!t f.
ka be pa tip ro; lie pn Ml' m< ba . ?/ kO' ni; d?
riil n? ?d mi pi: sa nv vi' - ja pe ' m m bi nl tr
te i ?-cv m te m bi ki
bi p! ie
1*
k
n
C
I :: i
Mi mi\.
Nr, 72 (177) 1948, g. 7. ieptembrl A r ttutorft pflrakitti vai Inici??iem p?rak* antajo rakitos izteikt?s domas nav katrfl z l p ? redftkcijae domflf.
Ko dom l^et dar?t? K?di ir j?su n?kotnes pl?ni?V Vai esiet jau ko' pas?kui?' - - T ? d u s un tiem l?dz?gus jaut?] umufl tagad dzird _?otJ biei. Un atbildes? T?s - pa liel?kai da?ai nenoteiktas vai ar? s?kas ar J? b ? t u . . B e t : ? ja b?tu" nav, vai ari tas naV z in?m.
Citiem v?rdiem, m?su dom?ana paiem par sevi Ir ?oti nedroa, neuz??m?ga un taj? jauamas bailes no atbild?bas, ,kas/saist?ta ar jebk? du iz?iranos. Ka t?dai pslcbolo- ?iskai: ievirzei ir .savi dzi?i c?lo?i, tas 3t]^otams bez v?rdiem. Neviens nevar apgalvot arl^ ka dz?vojam t? dos iipst?k?os, kas veicin?tu cilv?ka dab? sl?pto iniciat?vu un uz??m?bu. Bet ar? gauan?svfen par gr?tu miem v?l gr?tumus nenov?r. \:\
M?su priekM Kan?das laikraksta Edmonton Journal numurs, kur? st?st?ts par k?du uz??m?gu, tagad 77 g; vecu v?ru, kas prieks 42 ga diem, t? tad jau pusm?a gados, _ar dz?vesbiedri, diviem maziem b?r niem un 80 vecu V m?ti ieradies Albertas provinc? un k? viens no pirmajiem baltajiem apmeties taj? luik? tikpat k? neapdz?vot? Edmon- lo?as apgabala. Vi?a tuv?kie kal- iTt^?i bijui divas indi??u ?imenes viena 2, otra 5 j?dzes att?lum?. Sis virs pirms tam bijis j?rnieks; res tor?na ?panieks un viesn?cu p?rvald nieks ?ujork? un pirms tam lauk-Ksaimnieclba tam bijusi svea. Ap balvots ar neatlaid?bu, iztur?bu un uz??m?bu, primit?vos apst?k?os, viens pats nost?d?ts dabas bardz? bas priek?, jaunaj? dz?ves viet? vi? bijis ?sts .pioniera paj-augs.
Taj? pa? laik? is v?rs akt?vi piedal?jies ar? sabiedrisk? darb? un sava novada politiskaj? un saimnie ciskaj? dz?v?, iemantodams Edmon- tonas provinc? visp?r?ju cie?u un atzin?bu. : Pirm? pasaules kar?, jau 47 g.vecSv vi? kop? ?r vienu savu d?lu, tikai 16 g, vecu,, iest?jies kara flot?, piedal?jies c???s un ievainots. Otr? pasaules kar? piedal?juies divi citi vi?a d?li > un mazd?ls. Eciino?tonas laikraksts izce? o v?ru ka stipr? kan?dieu gara p?rst?vi.
Bet kas tad ir is" virs? Tas i r ;Kan?das latvieu seniors D l D o - nens, m?su tautietis, kas agr? jauni-; b? atst?jis dzimto Zemgali, kop t? br?a visu laiku atradies sveatn? un tom?r nav aizmirsis nedz lat vieu: valodu, nedz savu tautu. Vi? gan rfav ticis pie materi?las bag? t?bas, k? to varb?t das Iedom?jas, b-^ t ar savu uz??m?go garu un goda vira darb?bu iemantojis jo plau cie?u kan?dieos. B?darns priek z?m?gs Kan?das pilsonis, vi? paligis ar? priekz?m?gs-: latvietis. Jau ;1945. gad? uz vi?a iniciat?vu pal?dz?bas darbam latvieiem V?cij? Edmonto- n? nodibin?si latvieu biedr?ba Ima?ta" un kop t? laika Kan?das laikrakstos biei jo biei atrodami Donesa t?va raksti, piez?mes un v?stules par Latviju un Baltijas valst?m, par latvieu DP izmis?go si- ^?ci ?u . Gan av?u rakstos, ..g^ iesniegumos ^Kan?das organiz?cij?m un iest?d?m vi? nemit?gi, saucis p?c pal?dz?bas, g?d?jis darba dev?jus V?cijas 1 atVielem Kan?d? un ar? tagad Edmonton Journal rakst?: par vi?u pateikts, ka Donesa t?vs ir latvietis.;
Vai ? v?ra dz?ves, st?sts nav uz mudin?jums ar? mums?
