bahktu bez z i n i
Rietas nereti trOkit
Jttt ;,notikt vlenlai, k^ns Visum apmie,
letnes ar mOsu ap. laban telpm, ki redvlc (apmerain et atsevi|fa Ska)i
ies svarigs uzde- telitibs darb Ir %ms visprejs iz. iunatni novifzit tem. Sdam nolu^ ' izstfSdti mScIbtt"
i zemakrh' Atod* iredssetas 42 darba p st/teorijai klase,
[m darbm. Arod* kjs noniietngs, kur 5dt telpas, maci- jrilus, tjif audieki?i iegutu ianas tkd /Saur
skoluV vaditjienj :ur. yien it iespej?; s kd ai^ oda spei ItijOt Sim nolukani
leji. Tad^s apm- ^ada laika dod lmu veikiibu un la ar! necierfeo- rbs,, k t^s, ar laV
rciijfes Augsburi liiav un Fibad& tibas nozareDr- ieklasijumus iiar priekroclbm se*
|;vokli, jo tautsko- krt neprzina ie-: damas praktiskl
ilSanai uz prak^ |l!dz--im svetigu tautas a^ugstskolaV
var norganizet ils, iS^ tas ir Es.
i,:Augsburg, Ka. ksbrufca,, Hanava
^ 'Arv. B.
sruLEy iDAKCIfAI
Jonass M i e s n l e k s
MANI BERm DIENU
ietjiem piesuu Igrdjaeintere;
ijas un hteiXui?- la aagsti'kvaliflce^ srdniekus un ye- stek darba strad-
rtecumiem .varbu da^ a musu tau-
U bmi, pusaum rveckicilveki?^^
l m& ierobezo
lkotni 'un ekas -'piemeri.
.g^ tie -tomer iknimlo rao^.
alstu. Tasaog
fh- ari pa u S t=7ibas, bet ^ 5
katram paf [vlbas,^ bet^i?c.*;;^
[gadljum ro֫^ i, tad tai ari
T S l o j u m s ' Musu dem nebij tikai saimnieki,
,bet ari divi babujniekif bet, ja tiem pieskaita tevbrali Karli, tad veseli tris. No tiem ikvienam bija sava ipaa buda. Viens dzivoja turpat aiz musu ratnicas. To sauca par
^Akmentiriu. ViijL bija, siks, krevu- jains veuks, bet, trigs. Nebija lai- kam neviena pUikas, kas to nebutu kaitinajis. Reiz veuks aisEkup krs- ni, bet dumus sit atpaka} istab.
Ak tu, nepetnais! Kas tad tas? Lizit (t sauca viijia sievu), kas tam skurstenim?" Veuks skraida - k apsvilis, spjauj driz vien zilu melnu un rauj vaja vienii uku, otru uku, bet k nevelk, t nevelk. Nu iet skatities r.
Kas tad tas? Pa mjeles kor pie sk t^steijia piesieta Akmentii;^ a kazipa, kas plOk ka no siles no skurstej;ia gala esimu.
Izrdijs, skursteni sabzta vesela nasta seka. Un k! v i ^ to Jcazii^ u liija uz jumta dabujui? Mans ve- cis bralis jau tur laikam ari bija y i^nigs. Un viss tas bija darits ts
-^ paas Akmentipa skaistigs dabas de}.
Kcjs nu bija jandali^, kamer kazii:iu dabuja no jumta korasz^me.
Puilcas taisija svetu seju; neviens nebija vainigs.
AkmentiijS apdzivoja ar Lizii;iu un Kai^u budas priekgalu, bet otr gal niitinjs vispirnis gotipa, bet, kad vigi tris p^ika nespecigki, go- ti^s viet ieradas balta kziijia, T pati, kas stveja uz jumta. Lizii^a tm Kaiijia, k ' velk dabuju ziut, bija msas.
