru-
?ilci?gals re- , ? Redakci- Augsburg-
|).? Numurs
ttst?s ne ti-, ?^s zin?tnes kibas ar iz-^ te?eis?m pa-
jO? unlver- lenti dz?v? ;ku: ties?bu
tu iininatri- fcof. Pirk- studentiem lati?as un
?kiad?misko [yja runai
sekoja taisi Gau-
??bas zi- nodahi*
ar? lauk- [ ties?bu
?rin?rmedi- le. No l?t- ilt?f? par Rutmanis, dcc. Vas- lis un Po- Jt?t? prof. is, ??mijas jaimniec?-
?t?t? prof. un doc.
iltat? doc. Inas fakul- :snis, doc. [6 Baltijas jvair?k lie
ls priek- tagad?jais m latvieu iru vad?ja
Jtudentiem ieglstr?ci^ itrikul?taii idiju laikt.
g. 27. f ebmfirl LatvieSu Vgsteesla
m
i - '
I'-
i:.
m
i."
m
i-
>-;.v,
I:
i ;
I
(Turpin?jums no 1. lappuses) L?kv Sie divi apsv?rumi, ka dar
ba veids nav tik svar?gs, ka pata darbs, un ka mums sava m?a atliku aj? da?? j?gatavojas jaunam darbam,
lai nosaka, musu centienus atrast darbu b?g?u nometne.
S?ksim ar gatavoanos n?koam darbam. Vispirms padom?sim, ka prieknoteikums jebkuram darbam sve? zem? ir valodas prasme. Lai ie m?c?tos svevalodu, neviens nav par vecu. Neatkar?gi n^o t?, kurp liktenis m?s m?t?s, varam s?kt m?c?ties ang?u valodu. o valodu run? vai saprot ze m?s, kas aptver tr?s cetpridalas no visas zemes lodes. Si valoda ir uz var?t?jas tautas valoda, un tai pieder n?kotne. Sl valoda^ prasme mums noder?s ar? tad, kad Laima mums at kal pa?irs ce?u uz dzimteni. M?co ties svevalodu, m?s b?sim pasarg?ti no iesl?ganas gar?g? trulum?. M?co ties svevalodu, m?s gatavojamies darbam.
T?l?k: gatavosimies t?dam darbam, kas sola visliel?k?s izredzes n?kotn?, Sis darbs ir amatnieka darbs. No jeb kura amatnieka darba var uzstr?d? ties par fabrikas ?panieku, bet ne viens Latvijas fabrikas ?panieks sve um? bez m?c?an?s nevar but amat- nieksl Iem?c?simies > k?du amatu, lai mums b?tu dros jpamats, ja b?tu sava karjera j?5?k atkal no apakas. Amat nieku kursus var,noorganiz?t jebkur? nometn?. Materi?li apm?c?bai ar ne daudz attap?bas vel sadab?jami no bijuiem kara materi?liem. Galvenais: negaid?t in? ziA? neko no ?rienes. K a materi?lu sag?de iesp?jama pau sp? kiem un ka ir iesp?jams izgatavot va jadz?gos r?kus, to; o rindi?u rakst?t?js ir rbdzfijis igau:'u nometn?s. Vai m?s esam slikt?ki par igaun?iem b?- len?iem"? Organiz?sim amatnieku kursus un mudin?sim tos apmekl?t, sevi?i m?su jaunatni* Mudin?sim ap mekl?t ar? jau nodibin?t?s praktisk?s m?c?bas iest?des, piem?rani, Latvieu lauksaimniec??3as skolu Alt-Erfrad?, Ziemelv?eij?,'ar tur esoiem traktori- stM, galdnieku u. c. kursiem.
Gatavojoties darbam, r?kosim refe r?tus un diskusijas ? par arodizv?li, r? kosim ekskursijas uz r?pn?c?mf. R?ko sim ekskursijas uz lauku saimniec?- b?ni. L?gsim lietprat?jus, lai mums paskaidro starp?bu starp latvieu zem nieka d^rbu un v?cu zemnieka darbu. Lauku darbs ir t?ds darbs, kas ar? noder vis? pasaul?, un sekmes g?s tas, kas pieies im darbam ar sal?dzin? jumos asin?tu skatu.
