6 LATVUA Tredien, 1949. g. 7. septembrt. MAZGAD Cechu jauniei st?sta, k?p?c LATVIJAS L?DZSTR?DNIEKA VESTULS NO EOFAS Vi?i aizvien v?l var b?gt uz rietumiem. Dai p?rn?k robeai pa vienam/bet liel?k? da?a dara to divat? vai liel?k?s grup?s pa ?etri vai seSl Liekas, ka b?ganu atbalsta k?da pagr?des kust?ba pa? Cecho-Ibvakij?, Cit?di gr?ti izskaidrot to faktu ka b?g?u straume v?l nav ap-tiir?ta. Protams, p?rb?gSanu atvieglina meon?g? robea pie Hofas un Eizenteinas. Kam gad?jies b?t taj? apvid?, tas zin?s, cik gr?ti tur nosarg?jami Bohemijas mea kalni pat austrumu policijai. Ta?u ?iet, ka bez pavado?a nezin?t?ji b?g?i no Pr?gas nesp?tu iziet cauri meainajam kalnu apvidum im policijas poste?iem. Maz ticama b?tu ari ver-
Jauns paligs chirurgiem BIASINA AIZST?J SIRDI UN
' FLAUSAS
Ja chirurgam j?izdara sare??ta oper?cija, lai nov?rstu pacienta sirds deform?Sanos, liel?k?s briesmas vienm?r draud no straujas noasi?o- ianas p?rgrieot asinsvadus. T?lab b?tu ?rk?rt?gi svarigl pan?kt, lai
:iiz ?su bridi var?tu apst?din?t ope-i r?jam?s personas dabisko sirds un ^plauSu asinscirkul?ciju, tom?r neap-^draudot tai pa? laik? t?s dz?v?bu. Pag?ju? ned???Minesotas univer-iSit?t? grupa amerik??u zin?tnieku Dr. Klr<msa Dennisa vad?b? demon-^str?ja speci?lu sirds un plauu" ma- 'ilnu, kas sav? t?l?k?s att?st?bas gai t? var izr?d?ties par neatsveramu pa-Jllglldzekli chirurgiem, lai uztur?tu pacientu dz?vu, kam?r t? asins rl?- i^ oSanas centri uz laiku I^z?emti'* . auk? no ?erme?a: Ma?nas ideja .radusies jau priek 4 gadiem, un to r^e?Uz?t m??ina ari vair?ki Stokhol- :mas un^ Filadelfijas p?tnieki. L?dz
^8lm ma?nas darb?ba izm??in?ta t l -"kal pie dz?vniekiem, bet Dr. Dennlss ;pfirllecln?ts,lka 2 gadu laik? to var?s ,lietot jau cilv?ka sirds oper?ciju gad?jumos. ; Sav? pareiz?j? stadij? Mlnesotas ; zin?tnieku Izveidot? ma?na darbo
jas sekojoi. Oper?jamo dz?vnieku .pleijalsta pie oper?ciju galda un ar .ipi^dstajlem anest?zijas l?dzek?iem iemidzina. Tad chlrurgs p?rgrie t^?ni kr?u dobumu un pievieno caursp?d?gas plastiskas caurules lielaj?m v?n?m, kas vada asinis uz sirdi im plau?m, un lielaj?m art?rij?m, kas izn?s? svaig?s asinis p?r?jam ?erme-
!nini. Cauru?u otrus galus pievieno rmaSInai, kas uz laiku darbojas sirds un plauu viet?. Sis pievienoanas laik? oper?jam? elpoanu uztur ar sevi?a respir?tora pal?dz?bu. ^ Tad s?k str?d?t mechanlsk? sirds
