^ A L P R E D A I Z A C I J U
LATVIJA, 1948. g- 3. aogust?
M?RA 31ETNIEKA' Z?M?JUMI
tembri, Padomju S,
>t
J^ ska^ ^drotu, k?lab Lst,-' t i k daudz pre^l, v .^ '^J^ ve?. m?jui, ka E3,-\"^'Ct
Bet So ^ azdam?s: lab?k? sitSi?!*^^
1^ ;
; ] a sw rietumiem,.kriev to draudz?bas rmui^ r
savu m^mvSS^ vado?i cer?ja s j . ^ ^ -
1 salauzt un 1939 e n !, Jruka, Somijai. Bei rtoan?s izr?d?j?s tik
I
I
pamaz?in ieliec'
0^
16
bet no rietumiem, gaid?t? paliE bija maz?k efekt?va k ? S
?ts,^ Somijas vaid^^^ , 3..g. 13. mart? kara daitibu,i
i varon?gas Somijas pus?.So^ ^"" kara izn?kum? daudzi velejai at ? tvair?k:k? Somijas brivibai
fir?anu.^. Neveiksme ar Somik | . ^Padomju Savien?bas prestih ^?jiims visp?rj Ar lielu sautums K Vijas iedz?vot?ji t?p?c uzn?m m ar ifru KK" viena rakst? iespiestu rakstu, nosod?ta Somijas, pretoanii
raksta aiutors; bija ?rlietu mi. | ?rs Munters. Vaic?ts, k?p?c m 5ts' vajadz?gs,; M u n t e r s atsaudi
??rpol?tika$ interes?m. ' A l f r ? d s B ? r z i r i S
Lam?ja numur? atmi?u turpina' jum? lasiet'
N E G A I S S IR KL?T.
azs un kluss ir Audi?u ciems. K? laipa pe??i, t? pasauli taj? uz pus?m p?rdala oseja.. No
vienas lielas pils?tas izn?kui, t? ieiet t?d? pat otr?. Ciema m?jas, k? s?r koci?u kast?tes b?rnu sp?l?, st?v rind? gar osejas malu. Aiz t?m ir v?l viena rinda m?ju, un t?l?k dzelzce?. Vilcienu te .iet daudz, uz ab?m pus?m. Kad vagoni apst?jas stacij?, neviens ne iek?pj, ne izk?pj. Keiz k?ds sveinieks gan pirka bi-
?<>ti t?lam braucienam, bet stacijas ier?d?i, nepieraduii f?du gad?jumu, palaida vilcienu, iekams cilv?ks pa guva iziet uz peronu.
Ciem? ir pasts, aptieka, friz?tava, divi veikali. Ar? citi iest?d?jumi pa gasta otr? gal?. Tr?s kilometri j?iet, lidz nok?Cist pagasta vald?, bazn?c? vai skol?. Bet visi iet labpr?t, - jo oseja ir sausa un ieana laba. Ja
' nesp?j vai negrib iet, var iek?pt au tobus?, kas skraida vai ik pusstun du no vienas pils?tas uz otru.
Giema ?audis dz?vo klusi un str? d? katrs savu darbu. Sv?tdien?s v?ri iegrieas ?dienu veikal?, izdzer pa pudelei alus, bet sievas,, sasta pu?s tirgotav?, aprun? sve?kos On liela savas m?jas.
T?da pati dz?ve, k? simtiem l?dz? gos ciemos.
V ienu dienu pa oseju atkal ripo autobuss, Tas apst?j?s pret? pagastnamam, Uz ce?a izrau
jas, jauns cilv?ks. - Vien? rok? tam koferis, otr? apal.^ : bunduljs.; Vair?k
| \ neviens neiek?pj oferis' aizsit dur- fe-' vis, autobuss dodas .t?l?k.
m m ml
l ? t
in?ton?, public?ts ofici?ls pa jums, ,ka : Savienot?s Valstij
?ruas 26 milj. dol?ru lielu aiz- ms\x Ir?nai. Par 10 milj. dol?' ?niei iepirks:iero?us ASV, gai- k?rt izn?cin?t?jus un vielo5; ;us. Aizdevums: Ir?nai pie?irti
"teikts .pazi?ojum?, ka Savie- ,s Valstis ?oti: ieinteres?tas, lai ios Austrumos vald?tu miers in
BBC;:
1
LTVIJAS" , ABONEMENTS.