Kad 1907,?. apr?li: AJ^ ^ vinc? ar ?imeni ierad?s 35/ gadus vecais zemgalietis, tad vi? nevie nam nevar?ja teikt ;Ja b ? t u . t a d
Un vi? past?v?ja. Kad vi?u sasniedza zi?as par lat-
Vieu postu Eirop?, tad ar? vi? ne teica Ja b?tu .. tad gan." -
Vi? darboj?s. Un vi?a paaizliedz?gajiem p?li-
?iem ir bijui pat??kiuni. -Ar? tas lai noder mums par uzmudin?jumu.
K. R ab ? c s
C E C H U KOM?mStU V A D O ? U S AICINA IZV?L?TIES VIETU
SAVAM KAR?TAV?M
Ccchoslov?kij? izplat?tas skrejla pas, kur?s, pagridnieki aicina str?d niekus un zemniekus organiz?t -pre test?ba s grupas pret / komunistisko Pr?gas^vald?bu. Pagr?des im skrej lapu V :ist?veanu atzinis ar? kom?- ?iistisko arodbiedr?bu. ; laikrakst
..Pr?ce''; cit?jot: neleg?lo lapi?u sa turu. r>aikrakst? redaktors t?s sa?? mis pa pastu: l?dz ar :.br?din?;jurau, ka vi?u pak?rot pa? Pr?gas; cen- 'i"? un. aicin?jujnu-- pazi?ot laik- T n k i ; ! ' ^ . vi?am v?lamo vietu ?var?tai vam. Viena skrejlapa' mudina str?d niekus un ; biroju. :darbiniekus b?t modriem.' organiz?t pretest?bas gru-: pas un .veikt:sabpt?u. -bet otra-aici na zeinniekus; nonoc?t^t ..nevienula b?bai ' graudu Gotvaldam-.
Pie?emti Izce?oanai uz Venecu?lu, augusta vid? Minchenes lidlauk? pec dokumentu kontroles .izg?j?m cauri barjerai un lidlauk? ieraudz?j?m miU ?gu ?etrmot?r?gu lidma?nu. Stjuarta pavad?ti, iek?p?m ma?n? un ie?? m?m vietas m?kstajos. klubs?dek?os,
u^r;us p?c vajadz?bas ar vienu; lo k? pagriezienu var p?rv?rst gu?an\- kr?slos/';-^ ^'';;>
.Starta karodzi?a v?dieng, un lid ma?na :s?k ripot pa skrejce?u. T?s ? tr ums; vien m?r pi e?ennas un ne maz neman?m, kad Jau esam simts metrus gais?, Pulkstenis r?da 2 p?c pusdien? p?c V?cijas laika. : Debe sis ir dzidras, i&v neviena a, un m?s prlec?janiles par labo redzam?bu. Mums nav ne jausmas, k?d? virzien? ?sti lidojam, un. kur esam. Tikai tad, kad p?c div?m stund?m sasniedzam Reinu, zin?m, ka esam ielidojui Francij?. No lid ma?nas 58 pasaieriem nav nevie na, kas no?lotu ?iranos no V?ci jas. ".-^
Lidojam' p?ri Francijai; V?rojam laukus un mazas pils?ti?as. Kaut ari esam ?oti augstu, ta?u var skaid ri redz?t, ka te ir cit?da dz?ves k?rt?ba k? V?cij?. Plai lauki ar pavisam ?patn?ju iedal?jumu. Tikai ret?s viet?s ciemi. Paiet v?l stun da Un. ieraug?m Par?zi. Lidma?na samazina ?trumu un pavisam l?ni p?rlidojam Francijas galvaspils? tai, Pulkstenis. r?da piekto vakara stundu.