.un plauas, lin chirurgs var st?ties pie vajadz?g?s sirds oper?cijas. Asins 'ai laik? turpina pl?st caur p?r?jo ^?ermeni ar mechanisk?s sirds s?k?u pal?dz?bu, pie kam mechanisk?s plauas regul?ri papildina asinis ar svaigu sk?bekli. Ar ?du proced?ru .izm?^n?jumu dz?vnieki uztur?ti pie dz?v?bas jau 10 min?tes ilgi. Tas ir pietiekams laiks, kur? var paveikt, .plem., svar?go sirds v?rstu?u paplain?anas oper?ciju. Galven?s v?l atrisin?m?s probl?mas zin?tniekiem aj? virzien? ir: k? izvair?ties no asi?u sarec?Sanas, \ kam?r t?s atrodas ?rpus ?erme?a; k? izsarg?ties no balto un sarkano asins ?ermeniu ievainojumiem, dodoties caur m?ksl?go apar?tu; k? nov?rst b?stamos gaisa ^burbu?us", kas var?tu viegli rad?t emboliju; un beidzot k? uztur?t past?v?gu asins temperat?ru un pietiekamu sk?bek?a pies?tin?jumu. 5ls probl?mas atrisin?sim dr?z? laiklf," apgalvo Dr. Dennlss. (j)
sija, ka jaunie p?rb?dz?ji sp?tu iek?rdin?t pe??a k?rus kontrabandistus vai uzpirkt robesargus. Kontrolcentros vi?i visi apgalvo, ka b?gui politisku imeslu d?? un mekl?jui br?v?bu. Daiem, liekas, Ijljuil ari citi iemesli K?da 20 gadus veca jaunava st?sta: Mans t?vs v?cu okup?cijas l a i ku pavad?ja koncentr?cijas nometn?. Es biju maza ier?dne, oJaunais r<J?ms p?rorganlz?ja manu iest?di. Daudzus ier?d?us atlaJida. Mani novietoja k?d? veikal? par p?rdev?ju. Sakar? ar dz?ves l?me?a^ visp?r?jo sl?d?anu ar? veikals samazin?ja person?lu. oreiz mani s?t?ja uz lauldem par str?dnieci. Nol?mu b?gt, ta?u uz robeas mani no??ra un ielika cietum?. P?c soda izcieanas m??in?ju b?gt v?lreiz. oreiz izdev?s. Klaido?u o jaunieu vid? tom?r nav daudz. Viss vairums jaunieu ir patie?m politiskie b?g?i modern?kaj? izpratn?. Vec?kas m?rauk-1as pielietojot, vi?lgt?dl neb?tu. Jo nav ne terroristi, ne slepkavas, ne pagridnieki, ne aizliegtu partiju locek?i. Vi?i tikai nesl?pj savas domas par jauno re?mu. ?dai atkl?t?bai austrumos Ir t?das paas sekas k? politiskam noziegumam, ?pai, ja t? saucam? soci?l? izcelan?s dod iemeslu aizdom?m. Sis pag?tnes d??
ii ar naudu s a asi?iu OiU indidiiu cilu tra??dija
t?l?ko izgl?t?bu ne auj ieg?t jaunie-
Arvien augst?k un augst?k . . .
Biedrs E. RJabfl- kovs pav?st?jis, ka Padoinju savien?ba tr ari pasaules avi? cijas, t?pat kS Jau visu p?r?jo svarlg?- ico Izgudrojumu un itkl?jumu dzimtene.
