ii|8i>
;^ r|||i|>:
ptes Viedok?a T U L E L A T V U A I '
audz slikt?kas par veiVo, 5m, bet maks? l?t?k. Tagad n o S o S neesam _gatavqjus7Af^ ^'
Gtu iztur?g?kas, jo pir^'''^ W t m brukt jau * b dr?bju ska?a pSrtl^ '^^ =s, jo. Pirmk?rt, S^""
z^ta?_anas tik t?lu no?ni*- t, musu Istab? tik S^''^' gabalam nav vietas
i gaWs gatavs, j?dom? ko iiv, Bet ari namam?tes ,,,r
te nav viegls: Tirgus . S " hall?_un pilns ar ^ I d S ? ' mant?m, bet liel?ko '
neesmu v?l nekad a^vs
ina, jacep, vai ji?d t ? p ^ p ^ parasto d?rze?u te t i W
unJa i r . t adceVVg^^ ,Piem.,. ?etri mazi biK" a I b o l . , vid?ja l i e C J ? f
bohvaru, 2 galvi?as salp^ t^
to; dienas staig?ju g a g J t a , 10 ^ jiesapratu, k? eta robeas .var?s saimniekot
u Jau iet jab?k, jo s?ku p?N t ?dienu karti. K?d?? j??d b
i , kas maks? 85 sant.-~ i boi J r ?st risu, kas maks? tikpat'b4 ^ojtrtizna? izdev?g?ks par U em. K?d?? j??d ga?a kas ? 5-6 bol. kg, ja divreiz' l?t?k
saimniekot lietojot taukus. Sai: diena gatavoanai nav j??em' is cukurs, kag maks? l bol vTo t?jas dzeranas j?atsak?s jo eit ir lukss,-toties tr?s-reizes
? dzeram kafiju. Pienu izdevi- ?emt pulvera veid?, jo litrs a pilnpiena maks? 1 bol. Lleto^ ulve?a pienu,, izn?k apm. 5 rei-
l?t?k, ropieiem visgr?t?k ir atteikties laizes un t?s viet? lietot k?ku- k? to dara visi ejieniei. Ku-
;as pl?ce?iem v?ra pilnus kat- ar kukur?zu, tad to ma? un'mi-
op? ar sali, p?c tam cep uz ^ St?v' rakst?ts garo lieliski, ne mums, eiropieiem. Es izm- iju ari savai ?imenei, .bet cietu gu fiasko, i Vien?g? ?d?ja paliku
atlikumu mani puikas izlDaroja didu5am sunim. P?rg?j?m atkal kvieu maizi. Bet kvieu milti, d-^ nekur neesmu redz?jusi, maks?
D1. ?g. Tirg? dai ukrai?i un po?i ?rui savus veikalus, kur p?rdod
eiropieu paraas ceptu maizi, tad ari iep?rkas visi iebrauc??i.
tz?vojot V?cij? bij?m; iedoma?u- 1, ka aug?us var?sim te ?st pec Is patikas. Aug?us var gan est, , ne visus. ?boli, un pl?mes, pat ?og?s, ?oti d?rgas. Pl?mes im ilus p?rdod ne uz svara, bet pa )aliem. 2 ?boli maks? - boliv?ru, 4 pl?mes tikpat. Ta?u.leti ir l?ni, apels?ni, mango uc, ko tie- ti var ?st p?c patikas. Par vienu iv?ru var dab?t ap 4(>-70 ban?- , Apels?nus p?rkam par: 2 bol 25 alus.
ra pelna dien? 1215 bol , kta amatnieka alga), tad var iztkt fe cilv?ku ?imene, bet ari tikai t Par kaut k?du iepirkanos nav Ldom?t Bet lai var?tu sakt?m i j?pelna daudz, daudz vair?k. ? l^ensij?, oktobra beig?s.