Ap musu mju toreiz vei klaii;ioja rudens naktis vilkai, pi;ija gaisu sumpurnis, vels istab \ lietuvens. Rudens vakaros seviS^i baigi k|uva tums. Augu viens, jo lieliem bija savas darianas pa niijkresli: kuts japkopi, zirgi jpabaro. Tas nu ne- btu neka^ , bet te iegrabins pele, te noab prusaki aizkrsne, tad, lie- kas, bailes k pelekas sievas iz- plestm acim raugs mani no nakts tumsn^ as. Kur spriikt? Tdas aus- masl From uz Akmentiijia budu! '
. Kaiijiai' bija , stivas' kjas. Vi^a vairk sedja uz savas gultas nek
I staigja. Kjs vii^ ai bija platas k deliSi un zilganas. Vii^a ts tureja uz ipaSa l}:eblia, un^nian liks, ka Ka6ii:ia to dara tpec, ka viijiai kajas slsti Turpat bija otrs Ijieblitis, kur es apsedos. Nekad es negju tuk,
' bet aizvien cepure pai;iemu lidz jza- zinyas. Tie nebija vriti, bet tik
Izkalteti; Tad es tur tos edu, im mes sarunjmies: vecite gult^ nolaidusi kjas uz sava l^ ebliSa, es pie ts kjm. Sarkans k burkns, apa- Jiem vaigiem, nosmuletm rocinm, bet mofe k *jau pieci gadi vecs puika.
Pats Akmentip pa to laiku T;iems ap skruvsolu, taisidams kadu spai- niti vai citu ko, bet Lizite ^epurojs ap pliti. T visiem mqms, sava no^ darboSans. Kup lampiijia, uz gal- dii;ia, bet r i;iemas oktobpa vejs. ^'
Vii^em bija tik viena istaba, ne- lidzenu, izmitu kulu, diezgan lielu
' inaizes eepamo krsni un blakus tai pliti. Sien bija inazs lodziijiS, taisni preti ritiem, pret kokiem. Diens tur vareja fedzet birzi Jc kadu
templi. Varbut tas ari tenrplis bija, kur stveja ziia saks Laima. Krsns un plits maz istabiiji manu acu priek arvien regojs k ^e- toksnis. Uz muriSa, kas gja ap sturi krsnij, ^urdeja gaipeleka kaljiite, baltu priekii^u un tdm pat :^ epii;im, bet ap sipolu virknem, kas karjs virs plits gar krsns sienu, abinjs prusaki, bet es vairs nebaidijos no tiem. Nebija vairs te vietas baiju sievm izples- tm aclm. , Musu ciema otrs bubujnieks dzi-
voja aiz lielcela, kur auga vareni oi. Akmentiija buda bija musu ties, bet J^ is jau dzivoja Kvip- kiu liesa. ^ i s l^ja daudz jaunks, un villini nevarejabut vairk par gadu -Cetrdesmit, tomer, k jau ber- nam, kam visi lielie izskats bries- migi veci, t ari man ljiis neizliks nekds jaunais. K arvierT'redzu, ka vii>5 sedeja prliedies pr zbaku, arvie.nu zole durdams ilenu un tad to vietu ?:ole paklapedams ar veseri. licim bija liels liks de^ns un kup-
dzeltenas usas. Klad es vei lau- zijos rakstos, mes abi lasij m ststu Marseljiesi**. Tas bija ststs par to, k patriotu puiki devs no Marsejas .uz Parizl glbt tevuzemi no ienaid- nieka, dzieddami marsejjezu. Es pulos ar gablu un viijiS klauss, tad viij, atliekdams muguru, palasa, un es klausos. T mes abi toreiz sap- i?ojm paf brivibu: ciema kurpniek;s un septii;iuS' gadus vecs zens.
lj:im skum bija gruts liktenis. Pec pirm bema dzerrldibm siqva sabriica ar nerviem un skraidlja ap- krt. Reiz vii;ia bija atskrejusi uz
M i r d z a C u i b e
Sppios pcejas strazds. Lapa no zarotties raiss. Nves un dzivibas krasts, Kam man bus jsataisas?
Jaunu ligzdu yai vit DZimtaj ozol dziv ? Klusu jto apraudnt bveselu puteni >piv?
MemidebeSi slid, Smarza no zemes kup rugta.
CeU un krustceU vid . A- .... - .' .
Dzires vai beres es lugta?
jaunu pvri;iU, lo viss vei ir jauns un nezinms. Pa cejam esu' ierau- dzi>is briedl un tas nu jnomedi. Mes abi" esam aizrvuMes: cilveks un suns, mes trencm tik briedi, ne- vdomjot, ka parcejamies uz citu .vietu. Kur' briedis kritis, tur bus musu jaun mitne.
Kdreiz, daius gadus velk, kad biju jau laikam paaudzies, tevam jautju: Tetin, suns ir mTl un iauks, kapee .vin " ari nenk de- besTs?" .