Av?u zi?a
V?l daudzus gada simtus pirms bril?i Orvils on VUburs Raiti 1903. gad? pac?l?s gais? sav? pirmaj? lid-maSini, Krievij? izgudrots ?sts tautas lid?ermenis, kas ar? jau ir smag?ks par gaisu, lido un plan?, turkl?t neapdraudot Padomju savien?b? tik v?rt?g?s" padomju pilso?u diivibas. Ed. K e i a z?m?jums
iem,, kuru vec?kiem pieder?jui nacionaliz?tie ?paumi un- lauku saimniec?bas vai kas atlaisti no ier?d?u darba. No skolas izsl?gtais ?imn?zists nevar cer?t ne uz k?du citu darbu k? vien?gi raktuv?s, parasti Jachlmov? pie ur?na r?das. T?l?kas skolas gaitas glui problem?tiskas ir bijuajiem skautu organiz?cijas locek?iem. Ja vi?i neiest?jas komjaunatn? un t? neapliecina savu nov?ranos no pag?tnes, tad gaid?ma ^ izsl?gana. K?ds z?ns st?sta, ka greizi skatoties ar? uz tiem, kas k?dreiz uzdziedot k?du rietuinonieku dziesmus (dom?tas dejas). Tos saucot par jaunieiem ar rletumnleku uzskatiem" un draudot ar Izsl?ganu no skolas. Pavisam traks soci?listisk?s discipl?nas p?rk?pums gad?jies Pilze-nes ?imn?zij?. K? zin?ms, Pilzenl no v?cu okup?cijas atbr?voja amerik??u armija 5. maij?, Iedz?vot?ji sagaid?ja atbr?vot?jus ar lielu saj?smu. P?ris gadus v?l?k pils?tas t?vi nol?mui uzcelt pieminekli par godu im notikumam. Jau Ierakts pamatakmens, bet tad par to t?l?k pilzeniel vairs nav tikui. P?c 1948. gada pu?a nav ieteicams piemin?t, ka v?l ar? citi bez krieviem piedal?juies Cechijas atbr?voan?. Tad nu atbr?voanas gada dien? reakcion?rie elementi nodemonstr?jot savu p?rdz?voto sentimentalit?ti", nolikdami pu?es uz pamatakmens. iSogad grupa Pilzenes ?imn?zistu gadadienas nakt? nolikui ar! savas pu?es turpat. TaCu vi?iem bijis sekots, un visi no?erti. Vec?kie iemesti cietum?. St?st?t?js, kam v?l ? nebijis 15 gadu, tikai vair?kk?rt iz- ! tauj?ts. Skol? vi?am aizvien atg?din?ta vi?a nev?lam? pag?tne. Lai sl?ptos, z?ns p?rg?jis uz^ citu skolu. Taftu ar? tur dr?z sa?emts vi?a rak-, sturcjums no agr?k?s, un tad z?nam pateikts, ka p?c m?c?bas gada beig?m vi?am ne?aus vair?k o skotu apmekl?t, Tad vi? nol?mis b?gt. M?te, fabrikas str?dniece, iebildumus nec?lusi, un tagad z?ns jau ir Rietumv?cij?. Liekas, ka ar? citu tagad?j?s Cechijas skolu skolot?jiem daudz galvas s?pju sag?d? jauniei ar buru-jisku pag?tni. Vi?i par daudz interes?jas par aujamiem r?kiem. Ce-chij? v?l esot daudz pamestu iero?u. Policija vair?kk?rt aicin?jusi tos nodot, ta?u aizvien atradusi tikai nedzird?gas ausis. K?ds no jaunajiem b?g?iem st?sta, ka vi?u kr?