dtinot laikrakstu i pa a t s e v i ? i e n i ^ bl?rifem (l?dz 3 i eks. l e s k . ) , m a
lu; ar Atp?tai' DM 4.- me ej IDM 0,50 Tpa? pies?t?anu; pa? k t ? v i vair?k par 3 ^eks. - D fesi, bet kop? r , , A t p ? t a i ; esi par eksempl?ru;^ pasutiot uz ~^ 4 maks?jot_Va^:i)a k o a . V u" DM 4 - m?nesi + F ?tianu; Sludin?jumi maksa D^ ^^
vienslejlgas nonpare^ lle lespied?no ,emto telpti. j \ ci.idin?iiii'i't .onementa pieteikumi, J^^ ^^^ ^^
ermeister-iandmantiplatz /
Cilv?ks st?v uz osejas. Platmale ky drusku sa?ob?juies. Atbrauc?js
noliek nesamos zem? un sagrie gal vas segu taisni. Tad paskat?s apk?rt pagastnams, kokos bazn?cas tor nis . .,. Audi?i. T? jau R?g? st?st? ja: pagastnams, pasts, bazn?ca un mi iet pa oseju uz prieku.
G?j?js apst?j?s pie t?jn?cas. Mazs puika vi?u neuztic?gi nov?ro. .
,,Kur te bijtu pasts?"> Puika p?rsteigts par uzrunu. . .,Ak pasts . . . T a s jau labu ga-
.balu t?l?k. Tr?s kilometri . . . Cilv?ks b?d?gi paskat?s uz sav?m mant?m. Par agru izk?pts . . . Bet nek? dar?t, j?iet.
A udi?u pasta nams ne ar ko ne- at?ira.s no cit?m m?j? ciema. T?pat ?etru st?ru, durvis ab?s
pus?s uri jumta izlaidums. Tikai pie osejas puses ieejas laist?s spilgti
'zila v?stu?u kast?te' un virs durv?m Jetri spoi uzraksti: Pats, Telegr?fs,
' Telefons, Pasta kr?jkase. Bet tas tos * nu katrreiz iev?ro! ^ Cilv?ks, laim?gi nog?jis tr?s kilo metrus, tuvojas pastam. Seja vi?am
g ' piesarkusi. Platmale atsviesta uz pakaua. Liekas; pastu ^ vi? paz?st
labi. jo, daudz neskat?damies, t?li? iegriez?s pa v?rtiem.
I>ivi v?riei s?" kantor?, sarun?jas :^ |n ir neredz, k?s ien?k. Sveais no- l^iek savas lietas, pagramst?s -gar l^<abat?m, noslauka sviedrus. Tad droi tuvojas barjerai: Vai varu ru-
M^ pastmeistara kungu?" ^ ; Vec?kais s?d?t?js pace? acis: ^ .L?dzu . . . "
m ' ^^"^^ ^smu no Skr?b?niem, , rakstu laikam sa??m?t . .
A-iul?a kungs? Jau kl?t! L Ludzu, l?dzu dzi??k . .
. Abi sadodas rok?m un ilgi t?s I;' ^^^^ ier?dnis pa tam piece
l s un. k ? : jau izdien?jis, nost?jies mier?.
Audi?os ieradies jauns past meistars.
iz pasta k?ts pieb?ves d?rzi?: septi?i metri gars, ?etri me?ri plats. Pirm? br?vdien? past
meistars jau ros?j?s pa d?rzu: sada l?ja zemes gabalu, tais?ja dobes. No vilka malas pa auklu, visu taisnos ?e??os., Zem?k?s viet?s sasvieda ze-; mi, valn?ja un piesita. Sieva ar gr? bekli nogr?bst?ja un nol?dzin?ja, darbi ??r?s; P?cpusdien? atbrauca prieknieka br?l?ns, ar? tas novilka jaunos sv?rkus un- pal?dz?ja d?rz niekiem.