Dr. E d ? t e KliSlne
ni
?tvieSu Nacion?l?s Padomes is" ?lsts proklam?anas 30 gadu atce
res dienai velt?ts izdevum^^ ?iqpras?m nomet?u gr?matmc^
Vairum? pie , . -ELM?RA RUDZ?SA, Stuttgart-
illenbuch, KemerbUckstnss. ^
v?jiem parast? attalde.
? t l l s K a z a k s , Gestacht?
, G A L V A
E. Treimanls ^ " ^ ^ \ ^ umur? s?rojas, ka aitoaiv^ .^ poi^
uztraucot ar:ri?am^/,p^^^^^
Slieka^ka?g^^SV k(o snrie valstsv?ri. ^ ?oKi^
n S a & i e s par ?t b?tu r?koties apa aP^ M as,: briesm?m tuvo.^ ^ ^ w ai^u smilt?s, j e t vai
K 5 20R2S D I A M E L A T T ? L O I K D I E N U F R A N ? U S
Dz?ves apst?k?us Francij?, kas pa saviem b?rniem? To m?s v?l redz?- da?ai raduies streiku de? un saVU- sim! Es st?os pie is lietas jau rit"
veicina turpm?kos streikus, Un Gregu?rs visu n?kamo dienu spilgt?k nek? urn?listu zi?ojurru at^ skraid?ja pa Par?zi Vi? atgriez?s 00 daudziii?t?_^ran?u rakstnieka, (.dusmu savilktu muti B?rniem
taisn?ba. Veikalos nav iesp?janls ribpirkt ?e vienu vien?gu velosip?du,
es nepadoos! R?t atkal turpin? u med?bas
Kad Gregu?rs n?kamaj? vakar? atgriez?s m?j?s, vi?a galva bija lio- ^durta;-,'
V?l v?r?tu mekl?t meln? bir?, vi? atzin?s, bet t? izeja ir rie b?ga. Tad es lab?k no divrite?iem atsakos. Bet es dom?ju, ka m?s va r?tu nopirkt b?rniem kaut ko prak tisku. Var?tu, piem?ram, sag?d?t vi?iem jaunas dr?bes, nejaut?jot, cik t?s maks?.". '.j^/:-;-^
M??ais Gre.gu?r," nop?t?s Marse- l?na, tu, k? parasti, dz?vo m?ko?os. Jaunas dr?bes b?rniem! Tad ta?u b?tu vajadz?g?s kartes . . \
Nu j?. Bet vai tad vi?iem nay t?s kartes vai punkti, vai k? nu to sauc , . : ie punkti jau sen izt?r?ti nepie cieamiem s?kumiem. Virsdr?b?m vajadz?gas. ?paas ieg?des kartes un ogad mums nav ties?bas t?s v?lreiz piepras?t." ?
Tad nopirksim vi?iem anakve?u. V?l jau k?diem punktiem j?b?t."
Mums ir v?l tik daudz - punktu, lai katram izn?ktu kabatas lakati? un kakla saite . . ; i
,,Nu tad . . -..|.-' J ? - ko tad?*v
T a d lai visi labie pl?ni iet pie velna! Es iek?rtou z?nu istab? bibliot?ku. Es liku uztais?t plauk tus." Gregu?rs dev?s pie gald nieka. Kad. vi? atgriez?s no ' ?s eksped?cijas, vi?a seja bija saniknota vair?k nek? jebkad, ^Tas ir glui neticami!" vi? sauca. . Es biju pie Latr?na, k?s str?d?jis mums ?jap neskait?mas reizes. Vi? pac?la ro kas pret debes?m un sauca, ka ne esot vairs koku, neesot vairs str?d nieku, ka vi? esot gandriz viens, ka vi? labpr?t pie?emtu manu pas?ti- n?iumu, bet nevar?ot s?kt str?d?t agr?k k? n?kamaj? gad?,, un f ari tikai tad, ja jaunaj? gad? pie?irot kckus.**
N?kama 1 ? dien? Gregu?rs rakst?ja v?stules. Vi? gaid?ja atbildes,. bet i l ^ t?s nen?ca. Beidzot vi? sa??rna das v?stules un ska?i sauca: Tas tom?r ir par traku! Es rakst?ju b?v uz??m?jiem Ermonvil? un jaut?ju, vai tie nevar salabot m?su namiriu uz laukiem. Tagad nav vairs aubu. odien ir piln?gi neiesp?jami nami?u salabot. Jumtu nevar labot. Daksti ?i nav dab?jami Izlietni nevar ie b?v?t Nav materi?la. Kr?sot?jam nav kr?su. Vi? tais?s sl?gt savu darbn?cu. Es rakst?ju ar? d?rzniekam, vai vi? nevar sak?rtot d?rzu' Tas ari neesot iesp?jams. ; '
Marsellna uzsmaidtj a: Ej uz kino!" .