-m?Sanos ar iero?iem nov?rojis k?ds pieauguais un zi?ojis policijai. Z?ni vair?kk?rt p?c tam iztauj?ti skol? un no {)olicljas puses. Skolot?ji ielikui vi?iem sliktas atz?mes par uzveanos. Dai beidzot aicin?ti tiesas priek?. P?r?jiem skolot?ji draud?jui ar izsl?ganu un raktuv?m. Tad z?ni, kas bijui 1546 gadu vecum?, nol?mui b?gt, un vi?iem laim?jies. Vi?i st?sta, ka pie robeas katram jaun?kam ?e-cham esot k?ds ierocis gad?jumam, ja kaut kas notiktu." Ar to dom?jot sacelanos pret komunistiem, par Ico Cechij? o pavasari daudz run?ts. Ar? z?ni nemaz neesot sp?l?juies ar iero?iem, bet gan tos izm??in?jui un vingrin?juies". Bei; ne jau tikai vidus?iras d?liem un meit?m bijis b?got j?dodas uz kapit?listisk?s verdz?bas zem?m. Ari istr?dnieku jaunieiem soci?listiskais parad?zes br?v?ba bijusi par smaigu. Vi?i izvair?juiem iet uz m?ti?iem un politiskajiem refer?tiem, kur aizvien pras?ti liesmaini saj?smas apliecin?jumi. Sarkan? patrio
tisma plak?ti vi?iem likuies mel?gi un apkaunojoi. Viens no vi?iem k?du nopl?sis un dab?jis 14 dienas aresta. K?ds 20 gadus vecs zem^ nieka d?ls str?d?jis ur?nraktuv?s pie celtn?m un labi peln?jis, ta?u nej?ties labi, jo ticis nov?rots t?pat k? dti . Ar saj?smu" bijis j?ap?emas str?d?t sv?tdien?s, bet t? nopeln?tais br?vpr?t?gi j?ziedo" komunistu vajadz?b?m. K?dam 19 gadus vecam sulainim darba p?rvalde ieteikusi br?vpr?t?gi nostr?d?t 4 m?neus n?cijai svar?g?ku darbu raktuv?s. Kad laiks bijis p?ri, vi?iS atkal darba p?rvald? pats pieteicies" ziemas darbu brig?de kalnu meos uz 6 m?neiem. Tad jaunekUs pazaud?jis katru cer?bu, ka k?dreiz var?tu dab?t darbu sev pa pr?tam im b?dzis prom no str?dnieku valsts. 2femes varenie sakot, ka visp?ri tagad?j? ?echu jaunatne v?l neesot atrais?jusies no kapit?listisk?s pasaul?s m?n?gajiem apkampieniem" un kalpojot ?iras Ienaidniekam. T?, piem?ram, k?ds 18 g. v. zeltka?a m?ceklis izn?s?jis tumu sp?ku sacer?tas lapi?as ar burujiskiem apmelojumiem pret re?mu". #Par o pau sp?ku neapzin?gu upuri tur droi vien uzskata ar? 17 gadus veco k?das darbn?cas m?cekli, kas dz?vojis k?d? str?dnieku kopm?tn?. Gu?am-telp?s bijusi izk?rta liela form?ta Gotvalda ??metne zelt?t? r?m?. Vai nu uzk?d?ts vai vlsp?rl v?l bur-uazlsku maldu var? atrazdamies," vi?' labda?a" ??metni' izmetis pa logu uz Ielas. Z?na p?raudzin?anai darb| nometne likusies piem?rot?k? vieta. Tur pie malkas ciranas vi? sabijis 4 m?neus lin tad apr?li p?rg?jis robeu Bohemijas me?. Buru?zisk?s apspiest?bas" zem?s policija par l?dz?giem jaunek?u nodar?jumiem nemaz neinteres?jas, jo tos neuzskata par noziegumiem. Ta?u parad?z?" ir cit?d?k. Jau no senlaikiem tur nav vietas tiem, kas baud?jui laba un ?auria at?anas koka apg?us. H o f ? , august?. O. PAR SFITI MATERI?LAI P?RTIC?BAI AMERIK??I J?TAS N E I ^ M I G I K?ds amerikaju Izdev?ju aroda uiv
n?ls apr??in?jis, ka ogad ASV p?rdoU veseU 10 miljoni gr?matu par tematu K? es var?tu k??t laim?gs", kaut gan amerik??u tautas mateH?l? p?rtic?ba ir augst?ka nek? Jebkad.
