is imp%resija zlgs un spalgs, iec?r.a,
Kad izlai tvaiku i 'varenu ?! - k^ ' ^ " ,1^?s ska?as pi i^ ' i
l?nijas' augst?k ath' oseja. L?k,-pa ^
TIS putna vieglum? un -arks? motocikls 'it k ^ tu l i m u z ? n u . U n 4 : arzi aizvien kalnup
st?vum?. Atsevi?i mura ogiem atdaJiti
vina:kaa?suli,ov:ar: aatceras Jaun? Deriba
iuma skatoties, dai ie pai za?um? tum?kie :Om?t par Latvijas kar:
Bet m?ra ogi at.?^ 'setniecisku; Un pa? 'la, vair?k pa labi, uz koku ap?emts celtno3.
l?t?kai celtnei logu riiil .s, tik skaisti sp?d tum^ s, ka tur dz?vot b?tu par cilv?kiem, kas var
Varb?t tas k?ds 1ina ?des nams nu, kb es Bet tad labs draugs man a t? est^ t kafejn?ca.- ts p?cpusdienas im pie. l gatv? tom?r nav ne- [ustlba. Es staig?ju m'. id? no ?m pievakar?m, s. No krastmales k?pj :t?m k?pn?t?m mazs v?cu ?toni; bez sevi?a uj!;bu. t?kdams ,om??, oma?!*' '
nezi' vecom?ti meikle- aug? divi, tr?s latvieu
,as mammas pavad?ti- un atdarina v?ciet?na pa? ska??. Bet m?to t? nevajagot m?djtios. latvieus neiev?ro itin
?t, vienmu??gi bl?dama : jdams . . . N e jau ?^na . iebl?j?s ar? aitas, kas
?n? pulk?; gan?s zal?tS [un atkritumiem. Si<;i ai na no r?ta un migl?, pe- ?m nekust?gas, lik?s ?an in?ji sabiez?juas. iruglas, lurtas, akme?os p?rm?r ? t ? s dzen uz m?ju pusi, ; k?pj pa va??a st?vumu priekgal? im g?jienam Dr?nas un melnas icazi- pii graciozas k?.stirrii?as; hi.gudri su?i klusi: mm t g?jienu. Aitas .sl?d man feni? pusi, es j?tu vi?u [maku. Un, ja v?na kalnu dom? par- Jauno Deribii, [jiens sauc atmi?? Veco. hb?gs un patriarchals r?- Pecs, b?rdains, rok? gara
iis. ; . Llain? pievakar? g?ju uz fcr?ts nebija saulains, To- k?; parasti, sniedza ^ savu
b mierin?jumu. Aps?dos; bs, neviena cilv?ka, pat L m?$m mundrais ?un?v b?cis. . T'ikai taa audzin^^ dartiojas 5em 910 gadus vecuma, .mazskauti? Mazpulc^m? vitius varu izzin?t! ^'^n das skraid?ja, rota??jas, L vadone lika tiem mmet I k ? cit?di gar?gi nodar-,
beig?s- z?ni kori nod i^e-; ?i?u. Tas bija'tik jaska- u za?ais miers, nov.iti'Kara l i vienk?r? dziesmi?a, ro i r i sapratu gan tikai bol ?dus; tos z?ni spar?gi at-
jau nobeidzot: nevar pirmais k??t,
i aizvien var b?t. , _ ar jauku nomierinataju Tie?m, nekad es rieva-
kas, ja ne cit?di, e-rt^ ^^ ^^ ??d?jais, kaut pats
topmak beigas^
ritain.
JAS*' ABONEMENTS.
tinot uz S r z i m e m t m J
3.- m?nesi + 0^^^^
Ipli. Darba mekl?anas
LATVIA
P,bli5hed under BUCO.M C?vil
miburz/D Printer: Schwab.
dm.P1..7. arculat ion4000. Pblished tliree tim**s v.eekly. Editoriar Office: Gunzburg/Do. Qomini!.'"^-/irnm?rmaT.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
, NJr. 79 (184) Ceturtdien, 1948. g. 23. sept.