N?, kino es nevaru ciest!** Tad iesim uz te?tri!" .
Ne. tagad n?! V?l?k, kad vairs neb?u tik dr?ms." :
J? nu tad ieguldi to naudu kaut kur."
Lieliskil Kr?jkas?, lai b?rni va r?tu izlietot D naudu v?l?k.' Bet es jau par to dom?ju. Nelaime tikai t?, ka bankas t?da veida noguld?jumus nenic?em. Toreiz, kad es aizdevu Debefam o naudu, es par to b?tu var?jis nopirkt zemnieku m?jas vai vismaz tr?s labus zirgus. Par to naudu, ko vi? man atdevis, nevaru dab?t ne pusi zirga. Un p?c v?l pus gada es nevar?u nopirkt ne zirga ?nu. Ko lai es daru?"
,,Iesim?zrestar?nUi*^ jautri iesau c?s Marsellna,
N? tur es vi?dien biju kop? ar B?r?ru," atzin?s Gregu?rs. ,.N? tad lab?k ?d?sim k ? r t i j bro kastu m?j?s.**
T? ari notika. N?kamaj? sv?tdien? visa ?imene s?d?ja pie brckasta gal da un Gregir?rs izvilka no kabatas mazu gr?mati?u ?das V?kos, ,Vi? l?dza visus klus?t un nolas?ja rind kopu, kas.att?lo, ko dar?ja Ilobinsons Kr?zi?, kad vi? vientu?? sal? | at rada naudas l?di: Es-smaid?ju, kad ieraudz?ju naudu un Iesaucos' M? ?u m?ns! Vilt?gais met?li, tu ihanSs ac?s esi nicin?ms! Kur gan tevi var liet? likt? Tu neesi pat t? v?,rts, lai es noliektos tevi pacelt Viens vie n?gs, nazis man b?tu v?rt?g?ks par visiem Kr?za d?rgumiem. Tad pa liec, kur esi . . ." v , ; -
Francijas akad?mijas locek?a Zora Diamela st?sts Aizst?:'?ji produkti". biamels apraksta fran?u ier?dni
Gre?u?ru, kas negaid?ti sa??mis at- oaka? 30.000 franku,, ko vi? 1938. r^aci? aizdevis draugam un p?c tam
norakst?jis zaud?jumos., Gregu?rs ar karalisku kust?bu
uzmeta uz galda aploksni ar naudu, ?^ larsel?na bija tik sapr?t?ga, ka t? l?t iegr?da to atvilktn?. Bet Gre- gu?rs teica: Ar to nau^u ner??in? simies. Tas ir t?rais ieeuvums. Sag? d?sim b?rniem prieku.' lesaKumam es nopirku vi?iem velosip?dus."
Marsellna sarauca uzacis, un. vi?as pier? par?d?j?s daas grumbas. Tad vi?a nomurmin?ja: ,,B?rni tiei, va kar teica, ka ir piln?gi neiesp?jami veikalos samekl?t velosip?dus."