M?c?t?js Dr. Normens Pils. kas vada vienu no liel?kaj?m ?ujorkas drau dz?m Izteicies, ka vi?? esot izbijies par to dv?selisko postu, ko vi?S katru dienu pieredzot. FHs ir praktisks gar?dznieks un sav? draudz? nodarbina 6 psichiatrus, lai ar vi?u pal?dz?bu atbr?votu no bai?u un nelaimes saj?tas sloga savu drau dzes locek?u sirdis, k?dam nol?kam vi? biei sar?ko plaas sapulces. K?d? va d?t?ju veikalnieku san?ksm? es gandr?z visu dal?bnieku sej?s reidz?ju neizsak? ma iekfi?ja sasprindzin?juma izteiksmi," paskaidrojis Dr. Pils.
Lielajos gr?matveikalos biei var no v?rot, ka labi ??rbuies ?audis mekl? jas pa gr?mat?m un bro?r?m, kur?m vis?m kop?jais virsraksts var?tu b?t K? varu k??t laiml^". Gr?mata K? atbr?voties no r?p?m un s?kt dz?vi" 11 m?neu laik? p?rdota 292 000 eksempl? ros, un gandr?z tikpat -liel? skait? iz pirkti l?dz?gi izdevumi k? Nepiecle- Sams atbr?voties no sasprindzin?juma", Atsl?ga uz laimi", Jauna technlka k? k??t laim?gam" vai K? nov?rst neuro- tiskus trauc?jumus".
Angli, kas ce?o uz ASV, apgalvo, ka britu tauta, par sp?ti gr?t?b?m un iero beojumiem, sal?dzinot ar amerik??iem, esot daudz laim?g?ka. K?ds amerik??u psichologs uzskata, ka ang?iem vien k?ri neesot laika Justies nelaim?giem, jo vi?i loti intens?vi nodarbin?ti valsts jaunuzb?v?. (b)
B?tu aplami dz?vojot modernaj? Karakas?, iedom?ties, ka Venecu?la ir civiliz?ta valsts, kur visi iedz?vot?ji ir vismaz re?istr?ti. Venecu?l? v?l tagad past?v desmitiem neatkar?gu valsti?u, kas nemaz ner^in?s ar centr?l?s vald?bas likumiem, bet dz?vo vien?gi p?c pau para?m. Par to nupat dab?ja p?rliecin?ties ar? pai venecu?liei. K?du dienu laikrakstos par?d?j?s sensacion?li virsraksti: Kaf Venecu?l?". oreiz tas nebija ne ap-
Ja esi bag?ts,! tevi labpr?t v?los par savu draugu, bet tikai gudrs neesi man vajadz?gs. So paties?bu nesen n?cies izbaud?t k?dai latvieu ?rstei, kas Kan?das miljon?ru ?imen? str?d? par virtuvenii Namam?te viesiem ar lielu lepnumu st?st?jusi: Mans v?rs ir ar augstskolas izgl?t?bu un nupat augstskolu beidza ar? abi d?li. Tagad mana m?ja ir nevien bag?ta, bet ar? izgl?tota!" Nenocietusies ar? latviete un pie-bildusi: Tie?m,i jo ar? j?su kalpone ir beigusi augstskolu." M?jasm?te, kas tad nu izr?d?jusies vien?g? mazizgl?tot? persona ai nam?, gudrajai, bet nabaga kalponei iedevusi vilka pasi". (0) Providences apgabala augst?k? tiesa noraid?jusi tikum?bas iest?u pras?bu aizliegt dejot svin-gu,jotas esot nemor?lisks.Tiesa savu l?mumu dibin?jusi uz ASV likumu, kas katram pilsonim garant? piln?gu kust?bas br?v?bu". (b)
