AotlioriE@d by lAzem l^oisam atlaoja: ICD- OBfBO Atbildlgais reOab- tori Edlto? Ua-Chiels l[iHt BabScs, vi^e&s: iUd^ndn Uepa. reda&ci- jes eekrnn: Maksis Cnll- tfg; re^ a&tpri: iidrS|s Biu dsif c^dieiii), Hariji Enin* fliiibsrgs (BsUngdiiSl, 4f nolds Smtts (spofts),, SSlgiir^
Nr. 49 (56) Otrdi^ 1947. g. 8. JolUi IBa&& oMlenSs plel(tme* ula t: isevS^ BaSfUas apgabala latvieiii o^mitejas o B d d v u i i i LatvleiQ prem larbmiekQ saAartObas &opa:i Redakelja: QllBBbiiitg/D.. BQr- genn tar Laadia&a&a ^ 1, t n u Mated by Sdiw^ TOllteblatl. 0&tt^i?3/lim. Bai^triB*- LaiidfioianB*Pl* Vt: Metieiis vimlatloa:
eass
5 m J
VIsUeKMo p o i i ^ o sasp?tadzi]i&Ji8iiiu, kads Birob i^n pieddvots, fmlifii^ Fr&neijas tm Anglijas valdlbu kopigais aicinjiuns visani Ei* ropas valsHm {z^ emot Spanijv, piedalities saimnleefbas saska^oSanas MoBfereice, kas nolikia Parize Jau 12, Julij. Pirmo Ms dienu laika, plo ofidSki ieigiimo izsntfSanas tikai divm vaidibm bijasi drosnie*' mekavejoties pazi^ol, ka tas kptiference piedallsies. Sfs valstis ir Italija tm ire> Be||i|a,,Holande, Porhifale, Griel^a un Turcija on Islande Jan izlSmuSas, ka koaf^rence piedalisies bet ofioili to vi i nav pasi^o- jttSas. Skasdinavljas vilstis un Svelee vll apsprlei Jautijiimu, bet talk m Eiropai anstnimim vei valda oeskaidriba. Cedio^ov^djas mlnis^ presideiits iia arlielii minlstrs izbraukuii nz Majava.
leliigumu uz konferexud Anglijas un Francijas valdibas izsutlj pag- juSs piektdlenas naktl Heize ar ie- IQgumiem nosutiti ari specili ves- tijuiiii ASV un Padomju Savienlbas v@?t3iiekiein Parize. Vestijuis krie- vu vestniekam Bogomolovam teikts, ka Angli]a \m Francija joprjm cer, ka Padomju Savieniba velk pievie! s^ies Eiropas saimnieciskai eadarblbai. Maskava pagaidm nav ne 0 vestijiimu, ne ^ u par ielu- gumu izsutlSanu 22 valstim komen- t)usi. leluguma tekstu, ku^ ie- tverts ari sadarbibas plns, snie- dzam atsevi^.
Vl3trak m ielugumu reageja Italija. Jau nakti, tulft pec ieluguma sai^ L^ mSanas, rlietu ministrs grfs Sfarca devas pie ministru prezidejita Degasp^ un pusstundu vlak ofi- dli pazixioja, ka pats dosies uz Pa- rizi prstayet savu visti. triatbil-
^dejusi ari Eire& valdiba. Sinis die- ns Parize sagaida oficilos lidzda- lihas pieteikumus ari no veselas rin- das dtu valstu, kas princip jau pie kriSanu izteikuSas. Griel^ijas minis- tru prezidents Caldariss, kas palaik uzturas IjTujork, nosauds Marala planu par ;Aielko pakalpojxumu d l - vicei". Kds Turdjas. Srlietu, mi- nistrijs prstvld izteides, ka-Tur- dja ies Hdz vistlkai iespjai, lai atbalstltu Eiropas sadarbibu un pie-
r bildi^ ka Molotovs vilcins, lai. ie- . gOtu.laiku". Bez tuykiem komen- .triei(n piekrianu sadarboties iztei- kuSa$ ,Holandes Bel^jas un Islan- des valdibas.