;^Ko tas noz?m??" atkl?t?s dusm?s iesauc?s Gregu?rs. Es ik dienas uz iel?m redzu t?kstoiem divrite?u K?p?c tad es nevar?tu nopirkt tos
Austrija-dadzis iiiniinforma miesa
(Ttirpin?junis no 1. Ipp.) \lall3tr?dni(Scu, kas-ar? ?)?c pu^^^^
: .nas streika atgriez?s darb?. Komu nistu sol?t? ,^tr?dnieku demonstr? cija visas n?cijas m?rog?", bija ga l?gi paput?ju sf. .
Gan ari v?l d?tob?a beig?s neri m?s runas par iesp?jamu kaut k?da veida komunistu >jPu?u", piem?ram, ar krievu. pal?dz?bu p?r?emot iek lietu ministriju V?n?. T?pat no krie vu puses atskan?ja draudi, ka tie vairs neciet?Sot" ministru Gr?fa un ilelmera ^provokat?v?s mnas" krie vu josl?.
Bet visi pu?a" draudi ar? palikui tikai draudi, un visp?r?gie iteskati ir t?di, ka pat gad?jum?, ja komfinisti m??in?tu ierasties Vin? ar kd?m bru?ot?m, fabriku sargu", vien?b?m un izdar?t tautas demonstr?cijas", vald?ba ir pietiekami stipra, lai bez gr?tumiem tiktu ar komunistu v? jajiem sp?kiem gal?: Briesmas va r?tu draud?t tikai tad: ja krievi v? l?tos nopietnus sare??jumus un no lemtu, komunistus atbalst?t t?d? m? r?, k? tas noticis Berl?n?, Bet lie-
. kas, ka Icrievi tik b?stamus asumus Austrij? rad?t negrib. ^ V?nes sabiedroto kontrolpadomes
nesen? tr?s gadu past?v?anas ju- : bilej? austrieu komunistiem atg?di n?ja, cik nesekm?gs bijis vi?u darbs ais gados, sal?dzinot ar kaimi?zem ju kmi?nistiem. Pirms trim gadiem V?ne .bija .piln?g? krievu kontrol?. Komunistisks ieklietu ministrs c?ti^i ,.tlrija" jpoliciju un organiz?ja kom?-
: n?stu ?lantu pulkus. Lik?s droi, ka : Austrija sekos paraugiem, kas k?u
vui: tik piaz?stami ar tautas demo kr?tiju" mfrkas-apz?m? jumu. :
Bet, kad jBundibin?t?s sabiedroto controlpadoines aizsardz?b? notika br?vas v?l?anas, komunistus sak? va. Vi?i z a u d ^ ieklietu ministra posteni un visp?r nesam?r?go da?u vald?bas amatos, paturat vien?gi vie nu ener?ijas ministra. posteni Kop' t? laika Austrijas vald?ba- pa st?v?gi pie??musies stiprum?, sa sniedzot st?vokli, ko raksturojis ,4)aily Mail" korespondents.
S?kum? UNHRAs un v?l?k Mar- Sala pl?na organiz?cijas atbalst?ta, Austrijas vald?ba sabiedroto kont- roles nol?guma" aizsardz?b?, ne vien nov?rsusi bada draudus, kas sav? laika bied?ja austrieu tautu, bet
. guvusi atz?stamus pan?kumus saim niec?bas atjaunoan?, izpeln?dam?s kominforma vald?bu s?vu : Ienaidu. T?d?? nov?rot?ji pare?o, ka austrle-
komunisti tom?r arvien no jauna, P?(f r?kojumiem no augas, m?.^in?s jaukt Austrijas saimniec?bas dz?vi
:-<y-\^-::-:'\^y::.'- DM
GFJDMIKO ORDENIS, B E T ^^^^^^ ^ ^^^^
..Par ?ofi sekm?gu diplom?tisku darbu" Augt?k? padome pie??rusi Padomju S ^ e n ? b a s past?v?gajam deleg?tam pie Apvienotaj?m N?cij?m ^drejam Grdmiko Sarkan? karoga orden?. Public?jot o zi?u, UP pie-?Jvlst, ka Gromiko loti sekm?gi" iz-, ^^ to.lis savas veto ties?bas vair?k n^k? 20 reiu.
