Sestdien. 1949. g. 26. novembri.
^ Laika dzirnas nia? l?ni, bet droSi l'UvoiJas nenov?ramaiii musu tdmr #8 didiv?, un proti  strauji sama^ zinoUes trimdinieku skaitam V?cij?, Itek p?ji apdraud?ta profesion?b teSt?u eksistence un m?kslinieki auj kfija t?l?kam ce?am. Abi Uel?kie ttfit??  Eslingenas un M?rbekas, ittiegdami katrs tuvu pie 600 izr? d?m, gatavojas aizv?rt savas durvis, ttrotams, nav teikts, ka te?tra izr?-
:^ des visp?r izbeigsies. V?l jau epat t^>|ilik0 viens otrs aktieris, un kur
Wa atkal bus salas?jies a-4, m iri te?tra izr?des. Skaidrs, ka t?- ma izr?d?m b?s vair?k nejau?bas ? l ^ t u r s , ne m?r?tiec?ga darb?ba, ts? tas bija abos lielajos te?tros.
Repertu?ra Izv?le liecina par dzl- ](? nopietn?bu, ar k?du l?dz im te?tru vad?bas pieg?juas saviem ^idev^mierau Protams, vienm?r b?s
j ? f ! neapmi^^ k? tas pier?di- IJies nesen k?d? rakst?, kur izteikta l?i?il?San?s p?c modern?s rietumu l i - ?^?t?ras. Tam varb?t var?tu ari I p l ^ i s t , ja ne?emtu v?r? m?su ne- Ift&rm?los trimdas apst?k?us cm ska- Cilt?ju V a i r u m a ieskatus. Brau- llSj?t no nometnes uz nometni n?- Ikii nov?rot ari visp?r?jo noska?o- ; j ^ u , un te?tru uzdevums, repertu?- i i i izv?lirtles, bija atbild?t Sim llela- S?wn vairumam, ne aur?m grupu Pitteres?m. Iet taut? un b?t tie? IJpitakt? ar to  tas bijis abu te$t-
uzdevums, kas veikts p?c lab?* sirdsapzi?as. Ja ar? viena te?t-
repertu?r? redzam tikai latvieu itorus, bet otr? pa k?dam cittautu
i?im Vai pat k?du modernistu, gar?g?^ litS?irfbas tom?r izl?dzl- arsati ira ideolo?iju. Ja t? skar 18, kas mums pareiz tuvas,
i?ittt ar i t?s n?ktu no sveStautu mu- (piem., Vilhelma Telia br?v?bas
itt Ideja vai Inspektors n?k  so- preteS??bu sare??t? norise),
l ^ i r rietumu modernistiem neieciet?- Iga vienm?r var Iepaz?ties ar? uz ii?teti^ am v?cu skatuv?m, bet latvie-
imlugu latvietis biei skata uz ilgu, tika neredz?anos. Par visu vair?k Mmdinieku, saista ilgas p?c dzim- lines, un latvieu lugu latvisk? vide ' bijusi visUt?kam?k? un t?da ar?
:s latvieu cilv?kam trimd?, daudzreiz valgums nav ieza-
i( Ieies skat?t?ja ac?s, ieraugot vien li^tr? uzburtos Latvijas bag?tos
, laukus, zilos meus un p?avas! . . . I Neaizmirs?sim ari jaunatni, kam pa
r?dot latvju literat?ras solido p?ru, fliS'rosin?m vi?i t?s sv?t?s J?tas, k l s ne?auj tai aps?kt citu zemjM ap- affik?os*
Laim?ga izv?le bijusi abiem te?t riem, ka tajos par dekoratoriem IkrboJuSies tik iev?rojami un t?ri p v i s k i gleznot?ji, k?ds ir vec? au torit?te un m?su dekorat?v?s m?k-
lepnums prof. J?nis Ku?a Es- jenas te?tr? un apd?vin?tais Jau-