Gvahiras cilts indi??u meitene ar ?patn?jo sejas kr?sojumu. v?rsums, ne ari pilso?u ka?S, bet gan kar starp div?m indi??u cilt?m, pie tam pavisam form?ls ar kara pieteikanu, sakaru p?rtraukanu un zv?restiem ci?u turpin?t l?dz p?d?jam asins pilienam. Par ?diem zv?restiem var?tu pasmaid?t, ja tos b?tu devui civiliz?tu un kultur?lu tautu prezidenti vai ?ener??i, jo tur, k? katram zin?ms, ?diem zv?restiem nek?da v?r?ba nav j?velt?. Bet oreiz bija skaidrs, . ka zv?restus ar? pild?s. Ja tas b?tu noticis starp Franciju un Sp?niju, vai Holandi im Be??iju, tad to nosauktu par nenoz?m?gu un nesvar?gu starpgad?jumu.^ Bet starpgad?jums, skaidri sakot,' slepkav?ba T}ija notikusi ap 10.000 galvu lielaj? Gvahiras indi??u cilt?, kas jau kop gadu desmitiem sadal?jusies div?s grup?s. T?m gan ir kop?ja v?sture, valoda un paraas, bet dal?ta p?rvalde ar v diviem neatkar?giem virsaiiem. Vienas cilts virsaitis ir Ramirezs, otras Gonzalezs. Gvahiras ciltis dz?vo Venecu?las un Kolumbijas pierobeas rajonos, to galven? nodarboan?s ir lopkop?ba, im vi?u ?paumi sniedzas k? vienas t? otras valsts territorij?. Uz ?eogr?fijas kart?m redzam? robea starp Venecu?lu un Kolumbiju dab? man?ma tikai ret?s viet?s, un nevienam i n di?nim nav n?cis pr?t? noskaidrot, vai vi? ir Venecu?las vai Kolumbijas pavalstnieks. Vi? ir un paliek br?vs indi?nis un nepavisam neinteres?jas par Venecu?las vai Kolumbijas vald?bu, varb?t tikai tik daudz, lai zin?tu, uz kuru ptisi izdev?g?k p?rdot lopus un raojumus. Abi Gvahiras cilts nogrup?jumi i l gus gadus dz?voja mier? un satic?b?. Veikli tirgojoties un plai izveidojot lopkop?bu, cilu virsaii bija pratui sav?kt lielu bag?t?bu, un ejienes apst?k?os vi?us var saukt par miljon?riem. Abi virsaii ir veci v i ri . Vi?iem ir b?rni un b?rnub?rni. Gonzaleza d?ls apprec?jis Ramireza meitu, un Ramireza d?ls savuk?rt prec?jies ar Gonzaleza meitu. T?pat saradojuies abu virsaiu t?l?kie ?imenes pieder?gie. Lik?s, ka abas ciltis ir tik ciei saaustas radu sait?m, ka nekas t?s nesp?s ?irt. Ta?u gad?j?s cit?di. Indi??i v?l joproj?m dz?vo p?c savas cilts sensenajiem likumiem un gadu t?kstou vecam trad?cij?m, kas katram indi?nim ir sv?tas. Indi??u meitenes 57 gadu vecum? no?ir no v?rieiem, audzina un gatavo n?koaj?m sievu gait?m, un tikai brieduma gados, 1516 gadu vecum?, t?m spilgti izkr?so seju un vi?as ievada cilt?. Tad indi?nietei ir sava v?rt?ba, ko nosaka vi?a pati. S? cena nereti p?rsniedz 10.000 bo-livaru. J?b?t bag?tam indi?nim, lai izv?l?tos sievu p?c sirds patikas. Viens no p?r?jiem galvenajiem cilts likumiem nosaka, ka slepkav?bu var izpirkt tikai slepkavas asinis. Sis likums ir sv?ts, to nevar ne atcelt, ne groz?t, jo tas gvahir?m nozfm?tu sagraut visus ties?bu pamatprincipus. Sis likums ar? rad?jis tra??diju, kas draud piln?gi izpost?t divas indi??u ciltis. K?du dienu sastr?d?j?s divi da?do cilu locek?i, l?dz beig?s k?ds indi?nis gul?ja zem? ar dunci kr?t?s. Duncis ar? uzr?d?ja vain?go, kas ne