Izn?k tr ?s reizes ned??? . Izdev?js: B A L K uzdevum? Latvieu preses darbinieku sa darb?bas kopa. Atbildi^nis: re daktors: K . Rab?cs vietn. A . Liepa, redaktori: A Barda, M . ?ulitis. H . MindenbcrRS, A. Smits. Adrese : Gunzbur.K- Do, ; red.: Dominikus-Zl?nmer- mannstr. 2 (t?lr. 50). ap?.: Marktpl. 25 (t. S4), spiest: Bgra -LandmamL-Pl. 1 (t. 92)
ama
sarunu a:
jylav ticams, ka Maskava v?l atjaunotu ?etru valstu sarunas Berl?nes jaut?jum?, izteic?s B B C diplom?tiskais korespondents p?c pirmaj?m div?m: AV,; Anglijas ?i]? Francijas ?rlietu rpirasti^ ap^ried?m Par?z? pirmdien un otrdien. Varot sagaid?t, ka tr?s rietumvalstis v?l iesniedz Maska vas vald?bai kop?gu notu in? jaut?jum? un nodod to.Apvieno taj?m n?cij?m. T?d? gad?jum? b?tu j?iz?ir, vai iesniegums :?- nodod Dro?bas padomei vai U N kopsapulcei. Noteikts tr?s ?rlietu ministru l?mums- gan meesot gai- d?ms. .pirnns vi?u n?kam?s ap spriedes, kas paredz?ta odien, piedaloties no Maskavas uz Pa r?zi ataicin?tajiem tr?s rietum valstu v?stniekiem.
BBC diplom?tiskais korespon dents t?l?k nor?d?ja, ka Molo- tova atbilde uz; rietumvalstu p? d?jo piepras?jumu apspried? Kreml? esot ga?a un nenoteik ta". Tr?s v?stnieki bija pras?jui paskaidrojumus par marala So- (olovska d?vaino nost?ju milit?r- gubero?ioru apspried?s Berl?n?, kur Sokolov$ka viedoklis ne saskan?ja ar agr?kaj?m ; noru n?m Maskav?. Krievu atbild? esot paskaidrots, ka Sokolovskis iev?rojis vi?am dot?s instrukci-; jas un no atbildes varot secin?t, ka, p?c Maslftivas dom?m, vain? gie sarunu izjukan? Berl?n? esot rietumvabtu mi lit?r gubernatori. Vis?s l?dzinej?s .sarun?s :, ar Kremli neesot pan?kta vienoa nas nevien? no trim svar?gajiem Jaut?jumiem-:, par BerlTncs blo- kades atcelanu, par kop?ju va l?tas sist?mu Berl?nei un par starpjolu tirdzniec?bu. ^
6
0
Pad?m?u S avien?bai bus j?atbild
P?c tam, kad Berl?nes kri^ e bija stajpptautisku sarunu degpunkts p?rmai?us Maskav?, Berl?n? un p?c tam atkal Maskav?, visa politisk? akti vit?te ar? ai jaut?jum? tagad p?rnesta uz Par?zi. L?dz ar to Franci jas galvaspils?t?, kur tagad vair?kus m?neus no vietas Apvienot?s n?cijas debates par. ak?t?kajiem pasaules politikas jaut?jumiem, sakon centr?jies viss p?d?j? laika diplom?tiskais i augstspriegums. Pagaid?m Berl?nes jaut?jumu v?l apsprie tr?s rietumvalstu ?rlietu ministri ar saviem v?stniekiem, milit?rgubem?toriem 1 un padomniekiem, bet iesp? jams, ka tas non?k Apvienoto n?ciju priek?.
Kad pirmdienas nakt? Par?z? bija ieraduies p?d?jie UN deleg?ciju lo cek?i, no da?dam viet?m v?l turpin? ja ierasties lidma?nas ar ?rzemju diplom?tiem. ?rlietu ministri Mar als, Bevins unum?ns uz apspried?m Berl?nes jaut?jum? izsauca savus v?stniekus no Londonas, 'speci?lpiln- varotos no Maskavas, milit?rguber- n?torus no V?ci jas, padomniekus un lietprat?jus. .