Vin tur neprastu uzvesties," tevs atblldeja. '
Tad es brali ieraudziju iesarku- sam acim. Vin hlja daudz vecks par mani. un rok tam bija bise.
Es novu Pakanu," vin saciia. Nekad laikam' es neesmu tik ruf^ ti raudiis, k pec Si notikuma. Pa- kans, tiesa, biia kluvis vecs, un zobi tam vairs neklausija, un nika vin
J a u n a pasaules valoda
Kop gadiem nglij. daudz run par izgudroto universlvalodu Ba^ sic English",,ko izstrdjis.C. K. Og- dens, k<^izejais ksfordas univer- sittes students. Nav nekad t^rucis Yiegli iemcmu ,,pasaules valodu" piedvtju. Bet nedz Sleiera izgud^ rot mkslig valoda Volapuk**, n ari po^ a Zamenhofa izgudrot E^eranto" nav spejuas atvietot citu valodu lietsanu, lai gan pe- dejai sevilji daudz cienitju dau- dzs zemes, Pamata ang}u valoda" nav jauna vai no vairku valodu yrdiem sakopota valoda, bet, k to pats nosauktois izsaka, ir v i e n - k r s ot a angju valoda. Tas izriet no tam, ka Oksfordas angsti vrd nicas 414.825 vjrdu viet t izmanto^ tikai 850 vrduj Lidz sim jau izdo- tas 2200 grmatu ai elementraj angju valoda,'lielko tie^u mcibas grmatas, bet ari pazistamu daijli- terturas darbu tulkojUmi",
Kadu nozimi pedlj laik Ang- lijas valdiba pieSl^ r Basic English", iznet no tam, ka tagad Anglijas valsts nopirkusi aiitora tiesibas par 23.000 mrc. sterliijiu, lemesls im solim jsaskata taui apstklF, ka Basic ^English" ir viegli iemcma valoda, ku^ rai daudz vairk izredzes ieviesties publisk Uetoan nek, Piem., Esperanto, Anglijas parla- nients jau 1944. g. bija. iecelis se- vi%u^ komisiju, kuyai bija jpr- bauda Basic English" praktisk vertiba. Acim redzot, tas atzinums ir izrdijies labveligs. Ir ttad j- reljins ar to, ka tuvk laika par to dabus dzirdet bieik nek lidz Sun. Basic EngUsh" latvisko- jums driz iznks 2. izdevum T ^^rziija apgd HaUe.
P h i l . Gr. S m e l t e r s
skolu, kur gju pirmo ziemu, un vien var nikt suns, kad est vairs man. sauca: Puika, lj:erpeli." Dzir-P^^ nevar, bet tomer tas bija manu dot SOS vrdus, man vaigi iekveloisP^^^^ ^^ ^^ ^^ vismTlkais draugs. po kauna. Vina ari zinja par bailu a^d vii^ u liki?" es jautju. sievm. Velk citiem tas bija pali- ^^^^^^s mani izveda drza mal. No cis prt, un man to pi reizes bza tunenes vareja redzet kapsetu, baz- c^ egun. ljiis reiz, kad vii^ a siev P^^"' ^^ujas leju, un td drza plosijs musu drza, to sakeris, sk "j^ ^^ a nu bija jagul manam draugam. sist. Vins to sita ar siksnu k zirgu, ^ur vei zaioja musu vecais ozols, un un no ts reizes mums ar 'lj:i k p^ s^ starks arvienu apt.1s uz t. sajuka t satikana..Es gan gju pie ptastija, ka starka m t^i fsot noSvis viijia, bet nebija vairs sens sirsni- ^^ds palaidnigs cUveks. Mans tevs bas musu starpa. p O viru nicinja. Starks atlaids,