Kam?r apbr?nojam Par?zi, ierodas stjuarts 'un pasniedz sviestmaizes, kafiju, aug?u sulu un b?rniem siltu pienu. Atrodamies apm. 3 kilo metru augstuma, p?ri visiem m? ko?iem. Zem mums redzama tikai balta m?ko?u sega. M?ko?i atg? dina ledus kalnus Baltijas j?r?. Stundu v?l?k Sasniedzam Lamanas kan?li. Br?di lidojam parall?'li kras tam, tad nogrieamies uz rietu miem un ?su bridi v?l?k jau esam virs Anglijas. iSeko, v?l viens lido jums p?ri ?de?iem un asto?os va kar? nolaiamies ?rijas aerodrom?.
M?s sagaida lepna restor?na z?le ar v?l lepn?kiem viesm??iem un va kari??m. Livrejoti apkalpot?ji ie r?da vietas pie sniegbaltiem gald autiem kl?tiem galdiem, kas pilni visda?d?kiem ?dieniem. ?i??is, zir?i,, sviests, maize,, siers, k?kas, kafija tas ir ?ru palaunadzis, Kaut gan s?kum? lik?s, ka sagata votie ?dieni nesp?s apmierin?t m?su ?stgribu, ta?u dr?z vien redz?j?m, ka bij?m mald?juies. Uz daudziem galdiem neap?stas palika k?kas un sviestmaizes. :; Atp?amies ?etras stimdas, tad l i dojam t?l?k. P?c marruta lidoju mam no ?rijas .vajadz?tu iet tiei p?ri oke?nam uz ?ufaundlendu, bet laika apst?k?i virs oke?na paslikti, t?p?c' pilots nolemj doties pa ap k?rtce?u, nolaioties v?l Island?. Ir m?neiJs nakts. Laiks.kluss un mie r?gs. J?ra atmirdz m?ness gaism?, un kaut gan lej? ir viens un tas pats skats, m?s tom?r nesp?jam nov?rst skatus, un . tikai nedaudzi ?u?am- kr?slos seg?s ietinuies snau. Otr dienas r?t? pl. 5 nolaiamies Is landes aerodrom?. Esam ne visai t?lu no zieme?u pol?r? loka, ir kriet ni pav?ss un nolaioties vietviet?m redzam ledu. Aerodroma apkalpe m?s sagaida t?rpusies kaokos un ziemas cepur?s ar ausu sild?t?jiem. Divu stundu atp?ta paiet atkal ?dot. Tagad i r brokastis. Pasniedz ceptas olas ar milz?gu porciju ?i??a, kafi ju un sviestmaizes. Sevi?i r?p? jas ' par b?rniem, kas sa?em siltu pienu un kakao. ?d, cik nu k-^trs var.
?etras stundas v?l?k s?kas ?stais ce?ojums p?ri Atlantijas oke?nam, Kaut gan esain lidojui jau div padsmit stir^ das; un pie lidojuma pieradui, / tom?r ir drusci? baigi apzinoties, ka 9 stundas b?sim virs oke?na, kur nav neviena lidlauka. Pirm?s 4 stundas lidojam paos m? ko?os, m?ko?i virs mums, zeni mums un ap mums. V?l?k laiks noskaidrojas vai, pareiz?k sakot, m?s pace?amies augst?k un atst?jam m?ko?u segu zem sevis, Virs mums tagad sp?d tik spoa saule, ka j?uz liek saules brilles, lai var?tu' paska t?ties pa logu. Br?iem m?ko?u sega paveras, tad atkl?jas br?ni??gs skats uz oke?nu. No 3 kilometru augstuma raugoties, Atlantijas oke ?ns izskat?s kluss un mier?gs, tikai mazi viln?i ve?as balti puft)t?m ga lotn?m. Ta?u ?sten?b? ie vi??i ir vrietnas; m?jas augstum?. .Mier?gi ar 300 km ?trumu stund? traucas 4 motoru American Over^ea' Aire Line lidma?na ar saviem 58 .t)asaie?iem.; no kuriem vec?k?janr ir 60 gadi un jaun?kajam 6 m?nei. Lidma?nas pavadonis iziet cauri un pazi?o, ka. ?ufaundlend? b?sim ti kai ap pl. 5 p?cpusdien?, tur m?s gaid?ot nov?lotas pusdienas. bet starplaik? sa?emam katrs kasti ar auks t iem ; u zk o am iem. a u c" 1 i em. ^ - ko 1 ?d i ?n k ?.k ? m. Seko k a f: i a ' r s ir tik stipra, ka vajadz?ga laba sirds, lai to so.?tu; iedzert tik. c:k srib?to^. Star^ -^^ '^^ ;^ ;.' ar noteiku-