Pirmaj? tr?s ?rlietu ministru ap spried? pirmdien, kas ilga apm?ram stundu, piedal?j?s ar? ang?u milit?r- gubern?tors V?cij ? ?ener?lis Ro- bertsons. ?ener?lis Klejs ar savu politisko padomniekii Merfiju bija aizkav?jies, bet no amerik??u puses apspried? piedal?j?s . vel, ?rpdl?- tiskais padomnieks Dalless. Otrdie nas vakar? notika n?ko? apspriede, piedaloties trim milit?rgubem?to riem, ang?u ministram Mekn'?lam, ang?u un amerik??u _ v?stniekiem Par?z? un tr?s valstu lietprat?jiem V?cijas un Padomju Savien?bas 'jau t?jumos. V?stnieki; Smiss, Puobertss un ati?o tai laik? ' jau atrad?s ce?? no. Maskavas, bet vi?u lidma?na
V?TRAINA CDU KONFERENCE ERFURT?
Par opoz?ciju padomju varai V?ci jas austrumu josl? jau vair?kk?rt? gi zi?ots. Par to liecina ar? nesen? CpU konference Erfurte, kas Uga divi dienajs. Kaut ar? san?ksmes da- MkU vid? atrad?s ?oti daudzi ci vil?s dr?b?s t?rpti krievu virsnieki on NVKD locek?i, vi?u kl?tiene tom?r nevar?ja nov?rst demonstr? cijas.
Nel?dz?ja ar? padomju infonn?ci- jas noda?as vad?t?ja plkv. Tulpano-
stingrais nor?d?jums, ka V?cijas austrumu robeas nav groz?mas. Brandenburgas apgabala CDU pir- "^ ais prieks?dis Cobrovskis t?s to- ?nr nosauca par ,;nepie?emain?m".
liel?ks tracis izc?l?s, kad run?- % trib?n? k?pa komunistu vad?t?s -Demokr?tisk?s sievieu apvien?bas' p?rst?v? Dr. tarka, lai st?st?tu par ^^ vu neseno ce?ojumu pa Padomju ^^vien?bu. Z?li demonstrat?vi at g?ja divi ^?reda?as deleg?tu. L?dzi n?jam CDU pirmajam prieks?dim n^ kas cits neatUlca k? refer?tu p?r-
traukt.
Naid?giem saucieniem klaus?t?ji )J2)ema , ar? SMA iecelto ?ener?l- ^^iret?ru Dertingeru, kad tas cent?s n .ka rietumu sektoru CDU P^^sedis' ierosin?jis ; austrumu "^ l^ izsl?gt nd apvien?bas. J?s me- W sauca deleg?ti, un j?s pats ^ t , ka to d?r?i" Jauns tracis s?-
kad uzs?ka mand?tu p?rbaudi. I^^es krievu sektors, kur CDU
100 biedru; bija iedom?jies 27 p?rst?vjus. Pirmaj? die-
retest?bas kust?bas eku apvien?ba
.^sapulce vi?us vienbals?gi norai- V?l?k iejauc?s civili ; t?rptie
r^?jiju., virsnieki. Bet ar? tad ^denburgas: un Zaksijas deleg?ti ^ ^ j a pret mand?tu atz?anu,
,^ ^v?r?bu. un apbr?noanu ra- A w m?c?t?ja ?ira refe- nevw stoajam gar?dzniekam ^|^ !f^^drosmes asi. uzbrukt: SED K a m o r ? l ? viedok?a.. T i - ^?^??^^.^^P^P^^^^em krievu: no-: ^o^^^^^W par: -CDlJ austrumu .i^^?^^^^ss?diiev?l?ja;^^^^ :;j^^eleg?tu vair?kums atkl?