Nenoteikts ir tris Skandinavijas
ot grupa, kas domjot, ka piedali- Sans konferenc^ varetu radit sma- gas sekas tradidonalajai Sveices neitrlittes polltikai. Sveicei ari neesot iespejams atbalstit Eiropas s i^darbibu ar materiliem lidzekliem, Ir gan ari otra grupa, kas doma, ka Sveicei butu japiedals.
Sarefeits ir Austrijas stvoklis. Kanclers Pigls izteicies, ka valdiba gribetu sadarboties ar parejoEiropu Marala plna gar, bet piebildis, ka Austrija joprjm ir okupeta valsts, un varot gadities, ka padomju oku- pdjas iestades varot uzlikt ' savu veto lemumam piedalities, tpec Austrija nevareot izljirties, iel^ ms par 5o iespeju bus vienojuSas pdjas varas, i
Par valstim tlk Eiropas austru- mos skum ]$:ita, ka taa konferen- ce nepiedalisies. LIdz im tomer, pec amerikijiu im angju preses zi- i^ am, vissais valstis notiekot ap- spriedes par to, vai piedalities, vai ne. BBG svetdienas vakar zipoja, katomer esot'^ iespejama Somijas lldzdaliba. Rumnijas valdiba pazi- pojiisi preses prstvjiem, ka jebk- da viedokja iepiemana vei esot par- agra. Sagaida, ka Ungrijas valdiba ielQgumu t^ieklijiga form noraidls.
Cetrus noteikumus pasaules miera lrr^tt^r^r^ic^. ^^^^.f,' , ^ 1 uztuTcSanai defineja ASV prezidents n S ^ n i v ^ ^ o S ? ^ ^ ^ ^ ^ ^v ASV neatkaribas die-Ungarija nevarot pievienoties tadu . garlotsvil, pieskjirda- S ^'^^'^ ? f 1 1% ^^ S^ konfer^ nc^s neveik-r^^ .^ pienv)ds]avija ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ . j ^ ^ ^ ^ ^ Sf^,.^^.^Pj^.^i apsverot l e - L ^ ^^^^^ jaunuzbaves planiem ar ^ j a s sutit parstayi uz Parul Po- L^^^^^g^ \ ^ ^^^^^^^ ^^^J^"^ ^If^u^^^ T ^ ^ - l ^ hadju iejaukSanos dtu nadju iek-nnmsto, k ^ palaik vlesojas Praga.Lgjg^ ^ tikpat m- paskaidrojuSi, ka Polijai joprojam L j g ^^.dija Trumens, ka^eikal- esot hela mterese par Mar^a pla- L j ^ ^ atteikkans iestaties izdevigi niL Jautejumu galigi izlemot mJ- Liikala ar otru kompa^onu tdel, mstni kabineta sede, ko sasauks, ^ 3 nozimetu ari iejaukSanos vii?a tOdidz vu^ bus atgnezuies Var- povata dzlve. Pec diviem pasaules
-X X- j - 1 1. . - i kariem ncijm butu jizprot, cik PagajuSas nedelas beigas prese jad tds galejais nadon-
zipoja, ka Cedio^ovakija nolemusi ^^^^^^ ^^dju ko- konference piedalities Cediu a^ ^^ ^ saimniedsku sa^ darblbu mier- tu mmistnjas sekretanats tomer jniligai jaunuzbuvei. svStdien 0 zii^u atsaucis un toties p^j. pastaviga miera nosadjumiem pazii;i03is, ka _ ministru prezidents Trumens mineja sekojoSos: plrm Gotv^Jds im arli^^ visur jSrelize princips. ka riks 4. ]uli) izbraukui uz Maska- valdibas savu varu atvasina no ;savu ^ \ . ^ ? ^ " ^ ^ ^ } ^ apspriedisies prvaldmo piekriSanas; otrkrt, ne- ar Molotovu vai pat ar ^eneralisimu piecieSams visu respekts pret dlve- StaUnu lai noskaidrotu jautajumus, pamattieslbm, jo daudzs zemes, kas raduies padomju lioraidoSas sta- leskaitot paSas ASV, ai rii:fca Vei va- jas del. ^ . ' . ^ . rot daudz ko veleties; treSkart, ne-
