Ssstdteo, 1949. g. ifMan
Nr. 112 (336) 1049. g. 26. novembr?. Ar autora parakstu va] Inldfliletn pa
rakst?tajos rakstos izteikt?s domas oav katra zi?i redakcijas domaa.
Latviegu zvejnieku un zivju
pan?kumi Ar Kronvalda dedz?bu Atst?jot Eiropas krastu un dodoties t?l?k? trimd?, jaut?jam, vai l?dzin?jie trimdas gadi ir l?dzin?jui mums ce?u atpaka? uz dzimteni? Kaut ari daudzas m?su cer?bas un v?l?an?s nav piepild?ju?s, j?konstat?, ka pasaules sabiedr?bas sadu??ot? doma s?k skaidroties un ari citas tautas B?k apjaust, k?das briesmas sl?pjas komunism?. Jau atffkan droas balsis, kas aicina uz ci?u, lai atbr?votu cilv?ci no vai-in?<?lbas. Tas dod gandar?jumu, ka Jn?su l?dzin?j? ci?a un upuri nav Wjul velti. M?su vid? ir aub?gie un netic?gie, kas, redz?dami, ka ci?a par taisn?bu un br?v?bu ieilgst, un tur?an?s pie tautas kop?bas prasa atsac?anos un materi?lus upurus, aiziet jau tagad no t?s, vel- ?>t visus sp?kus tikai savas person?g?s dz?ves nodroin?anai Vi?us neinteres? citu liktenis. 'Bet vai m?s savas trimdas gr?ti- hH$ lieizt?lojam par liel?ku postu nek? to, k?ds ir dzimten? palikua-llem, saucot vair?k p?c gl?bi?a sev ?^? tiem? Vai gar?gais nesp?ka, il?as gara tr?kums un g??vas bailes nav t?s, kas rad?juas tik izdev?go saukli saglab?t sevi Latvijai* aiz kura izdev?gi pal?st, Eiropas krastu atst?jot? Kas tad b?^ tie Latvijas atbr?vot?ji, kurai m?s | yJsl gribam sevi saglab?t? San?ksm?s u n , pres? labi p?rdo-d?tie ierosin?juAii par tautas kop?bas, latvisk? gara un c??as sp?ju uztur?anu paliek nerealiz?ti atbalst?t?ju tr?kuma d??. y?cij? mums gan ir augst?k? organiz?cija LNP, kas dibin?ta Latvijas at-brfvoanai, tautas saglab?anai un latvieu organiz?ciju sadarb?bai, bet' k? pie i darba m?s katrs var?sim pielikt savu roku ari ?rpus V?cijas, to l?dz im br?dim v?l nezin?m. M?s zin?m, ka neviena no m?su organiz?cij?m nav v?l pasp?jusi p?r?emt piln?gi m?su dz?ves akt?vu vad?bu un m?su trimdas dz?ve nekad v?l nav vad?ta no viena centra, M?su augst?kaj?m organiz?cij?m i? bijis J?apmierin?s tik? ar papl?s-m vai atsevi?o cilv?ku pai?ici-It?vas ce?? rad?to sabiedrisk?s dz?ves pas?kumu akcept?anu vai nosod?anu, Palikui neatrais?ti tie p?ki, kas iekv?lina cilv?kus paaizliedz?gai c??ai. Pie t? da?a vainas gulstas ar? uz katru no mums. Jo kop?jai lietai neesam ziedojui Visu, ko sp?jam. M?s alkstam tik Btipri savas person?g?s dz?ves, ka nesp?jami iedegties sv?l?s dusm?s I par citiem nodar?to netaisn?bu. Kam?r to nesp?jam, mums nav nek?du ties?bu nosod?t citus un gaid?t, lal tie c?n?tos m?su lab?. Ja m?su trimda ieilgst. Ja pasaul? v?l valda netaisn?ba, tad tikai tfip?c, ka tr?kst c?n?t?ju, kas gatavi likt sevi ??l? c??? par cilv?ces lab?ku n?kotni. Pasaules