T?di ir dai mani ierosin?jumi, k? gatavoties n?koam darbam, Padom? jot, ?dus ierosin?jumus un v?l lab? kus m?s visi var?sim atrast. M??in? sim ttkai izdom?to realiz?t.
V?l dai' v?rdi par darbu nometn?. Pag. gada beig?s latvieu nometnes Ziemelv?eij? nc) ang?u iest?d?m sa?? ma mudin?jumu gatavot rota?lietas. Deva izredzes, ka irotallietas nopirks angtu armijas veikaliem, lai karav?ri t?s var?tu iegad?ties un nos?t?t m?jas. Daudz nometn?s so i?erosin?jumu no raid?ja, jo nevarot pras?t,, piem?ram, no bilanesp?j?ga gr?matvea, lai vi? s?k niekoties u?i nodarboties ar rota? lietu izgatavoanu. (Tur, kur tas t? notika, nebija v?l izpratnes par to, ka nav svar?gi, k?ds i ir str?d?jamais darbs, bet ka ir svar?gs pats darbs. Cer?sim, ka savu / noraidoo nost?ju rota?lietu gata-N^oan? sp?sim groz?t v?l tagad. Prieklikums par rota?lietu gatavoanu apsveicams v?l viena ie mesla d?l. M?su b?g?iem s?k izs?kt nauda. T? gan izpl?st i no m?su, b?g?u, kabat?m, bet atpaka? 'tikpat k? nen?k. Par pagatavot?m rota?liet?m m?su kabat?s atkal iepl?ktu nicin?t?, bet tom?r nepiecieam? marka. Latvieu gatavot?s rota?lietas var?tu pat k??t par visai k?ri piepras?tu objektu, jo mums e emigr?cij? ir daudzi m?ksli nieki, kas var pasauli p?rsteigt ar jaunu, svaigu izdomu. Arguments, ka nav materi?lu rota?liet?m, neiztur kri tiku, jo vis? pa^ul? rota?lietas gatavo ar? no t?diem paiem atkritumiem, kurus tagad samet nomet?u atkritumu tvertn?s.
Uh v?l dai ^ierosin?jumi darbam nometn?. K? b?tu, ja m?s sav? no metn? ier?kotu B?anas darbn?cu vai apavu laboanas darbn?cu^ vai gr? mats?j?ju darbn?cu daudzo l?dzpa- liemto, bet no lielas lietoanas sapl? suo gr?matu laboanai? K? b?tu, ja m?s nov?rstu nepat?kamo aukstumu sav?s barak?s, uzm?r?jot kr?snis vai apsitot.no iekpuse?s,sienas ar Sarkan? krusta sain?u pap?ru? K? b?tu, ja m?s salabotu ?dens noteku caurules barak?s?
Ralfs Hjuvins
Ivana mas, p?rn?kot no kara
Serants Ivans Ivanovi?s tuvojas savam gala m?r?im. Vi? ir garaj? ce?? no Rietumeiropas uz m?j?m, lai sv?tdien var?tu piedal?ties krievu haki v?l?an?s."
Ivans ir divdesmit tr?s gadus vecs. Vi? ir c?n?jies no Stalingradaii l?dz Berl?nei, un tagad viAu demobiliz?. Vi? bija varonis, un sarkanarmija^ politruki vi6u neatlaid?gi m?c?ja to neaizmirst Glui t?pat k? sabiedro tajiem iero?u br??iem, vi?am armij? bija maz r?pju, sal?dzinot ar 'civilo dz?vi. Vi6am paam nemaz nebija j? dom? par sevi, bija tikai j?klausa pav?les. Par p?rtiku, dzeramo, dr? b?m un pajumti bija g?d?ts. Vi? sa??ma ar? savu aldziiiu un var?ja baroties ar Eiropas bag?t?b?m, kas v?l bija palikuas pSlri p?c Hitlera.