New York Herald Tnbune" zu^ o, piedeSama briva un pilniga zinSa- k^ Parizes un Ix)ndonas valdibu ap- L^u^ i^eju un informcijas apmaii^ a nndas uzskata ielugumu par par- ^adju starp un maksiml briviba baudesakmeni Eiropas valstu stajai. starptautisk satiksme un sakaru Sai gadijum vairs nevarot but vidus cela. Atbilde noteikSot valsts no- stju Eiropas polltik. Tai pa lai- ka tomer anglu un franu valstsviri nordijuSi, .ka saprot, cik gruti da- 2m valstim izSljiirties, un ka val- dibas nevar darit to nesazinju&s ar likumdeveju iestadem. T ka at- bilde nosaka valsts nostSanos aus- trumu vai rietumu puse, Slpetami 1 A S V kongresa lemumu apstipx i^nt rpolitiskais lemunis daudzos gadi-j^ ^A^ piedaliSanos IRO ar savu pa- jutnos iespaidoot ari valstu iekSejo I rakstu ankcionjis ari prezidents
dienestS; ceturtkart, vSs^ nijim sava saimniecisk un linanCu poU- tika javelt! vairak pasaules saimnie- ciba ,^ nek atseviSljai nadonlo-^ saimniecibu atbalstianal
Neminot nevienu visti vrda, Trumens izteics, ka daias valstis atrodas aiz pau radltm barjerm un pasniedz saviem pilsoijiem rQpIgi izmekletu un sagrozltu zii^u izlasl par dtm zemem, mca un izplata neuzticibu un nicinanu pret sa- viem kaimiijiem. Sada ridba un or- gimizeta neuzticlba ved tautas JMTO- jm no miera un vienpratibas. Mii- su mieram jabut nevis mieram msu laikos, bet mieram uz visiem lai- kiem," teica prezidents, .
Trumens neiztelcfis tuvak par i e - spejamo ASV ricibu, Padomju Sa- vienlbas atrauans gadijum fio Eiropas palldzlbas plna sarunm, bel izteica parllecibu, ka ASV apzi- nsies sayu atbUdibu miera saim- niecisko priekSnoteikumu radiSanai. Bcft nepietiekot, ja to dara tikal/ V i e - na ncija, nepiedeama visvivna-^ ciju sadarbiba, lai 0 uzdevuma veiktu. Miera uztureSana liel me- r atkarSoties no t, dk tlu ^ t- sevilj:m ncijm un UN sekmsles %ilveka tiesibu aizsardziba.
NYHT
politiku. NYHT, BBC NZ
I I ' 'f t I
ieluguma tdcsts, ko Anglijas un vlstu un Sveices stvoklis. Par D- p^ancijas valdibas piesutljuSas 22 niju gan ljiet maz Saubu, ka t kon- j Eiropas valstim, ietve^ sevi ari visu ference piedallsies, bet Zviedrijas j angjii un frantu plnu Eiropas saim- ministru prezidents tomer paziijiojls, j xijeciskajai sadarbibai. lelugums ka nevar par Jautjumu tyk iz- {sjcaia di: teikties, iekms^ tas bu^ prrunts parlament rlietu komisij, kas sa- pulcesies 8. julij. Norve^jas mi- niirtru prezidents ari atteides ielugu^ mu h;omentet. PolItiljLU aprlnds Os- lo dom, ka Norve|ijas v a l d i b a v i s -
Francijas un Anglijas valdibas, iz- studejuSas ierosinjumus ASV rlie- tu ministra run, ko vii> teids Har- vardas universitte 5. junij, vien- prtigi atzist, ka Eiropai paSai jpr-
0
pirms grib nogaidlt. k izSipisiesP^^^.^icitlva^ Dnija un Zviedriia veikSanai un tapec nepiecieams vls-
^ . . j ^ - I isk laik izstrdt progratranu, leverojamas domstarplba^ aptvertu Eiropas veleans un
l m : Pi^aalities^ konl^rence, pc vajadzibas. Abas valdibas dom, ka UP zi^m, raduSas Sveices valsts kutu radma organizdja Sadas padome. Liekoties, ka prsvaru ga-j pj^ grammas sastdianai. Visas E i -