maz nem??in?ja savu noziegumu sl?pt. Nogalin?t? piederigie r?ja atriebties, un n?koaj? ditofi kr?mos atrada beigtu slepkavas br?li. Daas stundas v?l?k sekoja jauns upuris. Asi?u straume bija s?kusi pl?st, un dau stundu laiM divas draudz?gas indi??u ciltis bija k?uvuas visliel?k?s ienaidniec4. Katra cilts novimj?s savrup, iz?^ , ka sargposte?us un uzvilka * karj^ t?rpus. Bija pieteikts ofid?ls taJ^ c??a l?dz p?d?jam v?ram, bet tSda!^ kur katrs uzgl?n?ja ienaidnieka? no pasl?ptuves. Dai saprat?g?ki lu. di??i m??in?ja nodibin?t starpnieci, bas komisiju, pan?kt izl?gumu \ briesm?g? zv?resta atcelanu, ta^ bez pan?kumiem. Neatlika nek cits k? mekl?t Venecu?las un K lumbijas vald?bai; pal?dz?bu. VI pirms vi?us m??in?ja samierin vecs kato?u mision?rs, kas pie ab cilt?m nodz?vojis vair?k nek? 17 dus, ta?u ari vi?a p?les palika sekm?m. T?pat bez pan?kumle: atgriez?s Kolumbijas un Venecu? gubernatoru iecelt?s komisijas, saii gan bija t?s uzklaus?jui, tad papurin?jui galvu un br?nii ies, k? visp?r var ieteikt neiev likumu. Venecu?las vald?ba neredz?ja . tas izejas k? uz notikumu vietu n s?t?t liel?ku armijas vien?bu, tagad ielenkusi naid?g?s ciltis i apsarg? t?s. T? k? i tra??di; draud nopost?t veselu apgabalu izn?cin?t divas ciltis, tad, k?da mirezu cilts locek?a aicin?ti, apspr? d? sapulc?j?s visi Ramirezi-Goi Iezi, t. i . tie abu cilu locekli, vienoti cie?m radu sait?m. ' spriedes rezult?t? pie?emts prl. likums, kas varb?t rad?s atrisi jumu, nerun?jot pretim cilu ] miem. Proti, k?ds sens likums
Motilona cilts indi??a karav?rs ??pu un stopu. saka, ka gad?jum?, ja uzbruc?js bijis pie pilna pr?ta, iesp?j dz?st noziegumu, sedzot nodaril zaud?jumus naud?. T? k? abu u locek?i ir bag?ti, liekas, ka S?i atrisin?jums b?tu pie?emams. J? sprie v?l tikai, ku? kuram maks?, un j?nosaka, kupS uzb c?js ?sti nav bijis pie plbia pr?^ T?pat n?ksies noteikt, cik liela katra nogalin?t? v?rt?ba naud?, na atkar?ga no ikviena velki med?b?s un kar?. Spriedums neb viegls, bet varb?t izdosies ar na du aptur?t asins atrieb?bu. Venecu?l?, augusta vid?.
Ai. KliS?ns.
^^^^^ saruna ar
i labvaigajam * ^ m k? raksta ""'iu vldtt le-^ * " S s latvieu tebfikos lat-
r'-S i sporta gaitu W a ? p X un l?ne-/^St. LC? i?- 0mt& 12 V?CU
^ l e s neliela Gir-"Svum? 60 km no ?el- tautskolas fizisk?s au-^instotore uzaicin?jusi -SirsIJa uz net?lo d??i, aeift vid?. Grib?da- ^lt?e8, meitenes sa??ru-tffldevuSSs ?den?. Izr?-kjlto mala ir sekla, bet
i no krasta strauji (rdzila bedre. Priek-liejauSl paslld?ju-: p?r?j?s sev l?dzi pku Instruktori, 'peld?t. Ar lie-Izdevies Iz-bet p?r?j?s 12 ^ ; ^ a par tra?isko' ii^si'ciemu, polld-_irg5t Instruktori, ?intlMcnotie vec?ki
Zvledi irieglatU
<lkB 20. cens?bfl; Jiens. priekSga met?js
prleKflnlj pirms s4 garais 1 tuvu la? izpalika, lab?ko daudz?s v?rot, k? kav?ti, ' giem tn kopv?rte?