Ne glui tas, ko Ivans sagaid?ja ' Pret?ji 17 miljoniem krievu, kas zaud?ti c?n?s un koncentr?cijas no metn?s, Ivans palicis dz?vs un kop maija bauda varoi ia-- iekarot?ja la bumus. Tagad visam beigas, Ivans pr?to. K?da b?s n?kotne? Vi? nav ieguvis daudz, sal?dzinot ar to, ko p?rcietis. Vi? j?tas dr?z?k k? no sod?ts Demobiliz?cijajs nometn? polit ruki Ivanam par lielu izbr?nu piesa- vin?j?is vina skaisto v?cu radioapa r?tu, gultas lietas un velosip?du, ko vii'i ar liel?m p?l?m un gr?t?b?m bija vedis no paas Berl?nes. Viss, ko Ivans, dr?kst?ja patur?t, bija rokas pulkstenis un zelta gredzens. Vifiam neizsniedza civil?s dr?bes vec?s uni formas viet?, vi?am nedeva ar? m?be les, lai pal?dz?tu iek?rtoties austrumu frontes c?n?s izpost?taj?s ^ m?j?s. Iest?des pat nevar?ja sadz?t p?das vina ?imenei. P?d?jo reizi, apm?ram priek gada, viA bija dzird?jis^ ka t? esot kaut kur Azij?.'V So?ojot pa grumbaino un ledaino ce?u uz savu s?du, Ivans j?tas viens un pamests. Vi?am vajadz?ja izk??t no demobili z?cijas nometnes divi vai triju ned?lu laik? otr? demobiliz?cijas posm?, bet vinu notur?ja l?dz Ziemsv?tkiem.
Griita atmoan?s Pa vidu nopratin?an?m, kufu no
l?ks bija noskaidrot Ivana domas par Rietumeiropu un cik stipra ir vina tic?ba komunismam, Ivanam bija j? rok nocietin?jumi gar Kerzona l?niju^ ^ glui t?pat k? v?cu kafag?stek- niem. T? bija gr?ta atmoan?s.
Lai sevi uzmundrin?tu, Ivans pa b? nosaluo roku zem liel? m?te?a un aptausta savas meda?as. Vi? j? tas lab?k. Vifi aptausta ar? 100 rub?u, ko vi?am iedevai kop? ar demobiliz? cijas pap?riem. Nav daudz, bet gl? z?te vodkas tom?r izn?k. Un n?ko? dzertuv? ce?a mal? viiii o gl?z?ti no p?rk. Dzerot vi? raug?s apk?rt uz dzertuves sien?m. T?s nokl?tas spilg tiem sarkaniem un zelta plak?tiem; kufos teikts: ,,Visi uz v?l?an?m." Blakus plak?tiem Sta?ina att?ls Padomju Savien?bas gl?b?js no fa isma." Saburz?t? Izvestiju" numur? Ivans atrod v?l?anu kandid?tu sa^ - rakstu. Augst?k?s padomes v?l?an?s kandid? Sta?ins, Molotovs un, pro tams, visi 13 politbiroja locek?u. Seko gaf armijas ?ener?lu saraksts. P?c tam Ivans lasa gara darbinieku kandi d?tu sarakstu.
ie v?rdi mulsina Liel?k? dala kandid?tu v?rdu Iva-;
nam ir paz?stama. Vii iu tom?r drusku samulsina 30 policijas ?ener?lu v?rdi, kas ar? ir v?l?anu kandid?tu sarak st?. Vinu v?rdus reti kad min atkl? t?b?. Ivans atceras, ka pirmaj? augst? kaj? padom? bija tikai viens policijas ?ener?lis. Tas bija visu padomju po licijas sp?ku prieknieks Nikdajs J.e- ovs, ko 1938. gad? atst?dm?ja no aniiata, un tagad st?sta, ka vi? miris vai nevesels. P?c tam padom? bija viiia p?ctecis marals Lavrentijs Pav- lovi? Berija, kas nupat p?rcelts tu v?k neapz?m?t? ,,cit?d? ziA? svar?g? darb?." Tagad Ivans kandid?tu sa rakst? lasa Berijas izcil? p?cte?a ge-
K? b?tu, ja m?s nodibin?tu sevi?u komisiju, kas izdom?tu (j?, izdom? tu!) darbu un kas godalgotu iesniegu mus par vislietder?g?kiem darbiem? Atcer?simies v?lreiz, ka nav tik sva r?gi,- ko str?d?jam, bet ka tie?m str?d?jam, jo mums j?patur sevi ps?- chologiski dispon?tus darbam, j?r?da priekz?me m?su jaunatnei un j?dod iesp?ja att?st?ities m?lsu kult?ras rosmei, kas var plauki tikai ua darba fona.