Taisn?s dobes un rind?s sast?d?tie k?]X)sti, burk?ni, un gur?i spirgti auga. Za??s lapas ries?s un c?l?s uz augu, k? m?damas kop?jiem, kas laiku pa .laikam ien?ca d?rz?, smai d?dami noskat?j?s un atkal pazuda dienas darbos.
Dz?ve var b?t laba,- to var izdz?vot bez r?p?m uh b?d?m, ja tik laba ve sel?ba un ja apk?rtn? nav cilv?ku,, <as nost?jas pret mums, apzin?gi da ra mums p?ri. Ko k?ds var?ja pa^ dar?t priekniekam, kas prata dar bu, bija laipns, nestr?d?j?s par s?ku miem , nedz?ra un nem?t?j?s apk?rt? Vienm?r visi vi?u sveicin?ja, t?pat laipni no vi?a atvad?j?s kantor?. Saul?tis: neatteica nek?, ko var?ja padar?t: pats izpild?ja veidlapas, pats uzlipin?ja markas, pats v?stu les rakst?ja, ja k?ds neprat?js l?dza,
?du dienu, izvad?jis divas ve?i^ ?as, Saul?tis pastaig?j?s pa di vi metri plato dienesta nodal?
jumu, kad atv?r?s durvis un istab? ien?ca mazs kust?gs v?ri?, pien?ca pie barjeras un pieliecies smaid?jc div?m dzi??m, vaigu krunk?m:
K a t u l s M e n d e s s
Kav?lieiis Pa k?du Sp?nijas lielce?u no. kor-
ridas (v?ru c??as) roku rak? - ar^ jautriem puiiem atgriez?s daas gl?tas jaunavas. K?ds uba?s skran dain? t?rp? l?dza no vi??m, d?va nas. Kop div?m dien?m vi? ne esot ?dis, ubags st?st?ja, un vi?a b? d?gais izskats un iekrituie, vaigi lie cin?ja, ka . vi? nemelo. Draiskie jaunek?i un jaunavas dzied?dami p?r?k bija aizr?vuies sav? m?l?. un .skrandaini nemaz neiev?roja. Vai nog?j?m, nkazajam ubagam, tie?m te ce?mal? bija bad? nomirt? .
Tr?s smejoas mei?as, kas dev?s ubagam, gaf?m, ie?loj?s par "vi?u. Pirm? iedeva vienu re?lu. .-.Paldies, t?ksto .paldies;" : vi?. pateic?s.
Otra iedeva k?du maz?ku naudas gabalu.
Lai Dievs jums to atl?dzina," sa c?ja ubags.
Tre? bija. visdai??k?, bet ar? vistr?c?g?k?. T? k? vi?ai, nebija naudas, vi?a d?vin?ja ubagam vienu sk?pstu.
Izsalkuais nesac?ja nek?, bet de.- v?s pie gar?mejo? puku p?rdev?ja, nopirka par tikko sa?emto naudu lielu rou pu?i un. dz?li paloc?da mies, pasniedza to tr?c?gajai mei tenei.
diais
<4
Naudas reformas dien?. ?shn- genas latvieu kolonijas reichs- marku pieteikanas viet? ierodas padrukns kungs. Sviedrus slauci-, dams, vi? stiepj pr?vu ?emod? nu un nost?jas rind?. Cit i rinda st?v?t?ji s?k aus?ties: Va' velnu, kur tam daudz naudas!" .Pien?k amerik??u policists:
,,Vai jums tur nauda?" Sa.protams, kas gan. cits."
Policists .nogroza galvu: te ?u b?s viens melntirdznieks.
Kad pien?kusi k?rta, v?rs ce? savu naudas ?emod?nu gald?.. Telp? iest?jas klusums. Nesteig damies padruknais atv? v?ku. Visas galvas pastiepu?s uz to pusi un redz.: ka ..bag?tnieks". iz ?em no ?emod?na 60 reidi>- markas. Vair?k ?emod?n? nek?
nav! Kas bija is aspr?tis'? Aktie
ris un paz?stamais z?m?t?js Rei nis Birzgalis. Vi?a z?m?tie omu l?gi jestrie tipi un kulanas talkas ainas sl^cat?mas AJantu Vi?a gr? mat? P oe m . p a k u l e n", ko-rokrakst? izdevis i^t\-ijas ap g?ds. Maks? D M 1.50. Piepras?t apg?dam G?nzburg-Do.". B?rr sermeister-Landnnann-Platz 7,
bu? . . . " redz?dams saimnieces sir di atv?mos. Saul?tis iei-un?j?s. Va di gar osejas malu g?ja, uguns jau bija saimnieces dz?vokli.