pasauloj tembri las melst nel. Pr< skrieSana, des grOsi 4Xiao m Sana, av meSana u| taut?bas dzlmuSl I? labfiko Ba< pledallslesi zlases vii
ietik?s n< M?su .Vl?? jaunatnes 18. Hepteml vad?t?jlei sportlstlei ^sniegtie bachas nol
* tembrim.
Baclkst?s] g??pu 64 V?cij? reJ vieu fi??[ Circenis fi( p?rsp?jot dzenleku p|
Valdis J( an? sasnli 83,47 m.
U b e k f l ab?m lati ..eerCllleSl"; I. ce?i?s li II. 21. Aui sisenis 1,50] i. Ceeio 5] 5,61. Lodes CWl?8 11,1, C??ln 33,881
P?d?j?s lodes grOa] 12,06, trisso? ???i?S 1,60.1 KlnknJc? JJi dl?lB ,kas tj
TA VI?I IZTEICAS Ja v?rietis skali deklar?, ka paz?st
vletes. tad vi?S ir neaudzin?ts, bet vl?fi t?s UeS?m paz?st, tad ncmori
Henrlls D?i
Br?numu pasaul? nekad netr?kst, tr?kst gan sp?ju br?n?ties paSam sevi. G. K. Cestertoi
Vi?a zaud?ja sp?ju t?rz?t, bet dl< ?l ne sp?ju run?t. Bernhards so\
Gudrs v?rietis saka sievietei, ka vi?u saprot. Mu??is v?rietis m??ina vU to pier?d?t. Das Best(
Neviena cilv?ka atmi?a nav tik nlga. lai vi?? sp?tu b?t konsekvi meUs. Boriss Bor
B?rniem vajadz?ga mHestlba, Ipafii kad vi?i to nepelna. Das Bf
* Manas vec?s krustm?tes padoms pii
doan?s atva?in?juma ce?ojum? bija Si ..Vispirms pamat?gi apsver, cik tev Jadzigs uzvalku un cik naudas. Tad ?em pusi uzvalku un divreiz tik dai naudas un tu pavad?si brlnlSklgu valin?jumu."
Ir divi apvainojumi kurus cilv?ks n g | var panest: nekaun?go apgalvojumu, m-h vi?am nav nek?das humora saj?gas mm v?l nekaun?g?ko, ka vi?am nekad naf-j* bijuas raizes. Slnklers Lulss
Pirms laul?bas turi acis atv?rtas. lfW^f| ?jb? - pusatv?rtas. Peters RIkels %
' Nerakst?ts Indijas likums at?auj niew.^ divi gad?jumos: kad j?gl?bj cilv?ka o - viba un kad sievietei saka kompUmentu.
UTViJAS KAI ii.O0O, lorm. 80X120 cm, ar apm?ram p laba'pap?fip 4 kr?s?s. Karte ieloc?ta ... ' 1 u valod?. Lai aptuveni noteiktu tlr??
?m Vfidja DM 8.-, Anglij? Sd. lO/- Zvi J-, ASV, un Kunpd? J? 1.50.
Jtlnot karti, J?iemaks? 23 proc. no v?ri abonentiem, neatkar?gi no vi?u atraSi
tm mai??m l?dz pazi?ot. itintma: ? - apg?dam L?DUMS", Geesthacht/Ell iJi Uivim Hostel, ' ScaLaf'^V"^^^^ " Daugavas Apg?ds, Garvargatati
PASAULES ATL
'^ " N I E K A KARTOGR 61. rue d'Arlon. BruxeH
I 2,80 4.-
MKuSo bBrnu gr?matu
I**"* tN SAPN?
papildini
Ral
Hegerl