Ub?nonas deleg?tam, ko sauc par ^?^liku. t?pat k? vienu padomju
:P?rst?vi, in?s dien?s raduies liel?ki Iedevumi. B?dams soci?l?s komisi-
: prieks?dis, vi? apsol?jis 58 per- ^^^n?m sar?kot dineju, ja komisij? '';^ .n.? dien? izdosies .pie?emt divus .^?v?ka. ties?bu deklar?cijas pantus. T?ds br?nums noticis pirmdien.. Ap- ?5n.i?ojies ar pulksteni un ..veseri un "robeojis !*un?talu laiku uz 10 mi- "~'t?m, Maliks t ie?m pan?ca divu pntu pie?emanu ..vien? dien:"" b:t '^ n^ilsijas locek?i dineju. NZ
Izlasot A. Ceidmer bro?ru
katrs g?s objekt?vas zi?as par ?; t? l? kontinenta dabu, dz?ves stan dartu uri n?kotnes iesp?j?m. G? na D M 1.50, Pieprasiet nornet?u gr?matn?c?s. Vairum? Latvijas apg?d?, G?nzburg'Do., Markt- olatz 25. ^ ' '
Emigr?cijas jaut?jums Anslava Egl?a att?lojum?.
Nevis ?ener?l- streiks, bet darba
p?rtraukums" Par sp?ti milit?ro vald?bu, apvie
not?s ang?u un, amerik??u joslas v?cu p?rvaldes iest?u, dau partiju un' citu grupii br?din?jumiem un no sod?jumiem, apvienot?s joslas arod- Diedr?bu padome palika pie sava l? mumaizsludin?t ang?u un ameri k??u josl? 24 stundu ?ener?lstreiku, lai protest?tu pret pareiz?jiem saimniec?bas apst?k?iem un m??in? tu pan?kt savu pras?bu iev?roanu.
?ener?lstmks s?k?s nakti, uz piektdienu.. Arodbiedr?bu padome streika dal?bnieku skaitu iepriek v?rt?ja uz 12 miljoniem.
Streika jaut?jumu jpirnis arod biedr?bu gal?g? l?muma tredien v?l apsprieda apvienot?s joslas saimnie c?bas padome, izce?oties is?m deba t?m, pie kam soci?ld?rriokrati pie pras?ja administrat?v? dlnsktora Pin- dera ?nsain?nlecibas dii-ektora Er harda atk?panos.'Neuztic?bas M e l - ki?imu tom?r jioraidlja. Soci?ldemok r?tu ierosin?juma iemesls bija o amatpersonu nost?an?s pret streika l?niumu un atteikan?s, saska?? af arodbiedr?bu punktu programmu, izsludin?t apvienotaj? j0!5la ^saim niecisku iz??muma st?vokli", jo t? iekas b?ot vien?gi pirc?ju panika.
No arodbiedr?bu vad?bas puses bija paskaidrots, ka ?sten?b? . notik ot nevis ?ener?lstreiks, bet tikai de monstrat?vs .darba p?rtraukums**.