Es biju diezgan nil^ igs puika. Te- nosedeja kdah divi vasaras viens vam bija brlis Krlis, kas dzivoja Pfts, tupedams uz vienas kjas Szerkaln,' pa5 musu zemes gal. stundam_ ilgi sastindzis, bet tad viija Tas bija krietni patlu. Tas mau ar* aptruka. allaz cirpa matus. No vii?a mutes s^ toreiz sedeju zem si ozola, dabuju velk zint, ka reiz "esotP^ura. en bija guldits Pakans, aizskrejis uz rpju ar puse nocirptu skumjS un grutsirdigs, speledamies galvu. Lai butu tira dzivoSana, ma- zilem. P.r mani stieps kds varens tus cirpa.lidz dai. Varat iedpm- zars, ko es'redzeju zajojam, bet tad ties,' kds izskatijos, skriedamsP^j^alstam. prom no tevbrla mjeles, kas atra- Ozols vl stav arvifenu, lai gan vi- ds kadu kilometru no musmjas.1 dus ,tam ir caurs, viri laikam vei Viena' puse galva k poga, otr puse stves, kad, es busu miris. Bet var- matl k me2s. Kad nu es to atceros, but ari ne. Varbut ari vii?u nolau- man aizvien liekas, ka redzU zenu, h^s kd^ nakti vetra, jo, lai diezcik kas tapat ar pusnocirptu galvu st^ P^ s ir koks, vii? jau ir vecs. To- skrien gar to purmali, kur mes la vii? ari kritis, t viet ^ augs gjam mellenes, bet, ka es butu tas, ^^ s^. , ^ to nedomju: man liekas arvienu, Maha mate, domadama par mani ka tas ir kds cits zens.. (s ^or^ ^ biju kap), bija tai. pa
Tad es sevi jau ie^augu ziem, piet iedestijusi ozola zili. Si zUe aukst piedarb ejani k mieg pa- tagad jau izaugusi par krietnu koku, kai zirgam, kas griei, staigdams kad ve9ais ozols bQs kritis, vina apli vien, apll vien, linu malamo vieta zajos musmaju darza malc maSinu. Zirgs, es, milzigais zobrats, jaunais. Un atkal varbut kdreiz noilkts likumaini, grieXas dienm ad no manis nebus vairs ne vests un naktim ap visu, kas sez kaut kur kad es buu izdzests no dzivo sa- centr un lai2, vakars vai rits, nakts rakstiem, kds cits cilveka berns vai diena, ruUos iek linu^ saujas, sedes zem vii?a un klausisiea vii:ia kur ts tiek salauztas. Reiz etri lapu divaih. alkan, kas ststf deU kritis," dzied tevs, mainai tik daudz par zemes dzivi, par. laim ikstot, un ir tik skumji, tik skumji un prieku. vel nakti, miisumajas piedarb, ko ' ' apgaismo kaut kur augstu kakt piestiprinta; maza kupoa e^ as lampi^a, ka gribas raudat.
Bet tad jau saule pagrieias pret 1 Varaviksnes istaba" Sridera vies- pavaari. Marts, dzidras, skaidras nic Heidelberg, kur UNRRAs dar- dienas. Ser^. Gik tad labi pa tiem binieki medz iedzert pa kkteUim un skriet ar tevbr^a dotm lu^em. Ts kiausities muziku, bija ieguvusi ne- ir platas un garas k iaivas. Man parastu izskatu 21. marta pecpus- rok nuja, mans iedomu keps un Ujen. Bija gan kokteiji, bija ari pats es terpies altadu kaiocii;ia. K^uzikli prieknesumi, tau visap- Manipavada mjas suns Pakans.U.rt sienm bija izstditi bemuvap- Mes vei piedzivojm mjas . . . Ne, ^^5^^ gkot ar rozainu flne}a nakts- musu mjas ir alas, im es sayu alu kreklu, beidzot ar rutainu uzvalku esmu atstjis, lai, varbut, mekletu lieliskm, das kurpem, Tris jaunu mitni. Es lkstu jaunu zemju,[diens un divas naktis bija strd-
jusi latviesu mkslinieki Zigurds
<Sksvi vi^as yestuliLatvijas" 1^ . numiir) . - li?-
1. Nav taishib, ka virsraksts Sye- Sum klistot viislabk raksturo 1 ie 1 o v a i r u m u dzejo^ u un pie- kif vajadzigo nskaijiu". Ja Kark- illa gribejusi atgint, ka antolo- gia r a d us ie s sveum, tad t pavisam cita liet, par ko nemaz neuztr^ucos. Sklbes dzejoju izla- ses virsrakstam mana sakrtojum r gan cies sakars ar izlases saturuj
jo tda z e l t a l a p a ir^^^^^^^y Skalbes dzeja,- kas mus pavada sve- niecibas gaits. Vai varbut M Krk- lioa t nedm?