r '^ t^a.s nolaian?s ^'ad?- >': katranv pasaierim.-
; gan par nas, droSTbu g?d?ts visiem iesp?ja miem l?dlzek?iem, tom?r var gad? ties, ka oke.ana vid? nepiecieama nolaian?s. T?d? gad?jum? katram pasaierim Izsniedz gl?banas vesti. Lidma?na izlai lielus giunijas plos tus, ;ka$ apg?d?ti aT; p?rtiku, ?deni un sl^n??Uz?ciJas ier?c?m un vislie l?kos . Vi??os $p?j:: notur?tle_s virs ?dens vair?kas dienas, -T? ka katra lidma?na atrodas past?v?gos radio sakaros ar diviem lidlaukiam, katras piecas min?tes zi?ojot savu atraa n?s viptu un st?vokli, tad taj? br?d?, kad ie sakari ar lidlaukiem p?r tr?kst, abi lidlauki dod trauksmes si.?n?lu un ue to; vietu, kur lidma- lna- atrajdiisies pirms piec?m min? t?m, Izlido palIdzlbas lidma?nas,
Asto??s stund?s ; sasniedzam ?u- faiindlendas krastus. No gaisa raugo ties, " visa Nufaundlendas Atlantijas oke?na! piekraste izskat?s k?: liels pagalms p?c milz?g?m lietus g?z?m. Pe??e pie pe??es: ?sten?b? tie ir t?k stoi liel?ku un maz?ku ezeru, ?as kl?j visu . ?u'faundlendas piekrasti. Cik vien t??u skats sniedz, 2 stundu ilgaj? lidoji'im? neredz neko citu, k? tikjii meus un ezerus. Nevienas saimniec?bas, neviena ce?a.. : : Visu laiku sp?t?gi pretojos p?rst? d?t pulksteni p?c jaun? laika, ta?u ?ufaundlend? neatliek nekas cits ka padoties; -jo cit?di laika r??ins pi l n?gi saj i?k. :^ Mans pulkstenis ar V?- cijas laiku r?da . pussepti?us va.lcar?, bet ?ufaundlend? ir.pats dienas yi^- dus. -j pulkstenis ir 2 p?cpusdien?. ;; Jjr pulksteni v?l;var;p?rst?d?t, tad pagr?Jt?k jau ir' m?su v?deriem.. Jau lidma?n? Ibij?m'labi pa?dui, v?l neko nesac?j?m, kad m?s _aicin?ja pusdien?s.Ii^erodom?' restor?n?, bet pavisam siv?di kjuva, kad pec lle- lislc?m pusdien?m ; ar viru, ga?as ?dienu, saldo un,kafiju pazi?oja, ka t?s bijuas nokav?t?s pusdienas un p?c div?m stund?m sekoot vakari ?as. I : . " ; " : . ,
P?c ?ufaundlend?s laika pl. 8 vakar? start?jam t?l?kam lidoju- marn uz Bermudu; sal?m. ?l, ka izpaliek (paredz?t? nolaian?s ?u jorkas vai ? Bostonas aerodroma un t? nedab?jam redz?t k?du no Sa vienoto Valstupils?t?m. Lidojums p?ri oke?nam, un pie tam nakt?, ir diezgan garlaic?gs. Ta?u oreiz pati daba g?d?jpi, lai m?su otrs oke?na posms nebiitu garlaic?gs, P?c nepil nu ?riju stundu lidojuma ie???stam v?tra un negais?. Pilots velti p?las
pacelties vij^ negaisa ^ ^ i ^ negaiss,. ir par dzi?u.; ?cribot negri bot j ?izbauda krietna iz?poana, kas vienu otru p?rbauda ne tikai ar j?iras slim?bu, bet ari ar izbail?m, sevi?i v?l tad, kad spoie zibe?i par savu vien?go m?r?i, ?iet, izraudz? jusi m?su lidma?nas sp?rnus. Uz traukums v?l palielin?s, kad uzlies mo sign?ls: Ne$m???tI Piespr?dz? ties!" Tas .ir sign?ls, kad lidma? na . gatavojas nolaisties. Bet m?s ta?u atrodamies vismaz triju stundu lidojumar att?lum? no krasta! , Vai; tie?m sekos piespiedu nolaian?s oke?na vid?, pie tam v?l negaisa un v?tr?? N?, par laimi tie bijui tikai dro?bas so?i, lai, lidma?nu- v?trai m?t?jot.;, pasaierus pasarg?tu n? sa dauz?an?s. , . ; ; ; ; v ; .