ropas valstis, jktskaitot vienigi Sp- niju, aicintas brivi sadarboties d organizcij. Organizdjai vajadze- tu sastvet no ,,kooperdia^ sijas", kas koordinetu apakkomisiju darbibu ats^viSlj^ produkeijas vai saimnieciskas darbibas nozares, Koo- percijs komisi ja i ^ Anglijas, Frandjas uri v kadu Ei^pas valstu prstvjL Komisija, sa^a^ ar r-
Anglijas rlietu ministrs Bevlns 1 lietu ministra Marala nordlju- bridinjis. Padomju Savienibu: Ne- miem, mekletu ASV draudzigo at- provocejiet musi*' So bridinjumu balstu programmas relizeSanai. Bu- vi^ izteicis galda run ASV neatka-j tu radmas etras apakSkoniisijas, ribas sVetku dien 4. julij. ' Ikas izstrdtu detalas Sds noza-
Run, ko noklausljies ari ASV res: 1. prtikas apgde un lauksaim- vstnieks Anglij, Bevins atbild^ pieclb, 2. enerfiijas sagd, 3. dzelzs jis Molotova pedejai runai Parize, un terauda rupniecib, 4. transporta kui^ krieyu rlietu ministrs prme- jautjumos. ApakSkomisijas butu tis ngliem un franiem, ka tie gri-1 veidojamas no to Eiropas valstu pr- bot dallt Eiropu divi dals. Bevlns stvjiem, kas attiecig jautjum atbildejis, ka vipam nekad tda no- visvairk ieinteresetas. doma neesot bijis, un teids: Man p^andias iin A n e l i l a s v a l d i b a s ie- S^et, ka daudzi musu diaugi Pr- J j ^ ^ ^ , ^ ^ ^ prot mus. Vii:d laikam iedomjas, ka ^ ^ ^ - ^ ^ ^ ^ 2 ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ musu karsta veleSans.yeidot pasauli ^ ! e k r i t l s S L b S ^ ^ bez pastvisiem kara draudiem tr ^ a ^ pieimtis saaaroioai, ^a*^ k a u t S , Z dod izvddot 4coopercyas kpmi^ju Pint X&Z Kdejo divu karu S a k l f S i ^ 3 ^ ^ pieredze rda, ka td veid var ari a p a k S K o m i s i j u majokns b U t u P a r i z e aiziet prk tlu T l u d z u tos, kas^^J^^^^^ iedomli? ka var rntAlatiM ar m i e m Kooperadjas komisijas zu:iojums ja- i r T i f f i tdejdi, lai visvelkais lidz miletajam tautam parak llgi, lai V i ^ . pntembrim varetu iesniefft to stude 0 mieru mUetju tautu psl- iesniegt t o chololiju un attiecigi prkrto savuj^^* politiku. iHenks bridis, kad iJ5 le-j par organizdjas radiSanu zi^os t a r ^ s -|- l^etami letar^isks |uN Eiropas saimnieclbas komisijai. tautas teiks: Mums tagad pietlek!" j ja^n organizdja ari uztures kon- Un es saku saviem draugiem, k^ irltaktu ar UN un pastvora starp- dts doms: Neprovocejiet mus!*' [tautiskian.saimmecjskm organiz-
Bevins slavejis Marala plnu; un, j ^\Qm pieskardamies ASV neatkaribas die- ' nai un neatkaribas ka^am (ko ame-1 Prliecib, ka Marala ierosina- rikijd, ka zinms, izcinija pret Ang- jumi saskan ar visas Eiropas intere- liju), teica: ,^ekasmQs tomer ne- sem ka Eiropas jaunuzbuves darbu %irs, M kas ari neDoti^s;tu." ieverojam mer sekmetu amerika-
NYHT 1131U p a l l d z l b a , ka 1 p a l i d z i b a a t k a r i -
Trumens. ASV prstvis UN Otins pagjuS nedel klt esot Rim^elta kundzei un XJN iienersekretram Li , parakstljis IRO dibinSanas aiktu. Trumena paraksts reize nozime 73,5 milj. dolaru nodoSanu IRO pirm gada budietam. Piektdieh pazii>ots, k a Lielbritanija piedallsies IRO ar 1.425.000 mrdij im jeb 5,7 milj. do- larvL Divdesmit valsts, kas pievie-
