bilance, atkal var
i l j p . D E M O N S T R ? ' - . v '
Itiom^ marta bei^ ^^ ^ ^'nnauT^. %
y Mtt te?ftraukS '^"^S W
i ' r t l& t i i latvieSu sl?not?i,,. '
rf?r'V; Raksts, re, J .5-""' i
?(as, tautai latvieiem!"' -'^ ^^ ^^ ^^
Pl?ti^ tnm b?rniem iera'dA^ W8'8^ ^^ ^ Mtm^v^i no ItiR, ^luSv Jaudzi urn?listi n ' f i te^5^ novietoti t
slimojusi, -bfrntiiijl i ;^r' Vi?a inSanam b?tu ii sporta centra, lifTpsa l^i^ ' t o b a p a f lilritcnaina^ urn?listi ari i fcft*
?^^,?a?5fdi?u, un laiiiraltst I-^*?-.8n?i apraksta vfsas I t f i -^ **5i^ ,,^ JfS .^ ^^ ^ Vi?a mim
; diezgan pav?ji. Vi?^ tom^$i} lUi n?kpSS sezofti vaipgs teM .l^iifesi^alAS zin?anas. | l f \ l l L J 11^ i l l l .111111 I , j II l i 41^
r i l biedr^^ :bnii un . , ^ e # l i S , , VacijS ua msA^ik.
; i
jjcpt?fembri. |Sr^ dz?vesbiedre, d?ls, Q^ ^ m i i i ? a un ina
It''
s^um?. C e n a
W tiriiu, komisua ne?zsu
bis: nn' Morics" ? . . .
? maija m?n.^8akiiffla-^ 'f,5gt.BjJ,
r. Julius-Leberstr. 40,
I LATVI**;- jauiif*^ loSin?ta st?vok?a ? a ' V i j r f l?kos v?las ' ? ^ ' g ^ a f l *
mi
Pnblifllied tmder EUCOM CivU AHaih DivUion Aattiorisatioii Number UNDP 198. Pnblislier and Editor: K?rlis Hab?ct. pp Camp KlciokStz oear Giinzbofg/D. Priater: ,,Schw?b. Volksbl.^ Ofinzburg/D., Btm.. UJidin.-Pl. 7. Circufaitioii: 12000 Poblishcd three iim WtUy Editorial offiee: Gfinzbnrg/D., Dominikus >l^ iiiimeniiaimalr. 2.
Nr. 42 (266) C(|turtdieo? 1918. g. 14 apr, linSk tils r ^ M adi|i. Isdf v?jt: L?tvieSs preses d?rMait- Int stdarUbas kopa; kopts vt> cikais ai. Cttlltfs. Gahtaato rtdaktert K. fiabSet (fiMid darb? aettrodas); talv. redak* ton vittn. M. CuIItit. K* daktori: a ?fstHs, A. Uf H. Mi&dtnbsfgs, adrese: G^uAmtfU^ kas Zimmtrmaosstr. 2 ItUnH
aDis 841.
Apspriedes Frankfurt? par jauno okup?cijas stat?tu
rec savas pjmi?s liel?s U2varas pasaules politik? AUantika pakta A$V Irliettt ministrs B?ns Ecesons tagad p?las iesp?jami ?tri izcinit savu otro ofenivu Eieiumv?cijas valsts nodibin?anos. Te p?d?j?s 48 stun
notikumi risin?j?s a? sec?b?: ASV Anglijas un Fra?oUas ?rlietu ministri istedca pateic?bu l?dzin?jiem V?cijas Joslu milit?rgubem?tor^m un vi?u person?lam par veikto ?Bxbu, t?cu parlament?r? padome BoJnn? otrdien sa??ma v?lreiz?jn stingru pamudin?jumu pasteidzin?t satversme^ i^rad?anu, bet v?cu politisk?s partijas tikpat noteikti atbild?ja, ka ^s nav apnUierin?tas ar jauno okup?cijas stat&tu v?las tani papildin?jumus un ari nevar?s vienoties par Rietumv?cijas satversmi agr?k par ^pr?}a beigi?n. Maskava o v?cu kav?anos fizmanto savai propagandai, apgal vodama, Ja Jaunais okup?c^as stat?ts ir tikai spe?a gabali? kapitalistis ksjos slazdos, kuros ASV grib ievilin?t visu v?cu tautu.