St, M , BB, NZ, AZ
?saiias perio
(Turpin?jums no L Ipp.) jau tik t?lu izdebat?ts, ka gr?tumi t? gal?g? izstr?d?an? vairs nav gai d?mi Lielie jaut?jumi, par kuriem ir galven?s austrumu un rietumu domstarp?bas, ^ Berl?ne, V?cija, atomener?ijas kontrole joproj?m paliek atkl?ti, bet ja rietumi b?s po litiski un milit?ri nostiprin?juies, var sagaid?t, ka ar? ais jaut?jumos drlfe?k var?s rast atrisin?jumu* . : '
?ervozais; nogaid?anas periods, k? redzams, ir beidzies, jo tas neva r?ja turpin?ties bezgal?gi," nor?d?ja ;,Times", izce?ot, ka Etlija paskaid rojumos izpaudusies tn^ : ciea p?r liec?ba par jaun? pakta labaj?m iz redz?m, V V t
, BBC koment?tors Kristofers Dllks Zieme?atlantika aliansi apz?m?ja par vienu no v?sturiski izcil?kajiem no tikumiem, kufu noz?me aktu?l?s po litikas pl?dum? biei paiet atkl?t?bai gar?m piln?b? nenov?rt?ta. V?stnieku apspried?m par paktu, cik zin?ms, sekos form?la septi?u valstu kon ference, dom?jamsjanv?ri un ari Vaington?. V?l nav izlemts, k?das citas valstis aicin?s piedal?ties pak t?,, bet skaidrs gan tas, ka par Rie- tiimv?cijas iesaist?anu ?d? roiHt?r?
? nevar b?t runas. Paktam j?nodrolna Rietumeiropai
M milit?r? pal?dz?ba, jo ar Marala Diana saimniecisko pal?dz?bu vien nepietiek. Zieme?atlantika pakts gan pras?s no ASV uz?emties ?e vien ?slaic?gas saimniec?bas, bet ar? ilgsto as milit?ras saist?bas pret Rie^ tumeirop?s n?cij?m, l?dz ar to atk?p anos no da?m vec?m ASV trad? cij? ra. ...Eiropas smaguma centrs s?k p?rvietoties," izteic?s koment?tors. ,.L?dz pavasarim jaunais pakts, pa redzams, b?s. jau ratific?ts, un tad var cer?t, ka ari. V?cijas probl?ma b'ns turv?k atrisin?jumam," ' ' BBC, DM, St'
P?rvedot mums naudu pa pastu, neaizmirstiet Q2 p?rveduma talotia <^ tr? pus? atz?m?t, par ko Jfis m a k s ? j a t
DAOS V?RDOS Komunistu partija Argent?n? iz
sludin?ta par neleg?lu. Sl?gti visi t?s biroji un noda?as un biedriem pav?l?ts izbeigt darb?bu.
Gr?fs SJforca, It?lijas ?rlietu mi nistrs, tuv?k? n?kotn? satiksies ar fran?u ?rlietu ministru Sum?nu Dienvidfrancij?, lai apspriestos par piedal?anos Briseles pakt? un/tu v?ku attieksmju nodibin?anu abu valstu starp?. ':'y'-''.^- .. 60 proc kalnra?u Francij? atjau nojui darbus. Og?u produkcija gan v?l sasniedz tikai vienu treda?u no agr?k?s.
HJalmaraSfiMiits atsaucis k? vi? b?gu?odams izvairitos no ap cietin?anas , p?c tam, kad atcelts denacifi??cijas tiesas l?mums par vi?a piln?gu attaisnoanu, ?adits patlaban atrodas ?eja^zaksij?,
ko public?ju^ britu vald?ba, un kas r??in?s ari ar atomiero?iem, pare dzams, pie?ems n?ko? gada s?kum?.
Kan?das m l i ^ ^ prezidents Me- kenzijs Kings atk?psies no amata 15. decembri, ofld?H pazi?ots Otav?,
Phrfesors: Pika vi?a dzi?j?- ras gondolas saboj?an?s, sava ekspe. d?cijas ku?i ,;ScaldIs" ieradies Daka- r?, kur atst?s boj?to niranas ier?ci Scaldis" atgriez?sies Antverpen?.
J? viena gada laik? neuzman?gu sm? ??t?ju d??, bet 2000 gad?jumos vai n?gi bijui b?rni, kas rota??juies ?rkoi
Par pretkom?ttistu detoksnl Dien- vidaustrum?zij? Lielbrit?nija pare dzot Izveidot Si?mu, pieg?d?jot tai iero?us, dzelzce?u materi?lu un cit? di to atbalstot.