2. Dzejriieka vertibu, protams, ne- nosaka dzejo}u skaits, bet tas vien vei nedod tiesibas latvieu 1 i r i - c a s antolo^j Blaumani reprezen- tet ar 15 dzeio|iem, bet Virzu tikai ar 10. Kda dzejnieka vietu miisu laik norda a r i telpa, ko ierda antolo^j.
3. Jau divi mcit^as gadus esmu skolotjs latvieu ^Smnazij. Labs vai slikts par to neijiemos spriest, un griiti .manu darbu bus novertet ari M. Krklii;iai. Bet to' gan zinu: ne vien ek, bet lielais vairums ma- nu kUegu bus prsteigti, ka anto-j lo^ja sarakstita pe<i 'literro virzie-^ nu izcelsans. To tieSm nezinju, tpec -ka msm nekad nebutu radu- sies dma par vajadzibu t -4arit. Daudz vairk mn mp saviem skpl- niekiem iemcit, kas y^spr ijr ro- mantisms, nek setiriu tisTSana^ lal 0 vireieau yel sadalitu nacional, socil, Jcilozolisk' un - individula romantism. Ja jau dala, tad is ie- dalijums prk trucigs. Nedomju un nevienam neieteiktu Sai ziij se- kot prof. K. Krklii:iam, jp limnazi- jm tas gau^m maz der. Galvenais ja das matu skaldiSans" de] Poruks seko pec Railaa, tad nevaru to saukt citdi k par absurdu.
4. Ttad es butu neliterts, jo ne- redzu. atseviSko' dzejnieku:[ dzejoju sakrtojum principus. Te esot kr- tojums pec motiviem. Diemiel ne! Kpec tad Raii;ia Spes un ceribas no-
M r l kirotas no prejiem patriotiskie} dzejoUem^ kpc Skalbes patriotiskic dzejoji sadaliti pa atlprtm grupi> i?m, pie tam Ignorejot dironoloti- ju?" Sdu jautjumu. batu" daudz. Un ja tiem te domta kda, ipti^ a kartiba pec motiviem, td M K lipa ,ir pretruhiga, skum teikda- ma, ka say sakrtojum rieesot ccn- tusies pee ori^inlittes.
5. Sveum klistot esot l i r i k a s antolo^ja, kura Poruk poemM Ne- bijuis uh divi viehtuU heesot vie- tas. Kapee td gadijum al an- tplo^ij uzi:iemts Fr. BrTvzemnieka Krivu krlvs, Blaumana Tlava' tauretjs, Pludona Jumis - atriebe^ s *
dzejoU? Vai M. Krkliha tik zina literturas- teoriju, ka ne-,
redz 0 dzejoju' piederibu e p i k a 1 dzejai?
6. Saubos, yai M Krklii;ia pati.sa- vos rakstos liet ja' celmu dtivus ar izskai;iu am, jo is Jtormas gan pielaujamas, bet ne fvolizejamas.
7. Velreiz: me^njums ar iekavu palidzibu noverst sadursml starp gramatikas likumiem un dzejas va- lodu, ta ir aistetiski neT)iei;iema- ma un kohsekvencei niepaklaujma metode. M: Krklii^as noradljums par skolotja darbu paSreizejos-ap- stklos manu apgalyjumu. nesatri- cina. [^:';-^^'.:.'W-.'--'--^
8. Ja M, krklina heizjut ritmis (ne rfietrisko!) atkiribu starp Rfu-- de^a vilijos^ kd yakars dze? iiie- nu" un R u d e n s viJhos, kadVa kars dze dienu", tad ts tikai jho-
Veselu nede|u camri Suecas kan- lim vedis peldoSo doku, kas is die- ns izbraucis np Boihbejas, lai dbtos uz Maltu.^ Cauri kaniim to vedis pa dajm." Peldo doka buve Bom- bej ang}u adriiirlittes vajadzibm izmaksgjusi 6 milj. dolarii. Taj va- res labot lidz 50.000 t lielus kufeus.
Hitlera 2^ 00 t liellb JadituGriU" nopircis sirieSu teksi;ilrupnieks Ari- da, kas izmantos to izpriecu brau- cieniem. Jditai ir 86 viru apkalpe.
Sicilij veles autimomu likumdo- anas sapulci 20. aprili. Tas bus pir- mais Sicilijas autonomijas iedziyin- ana| me^njums.