^ savas simp?tijas Kiram,
Konferenc? plkv. ^ Tulpanova riirm visu laiku sauca par divkos?gu. Pa domju inform?cijas noda?as vad? t?js cent?s p?rliecin?t deleg?tus, ka ASV eventu?la kara gad?j^mn? v?las vien?gi v?cu karav?rus, karii?r ^Pa domju: Savien?ba jau tagad sarga demokr?tisk?s reformas-. Runas turpin?jum? plkv. Tulpanovs p?r meta, ka vis? V?cij? pretpadomju noska?ojums ar katru dienu pieaug.
Uz iem krievu pulkvea apvaino jumiem atkl?t? v?stul? atbild?jis Berl?nes lielvec?k? vietnieks Dr. Fr?densburgs. Tulpanova . kungam, taisn?ba," ra.ksta Dr. Fridensburgs, ,,vacu tautas lielais vairums nekad nav bijis kon?i?nistiski noska?ots un nekad t ? d s a r i neb?s. Ja Berl?n? notiktu br?vas v?l?anas, komunisti piedz?votu katastrof?lu. sak?vi. Par sliktaj?m attieksm?m vainojami pai krievi. J?su pau interes?s b?tu," v?stules beig?s &aka Berl?nes liel vec?k? vietnieks, p?c iesp?jas ?tr?k uzlabot ?s slikt?s attieksmes."
'^r^^^^^ NZ, AZ, M
laika ? apst?k?u d?? bija . aizkav?ta Berl?n?. No Anglijas uz apspried?m Par?ze ierad?s ar? Londonas ?rlietu ministrijas V?cijas noda?as vad?t?js Strengs. .
Par ab?m ?rlietu ministru ap spried?m nek?dus ofici?lus pazi?o jumus neizdeva, bet nov?rot?ji do m?, ka apspriesta Molotova pag?ju as ned??as atbilde uz rietumvalstu v?stnieku piepras?jumu marala , So- kolovska nost?jas liet?. Molotovs esot atteicies dot Sokolovskim k? das jaunas instrukcijas vai pilnva ras. T?d?? visas l?dzin?j?s sa runas Berl?n? un Maskav?' nav de- vuas nek?dus^ rezult?tus, un rie tumvalst?m tagad j?iz?iras, vai v?l iesniegt .Maskavai jaunu, s?ki prec:
r ? t u notu Berl?nes liet?, vai ar? no dot jaut?jumu UN apsprieanai. Ja Berl?nes' kompleksu nodotu nevis UN kopsapulcei, bet Dro?b?s pado mei, tad Padomju Savien?ba tur va^ retu izmant^ savas veto -ties?ba ?as savuk?^ b?s viens no UN se sijas darba k?rt?bas punktiem.
Vakai?dien London? bija paredz?ta ?r?c?rt?ja ministru, kabineta s?de piedaloties ?rlietu ministram Bevi- nam, kas jau otrdienas nakt? izl i doja no Parizes. Bez tam vakardic nas apaknama s?d? gaid?ja Bevina zi?ojumu, par Berl?nes probl?mu T? |c? odien atkal paredz?ta jauna ?rlietu, ministru konference Par?z?, tad, p?c BBC diplom?tisk? kore spondenta dom?m, apaknam? Be vins ierobeotos tikai ar dironob- ?isku p?rskatu par lldzin?jo sarunu gaitu Maskav? un Berl?n? kop tx)
Turcija ierosina
re?ion?lus aiz-
V Turcijas v?stnieks Savienotaj?s Valst?s savas vald?bas v?rd? ie rosin?jis parakst?t t? saucamos re?ion?los aizsardz?bas paktus. Vispirms b?tu organiz?jams V i dusj?ras un Zieme?u aizsardz?bas bloks. V?l?k; iem blokiem b?tu j ?sadarbojas ar rietui?u ?niju. T?d? k?rt? Eirop? b?tu izveidota iev?rojama milit?ra; savien?ba,
neviens neuzdroin?tos uz-
: Koment?jot o inform?ciju, k?ds amerik??u ?rlietu ministri jas p?rst?vis izteic?s, ka Turcija tie?m ierosin?jusi jau piemin? tos aizsardz?bas paktus. ASV vald?ba pagaid?m tom?r nedom?, ka tie b?tu steidzami realiz?jami. obr?d Vaingtona apsveiktu vien?gi Slcandin? vijas miHt?r?s ?nijas parakst?anu:
. BBC
3. gatava uz?emt neierobeota
Austr?lija ir. .gatava uz?enTi 'r neierobeot? skait? Eiropas DP - no vis?m t?m arodu grup?m, k?das l ?dz , ^ im pie?emtas iece?oanai, . otr dien IRO padomes s?d? 'Zenev? pa zi?oja Austr?lijas vald?bas pjlr^ta-:. Vis. L?dzi pie?emtajiem . str?dnie kiem paredz?ts ielaist Austr?lij? v i - : ?u ?imenes, Austr?lijas vaId?ba_sa-, gaidot, ka iRO g?d?s iesp?jami ?tru izce?ot?ju transportu no Eiropas.,^
< im ?ener?ldirektors Viljcms Taks aicin?ja IRO dal?bnie?u valstu vai- : d?bas g?d?t vair?k ku?u izGe?bt?ju : transportiem;' Patlaban I?O r?c?b? ir tikai 21 ku?is' 16 amoiik??u^ 4 ang?u un viens ]. norv??u ku?is. Katrs no tiem^ sp?j uz?emt 800, l?dz' 1000 pasai'e?Ti. ;
ASV komis?rs DP jaut? jumos, K? rusi,, otrdien V?n? paskaidi-oja, ka amerik??u vald?ba dar?ot visu,; ,lcu iece?oju?s- DP ?imenes .novietotu kop?. Sevi?u v?r?bu velt?ot DP ba- . re?iem. - B B C
bet prese jau atklas^^
fvienofon^ ^^ ^^ em otrdien pl. 15,30 Par?z? atkl?ja Apvienoto n?ciju treo pihisapiilci,
kur? piedal?s 58 n?ciju p?rst?vji; S?des notiks ajo pils te?tra z?l?, kas speci?li p?rb?v?ta. Pirmaj? dien? p?c ofici?l?s atkl?anas un Fran cijas valsts prezidenta Oriola uzrunas par pilnsapulces prezidentu ar 31 balsi iev?l?ja Austr?lijas ?rlietu ministru Dr. Evetu, bet par svar? g?s politisk?s komisijas prieks?di Be??ijas ministru prezkleiiitu Bp?ku, kas dab?ja 48 balsis. 7 balsis nodotas par Polijas deleg?tu Dr. Langi Paredz, ka sei^a ilgs vismaz 70 dienu.
Si
(Beigas 5. lj>p.)
:< Jau labu laiku priek ofici?las at kl?anas ajo pils < te?tra pla? z?le deleg?tu, goda viesu un publikas p?rpild?ta. Preses fotogr?fu un iur- n?listu ' skaits nemaz nav p?r redzams. Daudzi fotogr?fi pulc?jas Viinska vietas priek?: Padomju p?rt?vis apvilcis tumi zilu uzvalku un visu laiku smaida. Bet kad z?l? amerik??u deleg?cijas priekgal? ierodas Marals, vismaz. 25 fotogr?fi ielenc vi?a Sasveicinoties Viinskts, Marals un Bevins smaida. Sprieot p?c vi?u priec?g? noska?ojuma, citu valstu deleg?tiem un preses p?rst?v jiem t? vien liekas, ka pasaul? visu laiku valda miers un nav nek?du
tJEGHOSLOVAKUAS FnJiA? KUBELIKS :';::ATSAKAS'MGMEa^
Pr?gas vald?ba otrdien piepras?ja Francijas vald?bai izdot bijuo Ce- dioslovakijas UN deleg?tu Dr. Janu Papaneku, kas nesen no ASV iera d?s Wr?? un izteica nodomu no jauna ierosin?t Pr?gas febru?ra apv?r suma iztirz?anu Apvienotaj?s n?cij?s. Papaneks joproj?m neatz?st Pr?gas l?mumu par vi?a atsaukanu no UN, jo tagad?jo Cechoslova- kijas vald?bu uzskata par nelikum?gu. T? Papaneku aps?dz, ka vi? esot piesavin?jies 1^.000 dol?ru valsts naudas. Papaneks Par?z? pa skaidrojis, ka pret vi?u celt? aps?dz?ba esot nedibin?ta un balstoties uz meliem, k? viss Pr?gas kom?nistiskaiis re?ms.