P ? c p?ris Stund?m esam negaisam cauri. C?noties ar v?tru, p?rk?rui lidma?nas motori. Pilots tagad d i vus motorus izsl?dz un m?s lidojam tikai ar.pusjaudu. P?rmai?us atdze s?jot, motorus, bez k?dam klizm?m sasniedzam^ Bermudu salas;Diem- ?l, nb izslav?t?s amerik??u peld vietas neko neredzam, jo pulkstenis r?da 4. r?ta stundu. Ir meslna nakts. Tie?m,/nevis timia, bet melna, ar div?m pabl?v?m zvaigzn?m meln?s debesis. Pat pilnais m?ness nesp?j klied?t dzi?o tumsu. ;.
: P?c p?ris stundu atp?tas un mo toru p?rbaudes ce?ojums rit t?l?k. oreiz m?r?is ,;un lidojuma gala punkts ir Venecu?la. Laiks atkal ir lielisks. Raug?mies pa logiem un cenamies sasikatlt k&ut ko ekso tisku. T.lkal p?rlidojot Portoriko jauam sveo un ?patn?jo' dabu. Augsti kalni, vientuli klajumi, mei un tikai; vietumis atsevi?as mazas pils?ti?as. Tad atkal j?ra.
Zeme1" iesaucas mans piecus gadus vecais d?ls, un m?s,: t?pat ka k?dreiz Kolumba ku?a komanda, sasprindzin?ti skat?mies uz Vene cu?las krastiem.; Tuvojamies zemei, kurai uz nezin?mu, laiku: j?k??st m?su m?jvietai. K?da t? b?s, k? mums te kl?sies? Vai liktenis ; b?s labv?l?gs, vai te ari sagaida tikai cieanas? Tie ir jaut?jumi, ko va r?s atbild?t tikai p?c ilg?ka; laika. Tagad esam priec?gi un satraukti. Priec?gi par lidojumu p?ri oke?nam, kas 36 stund?s no Minchenes atve dis pie paa ekvatora, un satraukti par zemi, kas m?s sagaida un par
m?s tik pat k? nek? nezin?m. Venecu?l?, augusta beig?s,
A l o i z s K l i ? n s
No autoritat?vas puses LCK inf par pareiz?jo Kan?das vaid^
^ ^ o s t ? j u ^ ^ ^ ^ Kan?das vald?bas ministrs K?hief ' salds, kas ir-ra?tuvju resora vad? t?js, bet kuram vald?ba - uzdevu"' p?rzin?t un:k?rtot ar?:;:imigr?(%' lietas ,un kurs sm?s jaut?jumos v'^ augst?k? autorit?te Kan?d? ne^ ' braucot uz V?ciju, uztm'?j?s'.LonS n?:,; kur ar vi?u latvieu-emigr?cijas' iesp?jas uz Kan?du p?rrun?ja miU s?tnis K. Zari?. Visum? Kan?das ministra nost?ja pret latvieiem ir labv?l?ga. Ministrs uzsv?ris ka lat ' viei un igau?i p?c savas mentalit?^ tes-im; dz?ves gara ir k^^ t vistuv?kie un taisni tas tip ,^ ko
i l ^ l ^ viens
,,?I?A** BARGI R S J G L E Z N O T S T O