Kas ?sti noti'fcs Rietumv?dj?, ja dau ned??u laik?, k? to'v?las V a ingtona, atcels l?dzin?jo milit?rp?r- val4i? Cik lielas b?s v?cieu pano teikan?s ties?bas?. Uz ko v?ciei var cer?t t?l?k?,K?da b?s V?cija tuirp-
savas ZVIB?IUJA PRET IZRA?LAS UZ
?EMANU / ,
UN se$iija$ tuanpin?juin? pirmdien It?lijas ?rlietu mmisto gr?fs Sforca teicj^ runu It^ijas koloniju jaut?ju m?. yi!;?S. l?dza aizmirst veco-nai du ?in un> atrisin?t jautf?umu t?, la i paitiesi- b?tu at* rasts lab?kds . kompromiss. S?du visas puiBes aipmierinou spriedumu var ar i sagaid?t, zi?o B B C L?ksek- sesas korespondents. Liekas, ka v i sum? U N sesij? piei?ems Anglijas deleg?ta Mekniia pl?nu ar maziem groz?jumiem. Tiklab Dienvidameri kas valstu deleg?ti, k? ar? Franci jas un ?ienvidalrikas p?rst?vji aiiz- st!v gandr?z.visu It?lijas koloniju atst?anu t?s p?rvald?. A r ?du ie skatu n?eapmierin?ts Abes?nijas p?r- st?viis, kas teica, ka Btiopijai pie laika vajadz?s sagatavoties vis?m varb?t?b?m, ja Eritreja un Som?- Hja atik^ k??s It?lijas ?paumi. Bei g?s galven? padome nol?ma izrau dz?t komisiju, kurai b?s j?p?rbau da, k?das ?frikas iedzimto organi z?cijas un kop?bas v?l uzklaus?mas It?lijas koloniju jaut?jum?, iek?m pie?em gal?go l?mumu.
Pec tam apsprieda ?ener?lsekre t?ra L? iesniegumu atv?l?t organiz?t 800 v?ru U N bru?otai apsardz?bas vien?bai T? dom?ta U N deleg?tu un. deleg?ciju dro?bai karadarb?bas apgabalos t in citiem uzdevumiem, k?di paredz?ti U N ??r?jtiesas dar b?b? n?kotn?. L? uzsv?ra, ka vi?a prieklikums nav atsevi?u valstu vai valstu grupti ierosin?ts. Pret o pl?nu asu runu teica Padomju Sa vien?bas p?rst?vis Ma?iks, Trigves L? pridclikuma pie?emana noz? m?tu, teica Ma?iks. ka pasaul? rastos, neleg?ls bru?ots sp?ks. M a - lika viedokli atsp?koja vair?ki r u n?t?ji. Balsoan? ar 41 balsi, attu roties Francijai un Austr?lijai, .Trig- ves L? prieklikumu nol?ma nodot speci?lai komisijai, kas to apstr?d?s un iesni^s n?kamai U N sesijai sep tembr?.
Zviedrijas p?rst?vis pazi?oja, ka balos pret Izra?las uz?emanu U N jo ?du vald?ba joproj?m neesot att bild?jusi par izmekl^anas rezult?tu gr?fa Bemadota noauanas gad?ju m?. Otrdienas s?d? D?nijas ?rlietu niinistrs Rasmusens visu Skandin? vijas valstu v?rd? pras?ja kardin?la Mincenti un bu lg?ru gar?dznieku va j?anu apskat?t ?rpus U N sesijas.
Balsoan? ar 20, 7 pret bals?m, 20 dal?bniekiem atturoties, tom?r no l?ma Mincenti un gar?dznieku pr? vas uz?emt kopsapulces darba k?r t?b?.
m^? loma Rietumeiropas valstu jaunuzb?v??
Uz iem jaut?jumiem atbildes sniedz gan autoritat?vi sabiedroto koment?tori, gan rietumu prese Visskaidr?k un vienk?r?k to izsaka amerik??u o?ulp?djas iest?u ^baj^s" Mr . Ber?ers: ,J>r?z vis? ?ietuinvcijS b?s viena vien?ga centr?la Vaid^iia. T? b?s pau v?r cieu v?l?ta un sast?d?ta. Tai pie- ? ? ^ pilna likumdoanas, izpildu un tiesias sprieanas vara. Sabiedroto kontroJ?^ adome, kur? darbosies M s augstie- okup?cijas komis?ri, b?s tikai; padomdev?js kontrolorgans, ?a? tie? darba nejauksies. Jaunais stat?ts Rletumv?cijai dod cer?bas viena gada laik? ieg?t piln?gu de mokr?tisku panoteik?nos visos jaut?jumos."