br?vais cilv?ks, neskatoties uz komunistu noziegumiem un ausmu darbiem, sniedz savu roku tiem, lai nosl?gtu Izdev?gus veikalnieciskus dar?jumus. Komunisti meistar?gi izmanto cilv?ku nesp?ju atteikties no person?g?s dz?ves labumiem, un bez c??as pak?auj verdz?bai vienu tautu p?c ptras. Komunisti ir p?rliecin?juies, ka.citas tautas ne?aus savu omul?go dz?vi trauc?t, lal ietu kaimi?am pal?g?. Vai ari m?s, kas pai uz savas miesas un gara esam izjutui o satina varu, ar? nosl?gsim g??vum?? N?, to m?s nedr?kstam. Mums visiem ir j?pulc?jas akt?vai c??ai, jo nav cita ce?a uz br?v?bu, k? tikai akt?vas c??as ce?. * T?p?c lai vairs nejaut?jam sev kas notiks ar mums, bet gan kas j?dara mums? Un atbilde te dr?kst b?t tikai viena mums katram j?k??st c?n?t?jam, pace?ot visu m?su dz?vi c??as st?vokl?. Lai m?su pareiz?j? izkl?ana visos pasaules v?jos k??st tikai par lab?ku un dro?ku poz?ciju ie?emanu, bet ne dezert?anu no c??as zem dz?v? sp?ka" saglab?anas maskas. Kam .dot?bas materi?lo l?dzek?u ieg?an?, lai droi liek rokas darb? un neaizmirst dalu ziedot c??ai. Kam gar?gas dot?bas, lai c?n?s idejiskiem l?dzek?iem, vairojot idejisko c?n?t?ju pulkus. Ar labu gribu un g^- tav?bu atsac?ties no person?g?s dz?ves ?rt?b?m, m?s katra viet? varam p?rv?rsties par ?s c??as sekm?t?-J^iern k? gar?g?, t? materi?l? pl?ksn?.. K? audzin?t?js zinu, v?l odien m?su jaunatn? sl?pjas liels ide?lisma sp?ks, k? karav?rs - ka bijuos c?n?t?jos nesalausts c??as gars. Ja vien LNP atrad?s t?da or-ganiz?an?s veidu, ka t? sp?s sav?s rind?s pulcin?t visus, kas grib u^n spej ziedot savas gara un materi-
Tie latvieu izce?ot?ji, kas k?pui uz ku?a mazaj? Slezvigas-Holteinas ost? Kukshafen?, ne reti tur sastapui ?das jup?r* t?rpuos v?ru, b?rdas rug?jiem kl?tu seju, bet laipnu smaidu uz l?p?m. Daudzi, protams, vi?u neiev?roja, bet ja gar?mg?j?ji latviei zui?tu, ka is v?rs ir latvieu zvejnieks P. Br. no Limbau puses, droi vien b?tu vi?u uzrun?jui. Vienam otram tom?r laim?jies ar t?voci iepaz?ties, un t? tad ar? tie?m bijusi laim?ga iepaz?an?s: p?c krietn?s n?kanas m papl?n? uz-ti,u:a transitnometn?s nu bijusi iesp?ja krietni sa?sties, jo t?vocis bag?t?gi kl?jis galdu ar paa zvejotiem laiem un forel?m. P. Br. nav elpojis b?g?u nomet?u gaisu. Tikko 1944. g. v?l? ruden? iebraucis V?cij?, vi? t?li? uzs?cis, kaudamies s?kum? ar ne mazumu gr?t?b?m, savu veco nodarboanos zveju. Un ar to vi? peln? maizi l?dz ai dienai. Savas pag?ju?s gaitas neno?loju," saka zvejnieks. Tr?cis gan man cie?s saskares ar citiem latvieiem, tom?r visu laiku bija darbs. Un labi vien ir, jo, k? izr?d?s, mana vecuma ?aud?m aizbraukana no V?cijas nav viegla; tad ir labi, ka e jau nodroin?ta n?kotne." Run?jot par zvejas