Saimniece drusku saduga. tom?r tikko sol?to ari negrib?j ?s at sa ukt.
.,D?rgi gan izn?k, bet dom?ju, ka var?s. Jums j?. ^Pi^kam nek?d? zi?? nevilk tu. Uzn?ciet, l?dzu, aug? . .
.Saul?tis uzg?ja, aprun?j?s; un no n?ca lej ? vis?dus sol?j umus saklau s?jies. Ier?koot elektr?bu, telpas iz remont?ot, ogad notekdt l?guriis. . . Pasts jau citur neie.sot. Par to maksu divdesniit lati m?nes? gan vairs nedoot, vismaz sedesmit pras?ot. Tagad pat: elektr?ba, remonts.
Tikm?r Sviul?a kundze sarun?j?s ar citu sievieti pagalm?. Ar b?v- techni?a un puiieva Bu?a kundzi". Maza, gaiu seju, gai?m -uzac?m un' skropst?m, vi?a viemn?r izi^kat?j?s noraud?jusies. K?dreiz, str?d?jusi par viesu apkalpot?ju, to Sauli- tim jau bija past?st?jLisi saiinniece.
..Kundze, cik jauki, ka m?s iepa z?stamies!" Buliene vidin?ja, uz- n?ciet, l?dzu, aug?, jum; ta?u ne kur nav j?steidzas . . . "
,.P?ieksnieka kungs? . . . Es te ar tads mazs saimnieci? . ,
Saul?tis bija dzird?jis, ka m?jas saimniece dz?vojot kop? ar k?du v?ru, I laul?ti neesot, saimnieks pats labi sen miris:' >is nu bija tas Virzi?s, k? piedz?vot?ju sauca.
,,Mums jau j?sadz?vo," ien?c?js m??oja, .,j?su priekg?j?js nu, ko lai saka. vis?di te g?ja pats neko, bet sih? . . . Es v?l, bet ?," vi? parad?ja ar pirkstu pret griestiem otr? st?v? dz?voja saimniece sa- r?vas biei. Iedom?jaties, k? man reiz izn?ca: saku, lai prieknieka kimdze aiztaisa k?ts v?rti?us, vi?a atbild f- lai lab?k pats aiztaisot sa vas kl?ts durvis! . . ." Vim? sirsn? gi iesm?j?s: ..Toreiz nez k? ar? pagrabs bija palicis va?? . . ."
Saul?tis. - klaus?j?s. 'nedab?ja vi? |ar? vair?k pateikt k? p?ris laipn?bas, Virzi? nelaida pie. v?rda. Ievilcis vaigos v?l dzi??kas krunkas un uzmetis virsl?pu, vecais sita Sau- l? t im?uz pleca:
Sadz?vosim, sadz?vosim, ar v i siem gribu sadz?vot! Tik tie. sioviei, tie . . Virzi? nic?gi atmeta ar roku,' ..j?s jau zin?t . . ."
?Saul?tis savilka p?i-protamu vieb- stii, var?ja Vi rz i - ?am piekrist, va-; r?ja ar? n?. Cie mi? v?l pasmai d?ja, paloc?j?s, tad izmei?is no istabas. . Montieris, kas
ai br?di de?r?ja pie telefona, pie c?l?s smaid?dams: Velna v?rs tas vecais . . Bet Inevar ivi?u ?emt par pilnu. T? pa-; ai ?abja d?l ga tavs ui^visu. P?rn iznesai no saim nieces d?rza visus ?bolus . : . Padz? vosit, redz?sit." . Saul?tis pakat?- j?ls mbntier?, au b?damies pasmai d?ja, bet nek? ne teica.! Dareiz viens otru aprun?, st?sta sliktu pavi sam' , nieku d??. Kas zi?a, k? o-
>??z|' V". Nov?ros, tad spried?s.