T?das izredzes v?cu politi?iem jaimais okup?cijas stat?ts patie?m paredz, jo tas nosaka, ka p?c viena gada stat?tu v?lraiz groz?s, un atka r?b? no t?, cik, sekm?ga b?s bijus v?cu gentr?lvaid?bas darb?ba im k?,^ panpteikan?s ietekm?jusi visp?i:^- jo Rietumv?cijas demokratiz?anu, ties?bas samazin?s vai ar? piln?g nodos visu valsts dz?vi v?cieu ro k?s. Tad tie k? suver?nas valsts pol?ti?i vad?s Rietumv??iju.
T?das ir teor?tisk?s n?kotnes iz redzes. obr?d tom?r paredz?tais pl?ns no ?stenoanas st?v v?l pat? lu. Sabiedroto politika Rietumv? cijas jaut?jum? liekas skaidra tie v?las iesp?jami ?tri rad?t sp?c?gu Rietumv??iju, lai to iek?autu k jaunu balstu pretkom?nisma bar jer? im jaunce?amaj? Eiropas ?ni j?. A r jaiin? stat?ta pie?emanu paredz?ta ar? R?ras apgabala r?p niec?bas kapacit?tes starptautiska izmantoana citiem v?rdiem, Buras att?st?t? r?pniec?ba tiek ie k?auta Marala pl?na vajadz?b?m, im v?cu ogles, ??miskie produkti, t?rauds un ma?nas pal?dz atdz?vi n?t visu kontinentu l?dz pat dzelzs priekkaram. A r to tiek novelta da?a smaguma no ASV saimniec?bas pleciem un tai atbr?vojas sp?ld c i tiem atpalrkuiem" apgabaliem k?du pareiz pasaul?, it sevi? ?zij?, netr?kst. K? zin?ms, At lan- tika pakts i r tikai viens no A S V ie-
(Beigas 5. Ipp.)
ATK?PUSIES GRIE?IJAS VALD?BA
SOFULISS SAST?D?S JAUNO KABINETU
Grie?ijas ministru prezidents So- fuliss pazi?ojis sava kabineta alik?p- anos. leinesls tam mekl?jams pa reiz?jos streikos, kas v?l arvien tur pin?s. Karalis nekav?joties uzdevis 8^ gadiis vecajam valstsv?ram sa st?d?t jaunu kabinetu. Kaujas Gra- mosa kaln?j? atsl?buas, jo ab?m pus?m pag?ju? ned??? bijui p? rak l iel i zaud?jumi. AlbanijI ofici ?li atsauc Grie?ijas vald?bas pazi ?ojumu \m notu UN^ kur? bija te^^ts, ka nemiernieki ielauzuies Grie?ijas territorij? no Alb?nijas, Tipini maskavisk? stil? Tir?na pa zi?o, ka Alb?nijas territorij? nek? das! nemiernieku sapulcin?Mias nav notikuas. Tr?s grie?u tautas ar mijas karav?ri esot iemald?juies. A l b?nijas territorij?, b?fedami no At? nu valdfbas karasp?ka vfj?anas, bet tie pai t?l?t atbru?oti un inter- n?ti.
St?voklis Grie?ij? pag?ju? ned? ?? iev?rojami pasliktin?jies, pie tam galvenais iemesls vair?k bijis ier?d ?u streiks un dau Sofinlisa vald?bas ministru nep?Mom?ti djrsdcoi^ski pretso?i nek? neveiksmes Gn^os? K? jau zi?pj?m. SotuUsS bija sasir dzis, bet V?l ?fed?j? br?d? deva r?ko jumu atsaukt vald?bas loc^?u Izslu din?tos dcto?tus pret $tmficot?jiem; kas paredz?ja visu ier?d?u ik?pie-^ du mobiliz?ciju m stifeikac v?dd?u bargu ties?^u. Ta^ad jaunaj? vald?bai, ja Sofulisam riec6retS k?r t? izdotos to ?tri sast?cOft; vispirms b?s j?atrod izeja no k??m?gas situ ?cijas, atlaiot apcietinitos, paaugs^ tinot ier?d?iem algas un paitiaz?m nomierinot tautas sautumu pret vald?bu. P?c Sofulisa dom?m, k? to zi?o ;,J>aily Mal i " , tas iesp?jam$ t i kai ar p?rtikas im plaa pat?ri?a IMre?u t?l?t?ju atbr?voanu, ;is5da?rot ar? visp?r?ju cenu. pazemin?jumu vis? Grie?ij?.