iesp?j?m un lomiem, latvieu zvejnieks ir optimists. Zivju cenas apmierinoas, un v?cu veikalos varot dab?t par forel?m caurm?r? DM 5 kg, laiem DM 7, zandartiem, asariem DM 1, zuiem DM 5, l?dak?m DM 2, l??iem DM 8.60. Zve]oJu gan saldos,'gan s??os ?de?os, bet sald?de?u zivis p?rdot izdev?g?k, jo t?s krietni d?rg?kas par si ??m uc. j?ras ziv?m," past?sta 60 g. v. zvejnieks. ZveJodams gribu nopeln?t tik daudz naudas, lai ar ku?i' tikai ar ku?i var?tu atgriezties Latvij?. Uz redz?anos turi" VENTSPILNIEKA K?PIN?TI L?BEKAS ZUSI UN R?GAS DEGV?NS Toreiz, kad ang?u un amerik??u joslas robea bija sl?gta un tikai retam laim?j?s to ??rsot, Zieme?-v.?cijas n??i, zui un si??es bija lab? cie?? un cen? pie dienvidniekiem," atceras k?ds tautietis no LIbekas. ,JJntaga4?" , Tagad konkurence liel?k?. Jo zi-'vis V?cijas dienvidos vairs sen nav retums, bet to viet? reta k?uvusi "?cu niarka. Ta?u veikals iet, va-jaga,tikai uz??m?bas un paciet?bas," un t?l?k? sarun? izr?d?s, ka d??gais zvejnieks un tirgot?js savos arodos nav skolojies tikai e V?cij?, bet zvej? r?dijies jau Ventspils j?rmalas v?jos. Slavu, sve? zeme gr?ti iekarot," smaida tautietis, bet man tas izdevies. Nav vairs k? agr?k, kad visi bija izbadojuies un p?rdot var?ja visu; tagad turpret? labi p?rdot var tikai labu preci." Un m?su tautietis t?d?? ar? tirg? lai tikai labu mantu. Jo sevi?i slavens vi? k?uvis ar zuu ?v?anu, un gard?i ne?lo markas par zuti, ko ?v?jis Lette". Ventspilnieks k?rt?gi iegr?matoiis izdevumus un ie??mumus, un tie r?da, ka bilance sp?doa: zui sezonas IIBIIIIIIIIIIIIinilllllllllllllllSBIIBIISIIIBII Sa?emami person?bas dokumenti
Latvijas Sarkan? Krusta biroj?, Eslln- gen?, tJlanda iel? 7. aicin?ti sa?emt per son?bas dokumentus: Arv?ds un Meta- Allse B?rzi?i; Aleksandrs Cer?avskis; J?nis, Paul?ne. Pauls nn Ivars D?vi; Andrejs un Marija D?bolini*. Teodors Nave?ickis; J?nis Pel?s; Erichs un AUa P?tersoni; Jevge?ijs Rockans; Volde m?rs un Emma Rube?i; Alberts un J ? nis Sta??r; J?nis un Elza Strazdi ?i; J?nis Strunkteins; J?lijs un Ella Saul?i; Berta S?manis; Mar?ers un Oj?rs Seferi; Oskars Tiliks; Katr?na Ves- peris; Gastons, Em?lija, Ilona un Rita Vildes; K?rlis un Paula Bauma?l; J?nis un Anna Dimanti; J?nis un Skaidr?te Jirgeni; Herberts Ja?evi?s; Ernests un Veronika J?kabsoni; Leons un Katr?na Kandrovi?l; Maksis un Zelma ^nsoni; Kurts Bekmanis; Hilda Kr?ze; Imants un Alv?ne Kubli?i; Alberts Polis; D?rta Steinbergs; Emma St?ks; J?nis, Fr?da, Valda un Guna S?li; Made ili?; Val dem?rs un Ella Kades; Aleksandrs Upe- nieks; Marta Vanaga; Valija Timerma-
, nis; K?rlis V?gurs: Alfr?ds Ziemelis; Paulis, Anna, Ir?na un Alma Skultes; P?teris un Em?lija Smur?i; Augusts un Zelma V?toli.