gd no t, cik sekmigi sadarbosies un nojusies IRO. tr Brazllija. Holandes sapratlsies Eiropas valstis paSas, parlament ari augnams ratilicejis Frandjas un Anglijas valdibas p a g p - lemumu par Holandes piedallSanos. dins ielgt * . . valdibu piedalities Komentaros par UNRRAs darbibas organizdjas diblnSan, ko atzist i2beiganu amerik^u laikraksti no- par velamu. Saskap a r to abas v^- rda, ka UNRRAs palldzlbas viet dibas loti velitos zint, Ja iespejams, jstjas ga^ a termin jaunuzbilves pirms 10. jiilija, vai . ^ .valdiba do-1 plniem. Prvietotas personas yairs m piekrist im aicinjumam. |nebQtu turam.as nometnes, norda
LIdz ar 0 ielQgumu Francijas un hp^ i^more Sun", ^6et riometinmas Anglijas valdibas piesQtljuSas vism darbam un jaunai dzivei daiadas ze- 22 Eiropas valstim, izi^ emot Sp^^^^^ ari projektets organizdjas statutu M^igracijas^Ji^^ Tek- uzmetunxu. sasas deputatu Gasetu, kas velas, lai
DP nometnes Eirop degtu, lai tie.
maksata jiem. Nobeidzot rakstu, Baltimore Sun" atzist, ka katr zii;i labk dot iespeju pa5iem sevi uztu- ret, nek turpint tos uzturSt aizja- ras nometns drg un neproduktiv veid.
Par drizu DP imigrantu ielaiSanu ASV nostjas ari New York Ti- mes", tapat par to izteicies agrka\s UNRRAs ienerldirektors Herberti<^_ Lemans. Pittsburgh Post" izsaks,. ^ ka tik ilgl, kamr nebus prvareti aizsprledumi pret DP un viijiem ras- tas jaunas dzives vietas, tikmer IRO bus jtur Eiropas begU nometnes.
New York Herald Trlbune" ko- respondents Fredins no Austrijas zi- , po, ka DP turkluvuSi par Eirop un ^ Latlpu Amerlk dzlvi pleprasitu ^ darba speka grupu. .Vislabk^s sek- raes DP strdnieku veryean Ausr trij bijugas Brazilijai un Venecue- lal. Austrijas anglu josl loti rosigi^ darbojs k emigrcijas, t repatria- cijas iestades, sacenzdams sav starp, lal ar lenibu, sleptiem drau- diem vai zelta nkotnes solljumiem . pievilintu iespejami llelku dalu no
kas var, dots mjs, bet prejie ru- turienes 50.000 DR Sai aktivittel petos paSi par sevi, jo DP esot llgi uzmanigi sekojot sabiedrotie^ Aus- diezgah ameriki;ius apgriitinjuSi. 1 trijas valdiba. Gasets aizmirstot, saka lakralcsts Poju repatricljas mlsija savus rr ka ie laudis tr polltiski begli, kas repatriantus prbaudot rupigi un a t -
_ ^ , .dibinti baids atgrieztles mjs un sakoties piei^ emt tdus, ko varetu &andja^ pret 247 balsim piektdi^ i:rtei<ia uz- ^^y^ vienkri tapec, k a nav krievu, t dienvidslavu repatrid- ticibu Ramadjg valdIbai.