9 ner?lpulkvea Sergeja Nikolajevi?a Krugleva v?rdu. Tas b?tu saprotami, bet ka tie p?r?jie 29 policijas ?e ner?li? Maskavu, Leningradu Balt krieviju, Vidus?ziju katru p?rst?v 2 policijas ?ener?li. Tas ar? liekas sap rotami, Ivans pr?to. Krievijas bag? t?ko provinci (vai dr?z?k dominiju" ar savu p?rst?vi U N O organiz?cij?) p?rst?v viens policijas ?ener?lis, Ivans lasa. T a | ir p?rsteigums, bet Ivans saprot, ka laiki main?juies. P?c tam vi? redz, ka maz?s pierobeas zemes, kas nesen ar l?ganos" pievienoj?s Padomju Savien?bai, iev?l katra vienu vai divi policijas ?ener?lus. Tas attiec cas uz Igauniju, Latviju, i Lietuvu. Maz?^ dienvidu pierobeas; republi kas, piem?ram, Gruziju, p?rst?v viens policijas ?ener?lis un Azerbeidanu, ko'padomju prese v?l nesen apm?t?ja dub?iem, ne maz?k k? 3. Atkl?ti sa kot, Ivans ir piln?gi samulsis. Tad vi? p?rdom?: vi?am taCu tur nav ne- k?^das da?as. T? ir lielo padomju va do?u dar?ana. Piedz?vojumi se vi?i demobiliz?cijas nometn? m? c?ja Ivanam, ka politika nav droa lieta. Ivanam tikai j?v?l, un ar to visB cauri. Tam visam nav liela no z?me, Ivans pr?to. Augst?k? padome san?k caurm?r? tikai vienreiz gad?, lai apsveiktu vald?bas likumdoanu. Katra sesija ilgst 3 ned??as. ?rk?r t?j?s sesijas san?k tikai tad, kad t?m j?atbalsta t?di l?mumi, k?dsibija, pie m?ram, demobiliz?cijas pav?le pag? ju? gada j?nij?. Dzi?i dom?s iegri muu, Ivanu pie av?zes las?anas iz trauc? komunistu partijas biedrs, kas viAam sauj? iespie lapi?u. Ivans bij?gi izlasa rakst?to: Mums nav ?i ru vai grupu, kas savt?gas i intereses aizst?v?tu vair?k par visas sabiedr? bas labkl?j?bu. V?l?anas b?s padom ju tautu vien?bas demonstr?cija". Ivanam paam nemaz nav j?dom?. Vifiam tikai j?balso par Sta?inu un ko munistu partiju, citas izv?les nav. Ejot cauri Maskavai, viAam nakti un dienu atg?dina v?l?anu pien?kumu. Ivans atrod pa agit?cijas centram" uz katriem 1500 -^ 2000 v?l?t?jiem. V?l?anu propaganda inform? Ivanu glui t?pat k? 100 milj, citu v?l?t?ju jau veselus 3 m?neus, ka kandit?tus var izvirz?t sabiedriski org?ni, organi z?cijas, fabriku str?dnieku vai kol- choznieku grupas, arodbiedr?bas; koo perat?v?s, jaunatnes un kult?ras orga niz?cijas. Bet Ivans samulst v?l vai r?k. V i M zina, glui t?pat k? visi citi, ka katram kandid?tam j?b?t ko munistu partijas apstiprin?tam. K? d?? visi skaistie v?rdi?
Ivans turpina ce?u uz savu s?du otrpus Maskavai. Dai pazin?s jau
Kas ir latviei? (Pag?tne un tagadne)
Atbild?jis etiiiologs P. Edoardss 2.