j?Midl Dajevskis M?rbekas te?tr?. Gr i - Mitos teikt, ka, nekad dekoratora uz- dfiTums nav bijis tik smalks un de lik?ts, k? pareiz, ?pai attiec?b? uz ?f?tviskfis ainavas par?d?anu. Vai tas b?tu kl?ts st?r?tis, zedi?u ogs aiJasn^nu kr?mu, istabas ba??ai- fiik kl?sts, r?mais ezers vai rudzu lauks 9!eltaini saulain? mirdzum?,  i?' dzi?i latvisk? tematika vienm?r aizkustin?jusi skat?t?ju. Es biju atkal divas, tr?s stundas m?j?s,** priekkaram aizveroties saka skat?- tajs. Bl}a ausij, bija acij un z i  n?ms, ari sirdij! . . Nbvar?tu teikt, Ica ce?ojoa te?tra paaurie apst?k?i ikredzes b?tu at?? vui br?yu lidojumu inscen?t?ju fant?zij?m. No daudz k? bija j?at- Si^ k?s. Bet taisni t?p?c vi?u darbs ir v?rt?jams jo augst?k. Reisori spiesti vair?k piev?rsties t?lu ps?- cnolo?iskiem apstr?d?jumiem, gara U4 valodas veidoanai, nevis ?r?jo efektu mekl?anai un inscen?jumu technikai. Un taisni ar o apst?kli izskaidrojams, ka trimdas skat?t?js S?ka it k? dzi??k izprast pau rakst nieku un vi?a darbu. Nebija retimis dzird?t spriedumu par k?du sen ag r?k redz?tu lugu: ,;r? jau ?iet cita luga.. T?das un t?das lietas agr?kos inscen?jumos neatceros . . Pro-
M n s , ar? pats skat?t?js k?uvis dzi ??ks^ dom?t?js un v?rot?js. To v i -i?am uzspiedusi trimdas nopietn?ba, un Ja ari vi? k?dreiz atkl?j savu iegribu lab?k redz?t kom?diju nek? di;?mu,. tad tas nav saprotams k? da^a p?c tukuma un banalit?tes, bet gan k? vienk?ra v?l?an?s no- ta?atlt uz mlri^li dz?ves smagumu no saviem pleciem. Vien?c?i un ar retu aizraut?bu skat?ti tika gan Baibas un Ula, gan Pazudu? d?la, Telia un ?ksta dzi?? tra?ika, Kaza- novas vai M?nhauzena d?kas, Gal ma gleznot?ja vai Donu?na glez nain? romantika, un puiku palaid n?bas Skroderdien?s Silma?os vai Salden?s pudeles Kria, vai Div- padsmit?s nakts un Skapena ne darbi. ^
Liels izcils posms latvieu teat?a V?stur? tuvojas savam nosl?gumam. Varam mlerigl sac?t  ai laik? au gui m?ksla, augui aktieri, augui pai skat?t?ji. Vajadz?ja daudz ga r?ga sp?ka, lai tik nestabilos un
materi?li gr?tos apst?k?os nenoietu
m |.:f
no ? s t ? c e ? a , k a s v e d u z c i l v ? c e s g a r a a u g s t u m i e m , is laiks lai paliek k? sagatavoanas laiks un p?rbaud?jums n?koam jaunam posmam, kas nenoliedzami n?ks,  m?s tikai nezin?m kad. Te ?tra durvis, v?rsies daudz ret?k, daudzas paz?stamas aktieru sejas vairs neredz?sim, daudzas ierast?s balsis vairs nedzird?sim  balsis, ?as m?s modin?juas, lai neaizmig tu sekl? papietic?b?, balsis, kas st?v?ja nomod? par in?su sirdsap zi?as j?t?gumu, kas ar? trimdas aurib? nebeidza sludin?t ?tisko un mpr?lo aug?mcelanos. Vai tas vi?as nava tas, kas uztura cilv?ku dz?vu? kas dara cilv?ku stipru, drou un neaub?gu? Vair?k nek? t?kstots Izr?d?s trimdiniekam bija ?auts atkal un atkal tikties un ru n?t ar t?diem gara miliem k? Hai- nis, Blaumanis, Bfigadere, Jaun- sudrabi?, Sillers, eksp?rs, Molj?rs, ar m?su cer?bu un n?kotni ?vertu, Anlavu Egl?ti, Zelti?u. Te?tri b? tu vienpus?gi, ja vi?u repertu?r? tr?ktu jauno talantu. Roku rok? ar tiem str?d?jot, dienas gaismu ieraudz?ja pirmo reizi daudzas jau nas apd?vin?tu autoru lugas. Ra d?dami jaunas v?rt?bas m?s tikai pier?d?m, ka esa?i sp?j?gi dz?vot, neesam m?kst?ai4i^ un likte?a sa lauzti. Piedz?vojumi kr?jas, jauni asni top un vajag atkal tikai siltas labv?l?bas saul?tes  im m?su m?kslas d?rzs izplauks no jauna v?l nebiju? kr??um?.