Jaii|tsi dens^^
DIENU PAMIERU
?!t]^^a komfinlsta spSki savS ofensM pret Nankingu usdOruSies nacioi^listn noteiktai pretestibia un p?c smag?m kauj?m apst?JuSies, nesasniegdami c^ to s m?r?us. Cet r?s tilta gala poz?cij?s JangtsS upes zieme?u krastiL nadon?listu kara sp?ks Joproj?m turas, un tam ar lidm^Inam nomesta mun?cija un papildin?jumi. Mao Tse Tunga nakt? vLt trefidienu i^rsteidzoSi UUrti pa zi?oja, ka komOnistI pie?m nacio n?listu pied?v?jumu, p?rtraukt kau Jas darb?bu vm 5 dien?m, lai do tu iesp?jas n^era delegidjid P ^ pini^ vienoties par Jaunu sarunu bazi.
Reuters zi?o, ka apklusis artil?ri jas duelis n^ l lnus 20 km no Nan- kingas, viet?, kur kom?ni^ le- triekui ??li visdzi??k; t?pat komu nisti p?rtraukui m??in?jumus t? l?kai karasp?ka p?rcelanai. Na cion?listu ?ener?lt?bs tom?r zi?o ka izl?klldma?nas konstat?juas jaunu komunistu div?ziju pievilka nu Jan4t$ frontei.: T?tad ofens?va var atjau?btlies kuru katru bridi.
Pag?juos, meheos ar? naclbnMis- t i intens?vi gatavoj?s Jangts? poz? ciju aiSESt?v?&anai im 80 km lok? ap Nankingu izb?v?ja nostiprin?tas po z?cijas ar iev?n>jamu artilerijia^un m?nmet?ju atbalstur Be tam Jangts? zieme?u krast? tilta gala pp- zidias p?rv?rtie par beton?tlem cie tok?iem. ' Pret iem atbalsta punk tiem tad ar? pirmaj? g?jien? komu nistu ofens?va sabndmsi. Nikn?k?s c??as ned??as s?kum? risin?j?s pie Hua-Jangas pils?tas dienvidrietu mos no Ankir^as. A r i Anking? st?voklis uzlabojies, komunisti iz sisti no pridcSpils?t?m u? atbr?vots lidlauks. Iev?rojama noz?me kau j?s par tilta gala poz?cij?m bija na cion?listu flotei, kas ar lielgaballai- v?m kav?ja komunistu desanta iz celanu poz?ciju aizmugur?.
Jauni atomiero?i un ASV v?l cie?ka apvienoan?s ar
PREZIDENTS TRUMENS IESNIEDZIS ATLANTIKA PAKTU SEN? T A M RATIFIC?ANAI
.?a agr?k l?gumus parakst?ja p?c ilg?m diplom?tiska apspried?m, un ja v?l ilg?ks laiks pag?ja, iek?m tos iesniedza parlsunentn ratific?anai, tkgad atomu laikmets" liek r?koties ?tri un bez liekas^loiil?San?s, T?. p?c ari prezidents Trumens Atlantika paktu sem?tam ratific?anai iesnie dza Jau n?c septi??m dien?m, kad tas bija parakst?ts^ pievienojot kl?t
? ?pau v?st?jumu, kti?? v?lreiz nor?d?ts, ka aizsardz?bas sist?ma rad?ta pa saules miera un br?v?bas saglab?anai Zfmtga vienoan?s otrdien pazi ?ota ASV un Kan?das starp?.
TAUTIEIEM A|> mums skalojas b?du \m reiz?
ar! l idu dienu laika: b?du t?p?c, ka iKVien t?iiac akkUs^tam no zemes, kuru Dievs sav?s gr?mat?s ieraksti jis ar Latvijas v?rdu, un zem t? m?s it visi ar savu piiedzimSa?u esam pa rakst?jui ar! savus v?rdUs; lielu die nu laiks t?p?c, ka uz katra pieaugu a latvieu trimiinieka pleciem k? tumas s?ru dr?nas gu? v?l 50 likte ?i, un tie Ir to br??u un m?su likte ?i, kuriem odien ir ?auta tikai vie na ties?ba klus?t un mirt. La i ar! kur m?s sav?s trimdas gait?s aiz brauktu, no ?s sv?t?s nastas m?s ne viens sveais nevar atbr?vot. So nastu no m?su pleciem var no?emt tikai atbr?vot? Latvija.