S veiki, priekniek? kungs, sveiki!'-gadus piecdesmit veca, pusjak? , t?rpusies sieviete sveicin?ja
Saul?ti, kad tas g?ja dz?vokl?. Sie viete k?pa lej?. t? var?ja b?t saim niece. ' IVaigi vi?ai, bija nosl?d?jui uz leju, sakrizdami iedom?g?s, pa- ?pzin?g?s krunk?s. Galvu apsedza dzi?i uzrTaaukta; apa?a cepure:
Ja tik. k?da vajadz?ba. Saulia kungs, n?ciet aug?., run?jiet, .lab pr?t izdar?u,'iedou . . Vai mums j?str?das? J?s jau esat pavisam cits cilv?ks! Ko Pi-anka,- rupj, neizgl? tots : . .: Esmu pie- kungiem kalpo jusi, ?etrpadsmit gadus str?d?ju par kambarjumpravu. vis?di. n?ea.V t?et kur t?ds .bija izc?lies, taisni j? br?n?s . . . " ...Varb?t var?tu "ievilkt . elektr?-
stipri - Mazie bija izlaiduies un sau-' k?ja "viens otru, ar? veco Vir,;i?u nepiekl?j?giem v?rdiem Ki'iid.-o. pr?va auguma tunismate. i;iei;A,:ii pie loga, paklausij^is d?lu snnm?s. pasmaid?ja, bet nek? neteica " '
..odien te bija ien?c i.-'" Vu-'.ina kvuigs," .Saul?tis ierun?jas O T^ bvvh\. neko sevi?u ncxiom?dams.
Virzi?? . . ." F\ika ku'.Hi.'.o at-- kal pasmaid?ja, paskat'i^ivS \ir. ;>ri< k.'^ - . nieku un p?rliec?s p?r gaidu. Ko vi?a smaid?ja? Saul?tis n<^var?ja saprast,- vai vi?a veco niev? \\\[ go dina, ticam?k lik?s, ka laikam niev?.
ti'? dien? Virzi? ien?oa kanto ri p?cpusdien?, nostjjus ciei pie barjeras, laipni smi?d?ja.
p??p?ja,- st?st?dams pa^ .'^ evi. Krievij? dz?vojis, ka lo??mLs'aim>tu amat\i. k? k?dreiz g?jis A'ek.^aiuira ] ?imn?zij?. Izrun?jies, p?rliec?s p:'ir J Ietu un teica klus?m, lai telcfnoSHt^; nevar?tu dzird?t: Aizd.xiiot. lud/.u, man vienu latu . .
Saul?tis iz??ma naudas maku im iedeva vecajam vienu sudrabu., Ga- ; d?s, ka aptr?kst naudas . . . Varb?t im k? ievajadz?jies, bet negribas, k?pt aug? sainmieci trauc?t. Rit., parit atdos.
D?rz? str?d?dams. Saulitis aizmir-^ sa ?sdienas dar?jumu; ilgi nebija" lijis, daudz ?dens vajadz?ja sanest k?postiem^ un gur?iem. V a k a r : ' K i b i n?ca miegs,, nebija va?as domam. No r?ta spirgts jeg?ja kantori, paklu s?m dungoja paz?stamas dziesmas.. dom?ja par ce?ojumiei? uz VidzcMui. uz dziesmu sv?tkiem . . . Te Virzin.^ atkal par?d?j?s pie k\Ga, ?xiskat?)?s iek? un t?da? bija ari .pie durv?m. Saul?tis atcer?j?s vakardienas l a t u laikam ri9s atdot.
Virzi? ' smaid?ja, nolaid?s l?pu kakti?us. Sirm?s ?sas p?ruulas p?r- muti: K?' aug d?rzi?, pi'uk.^niekn , kungs? Ak labi? Nu ja lik vajni.\a gr?bek?a, l?pstas. pa|.>rasiet . . , J? " .
Virzi? p?rliec?s p?r baj- j ?Tii im iz?ukst?ja: ^.Vit.Miu lutiiju . .