,JMew York Herald Tribune" ko respondents zi?o, ka Pr?gas filliar- monisk? or?estra diri?ents Rafaels
[UIJS Republik??u kandid?ts Savienoto
Valstu prezidenta amatam, guberna tors Djuijs, uzs?cis a?it?cijas ce?oju-, mu pa A3V Jau pirmaj? run? vi? deklar?ja, ka iev?l?anas gad?jum? vi? m ? k s t?du akciju, kas Savie noto Valstu v?stui'? v?l nav pie redz?ta. ?rpolitik? Djuijs sol?j?s ie st?ties par ilgstoa miera nodibin? anu pasaul?. ^Dzelo?stieples un bajonetes," izsauc?s vi?, ,,nedrikst terroriz?t cilv?ci. ASV obr?d ir lie l?k? pasaules cer?ba. : J?izbeidz t?ds st?voklis, ka miljoniem dlv?ku bai- d?s, vai vi?us. k?du nakti neapcieti n?s."
Lai ari tlr^nnija pasaul? ar katru dienu pie?emas, runas turpin?jum? teica Djuijs, br?v?s cilv?ces gr?bu tom?r nevienam neizdosies nom?kt. K? pier?d?jumu saviem v?rdiem vi? m i n ? j a CedioslovaMjas bijuo ?rlietu ministru Janu Masariku, ar-
U fU
d?b?^apu Stepinaku, kas sonok ko munistu cietumi?, Bulg?rij? noties?- I to zemnieku vadoni Petkovu, po?u ?ener?li Boru-Komorovski," kas va d?ja' sacelanos Varava un Sta?is lavu iMikolai?iku.
' Djirija runa rad?jusi lielu iev?r?bu vis? ^ pasaul?. Sevi?u iev?r?bu iz peln?jusies t? runas da?a, kur? Djuijs piemin?jis mazo, apspiesto n? ciju politi?us im valstsv?rus. / Pie teikt? v?l nebiju? akcija" noz?m?, (ka iev?l?anas gad?jum? Djuijs; jau n?kama ; gada 2p. janv?r? uzs?ks ASV p?rvaldes apar?ta t?r?anu, lai atbr?votos no komunistiem.
K?da republik??u grupa, kurai pieder ar? bijuais prezidents H?- vers, m??in?jusi atrun?t Djuiju no Fostera DaUesa k? n?kam? ASV ?r lietu ministra, jo vi? neb?ot pie- I tiekami stingrs** pret krieviem. T? viet? ieteikts senators Bridiss.
KubeUks, .kas patlaban uzturoties Skotij?, atteicies atgriezties Cecho- slovakij?. Vi? savam or?estrim pa zi?ojis, ka dom?jot palikt Rietumei rop? un propagand?t ?echu rn?ks?u. Kubelikam bija paredz?ts atgriezties jau 11. septembri, jo Pr?gas filhar- nio?iskajam ' or?eslrini, ko uzskata par vienu no izcil?kajiem Eirop?, oned?? bija paredz?ts atkl?t ziei?as koncertu sezonu. Cedroslovakijas izgl?t?bas ministrs gribot pierun?t ?ubeliku,: lad. vi? tom?r atgrieztos dzimten? un valsts sv?tkos, 28. ok tobr?, diri??tu- fUharmoni?us.Ku- belika atteikan?s, atgriezties ir smags trieciens Cedioslovakijas m? zikas dz?vei, jo 34 gadus veco diri ?entu, slaven? vijolnieka Jana K u - belika d?lu, uzskata par vienu no iz cil?kajiem tagadnes ?echu m?zi ?iem. Rafaels Kubeli?s l?dz ar sievu un 2 gadus veco d?l?nu j?lij? dev?s koncert?t; veic? un Skotij?.