Dzelzs laikmets, Latneu materi? l?s kult?ras tipisk?m iez?m?m var iz sekot no m?su ?ras pirmiem gadsim tiem, t. i no agr? dzelzs laikmeta. T? laika lahrieu arcHaiolo?iskus priekmetus atrod ne tikai to ?staj?s m?j?s Baltijas piekraste, bet ar? iz kais?tus pa visu olaiku Rieturokrievi- ju, no Bugas l?dz Pripetai un Diieprai un Maskavas un Novgorodas guber??, kas pier?da aizv?stures baltu koloniju iz])latlbu. Daudziem senatnes atradu miem, k?di ir dzelzs r?ki un iero?i, bronzas un sudraba izrot?jumi (zelts bija rets) ir kop?ja rakstur?ga ?pa?ba sp?t?ga neatk?pan?s no dekora t?v? stila veciem principiem. odien, t?pat k? priek vair?k t?kstoiem gadu, balti visp?r atz?st vien?gi vis t?r?ko line?ro ?eometrisko stilu. Daudzi no primit?viem z?m?jumiem saules, m?ness, zvaig?u simboli un ugunskrusts, krusts un l?klo?u z?me, kuriem gandr?z visiem ir burv? bas noz?me un kas ir identiski ar grie?u primit?viem dekorat?viem ele mentiem, aizvien grezno metalla ap roces, gredzenus, karu?us un vilnas t?rpu paliekas^ kas atrastas kapen?s.
S?d? p?rtic?bas laik?, proti, 9. gad simt? anglosaku ce?ot?js Vulfstans apmekl? >,Vitzemi", iaistu zemi vai seno Pr?siju, ko tolaik apdz?voja lat vieu sen?i. P?c Vulfstana nost?sta, baltu zeme ir loti liela. Tan? ir daudz pils?tu un pilu, pie kam katr? no t?m ir savs k?nin. Tur ir daudz medus. ??niM un bag?tnieki dzef ??vju pie nu, bet nabagie un vergi dzef meda?u. ViAl prot raot ledu. Vinu miruie t?p?c nesap?st vini var sasald?t alu un ?deni trauk? jebkuf? laik?, siemu un vasaru.
(Turpin?jums aekos)
Who Are Latvians? (Past and Present)
Answercd by P. dwards, Ethnologist 2.
Iron Age. T^pical features of Lat- vian material culture might be traced from the first centuries of our era, l e. the Early Iron Age. A t this timo besides their original home on the Baltie Goast Latvian archaeological objects are found scattered all over the \Vestern Russia of this day, from Bug to Pripet, Dnieper and the go- vemcments of Mosco\v and Novgo- rod, bearing' witness to the area of prehistoric Baltie settlement The nu- merous ancient 1 finds as iron tools-^ and weapons, ibronze and silver orna ments (gold being sc^rce) exhibit one^ characteristic feaiiure - the stubborh tenacity to the old principles of the] decorative style. This day as several thousand yearslago, the Balts, as a rate metai bracelets, rings, pendants metrie style of the first water. Many of the primitive motiv?s, as symbole8 of s?n, moon, stars, as well as swasti- ka, cross, zigzag, most of which bea- ring magicsense, identie to primitive. Greek decorative elenjients, stili deco- rate metai bracelets rings, pendants and remnants of vvoolen clothing found in the grav?s.
A t this time of prosperity, namely in the 9th century, the Anglo-Saxon traveller Wulfktaii makes a call on "Whitland," the laiid of Aests or ancient Prussia, i?habited hy Lat vian ancestoTS ? at that time. Ac- cording to '|Wulfstan*s narrative, the knd of' Balts is very large. There are many towns and castles ^vith king in each of them. There is much honey. The king and the rich ones drink milk of mares while the poor men and slav?si drink mead^ T^ possess the skill of producing ice. Therefdre, itheir delads do not rot; they can freeze ale and water in a cask at any time, in winter as m summer.