^^Piepmsot citas vietas, kur tos novietot. Sie jas misiju nostaja pret DP tomer uztcHjas votumu, Ramadje faktiskl U ^ y ^ j ^ i^k y g i tureoties pie sayas esot alzdomu piina: apstklls, ka p^i ja p a r l ^ ^ jaimo saimi^ecibM politiku. So Jau- rietumvalstis atkal tos padarls par ies, radot pret vii:iiem aizdms. tajlimu tomer otra viet nobidija ko- briviem dlvekiem. Un pat ja ne\ne- Dienvidslavu misijai esot seyl^l v- munistu parstavja Diklo parmetums 2^ ^^ ^ o^s neuzpemtu, nometnes jas sekmes. NYHT, DENA yaldibai par neprprotamu novirzi- tomr neslegot, k to veletos Ga- ' Sanos pa labi. Francija pieska^ojo-1 ^ Anglija un ASV vienigi palle- ' - ties^AngHjas viedoklim MarSala pl- Untu savas grutibas, saistot a p Gilv^lrit 1 7 W 5 T 1 a Q na Ueta,atsveinjoties no Padomju 9oo,OO^^^ D^ Savienlbas un par ASV saimnledsko jcui^ a skarts Eiropas. V A '^^^ palldzibu upurejot savu suverinitti. ij. skaidrs, ka DP jgd paiem ; ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Ramad je atbilde nordl ja, ka sa- par sevi, bet viss, ko tie Velas, i r - . v ,^v r ,^ t 7 , glabt parlamentru demokratiju ne^ lai tiem sagdtu zemi, kur vii^t tof^ Au^r i j ^ nozimejot novirzities pa labi. Atbil- varetu darit. Stretona likumprojdctu niers 4. jaiija paskaldrpjls parlamen- dot >tiei Molotova bridinjumam, par DP ielaiSanu ASV atbalsta a r i ta k a padomju okupad as ^ iestades k MarSala projekts var apdrau^^ EiiDpas valstu neatkarlbu W zln- BP ir kvalificeti strdnieki un arod- talak^ ai^rleSu^ valdibas iestadem mos^ apstklos^ :^^ madjg Nadklai sapuled^^^^^ roja, ka Frandja piei^ em sadarblbu labks izredzes, ka tie klust par la- dejas nedelas padomju^ ^^^rmas ar ASV, lai saglabtu mieru, kam biem ASV pilsopiem un nodoklu te^^^
* * I 'votaju, bet 8ie skaitli vel/esot ne- pilnlgi: Austrijas valdib^i lldz Slm vei neesot izdevies. noska^ idrot p a - domju iestades So personu ^aizveSa- nas iemeslus. Sie notikumi radijuSi
J uztraukumu Austrijas iedzivotjos. d ^ l ^ t i ^ ^ ^ t e ^ I^madje vald^s kontroleWr^^ Tautas nobalsoSana Spam^ a par sabiedrotouniform^^ L T S i S d i Pranko izstrdto monarchijas atjauJ Austiijas kanders Figls INS ko- zapi naacmauzaojas jauiajuma o^Sanas un valdibas secibas likum- respondentam paskaidrojis, ka ap-
Parize turpins izmekleSana atkl- projektu svtdien pec pirmajm z i - | l a m i esot padomju apgalvojumi, it ts sazverestibas liet. No amta jijim piedalljuSies 85 proc. veletaju. j k ASV rrie^ntu a r ,4olaru diplo- atcelts Francijais koloniju kapaspeka 1 70 proc/ nobalsojuSi par likumpro- [mtiju" uzlikt Austrijai kdas poli- ^eneralinspektbrs generlis ,Larm$ns| jektu. .,Galigo rezultatu vei trukst. rtiskias saistibas. Austrija piina me- it k% esot vadijis aizliegto makijul likUmprojekts nosaka/ k a Spnijas 1 r piekritot MarSala jaunuzbuves organizciju. Fakti^ki gan vi^am ar j valsts iekrta ir monarchija, l^etjpliiam. Pec UP zii?m, padomju sazverestibu neesot-nekdu sakaru, I valsts^ galva paliek Franko, kura n- i iestades pedejos 12 meneSos nombn- bet makiji vi^u izmantojuSi par aiz- j ves gadijum Ipsia padome izraaga 1 tejuSas Austrija 25 ruphlcu ietaises segu. / vii^a p^cted. 1 vairak nek 1 miljona dolaiu vSr-
NYHT BBC tib.
jbut visas pasaules mieram. ,,New York Herald TribuneVkoresponden^ norda, ka balsu skaits uztlcibas no- balsoSan isti neraksturojot franu parlament nosta ju pret MarSala
jo preti balsojuSi ari lab