Pieprasot dokumentus, j?pazi?o ta gad?j? adrese un dzimanas dati. ?l?s v?rt?bas ?s organiz?cijas augsto m?r?u sasnieganai, rad?sies ar? m?su pau vid? c??as vad?t?ji, kas ar Kronvalda dedz?bu un ICalpaka tic?bu iekv?lin?s m?su jaunatn?, karav?ros un katr? latviet? dusoos c??as sp?kus, t? atdodot m?su trimdas dz?vei noz?mi un j?gu. Tad neb?s j?piedz?vo tas kauns, ka. atskanot br?v?bas c??u kara taurei, m?s visi saj?sm? aplaud?sim, bet zobens paliks netverts un dzimtene neatbr?vota. T. S?lis
Zieme?os laik? ik m?neus atnesui" 400 marku skaidras pe??as. Bet ir jau ari darbs," nosaka zvejnieks, un, k? jau ?sts latvietis, par?da savu viesm?l?bu, celdams gald? zuus un padz?riena pudeJi. Uz sapaz?anos der p?ris m?ri?u R?gas ?abja." Tie?m, uz pudeles eti?etes melns uz balta rakst?ts: R?gas degv?ns 40 procJ To LIbek? p?rdod k?da v?cu firma, bet izgatavoan? nopelni k?dam citam m?su tautietim. V?ciei gan ir lieli alus izdz?r?ji, bet R?gas degv?ns vi?iem tom?r ejot pie sirds." LATVIEA KONSERV?TAS STRIMALAS BALSTA VACIJAS EKSPORTU ,,Kas gan trimdiniekam nav bijis j?dara, lai sistos caur dz?vi? 1944, g. beig?s biju mebistr?dnieks v?cu k?dras purv?, 1945.>1946. g. laim?gs DP k?d? amerik??u joslas nometn?, 1947. g. DP tautai neder?gs un t?d?? izol?jams. K?uvu s??u i!n ogu las?t?js Bav?rijas meos un zivju mak?ernieks t?s paas zemes up?s un ezeros. Lai izb?gtu no barg? v?cu b?g?u komis?ra un kolr?bju viras, devos uz V?cijas zieme?iem." T?ds ?sum? Ir n ?^su tautiea Edgara V. p?d?jo gadu st?sts. Vi? pats in?s dien?s aizbrauca p?ri oke?nam mekl?t laimi jaunaj? pasaul?. Varb?t tur b?s miers no putni?u mekl?anas padus?s un ticu, ka tiir ari nepras?s, kad esi p?rg?jis, teiksim, Pensilv?nijas im' Ohaio tata robeu, ka netauj?s p?c t?, kas esi bijis, bet v?ros, kas esi un ko tagad sp?j." V?cijas zieme?os V. k?uva slavens ar protu konserv?anas m?kslu. Taisn?bu sakot, gan ne es, bet firma, kur? str?d?ju," p?rlabo meistars. Vi?a r?pn?cas raojumi nok?uvui ne tikai t?l?kajos V?cijas apgabalos, bet pild?jui ari krietnu da?u no V?cijas zivju eksporta uz ?rzem?m. Ja jums e nodroin?ts darbs, k?p?c braucat proj?m?" Lab?k t?l?k no sarkan?s s?rgas, bet, otrk?rt, v?ciei ir ?oti konservat?vi taut?bu jaut?jum?; ?r-zenmiekiem e v?l?k b?s gau?m gr?ti. Un ja jau sp?ju v?cieus iem?c?t, k? j?balzam?" maz?s zivti?as, kuras m?s sauc?m par stri-mal?m, lai t?s gar? l?dzin?tos pasaul? , slavenaj?m. sard?n?m, - k?^ p?c gan lai sveci turu zem p?ra un nevar?tu to ier?d?t ar? amerik??iem? Vi?? pus? ar sava daij'ba pan?kumiem var?u pal?dz?t e palic?jiem. Tas svar?g?kais par visu." Krietna v?ra krietna valoda! ?riks Miesnieks.