Saul?tis saprata, ka nav v i s t ? , k? vakar dom?jis. Atcer?j?s ''monticj-a teikto, taisn?ba bija Tom?r vii).s ie deva latu. V?l oreiz, tad }?an diev.-v gan.
(Tui'pm?k beigas)
Vienu lati?u ii
Sai bridi ar? Saul?tis izn?ca pa galm? un var?ja ar Bu?a kundzi ie paz?ties. Aug? uzg?ja visi tr?s. Saul?tis apskat?ja istabas. M?beles bija jaunas, divas gultas blakus, trauku skapis, galds, sei kr?sli u? gr?matu plaukts. P?d?j? nebija ne vienas gr?matas, toties vair?ki glie mev?ki un tr?s p?rno Lieldienu olas. Vair?k te Saul?tim nebija ko dar?t, vi? atsveicin?j?s un k?pa le j?. Sieva v?l palika p??p?jot. Bu?a kundze jau bija paguvusi izst?st?t, cik vi?ai kleitu skap?, cik maks?ju si istabas iek?rta un cik labi vi?a agr?k dz?vojusi.
P?cpusdien? montieri centr?l? no main?ja .Fuka kundze, saimnieces jaun?k? meita. Vi?as puikas tobr?d rota??j?s d?rz? un klaig?ja varen
^ 99
Akusiikds mist?rij? Kop gadu simte?iem architektus
noc?arbin^jusi akustikas probl?ma, un vi?i to m??in?jui atrisin.?it kon- strukt?v'? ce??. Vi?i z?m?jui no skanu avota taisnas l?nijas uz gries.t tiemv dom?dami., ka. ska?a atlec l? dz?gi biljarda bumbai, bet visas ?- 'das konstrukcijas izr?d?ju.?s apla mas. Koncerta. vJ-Aes akustika nav atkar?ga no telpas izveidojuma, bet gan no materi?la. Akustiski nelasu z?li var uzlabot ar m?kstiem audu miem, aizkariem un sienu drap?ju miem un pat z?lei pa vidu izvilkts diega pavediens var piln?gi p?rvei- dpl vai uzlabot k?das telpas akusti ku. Tfa?u daai konceila z?lei ir lieliska akustika ar? bez ?diem sur- rog?tiem. vienk?ri ar taisn?m, kai l?m' sien?m. : P?c kara. kad daudzi m?kslas na mi izpost?ti un 'tie. j?atjauno, radies ja'ut?iums. vai to-dar?t, klau.^ot l?dz in?j?s akustikas teorijas aizst?v jiem un piln?gi nokop?t veco celt?u -iek?rtojumu, k? ar? lietojot to pau materi?lu. T? r?kojoties izn?kums tom?t b?tu piln?gi neakustisks.
S?da veida m??in?jumi jau agr?k izdar?ti un, izr?d?juies nesekm? gi. Min?estr? oiln?gi nokop??a ts
kas ...Br?menes koncertu z?li", vas ide?l?s akustikas d?l bija slo v??a visa pasaul? Man?estras z?l? tomi?r neskan?ja. Par aornierin?ju- mu |ai un l?dz?b?m neveiksm?m pie r?d?jies, ka katrai jaunai z?lei ir ne l?ga akustika. T? tas s?kum? bija
?ar? ar V?nes galma operu, kuras ne cieamai ' akustikas d?? daudzi bija p?rliecanati' par V?nes, dzied?anas it??kslas slavas zuanu uz- visiem
laikiem. Bet tagad, p?c vair?kiem gadu desmitiem. V?nes opera ir akus tiska te?tra paraugs. Vai b?tu mai n?jusies klaus?t?ju dzirde, vai noti cis k?ds br?nums? N?. p?i-veidojies ir materi?ls, no k? z?le veidota. ?etrdesmit gados tas nep?rtraukti ies?cis labu m?ziku un ar filharmo- niku ska??m un dzied?t?ju bals?m imprcgn?jies. Notiku.as mist?riskas molekulu p?rveidoan?s, kas l?dz im bija ; nov?rots tikai ar vijoles koku.