30.000 Jaunu DP pa vasaru piera^ dusies kl?t nometn?s V?cij?, Austri j? un It?lij?, galvenok?rt b?g?i no Polijas, Dienvidsl?vijas, Ung?rijas, Cedioslovakljas un Ukrainas, zi?o IRO Zen?v?. Bez tam starp apr?li un septembri atbalstu emigr?cijai vai repatri?cijai l?gui 50.000 b?g?u.
1 kg cukura par S8 markam var? ot dab?t jaunajos padomju joslas komercveikalos". L?dz?gas ar? p? r?j?s cenas.
ASV Kentaki?as tat? ir k?ds neliels ciems Asto?desm.itasto?i". Saskaitot nesen?s prezidenta v?l?a n?s nodot?s balsis, izr?d?j?s, ka Asto?desmitastp?i" ciem? par Tru- menu nodotas 88 un par Djuiju 88 balsis! (Pveuter)
Arnerik??u ziepju fabrikantu Dzimu Bateru uz??muma naktssargs k?du ritu br?din?ja nebraukt uz m?ju ar auto, jo ce?? notikot ne laime. Baters nos?t?ja uz pils?tu o feri vienu paSu; P?c stundas no pp- licljas pien?ca zi?a, ka auto uz k? das' dzelzce?a p?rbrauktuves ' sad? ries ar lokomot?vi un oferis neba lin?ts. Naktssargs paskaidroja, ka neiai?fii vi? iepriek?j? nakti no sap?ojis. Baters uzd?vin?ja .savam dz?v?bas gl?b?jam kalpot?jam 10.000 dol?rus un t?li? to atlaida, jo vi?a uz??mum? nevajagot : sap?ot?ja naktssarga". (SP) :
Ja suns rej, tad tas Ir miera trauc?jums, vienalga, vai suns pie der slavenai kino zvaigznei vai pa am prezidentam, atzina Vaingtonas tiesnesis Pre^ots, uzdodams k?das su?u audz?tavas ?paniekam r?p? ties par savu audz?k?u lab?ku uz veanos. Vair?ki no apm?ram 70 su ?iem, k? ties? taisnodamies pa skaidroja su?u audz?t?ja, pieder Vlnstonam Cer?ilam, Henrijam Vol- lesam un Marl?nei Ditrichai. (AF)
. K?dai Parizes civ?ltiesai a??s die- d?s bija j?iz?ir, vai papagailis dr?k.?t saukties ^Hitlers", vai n?. K?ds nam-
Apvienot? N?ciju Politiskaj? ko misij? p?ic 16 dienu gar?m debat?m ar 48 pret 6 bals?m pie??ma ?etru valstu ASV, Lielbrit?nijas, Fran cijas un ??nas rezol?ciju, kas no- - soda Iejaukanos citu valstu, liet?s un aicina Dienvidsl?viju, Bulg?riju un /Mb?niju izbeigt grie?u nemier- nieku atbalst?anu. ?etras dienas Po* l?tiskajai komisijai n?c?s noklaus? ties satel?tu, ?pai Dien\ri?slavljas p?rst?vja Dr.. Beblera gar?s runas, kur?s visiem l?dzek?iem m ? t ? j a aiz kav?t balsoanu. Tad, p?cl rietumu ierosin?juma, Politisk? komisija no l?ma ierobeot run?t?ju laikif-uz 10 min?t?m. Kad par to nobalsoja, Dienvidsl?vijas deleg?ts Dr. Beblers l?dza o l?mumu neattiecin?t uz Pa domju Savien?bu, Dienvidsl?viju un Cedioslovaklju Par lielu p?rsteigu mu, p?r?jo valstu deleg?tiem, ^pa domju p?rst?vis izteic?s pret dien vidsl?va ierosin?jumu, piez?m?jot, ka vi? nav pilnvarots run?t Padomju Savien?bas v?rd?. Politisk? komisija l?dz ar rezol?cijas pie?emanu no l?ma uz vienu gadu pagarin?t ari Balk?nu komisijas darbu. ^ - .