P?d?jais 18. novembris vienota nomet?u saim? Redakcija v?l arviai turpina sa?emt daudzus zi?ojumus par 18. novembra svin?bu norisi V?cijas nometn?s, kas liecina, ka Latvijas valsts proklam?anas gada dienu tautiei it visur sagaid?jui un pavad?jui ar patiesu saj?smu un ^svin?gumu, reiz? apzinoties, ka lielai da?ai is bija p?d?jais 18. novembris Eirop?, Sniedzam dau rak-stiur?g?ko koresponden?u izvilkumus papildus iepriek?j? numur? public?tajam p?rskatam par vaJsts-sv?tku gaitu. Traunteinas nometn? sv?tku priekvakar? notika akti tautskol? un ?imn?zij? ar sekojou jaunatnes l?pu g?jienu uz karoga laukumu un svin?go Jundu. Nometnes m?kslinieka un rakstnieku vakar? piedal?j?s pianiste N. Zvejniece-Snor-niece, _^ br?vm?kslinieks A. Snor-nieks, P. Ermanis, Z. Liepa, A. Kau-gars uk O. Kal?js. Sv?tku dienas r?t? ud svin?gu s?di san?ca nometnes komiteja, padome un organiz?ciju p?rst?vji. P?c karoga pacelanas notika dievkalpojums im izst?des atkl?ana. Vakar? skauti bija noorganiz?jui kr??u Ilumin?ciju. Kop?gaj? nometnes sv?tku akt? ru-
Abonentu jeveribai! L?dzu nes?t?t mums naudu aploksn?s, jo v?cu iest?des t? dus s?t?jumus konfisc?.
LCE APG?DS LATVIJA.
DIPHOLCAS nometn?, ko l?dz im apdz?voja gandr?z vien?gi lietuviei, nesen ierad?s 189 latviei no likvid?t?s Dedelstorfas nometnes. Tikko notikuaj?s latvieu komitejas v?l?an?s, kur?s piedal?j?s 70o/o balstiesTgo tautieu, par komitejas prieks?di iev?l?ja J. Alksni, prieks?a vietnieku in. B. Kr?mu un sekret?ru A. Anti?u. Rev?zijas komisij? iev?l?ja J. P?l?nu, G. Berti?-B?rzi?u un R. Zari?u. Nometn? jau noorganiz?ta latvieu tautskola, kuras atkl?ana gan aizkav?jusies nejaua skarlat?nas gad?juma d??. EMDENES nometnes YMCA/ YWCA r?kotos ?anas kursus oruden beiguas 45 kursantes, ieg?stot uv?ju pal?du arodapliec?bas. Nometn? darbojas ar? m?rnieku kursi, kuru pirmo mai?u jau beigui un apliec?bas ieguvui 17 latviei. Mekl?
F o k a s Imrtliei darbam latvieu laikrakst?.
Ofertes ar lldzin. darba gaitu aprakstu ies?t?mas Latvijas kan torim ar Nr. 566.
SENNAS Slimn?cas slimie tautiei izsaka sirsn?gu pateic?bu August-dorfas nometnes latvieu komitejai par pasniegt?m d?van?m un pr?vestam Ozola kungam par jaukajiem stiprin?juma v?rdiem, k ar? 287. CMWS vada komandierim R. ??-berma?a kungam un vi?a vien?bai par ats?t?to ziedojumu Latvijas valsts sv?tkos 18. novembr?. LATVIEU MASIERU BIEDR?BAS trimd? valde uzaicina biedrus sakar? ar paredzamaj?m v?l?an?m iz?emt 1949. g. biedru kartes ar ??metn?m, k? ar? v?l neiz?emtos masieru diplomus un IRO izdot?s aroda apliec?bas pie valdes locek?a 0. Gubi?a (14a) Eslingen/N., Stiitt-garter Str. 24-1.