Slepens radio raiditjs, kaspro- pagande pret Tito, pec AP zipm, scis drbties Dienvidslavij. Rai- dijumi dzirdanU katru ritu. Tos ie- vadot paziijiojums, ka run raiditjs Radio Ravna Gora". Ravna Gora ir kalns- Serbij, kur Midiailoviis bija iekrtojis savu galveno mItni. Slepenais raidltjs apgalvo, ka cins par ,^karali un visti". ' -
Japnas k^izara Hirohito galms pec ^en. Mekartura rikojum sama- zints no 9000 uz 2000 viriem.
2el. Labojot ritmiskie principi ir
9. Bez mtlestibas lirikas VlrzaNnay Virza. Musii skolm, protams, nav piemerots, teiksim, Bikeris, bet Vir- zas milestibas lirik? atradisim daudz dzejoju, kas skolm tikpat labi pie- , meroti, k Poruka vai Pr. Brdas dzeja. ,Tiesa, skolu programms Vir- zas nillestlbas lirika nav paredzta. Bet vai M3 Krklihs antoloj uz- i;iemts tikai tas,,kas ais programms paredzets? '
10. Sava <recehzij neesmu prme tls*M. Itrklii;iat, ka antol&ij'n Sudrabkalna uh Gaka dzeJo|u (Ifenl ha tpmeri), bjet saprazdams aizradl- jis liz IpSiem iemesllem. Turpre- tim, ja M. Karklii^a ignof Adam-' sonu un Bendrupi, tad man atliek viemgl protestet.'
j n i s R u d z i t i s
. ''0$ m Mm
belite, Gunrs Zilberts un Alma BauSkeniece, iekrtojot UNRRAs un rinijas ierosinto DP darinto apr ierbu skati, Manheimas nometnefs
Valdemrs Krklii? krto jaunu j labktljibas ierednes U Cemicovskas noveju lorjumu Trispadsmit stun- vadib. da. Vi^a komediju Sarkahvins re- Kuplaj viesu pulk bija ari ^en.- pertur uz^emis Vircburgas latvie- majors Smits (Sdmiidt), brigdes u tetris. ^enerlis R, E. Dafs (Duff), plkv.
Par ,J^tvijas bleta" vaditju ie^ itn. j . F. Kons (Kohn), UNRRAs di- velets baletmeistars Osvalds Lema- rektors Pois Edvards un daudzi ar- nis^ lidz ar to atbrivojot no vadi-, mijas un UNRRAs augstkie pr- tja amata K. Nunavu. stvji. Izstdi atklja Semjuels Ho-
Meneraksta Cel5" 2. burtni< iz- rovics, joslas darba direktors, aplie- nkusi un taj atrodami P. Ermaija, cinot prieku un lepnumu par to, ka. Aidas Niedras, Karoles Dles, KrJa pateicoties armijas un UNRRAs sa- beles, L, Berzii^ a, E. Raistera, A. darbibai un daudzu sabiedrisku br- Drzi^as, O. Liepii>a, V. Jansona un 1 ganizciju, atbalstam, izdevies sa- A. Paluma darbi. [sniegt tik teicmus rezulttus, sakot
S. Vidberga grafiku mape ar cikla ar neko". Kad mums bij materi- Spju ceJS zimejumiem iznkusi R ls," teica S. Horovics, mums ne- Ozola apgd. Cikl meistara gra- bija ujammaSinu. Kad dabujm fikas, kas tlo musu tautas ra^e- ujammainas, nebija adatu, un kad diju. bija adatas, truka diegu. Bet 0-
Mag. oec Jnis Sebris(Wunsiedel, dien mes viram teikt, ka vairk ne- Homdiuchstr. 68a-3X latvieu dok- k 500 veiklu strdnieku 10 DP no- torandu organizcijas organizeanai metnes ik nedejas izgatavo ap 500 ludz latvieu doktorandus un tos, apgerbu daju. DP irstrdt centigi, kas gribetu par tdiem kjut, pazinot ja vien dod materilu, ar ko strdt. vi^am savas adreses un disciplinu, paveiktais darbs ir teicmas kvali- kuf iecereta zintnisk darbiba. \ tates."
Interesantkais izstdes eksponts bija jaun DP nomethu administr- tivo darbinieku unifprma. T gata- vota no tumSi zajas va^malas, vi- rieiem isa akete un bikses, sie- vietem zakete un kupli svrki.