Latvijas PSR ministru padome un komunistu partijas centr?lkomitej? public?jusi p?rskatu par ce?u labo anas darbiem Latvij? 1948. ?^ ada va sar?. Sai p?rskat? teikts: CeIu va saras, remontu pl?ns 1948. gad? uz republik?s' ce?iem izpild?ts: ; grants un akme?u pievean? par 12lVo, no- Vadgr?vju ' t?r?an? 112."/o, zemes darbos par 17P/o un ce?u remont? par. 105'Vn." ''? r'--//^^
; D l Egl?js 12. augusta C???'* to m?r dzied pavisam citu dziesmu. Vi? raksta: ^Jaungulbenes pagasta Silt? ciem? in?. vasar.p slikti r?p?j?s par jCe?u un tiltu laboanu. Ce?i do- ba?n?, nel?dzeni. Gr?vji t?r?ti tikai da?s' viet?s, un ur tur pat redza-. mas v?l neizkl?din?tas - grants ^?upi- ?as. Tilti sagruvui, dai izlaboti ?o ti primit?vi, maz nostiprin?ti. Ne t?lu no Silt? ciema uzs?ka b?v?t jaunu tiltu, bet tad b?vi pameta, ?n s?ktais darbs nu s t?v jau vair?k ne k? m?nesi uz vietas. ovasar sma g?s automa?nas p?rvad?ja kokma teri?lus, bet slikto ce?u d?? biei va jadz?ja': atst?t kravu pusce??."
,..C??a" public?; ari divu. studenu ^ Dzidras Smidres. un Aijas Malc?-^ nes v?rojumus par raas.nov?kanu: Pa domju; saimniec?b? ,Budeskaln i', rudzu lauks nop?auts jau kop di v ? m dien?m. Var redz?t, ka pag?ju ? ruden? papuve nav bijusi labi sastr?d_?ta. T?p?c viss lauks bedr?s, p?ryag?s. Rug?ji atst?ti . ?rk?rt?gi gari. Daudzas v?rpas nocirstas un palikuas tmpat rug?jos. P?aujam- ma?na lab?bu stipri izkais?jusi. Ko pi?u viet?s palicis daudz graudu. K??i I saSjlieti nev??gi. P?c p?aujas uzn?cis lietus. Nenokopt? lab?ba un v?rpas jsasistas rug?jos. Par nop?au t?, rudtu lauka nogr?banu un,v?r pu uzla sianu te neviens nav do?i?- jis. Bet cik tad ?sti ir palicis uz lau ka, lienokoptas lab?bas?. M?s agr. Kaul i?a un str?dnieku kl?tb?tn? no viena kvadr?tmetra uzlas?j?m visas v?rpas,, vi?u kl?tb?tn? t?s izk?l?m un nosv?r?m graudus. Izr?d?j?s, ka uz. viena kvadr?tmeti'a pamests 110 gramu t?.ru graudu. Cik san?k uz 12 hekt?riem?"
6. august? s?kusi darboties: Valkas apri??a piensaimniec?bas kooper?ci jas savien?bas, jaun? pienotava Smil ten?. T? ja tic?t ..C??ai" ra- 7.?^?t suli?u ??seli.
St?v?k] : celtniec?b? dab?jam no- ? '^st n'o . .C inas" raksta par V c r J l : n : -
;;?m-- m?ksl?,. ]i ter?t?r?; ' un celtniec?
b?, ; Rakst? sac?ts; Architektu vai nas d?? apg?lusies doma par zin?t nieku nama celanu. Architekti nav devui skolu :jauncelt?u projektus R?gas pils?tai, un t? jau divi gadi budet? paredz?tie l?dzek?i skolu cel anai, netiek izlietoti; T?dus piem? rus v?r nosaukt v?l vair?k.