n?ja komitejas prieks?dis J . Bi?o-lis. Sar?kojum? bija ieradies ar? Trauriteinas v?cu landr?ts. Emdenes tautieus 18. novembra akt? uzrun?ja kapt. K?rkli?S. Koncerta un dramatiskus prieknesumus sniedza viet?jie sp?ki. Vakar? visa nometne bija ilumin?ta, radot daudzu pils?tas v?cu iedz?vot?ju iev?r?bu, Oldenburgas latviei 17. novembri pulc?j?s dievkalpojum? Lambertl bazn?c?, ko vad?ja m?c?t?ji A. Svalbe un Strauss. Valstssv?tku priekpusdien? Oldenburgas-Omte-des nometn? aktu r?koja R?dolfa Blauma?a ?imn?zija un tautskola, bet vakar? nometnes z?l? sapulc?juos tautieus uzrun?ja E. ?dminis im igau?u nometnes p?rst?vis. Koncerta da?? piedal?j?s Paula Br?v-kalne, nometnes koris dlr. B. ?u?-?a vad?b? un pianists E. B?lke. Dedelstorfas nometn? sv?tkus ievad?ja jauna paaudze, kop? ar vec?kiem un audzin?t?jiem pulc?joties tautskol? uz svin?go aktu. Vakar? notika dievkalpojums nometnes latvieu celtaj? Miera bazn?c?. To vad?ja m?c. N. Ozols. Sv?tku gad?jum? bazn?c? uzst?d?ja Br??u kapu Latvijas M?tes t?la atveidu, ko sav? laik? bija cement? atl?jui Volterdingenas tautiei un p?rvedui v?l?k uz Dedelstorfu. P?c dievkalpojuma nometn? notika sv?tku akts, kur? run?ja nometnes prieknieks in. R. S?ns un LNP loceklis J . Mearaups. Lielaj? emigr?cijas centr? Svein-furi? 18. nqvembri kop?gi atz?m?ja kuplais latvieu izce?ot?ju pulci? un Sveinfurt? past?v?gi dz?vojoie tautiei. Sv?tku dievkalpojumu vad?ja m?c?t?ji Gulbis un Alksnis, bet sekojo? akt? runas teica LNP loc. A. Vatvars un prof. Dr. J . ili?. Latvieus vi?u goda dien? apsveica IRO vad?t?ji darbinieki un igau?u un lietuvieu p?rst?vji. Sekoja vair?kas kora dziesmas dir. J. ?dra vad?b? un kop?gs grozi?u vakars. Minchenes Varnera nometn? 18. novembra dienu ievad?ja karoga pacelana un dievkalpojums m?c. A. Gobas vad?b? Sekoja virkne atsevi?u sar?kojumu b?rnu d?rz?, tautskol?, skautu un gaidu m?ti??, k? ar? kop?gs akts nometnes te?tra z?l?. Taj? latvieus sirsn?gi apsveica citu taut?bu komiteju p?rst?vji. Koncerta prieknesumus sniedza K. Aizpore, A. Sterne un dubultkvartets Auseklis. Ar tautieu ziedojumiem un Daugavas Vanagu l?dzek?iem mincheniei sv?tkos sag?d?ja priec?gus br?us ari invalidiem un slimajiem latvieiem Daugavas Vanagu p?rst?vji izdal?ja 51 d?vanu'sain?ti Gautingas latvieu kara inval?diem, bet komitejas locek?i kop? ar gaid?m un skautiem apmekl?ja slimos tautieus Svabin-gas slimn?c?, aizvedot turp ziedus un veltes.
REDAKCIJAI