Br?iem var?tu lUcties uz visu pasauli mums i r ce?i; kur b?s jaun?s m?jas, tur b?s ar! miers un p?d?jais m?r?is. Va i la i m?s la?clistam pa pasaules klajumu k? m?mi ?de?i p?c negaisa v?tras un k?ijstam par k lu sumu, ja tikai m u m s ?auj mieru? Varb?t m?s to dr?kst?tu, ja m?su dz?ve b?tu t i k a i m?su. Bet o dien m?su dz?ve vairs nsrv tikai m? su: 50 m?su t?vu, m?u, br??u, m? su, sievu, v?ru,4l!gavu Un b?rnu l ik te?i ar asi?u fd t i i r katram munus uzsieti plecos. I A r savu dz?vi vairs m?s neesam atbild?gi tikai par se^d vien, . Nep l e t l * ar to, ka ni?s, dzimteni pieminot, nop?Samies, neplet i^ ar to vien, ka mumis j?t?g? brldl norit pajarai,.|>ijen^ tnir- San n o l # t t i f e i 4 ^ ^
Vi?i ik dienas v?s dz?v?s acis uz to pusi, kur vakaros riit $aule, u? gaida br?vS)^? brihumu un at pest?anu, un dom?, ka m?s dar?m V1 s u, ka mums iesp?jtons.
Vai m?s to dar?ma Br?vais un patiesais v?rds odien
k?uvis par Ieroci gan dz?vais v?rds, gan gr?mat?s, laikrakstos un iesniegumos iespiestais, gan v?stul?s rakst?tais, tas tagad staig? pa tau t?m, sauc, aicina, noskaidro, un sa ce? taut?s uguni, kas klied? melu tumsu un dedzina logus dzelzs aiz karos.
Va i lai m?s, kam at?emts visvai r?k, tagad klus?tu? Mums katram j?run? ne vien say?, bet ar? to 50 v?rd?, kam ir aizliegts pat nop?sties. Mums j?rada organiz?ts sp?ks un balss trimdinieku starp?, lai m?s nek??tu pai* pasaul?, izm?t?tiem ne noz?m?giem vieniniekiem. Mums j?-
Klejs apstiprina savu aizieanu
Amerik??u joslas milit?rgubem?- tors ?ener?lis Klejs tredien , pats ofici?li apstiprin?ja, ka vis? dr?zu m? atk?psies no amata im atst?s V?ciju. Kleja aizieana notiks, t ik l?dz b?s st?jies sp?k? jaunais oku p?cijas stat?ts un Rietumv?cijas 'p?rvalde nodota v?cu centr?l? par lamenta rok?s*
Mait?rvald?ba nos?t?jusi v?l vie nu papildin?jumu aicin?jumam pa? steigties ar Rietumv?cijas sa tversmes pie?emanu. Parlament?r? padome uzaicin?ta izbeigt debates par jauno okup?cijas stat?tu, jo tas t? k? t? esot dom?ts tikai v ioiam gadam. Svar?g?k esot t?l?t pie?emt Rietumv?cijas satversmes likumu, lai ka rad?tu Rietmnv?ciaas valsti.
y?st?juma ievad? prezidents Tru mens nor?da, ka Atlantika pakts no z?m? amerik??u tautas v?l?anos p?c miera un dro?bas. P?d?jais gadu simtenis mums m?c?jis,** s f i a prezi dents, ^ a m?s nevaram past?v?t vieni. A S V bez tam nedr?kst no v?rsties no tiem pien?kumiem, k?di
Sm ir vis? pasaul?.*' T?l?k Tru-ens nor?da, ka sav? laik? Savieno t?s Valstis ar lielu prieku ratific?ja U N chartu un visiem sp?kiem piU?- j?s, ?ai stiprin?tu Apvieniot?s N?ci jas. Bet laika tec?jmn? pier?d?jies, ka ? organiz?cija nevar dot to, ko no t?s sagaid?ja. T?p?c 12 valstis vienoj?s kop?g? aizsandzlbas sist?m?, kas saska?ota ar U N charlas 51 pan tu.
,,M?s bij?m par lieciniekiem, k? sam?d?ja vienu tautu p?c otras, k? t?m ait??ma ties?bas un br?v?bu. ASV uh Rietumeiropa t?p?c vienoj?s, la i ncKiroin?tos pret ?du likteni, jo viena atsevi?a valsts tagad vairs nevar sevi aizst?v?t, Sai apst?kli ar? sl?pjas Atlantika pakta noz?me visai cilv?cei," piebilst prezidents Trumens.