Daudz lab?ks st?voklis^ nav ar? glezniec?b?. Tad, kad R?g? pulc?j?s desmit t?kstoi dzied?t?ju: dziesmu sv?tkos, .tad ar? gleznot?ji un grafi?i grib?ja r?d?t savus darbus. Bet dau dzi no izst?d?tiem darbiem, liecinaja, ka gleznot?ji ne tikai nav paguvui iegaum?t soci?listisk? re?lisma me todi, tie nav pat nek? m?c?juies no vecmeistariem. Liekas, ka m?su gleznot?ji baid?s no cilv?kiem. Pie m?ram, St. Iva?icl^a R?gas ostas at jaunoana"- notiek bez cilv?kiem. ; Izst?des katalog? teikts, ka m?su m?kslinieki iem?l?jui dabu. .Labi . Bet padomju cilv?ks uz dabu raug?s cit?m_ac?m nek? k?ds ang?u lords vai m?sm?ju budzis. Vienu dab? ie rosina, otru; nospie. Dabu m?l?j a ari Purvitis. Un kad m?s skat?mies Purv?a glezn?s, t?s m?s, aizrauj. Turpret? Ku?dzi?a, Ka??lova, Ra- maria dabas gleznojumi par vakaru im taml?dz?gi m?s nospie. Varb?t m?su gleznot?jiem gr?ti agri piecel ties, la i k?dreiZ' bez vakara redz?tu ar? r?tu?"
; Lai atvieglotu latvieu iece?oSanu Kan?d?, s?tnis Zari?. starp citu K?nlejsaidam l?dza; m?kstin?t izce?o- t?jiem medic?nisko p?rbaudi, kas l?dz im bijusi ?oti stingra un savos pa ??mienos dareiz pat brut?la, jo p?r- baud?ta ne vien reflektantu vesel?ba bet ari sp?ks.. L?gts ari ?imenes vest vienkopus, jo ?iran?s no t?m pat reiz?jos ?patn?jos apst?k?os ir ?oti s?p?ga, k? ar? neizkais?t latvieus pa visu plao Kan?du un: neuzskat?t ar neuztic?bu, latvieu tieksmes tur?ties kop? un kopt savas paraas un kul- t?ru. Tas nav m??in?jums rad?t vai- . sti valst?, bet gan pagl?bt to manto-; jumu, kas latvieiem v?l paliels p?ri un ka ari Kan?da no ta g?s savu la bumu.
Kan?das ministrs ar simpatij?in uzklaus?jis s?t?a Zari?a . l?gumus, bet ?ime?u jaut?jum? bijis norai-,
os.; Ministrs ; paskaidrojis, ka ari ang?u iece?ot?jiem Kan?d? ne?aujot s?kum? ?imenes vest l?dzi, bet tikai tad/- kad iebrauc?js jau lek?rtojicia uz dz?vi. Otrk?rt Kan?dai vaja got str?dnieku un transports esot ie robeots. Ja^ piem., Kan?da uz?em tu 1000 cilv?ku ar visam ?imen?m, tad tas noz?m?tu p?rvest tikai kf\da.s 200 ?imenes, l?dz ar to tikai k?dus 200 vai 300 str?d?joos tagad?jo 1000 viet?, bet kopskaitu neesot iesp?jams palielin?t. ':y.:'y-\]^^^^
Seit piezirn?jams, ka Kan?d? pa- . gaid?m uz?em tikai str?dniekus iz-V l?ses k?rt?, bet t?s.parlaments pat-;" laban s?k apspriest jaut?jumu par baltieu ielaianu; Kan?d? uz Ipa.^ u imigr?cijas .noteikumu pamata. L?dz ar to cerams, ka tiks a.tviegiota ari ?ime?u^ iece?oana Kan?d?. V Sin? sakar?b? interesanti atz?m?t ar? ang?u sabiedr?bas uzskatus par Angliju vai. t?; emigr?cijas vai; imigr?cijas zeme. L?dz im Anglija' bijusi tikai emigr?cijas zeme un ti- . kai nesen t? nedaudz pav?rusi dur-; vis iece?ot?jiem. Par o tematu .Ang lijas radiofon? notika debates.; Viens no Daily; Herald" redaktoriem Bar- kers uzsv?ra, ka Anglij? tagad ir jau tuvu. pie 50 miljonu iedz?vot?ju un . ka tas ir p?r daudz. So skaitu vaja-.. gdt samazin?t uz apm. 30 miljoniem. Run?t?js v?l piebilda, ka tagad ieved ?rzemju str?dniekus, kas. pai kur-. not, ka tie esot tikai vergi. So str?/J- nieku ieveanas procesu va.ta,got p?r traukt un dar?t tiei pret?jo - vei cin?t, ang?u izeeloanu: uz domlni- j?m. '^'::'0X:
Barkeram opon?ja saimniecisko ; lietu ^profesors Tomass, nor?dot, ka tiei patlaban Anglijas saimniec?bas:, dz?v? nepiecieamas daudzas da rokas. ?rzemju str?dnieki nav ye
gi, bet pau ang?u str?dniekiem lidz- v?rt?gi un l?dzties?gi un saimniec?bai nepiecieami locek?i.