VAI B?TU IETEICAMS MUMS PALIKT BAG?TIEM? Ar lielu interesi v?roju J?su eod laikrakst? diskusiju starp prof p Jur?vi?a un rakstnieku P Kifea kungu. Cik. ieskatoties, var?ju noprast, tad abi kungi (laikam pat v?rda br??i) nevar?ja vienoties kS jau divi latviei, b?t?b? par to vai mums b?tu ieteicams palikt bag? tiem vai n?. K? no laikraksta atv?* l?t? telpu apm?ra, t? ari no citu personu atsaukan?s secin?ms. Ka is jaut?jums ir ?oti, pat ?rk?rt?gi svar?gs. Lai nu ai svarigaj? Jaut?jumi m?su trimdinieku saime nesa?eltoi atkal divi naid?gos grup?jumos (nav j?aizmirst, ka priek? st?v atkal art LNP jaut?jumi, no kuriem k?du gadu bija miers) p?c mana ieskati b?tu nepiecieami, ka o Jaut?juma jau tuv?k? laik? ar visu savu auto-rit?ti im visiem ( saist?gi iz?irta m?su augst?kie trimdas vad?t?ji or* gani. Ja par atrisin?jumu vliotoi LCK, LCP un LNP. tad nav aubu, ka tam dotu savu sankciju art s?tnis K. Zari?. T?pat k? Jaut?juma svariguma, ar? t? steidzam?ba ir ac?mredzama, M?s izkl?stam ar katru dienu vair?k un m?su saskare top v?j?ka. Bei autoritat?va un noteikta nor?d?juma ai liet? var atkal notikt, ka dz?ve aizsteidzas mums priek?. Un t l m?s, piem?ram, k?d? Jauk? diil varam visi p?k?i k??t bag?ti, vien k?rsi nezin?dami, ka tas nav v?lams. Vai ar?, glui otr?di, nezin?dami, ka tas ir v?lams vai pat pav?l?ts, m?s varam t?ri palaist ga?fim izdev?bu k??t bag?tiem. Par k?du l Jaut?juma atrisin?jumu ar? iz?irtos m?su vad?t?jas iest?des, nepiecieams to t?l?t motiv?t ar ?su, bet skaidru Instrukdji^ k? vis?s?k? laik? paHkt, resp. nepalikt bag?tiem. Sl instrukcija b?tu j?dod l?dzi katram tautietim un tautietei, lai nodroin?tu vienfid?gumu un vienlaic?bu bag?t?bas sasniei^-n? vai palikan? nabadz?b?. Vajadz?go speci?listu, dcmi?jams, netr?ks. T? k? k??t bag?tiem, vajadz?gos praktiskos, nor?d?jumus va-/r?tu dot, piem?ram, tie, kas jau izteikuies p a r to. Ja attiec?b? uc otro eventu?lit?ti, resp. k? nepalikt bag?tiem, lietprat?ji uz vietas, piem?ram Eslingen?, neb?tu sameklfi-jami, tad, p?rvar?jis dabisko kautr?bu, varu nor?d?t uz savu ilggad?go praksi in? zi??., Interesentiem viru pasniegt ari paraugstundas vai pat ier?kot ?sus p?rskoloan?s kursus, Jo man k? bijuam karav?ram tik ?tra aizk??ana p?r j?r?m, laikam, nav paredzama. Cand. oec. D. Vanags, Eitin?.
notiks 10 .5^ ^^ tad
3iifley} i^inistru pr^
^ 1?l5a. Vec? poU ^ . 1 ^ - ^ L het ari P^
J A U N I L A T V I E U K R I S T I G S S J A U N A T N E S V A D I T S J I 5. latvieu jaunatnes vad?t?ju kursi Luter??u studiju centr? Berchtesg?den? no 10.16. nov. bija pulcin?jui vair?k k? 100 kursantu no vis?m trim Rietumv?cijas josl?m. Kursus vad?ja pr?v. J . Rull?tis, prav. K. Birznieks un Dr. Bilzens, piedaloties m?c?bas sp?kiem prof. F. Treijam, pr?v. J . Valteram, m?c. Ed. Putni?am, m?c. A . D?mi?am uc. Piedz?vojuo teolo?ijas paidagogu vad?b? kursanti ieguva daudz v?rt?gu atzi?u savam turpm?kai am darbam, A. B .