: Komunistiskaj? Pr?gas vald?b? esot gaid?mi svar?gi; p?rk?rtojunii, zi?o New York Herald Tribune" korespondents V?cij? Ha?tridis. Ce- dioslovakijas b?g?u pal?dz?bas komi-
(Beigas 5. Ipp.)
domstarp?bu. Z?les lou pirmaj?s : rind?s novietojusies daudzi goda viesi, diplom?ti un. kino operatori, kas ieraduies n6 visam pasaules mal?m. rr. V-'-: [^^i).
?si priek noteikt? laika S?jo pi- lij. piebrauc Franci?as valsts prezi-' dents ?riols. Pie ieejas st?v na?io- n?lgvarde gal? uniform?s. Kad vi? ien?k z?l?, visi deleg?ti un .publika piece?as k?j?s un sa?em Francijas pirmo ipilsoni aplausiem.;. tad: run? t?ju trib?n? k?pj l?dzin?jais Anvie- noto n?ciju prezidents, Argent?nas ' ?rlietu ministrs Dr. Bramulja un ?sos v?rdos, kas teikti .sp??u; valod?, atkl?j: treo Apvienoto n?ciju pi.ln- sapulci. P?c ' vi?a . run? Francijas valsts prezidents ..Oriols. Nedro?ba pasaul? valda t?l?k," .saka Oripls,. un : nesapraan?s pieaug. Tautas k??st aizvien netolerant?kas, bet gaid?mie atrisin?jumi: kav?jas kaut kur horizonta mal?." Francijas valsts prezidents t?l?k nor?da, ka mi l ion i ' cilv?ku grib?tu dom?t par r?tdienu, bet vi?i to ve?as dar?t bez bail?m par savas valsts un savu person?go; likteni. ;Tik?i tad, kad katra valsts, piedal?sies internacion?laj? : sadar b?b? ,*' uzrunas beig?s .;saka Oriol, un nedom?s vien?gi par sav?m j n - - teres?m, var?s nodibin?t pasaul? mieru ; im . atrisin?t -starptautisk?s; probl?mas." :-;:^
Visi deleg?ti un publika Francijas valsts prezidenta runu .noklaus?j?s dzi?? uzman?b?, ko p?rtrauca vien? gi preses fotogr?fu ' un kino opera toru magn?zija .spuldu un;starme.su uzliesmojumi. Kad Oriols .dev?s uz savu goda vietu trib?nes labaj? pu s?, vi?am pien?ca kl?t l?dzin?jais U N prezidents Dr. ; Bramul?a^/ un > sirsn?gi spieda roku, , ko kl?tesoie sveica aplausiem; Tad ; pilnsapulce;> ar ?su klusuma br?di godin?ja gr?la Bemadota,. fran?u pulkvea Sero un. citu ;UN nov?rot?ju piemi?u. P?c v? l?an?m Apvienot?s n?cijas p?r t rau ca darbu ;lidz n?kamai dienai.
^ ; Treajai UN pilnsapulcei j?iz?ir vesela rinda svar?gu jauta?jur?u,' ?o ' kuriem, atkar?jas-n vien Mfes; pa^ , saul?, bet ar? tautu savstarp?ja ^a- ,darb?b?: Pirmaj? viet? minama Pa- ' lest?na, tad seko Berl?nes un V?cijas komplekss; ^Grie?ija, ,Koreja,: yeto . ties?bas un atomu; kontrole. N e ma z?k svariga ir Triestas probl ?rn a,'ne- : mieri :Indon?ij? un p?r?j? Dien- vid?zij? un It?lijas bijuo koloniju liktenis, par ko divus gadus velt??,i :spriedui ?rlietu ministru vietnieki.: Daudzi politiskie nov?rot?ji dom?, ?a UN pilnsapulce san?ku^. dr?m:? bezcer?g? noska?ojum?. . Pagaid?m
. (Be(i,|as 5. Ipp.) '