(To Be Continued)
izst?st?jui, ka serants Ivans atgrie as, un pulci? vina biedru sar?kojui sagaid?anu. Netr?kst m?zikas, vod kas un runu, un Ivans n?ko? r?t? pie ce?as ar galvass?p?m aukst? izpost?t? m?j?, ko apdz?vo divi ?imenes. Katr? telp? gul 3 vai 4cilv?ki. Bet Ivans par to nes?dzas. Vai tad Sta?ins neteica, ka Eiropas Krievij? miljoni lauu ir bez pajumtes? Viet?jais laikraksts ir pilns ?loan?s par provinces biro kr?tu tr?kumiem un rupjo apieanos ar demobiliz?tiem karav?riem. Ivans tom?r nolemj izm??in?t laimi.
V?l?anas vina pirmais pien?kums Ivans dodas uz savas vec?s m?jas
no?lojam?m paliek?m un atrod t?s sveu pus?zi?tu ?paum?. Ivans iet uz tautas labkl?j?bas inform?cijas, centru un, kad viu vair?kas dienas ir no gaid?jis, vi?am apsola gara termina aizdevumu t? biju?s m?jas salabo- anai. Ivanam atkal ataust cer?ba, bet maza, nav b?vmateri?lu.
V?l?anas ir Ivana vien?gais pien? kums ai pirmaj? aukstaj? ned?l? m?j?s. Ivans nepaz?st kandid?tu, bet viAam J?v?l?. Vi? ar?. v?l?s t?p?c, ka viss padomju propagandas apar?ts vid?m to liek dar?t un t?p?c, ka ^m? jas komitejas" iev?ro visus, kas nav v?l?jui. P?c 1937. gada v?l?an?m tiem, kas nebija balsojui, bija gr?t? bas ar p?rtikas kart?u sa?emanu.
Valsts p?rst?vis v?l?an?s apz?mogo katra balsot?ja pasi un pasniedz bal sot?jam kr?sainu pap?ra, z?m?ti ar kandid?ta vardu. V?l?t?js iemet pa- D?rlti maz? ?etrst?rain? urn?. Urnas
B?g?u probl?ma iitarptaiitlk? tirdzniec?bas l:oiiferene??
U N G Ekonomisk? iin Soci?l? pa dome 19. febr. London? pabeidza savu pirmo sesiju ar l?mumu sasaukt gada otr? pus? starptautisku tirdznie c?bas konferenci. Tan? izlemjamo jau t?jumu priekdarbu veikanai iev?l? tas ?paas komitejas, kas iztirz?s b?g?u, narkotisko vielu un sadarb?bas probl?mas ar Arodorganiz?ciju pa saules feder?ciju u.o. l?dz?g?m orga^ niz?cij?m.
PSR v?stniec?bas ataejs Otav? Igors Goenko, kas bij?s, ka vinu lik vid?s, ja tas paklaus?s atpakalbrau- anas pav?lei uz Maskavu, Kan?das vald?bas iest?d?m atkl?jis vis? domi- nij? plai izplat?tu padomju spiegu t?klu. Ataejs, vina sieva un d?ls ta gad atrodas Kan?das karalisk?s j?t nieku policijas apsardz?b?. Izr?d?jies, ka ataeja bailes par savu dz?v?bu ar? Kan?d? nav bijuas izdom?tas: k?du nakti vilia dz?vokl? p?rsteigti 4 krievi, kas p?rmekl?jui visu dz?vokli Ata ejs, to nojauzdams, bija patveries pie kaimi?iem. Kan?das policija noskai droja, ka 2 krievi bijui PSRS v?stnie c?bas locekli, bet p?r?jie 2 nav bijui akredit?ti. Ataeja atkl?jumu rezul t?t? Kan?das vald?ba pazi?oja, ka ap
cietin?ti jau vair?ki desmiti cilv?ku, i kas izpaudui slepenas zi?a^?rval^ stij." No Mpntriolas zi^o, fea apcieti-^ n?to vid? ir Kan?das nacion?las p?t niec?bas padomes loceklis ?n progre s?v?s darba partijas (Kan?das agr? k?s komunistu partijas) loceklis.