LATVISK?S ASINIS J S S A G L A B S T?RAS! Ko l?dz biei dzirdamie skaistie v?rdi par tautas dz?v? sp?ka un t?ras latvisk?s ?imenes saglab?anu. ja ne viena vien m?su zeltene, kas uzaugusi tiei Latvijas ziedu un br?v?bas gados, tagad, p?c neilga trimdas un sveniec?bas laika, steidz nosl?gt laul?bas ar pirmo ?rzemnl^ ku, kas gad?s t?s ce??, ja tikai vi? pienes tai kafiju pie gultas? Spilgts piem?rs ai zi?? v?l nesen bija las?ms k?d? laikraksta korespondenc? no Austr?lijas. Vai latvietes pien?kums dr?z?k neb?tu paai pienest pie galda vakari?as saviem b?rniem un v?ram latvietim? Karav?ri ar sav?m asin?m reiz ieguva to zemi, kur j?s, latvietes, br?vi var?j?t veidot savu dz?vi. Ar sav?m asin?m vi?i gatavi atg?t to v?lreiz. Latvisk?s asinis nedr?kst izs?kt, jo t?s mums b?s vajadz?gas lielaj? br?v?bas izpirkanas diena. M?su invalidu r?tas no jauna uzpl? katrs sveo asi?u piliens, ko j?s, apprecot ?rzemniekus, piejaucat latviskaj?m. Latviete, ne?auj velti asi?ot ?m r?t?m, nenoziedzies pret M?ti Latviju un sarkanbaltsarkano karogu! ' I. EUi?, Minster? GR?MATN?CA AR TRIM LATVIEU GR?MAT?M Laikrakstos aizvien las?ts, ka Gronas izce?oanas nometn? past?vot latvieu gr?matu galds, bet, uzturoties tur 9 dienas, vis? ai laik? esmu atradis tikai tr?s latvieu Izdevumus M?rnieku laiki. Neviens m?s nedzird un Latvju kult?ra. Apjaut?joties, vai b?s ar? citi izdevumi, sa??mu atbildi: Nezin?m, vai pien?ks. Vai gan tie?m nav iesp?jams vair?k gr?matu apg?d?t? Latvijas 16. novembra numur? las?ju Zieme?bl?zmas apg?da sludin?jumu par izdot?m gr?mat?m, b^ V sludin?jum? nebija min?ta apg?da adrese, t? ka nevar?ju gr?matas pa-s?tin?t. Apg?da ?rzemju p?rst?vju adreses bija uzdotas, turpretim V?cijas adrese, laikam, j?tur nosl?pum?. A , Zumburs, Gron?, j
85
ni bet ari pa? i^ *^ adio p?rrai ^ iio run?m rd .
I' Tnit?is un tagad vadj ^'^fSrnd savu kundi S'fTo 0 ^ 3 6 gadiem pre
^ i f s n e c ari nevienam^ vie ?i^remj?ra Pnv^ ^^ ^^ ^^ Etos. M?jast?vu B^m^ t^ lamdze ir pati vie mib^ ?,a netriikst ari atvie
i i S u darin?tu d?vanu. Sr^ ?kendos", kad valdibi T j ? K a n b ? r ? , vi? dziv iftmprezidenta,lepnaj? nami ydHotel Kurrajong",, tep L giints metrus no vietas, kui rakstu o v?stuli. Ari
ru prezidentam ne reti izni 3ities ar viesn?c? vai vi?a m d?rza nodarbin?tajiem mu lem. Kad ned??as beigas j i Kanb?r?, tad Ciflijs Ji iffl pL 2 p?cpusdien? dod in nova??jas" l?dz plrmdi< ?liitam. Vi? klaus?s radio t ? ari krimin?lrom?nus. Kat M l ^ urn?lists tom?r zina, 1 iru prezidents, lappusi pa la; H, 9 reizes izlas?jis b?beli. Au
|88 pirm? pilso?a intereu a? ?imfiz?gs no vissare??t?ko ilnand?l?m liet?m l?dz da_ filozofijas probl?m?m, ?o iplemeram, m?l G?tes darbus, ?fieku liel?kais s?ncensis li i?a v?l?an?s ir tagad?3 a^ iiias l?deris R. G. Menzijs (Rf iGordon Menzies), un vi?a libi ?i?ipartlia {Llberal Party). Mei ilO g. jaun?ks par Cifllju, ve: pkad?ls, advok?ts, biei saukt bktr?lijas Vinstonu Cer?ilu' iievlea briljants run?t?js, bet a tejiradatajs. Eiropisks austr?li< diplom?ts, valstsv?rs, bijua Ments (1939.-1941. g.). Vien?fe h milz?g? interese par krik^t teia,' ka dar?ana tom?r ar ?sti Nw partijas (Country Part pa?? ir A. V. Fedens (Arthi. I*ni Faddenn) karsts v?r? tanec, ka n?k no karst?s
DP atbalsta tajos valst?s
Af'l s^ vas sirdis ] "Jf u ?imen?m dota iesp?? y Savienotaj?s valstis" - ?? IK^ =f!;"''^ ^ san?ksn? P?Sn?-^ '' "l?c. R. K r a f ?
P.^ ^ DP l ik i
lab? .2"^'''^ ^^'^^i^' 2 . " ktivit?te]