P?cpusdienas s?d? Politisk? koml- ^ sija apsprieda padomju ierosin?jiimu_. par visu sveo armijas vien?bu at vilkanu no Grie?ijas. Bez iebildu miem pie??ma pirmo pantu, kas.pa- redz, ka Grie?ijai j?nodibina ilplo- ni?tisk?s attieksmes ar Dienvidsl?vi ju, Bulg?riju un Alb?niju. Grie?ij? oned?? gaid?ja minista^u prezidenta Sofulisa kabineta demisi ju. P?c kara?a Paula l?guma, vald? ba tredien tom?r nol?ma pild?t sa vas funkcijas ?ri t?l?k, iek?m neb?s
?sies Apvienoto N?ciju pilnsa-
??na Inas
?panieks ?loj?s, ka vec?ka jaun kundze vi?u uztraucot ar to, ka glaudlg? balsi vai sinits^relu dien? savam papagailim vaic?jot: Hltler, vai I tu gribi ?st? Hitler, mana sal dais, vai v?lies kaut ko dzert? Vai mans mazais Hitlers beidzot izgu^ l?jies?" Jaunkundze paskaidroja, ka papagaili t? nokrust?jusi, lai Fran cijas okup?cijas laik? izsmietu torela v?l vareno Hitleru. Tagad putns, diem?l, vairs nevien? cit? v?rdS neklausot. Tiesa smiedam?s Jilt- leram" atst?ja t? v?rdu. y ^
oferis K?lers B?zel?, benz?na tvertnes tuvum?; neuzman?gi am?kft dams aizdedzin?ja sev m^t^li o feris m?teli ?tri meta proj?m un tas uzkrita uz kadsi iej?gta zirga astes; zirgs ar degoo m?teli s?ka skriet, m?telis uzkrita' siena sainim, kas alz^ deg?s. Uguns Izplat?j?s uz tuvum? esoo ??ni tm dt?m ?k?m, l?dz beidzot aizdeg?s ari s?kum? mJn?tfi benz?n? tvertne. Visa; protams, sa-
??nas komunistiem: otrdien izde v?s jauns iebrukumsmarala Cang- kaieka armijas aizst?v?an?s l?nij?s. No trim pus?m ielenkta Su?ova, Uz brukums virz?s t?l?k pret Nankingu, Nacion?l?s vald?bas st?voklis dienu no dienas k??st kritisk?ks. Nanking? izc?luies nemieri P?lis izlaup?jis un izdemol?jis vair?kus veikalus, k?p?c iest?des izsludin?juas pils?t? iziea- r nas aizliegumu nakt?s. Amerik??u laikralcstu korespondenti zi?o, ka si tu?cija Nanking? ir Izmis?ga, St? vokli v?l vair?k pasliktina tasap?; st?klis, ka dzelzce?nieki un talcsa-') metru oferi izsludin?jui streiku, N prasot palielin?t risa devas. 7 '
Ziem???in?, Dehoi'as proy., kor??- nisti piespiedui b?gt nacion?l?s val d?bas piekto armiju, kas zaud?jusi apm?ram 12.000 g?stek?u. Piekt? an?ija skait?j?s: elit? karasp?ks, uri to bija apm?c?jui amerik??i. ASV milit?rais p?erson?ls no Pekingas p?r c?lies uz Nankingu. Sanghajas gami- ' zon?m izsludin?ts trauksmes st? voklis. . ??nas V?stnieks Vaington? uzs?
cis sarunas ar amerik??u vald?bas; iest?d?m par pastiprin?tu Savienoto Valstu saimniecisku un milit?ru pa l?dz?bu. Par o pau jaut?jumu Pa r?ze apspriedies ??nas, s?tnis Fraii- ; ci j? ar ?rlietu ministru Maralu.
lErtllE??JAs K R U S T V ? R D U ^^^^^^^^^^^^