LCK inf. n.
. Be??ijas latvieu organiz?ciju p?r st?vji p?c savstarp?jas vienoan?s 29. august? san?ca kop?j? apspried? Piedal?j?s Latvijas Sarkan? Krusta. Latvieu biedr?bas. Latvieu og?ra?u biedr?bas, Latvieu' og?ra?u apvieni bas papal?dz?bas fonda un Latvie og?ra?u apvien?bas p?rst?vji, kas zy adv. K. Gulbja, vad?taj?s p?rrun?s atzina, ka nepiecieama ciea visu Be??ijas latvieu organiz?ciju sadar b?ba. Nodibin?ja o organiz?ciju p?rst?vju komisiju, kas izstr?d?s sa darb?bas noteikumus. No ik orga- .niz?cijas komisij? ieiet 2 p?rst?vji, un komisijas pirmo san?ksmi uzti c?ja sasaukt" zv. adv. K. Gulbim Brisel?. . jai? san?ksm? izstr?d?s v?l?anu kar t ?bu Bele'ijas latvieu p?rst?vja ^zraud..i.anai L N P , dodot iesp?ju v?-
M. G r i v ? n e , Anglij? K? VAR PAL?DZ?T, JA NEZINA
K A M Latvijas 21. augusta numur? raksta
Trejos ciemos m?c. Ed. Putni?-^ saka: K ? d ? m?z? v?cu tbc sana torij? ievietots ar? viens latvieVS^ ' Iesaukums armij?, daudzu m?nf^ smags g?sts un tbc slimn?ca D 7^. pieder?go atbalsta. T?pat f-^ daudziem citiem." . , "
Bet ir ar? m?tes, kas savas sira-s- s?pes mierina pal?dzot.?diem gnJ-' die?iem un t?d?j?di godinotjav zuduo d?lu piemi?u. T?p?c ? nevar?tu min?t adreses t?do_s ra stos? Vai uzv?rds b?tu '^^ "^ "^^ "^ "?^ Ar? pieder?gos mekl?jot^ tacu v?rdu, uzv?rdu un adresi.
Iean?s piedal?ties bez iz?^"^^^%!i' siem Be??ijas tautieiem, ari tauit^ . kas nesast?v nevien? organizacijd-^ ^
Be??ijas latvieu pirm?s organiz? t?s p?rrunas pier?d?ja, ka _ta^ ^^ .^ iem netr?kst labas griba-?. ^^\;;.;?. ?iem sp?kiem izk?rtotu savus jumus.
'40^"!^^ Bez tam apsp?
l^fc^'?in, projekt?t
Z ka Sum?nam bus
^ ' 'Sem atsakoti^ pieda ^ ^ S n n . izteica a p r i e m i ? ^
nd sast?d? tvt< | :''n^ njedal?san?s, i bet be
;::S^ ^ w
rezotej?rieteic piec?m,: opa ?nijas valst?m :A
iaiFrandjai, Be??ijai, Holandei LMburgai - uz?emties ih ; tlvu Rietumeiropas parlarnenta ^aniz^ana,."
beig?fn Rezol?cija ;i?teic v? sar?kot konferenci
iulrateu Eiropas pagaida" sat ir.es iin pailamenta uzb?ves pr \i Kongress bez tam atzi?is,/ka di probl?na. atrisin?ma; "iek ?ciji| ?ifcp?s . ?nij?. Rezol? i a ? t u . iesniegs Eiropas, valstu :!ifl!T.unnarl.amentiem....: .T?ipa? '\ siiles Me?ence Amsterdam?
3 ^
mm
hc i 5 da
v?cei i rezol?cij? ai
iznidai. j?noraida k? .ka.i t? komunisms un.. cilv? ina aplamais uzskats, ka butu j?iz?iras tikai par s!in(?iv?m sist?m?m, : k a s L garantet.jpasaulei:; droib??
1;n!s.
I .Pasp?s vaki?baskut?i
parlamentu. '^ .pasaule