T?tad, lai z?li padar?tu akustisku, taj? j?sp?l? ne vien m?zika, bet laba m?zika, jo var gan apm?n?t cilv?ka dv?seli, bet nekad materi?la dv?se li ?n j?t?gumu. Z?les, kur?s iieliski sp?l?ts tikai Mocarts. B?thovens vai Ca:kov.skis. paliek arvien akustiskas, bet ja turpat ned??u no vietas dim d?s milit?rie mari vai l?geri tel pas izcil? akastika b?s v?j?, t?pat if? Paganini vijoli vien? mirkli sa boj?tu m?zikas diletants. T? ir tel pas akustikas mist?^rija.
, ; ' ,,Stimmcn"
Vr^a m?t b?rnus Namam?te bija atradusi, k? lik?s,
oti teicamu kalponi un. grib?dama ar to katr? zin? sal?gt, izt?joja dsrbu un dz?vi- sav? m?j? ?oti pajKamu. Be''':[?s v?na v?l paskaidroja-
..Un b?rnu mums ari nav. t? ka darbs jums b?s viegls "
,.Es o vietu pie?emu,' ar platu smaidu atbild?ja kalpone. ..bet b?r nus es m?lu. t? k? jums. .kundze, m^nis d?? nemaz nav j?ierobeo jas. "
\^mas l
Iev?rojamais ang?u rak.'"4nieks un tikpat iev?rojamais ?patnis Bern hards Dords Sovs 26, j?lij? k?uva 92 gadus vecs. Par sp?ti sol?dajam gadu skaitam, .^ovs tomei' vel ar vien j?tas jauns un. iab])i';i? .negrib.
ka vi?am ali^,adin-v , lielo veciuru,!^^^ noraid?jis visafe4\'ini-;-/
:bas un- snvieni ka!p?~; 1 ? j i e i i T S e i e i iiloliedz?s'; kaut . ar. V. -piiHu?i^ tu^ ^^ ^^ ^^ i v? rd .u piervin?t -/dzi-;., niumd ieniu Tel c?i'am -
un' v?stules,'ka^^ vi?am ; :dien? pien?ca t?kstoiem;
\ I " ' ^ ^ rak . s tn ieks , t?s pat neizlas?jis, lika taisn? c L ' ? a vi.'^ a^ ie mest pap?ru kurvi. Netika pie?emti pat seni draugi, kas gavi?niekam grib?ja nov?l?t laimes.
?si pirms s a v a s dzimumdiena^ Sovs satik?s ar k a d u sava v?rda br?li, 40 g. vecu kon.servu f a b r i k ; * ^ str?dnieku, Sovs Nr. 2 n e j a u . r ^ b i j a . gad?jies rakstnieka .dz?ves viet,';is t u vum? un*, izmantodams .so gadijMrTiu. v?l?jies reiz redzot, k a d s jsti izskavv-- v?rs, kas padai-ij^; sjavi.'nu vi?<i v?rdu. Satikuies vaigu vaic?, ovi nelik?s viens ]yzr oivu neko .siij?s min?ti. Gala^: ciaiis-t^s atzmns. ko nav las?jis n e v n e n u .slaven? v r ' v a br??a <iarbu. bet vien?gi kino t e a t u redz?jis ..Pigmalionu" . .Mi.stcrs G B.S:" savam v?rda l?dziniekam tik:) pateica- Nu redzat, kacls i.^'teri?b? izskat?s tas lielais zv^rs." p?c k c o n - Sovi arzg?ja katrs uz ix; pusi, no kuras. bi.ja. n?kusi. -
Rakstnieki un . gr?matas
r.. Ir divu veidu rakstnieki: t?di, k?uvui slaveni ar 'gr?mat?m, kuras vi?i .saiak.sti r?si. UJ'J citi kurus .sla venas padar?jaf,).s gr?matas, ko v i ?iem neb?tu vajadz?jis TU''--/:^/.[.
Kafhol i5cher iJij.^.:'-'"
Gr?mata ir .s?x)galii;: ja p?.'bl'.^^ ra^? ieskat?.->. vi?, nr'-ta.'ns, n^ v-. izskat?ties p?c- apustu?a.
Mums j?p?teica.'> ]ju\y']>:\? kn oz'- vojam un varam at.Mat god-.g^ j .o:e- nu?u.
- : i ' * - ? ? '
-iv : i i -