V?st?juma p?d?j? da?? prezidents pasaka, ka Atlantika pakts ir tikai pirmais solis uz mieru, lai gan liels solis. Mums tagad paciet?gi u? ne atlaid?gi j?p?las, lai r?kotos t?dos apst?k?os, k?di sekotu. Es ticu, ka Atlantika pakts b?z?ts uz t?m re alit?t?m, k?d?s pareiz atrodamies,"
nobeidz savu v?st?jumu prezidents Trumens.
Lai ratific?tu Atlantika paktu, ne piecieams Vs balsu vair?kums. ?r lietu komisijas prieks?dis senators Konnelijs otrdien Vaington? pa skaidroja, k a sen?ts paktu laikam s?ks apspriest vel oned??, bet sa gaid?ms, ka debates par to ilgs 3 l?dz 4 ned??as. Infonn?tas aprindas,izsa k?s, ka Atlantika paktu kongress ra tific?s, lai gan paredzama dz?va do mu izmai?a. Otrdien aizsardz?bas siait?mu jau ratific?ja be??u parla menta ?rlietu komisija ar 12 bals?m, 1 atturoties un tikai 1 komunistam balsojot pret?.
Par visai z?m?g?m Valington? uz skata v?l divi lietas, kas iz?irtas o ned??: tautas p?rst?vju naftia finan?u komisija pie??ra atomiero?u t?l? kai att?st?bai un atomu p?t?anai 210 miljonu dol?ru, palielinot budetu par 19 miljoniem dol?ru. Atomu komisijas prieks?dis Lilient?ls pre sei paskaidroja, ka ogad izm??in?ti vair?ki jauni iero?i, kas izr?d?juies par piem?rotiem. Pareiz notiek p? t? jimii, lai atomener?iju izmantotu ar? r?pniec?bai Otrs svar?gs pazi ?ojums ir par ?paas ASV un Kan? das komisijas dibin?anu, kurai va jadz?s koordin?t abu valstu r?pnie c?bu, ja rad?sies attiec?ga situ?cija". S? komisija b?s pak?auta t? sauca majai dro?bas padomei, ko nodibi n?ja jau 1940. gad?.
^?r pasaules sabiedrisk?s domas uz- Tna??ba uz m?sii tautas st?vokH un j?pan?k demokr?tisko valstu akt?va iest?an?s m?su tautas, un m?su valsts atjaunoanas lab?. Nepiecie ams plai organiz?ts inform?cijas un propagandas darbs, v?cot materi ?lus, sarakstot un izdodot da?das gr?matas un periodiskus izdevumus, r?kojot izst?des, da?da veida publis kas san?ksmes, paplainot un padzi ?inot m?su sakarus ar pasaules presi, iespaid?g?m organiz?cij?m, pol?-, tisklem un sabiedriskiem dariyinie- kiem utt.
Sal zi?? m?su tr?c?go l?dzek?u robeas ir jau kas dar?ts. Bet ar to nepietiek. Ir j?dara, un var dar?t daudz vair?k. Tikai tad m?s var? sim cer?t uz re?liem pan?kumiem. S?ds paplain?ts ?ax43s prasa lielus l?dzek?us, k?du palaik nav m?su centr?lo organiz?cija r?c?b?. L?dzek?i mums i r j?rod, im tie mums paiem j?sav?c, jo d tu avotu mums nav.
Iev?rojot teikto, IV Latvieu Cent r?l? Padome sav? pirmaj?, sesij?, oievienojoties ar? Latvieu Nacion? l?s Padomes prezldijaim, nol?ma: 1) dibin?t ?pau Ar?j?s Inform?cijas fondu min?to uzdevumu veikanai uri 2) l?gt tautieus un organiz?cijas ziedot l?dzek?us im fondam.
Sal sakar? Latvi^?u Nacion?l?s Padomes prezidijs un Latvieu Centr?l? Komiteja I?dz tautieus, nomet?u komitejas, organiz?cijas un saimnieciskus pas?kumus (koopera t?vus, veikalus utt.) ar savu artavu sekm?t m?su kop?jo m?r?u sasnieg anu, iemaks?jot zieddjuraus Ar?j?s inform?cijas fondam vai nu caur sa v?m nomet?u komitej?m, vai pies? tot tos L C K Finan?u nonares vad?t? jam J . Niedram, (21a) Augustdorf b. Detmold, DP ?amp.
Latvieu Nacion?l?s Padomes Prezidijs un
Latvieu Centr?l? KomiteJtii