Varavas radiofons p?rraid?ja Poli jas vald?bas pazi?ojumu, ka t? at?em visas ties?basi ,',vis?m polu vien?b?m ?rzem?s, kas paliek piln?gi apbru?o tas." Tas attiecas visvair?k uz gen. Vladislava Andersa karasp?ku It?lij?, kuhi Dienvidsl?vijas vald?ba* apz?m? par iesp?jamo apdraud?jumu mieram. Londonas ,,News Chronicle" raksta, ka Andersa kafaviru probl?ma b?tu atrisin?ma, pied?v?jot tiem ang?u pa valstniec?bu.
B e l ? i j a s v?l?an?s lab? sp?rna kateti 202 locek?u parlament? iegu vui 92 vietas, kam?r ministru prezi denta van Akera soci?listi dab?jui tikai 70. Van ^ Akera vald?ba jau de mision?jusi un jaunu vald?bu sast?d?s katoli, kas atbalsta kara?a Leopolda atgrieanos tronL Komunisti l?dzin? jo 9 deput?tu!viet? dab? 23, liber?li 16 un jaun? demokr?tisk?s apvie n?bas partija L The Stars and Stripea
V
sakr?t viena ?z' otras. T?d? veid? balsu Skait?t?ji var ko?stiat?t katru, kas uz z?m?tes uzrakst?jis niev?jous v?rdus par k^iuiit?tu vai vald?bu.
V negrib g?zt Stfidi?il Ivans, b?dam,s tipisks sl?p?ts krievu
zemnieks, iemet?s savu z?m?ti urn? b ez p i zlm?rn. Visdro?k zin?mais v?l?anu rezult?ts ir tas, ka Sta?inu neg?z?s t?, k? g?za Cer?ilu. Lai ar? k?das b?tu krievu domas par jaunuz- b?vi, visi Ivani un Ivanovas iev? l?s atpaka? Sta-linu un komunistu par tiju simtprocent?gi k? augst?kaj? pa dom?, t? ari taut?bu padom?.
Iesp?jams, ka Ivans tagad, b?dams civllists, nesanems nek?dus atbalstus, bet \ i M tom?r v?l?s par o re?mu. Svar?g?k? m?c?ba, ko Ivans g?st no ?m v?l?an?m, ir iepaz?an?s ar de mokr?tisku instit?ciju form?m, ja ar? ne ar praksi, Sai zin? v?l?anas ir zi n?ms posms pasaules ce?? uz patiesu
t? iek?rtotas, ka v?l?anu z?m?tes pasaules demokr?tiju. DaiIy Mail**
R?g'as Auduma*' dir. E. T i nt i un darbiniekus D r ap a n u un E gl;i Vai personas, kas par tiem ko zin?tu, l?dz atsaukties R. ?ersim: U N R R A Team 119, Aschaffenburg, Bayern (13a).
(Turpin?jums no 1. lappuses) Latvieu Centr?l?s padomes priek
s?dis A . Valdmanis un prieks?a vietnieka ?ener?lis J. Lavenieks sa n?ksmes darba gait? atteic?s no sa^ v?m pilnvar?m. Par LCP prieks?di tad vienbals?gi iev?l?ja senatoru St?rsti un par viAa vietnieku V . Kor- stu. Senators St?rste, uz?emoties jau nos pien?kumus, uzsv?ra, ka jo gr? t?ks darbs gaida, jo m???ks tas vi?am b?s. Pateikdamies par d?v?to uztic? bu, viA sol?j?s visiem sp?kiem turpi n?t veidot darbui kufk gala m?r?is ir ce? atpaka? uz br?vo Latviju.
San?ksmes nobeigum? LCP jaunais prieks?dis pateic?s Hanavas latvieu nometnes vad?bai par viesm?l?bu un atbalstu L C P d^rb?. Latvieu Cen tr?l?s padomes locek?iem, st?joties pio jaunu uzdevumu veikanas un atgrie- oties taut i?u vid?, j?nes sird?s l?dzi ^ vienpr?t?ba un nelok?ma apn?m(?ba str?d?t m?su tautas lab?. So api??m?*^ bu apliecin?ija san?ksmes dal?bnieku nodzied?t? m??su valsts himna J3iv% sv?t? Latv?jul".
Harijs Mindenbergs
i i
t? 4