Atskanot maram, zle ieso]oj di- vas meitenites gajos gaii zilos fla- neja naktskreklos, ar sveci rok, ie- vadot 10 Glasterharzens DP bernu nometnes modes skati". NkoSie pri demonstreja visus apfeerba ga- balus, kas nepieciesami jebkuram bemam pasaule. Tiu* bija ari 10 g. vecais Aivars Grieze glit zilgan uzvalk. Daudz aplausu ^ izpelnijs dziedtja Anna Dirivjagina no Ri- gas (tagad Manheimas), kas dziedja dziesmas franu, italu un krievu va- loda, iin pianists Bilogruds ar So- pena etidem. Dzirdej a daudz atzi- higu vrdu par DP darbu un spejm un ari kadu zimiguizsaucienu: Tas vei nav nekas! Jums vajadzetu re- dzet kadu no krs:riajm izstdem DP nometnes!" i ; R L .
Neviens nezina,' ko jut un dom 5igna zirgs dienu pirms gada tir- gus. Neviens par to ar! neinteres- js. Ja kds interesetos, tad zirgs viham nek nevaretu ^aststit Zirgs, k ^zinms, neprot nevienu sveSvaloda :; "ry' :
B,et istenib es par zirgu nemaz n^gribeju' rakstit, gribeju rakstit par prvietotu^ cUveku, ko oficili de- ve par prvietotu personu". Man tomer labk ptik apzimejums cil-
tt
s un k UT
Lielus pankumus uz Vcijas ska- tuvem gdst amerikij)! rakstnieka I^ aula Osborna luga 0n borrowed time", kas ycu versij saucs ,.Nve sei bele".
ASV gatavjas atjaunot normlas kultiJrls attieksmes ar Austriju, veicinot grmatu, rnkslas priekS- metu, filmu, muzikliju un citu kul- tu r as matprilu nosulisanu uz Aus^ triju, tapat vispr^ios sakarus starp' abm valstlm.
Prvietotais cilveks" pretSJl zir- gam, Jut un dom, ko pie iabasgri- bas varetu viegli pierdtt. Savu Ju- tu Uh domu skaidrib prvietotais^- cilveks nav zemk vertSjms. par tieprvietotu" ciiveku. Viena otr jautjum prvietot^* cilveka ju- tas un domas pat skaldrkas. Sis savas skaidras jutas un domas pr- vietptais" cilveks mcetu ari irteikt, bet viham neatliek laika to darit, jo yijgiani, tapat k zirgam, muiigi skats zobos. Prptams, gluii bur-
.tiski nevaretu saUdzint prvietotu" ciiveku ar zirgu, bet zinma lidziba pastv. Lidziba 'ir t, ka ari par prvietota" cilveka jutm un do- mm neviens heintferesejas. Intere- sejas tikai par pryietotja" cilveka, tapat ^ par zirga,;liziskmspejm. Protkms, ,,prvi^ttam" cilvekam ny jrda saya mka rikoSan tik vienkrSa t liet nav. Viijam, piemeram, jrda, vai vii> varetu ar kabatas hazi no ozola blulca pagata- vot trisduryju spogpjskapi. Viham jrda, vai v i ^ varetu no konservu krbs pagatavpt rokas pulksteni un no finiej-u kastes 4 spuldzu radio uztvereju. Vinam jrda, vai vioS varetu muza mez ierikot Haidpar- ku un Alaska apelsinu plant- cijii. ^::'-::r,-/ ^r::::-^' ^:
''No zirga, protams, neviens to ne- prasa. '}:.'
Prvietotam" cilvekam neprsa, ko yii> pratis darit say' dzimtene. Viijiam neprasa, k viijiJ vareja at- jaunot pec pirm pasaules kara no- postito zemi. Viham neprasa k VLI;L vareja tikt pie sviesta un be- kon, ko a r grdu muti eda nepr- yietotais- cilveks. Ari &gnam maz rup agrks zirga spejas- ja drRS paSreiz spej lekt uz tris- kjm. tad tas ir pilnigi pietiekami. No .,pr- vietota" cilveka prasa mazliet vai rk: viham stingri j5?tv ui divrp kjm un jrda visa sava mkslp.
Tagad esmu n Hk* tenis ir vairk apskauianr ^^v% vai pnrvietota" cilveka''
l i
il is
> mim.