L?dz tam m?s nes?d?sim rokas kl?p? salikui J?nis Leji?i
VELU V?RTOS Fulks i n i i iil^ m s a v ^ dv?s}ii
Un aiziet gar?m sej?m aizseg&n. Vairs neHp putek?i pie vi?u k?jim, Bet reiz t?s ddvoja im es ar t?m.
Fulks ?na n i k no i^v?m dv?s?n m?j?m.'
Eo teikt t?s grib ar mut?m
Oskarsi Kal?js
Vai m?s Jau toreis visa nednij?m, Vai viss nav pateikts, buts un
aizmirs^msf
Pulks ?nu n?k tio sav?m dv?slu 81?m.
Vai liesa lemt par dz?r?m nodot?m? K? aasnm vaas sajuta ap 
k?j?m  Pulks ?nu n?k. Es neesmu starp
t?m.
Folks ?na Iet m gavto ?v?s|a m?j?m.
Jau spoi veras ve|o v?rti t?m. Man gaita liedz, ko m?s( reiz kop?
g?j?m. Es palieka pie durv?m aizsl?gt?m.
KULT?RAS CHRONIKA Marija Madelene Sepe de Bel-
monte, m?su operu un koncertdzie- d?t?ja, kas savai m?kslai sl?p?jumu ieguvusi un ar? daudz uzst?jusies It?lij?, koncert?ja LIbekfi. Dziedone reprezent?j?s ar paz?stam?m Verdi, Pu?inl, Guno uc. operu ?rij?m, lat vieu, ar? latgaUeu, lietuvieu, it? lieu un meksik??u tautas dzies m?m, (ol)
(3. turpin?jums). ,3vei kara kalpi n?k m?su zem?
pa visiem ce?iem un tak?m. Jerades Riestos tu nek? nej?ti."
Ogsts skat?s apk?rt, bet virs bal t? lielce?a ?pojas sakarsuais gaiss. Ne g?j?jus, ne brauc?jus vi? tur nav man?jis Jau no vakarvakara.
Klausies k? dun zeme! Tur aiz bar ni?su kop?jo kapu," Kl?vans ?ukst un aiziet.
Ogsts dzird, k? pamal? d?rd, bet tie var b?t p?rkona grandient Vi? velkas Kl?vanam nopaka?us sev? aub?damies. Bet ?auna paredz?ana s?k kas?t kr?tis zem sv?ridem tan? viet?, kur sirds. Vi? nej?t, ka saule kars? kailo pakausi. Rokas ?audz cepuri k? nevajadz?gu Uetu. Neticis ne soli skaidr?bai tuv?k, vi? ien?k pagalm? un atkr?t uz akmens pa graba st?r?. Raud?s elsodama pie- skrej M?l?te un aptver vi?a plecus.
T?vs, t?vs! Kas nu b?s, kas ne b?s?"
j,Aplinkus run?ja Kl?vans, aplin kus run? tu. Kas tad noticis?"
Beigti m?s esam. R?ga verd k? katls. Es visu r?tu klausos. K o ne s?s n?ko?s dienas, tas mani baida."
Pa?aujies uz Dievu, meit*", Ogsts mierina savu jaun?ko.
Mnitel t?va v?rdi i r par remde niem. ,Vl?a strauji uzraujas k?j?s im aiziet. Saraud?t?m ac?m staig? ar? sieva un otra meita. Vien?gi Og- stam ads paliek sausas. V?ra nede- n ] ^ ?auties sievu v?jumam.
emars lone Vien? no augst?kaj?m un skaistfir-
k?j?m viet?m London?, pie t? d? v?t? High Gate, pils?tas zieme?u da??f savas sveniecibas dienas vada Valdem?rs Tone. Agrife aj? m?j? dz?vojuas vair?kas latvieu ?ime nes, tagad profesors i r vien?gais lat vietis, bet gan ne vien?gais baltietis. Ton?s istaba ir reiz? darbn?ca, pie ?emam? istaba un ar? gu?amtelpa. H e sien?m gleznas, lab?k sakot, sienas neredz, bet tikai gleznas. V?l citas sagr?dotas uz gr?das.
P?rdz?voju boh?mas laikus otro reizi," saka Valdem?rs Tone, izr? dot savus apartamentus. Vi? nav nedz novecojis, nedz bag?ts k?uvis, nedz ar? zaud?jis m?kslinieka pa apzi?u. Uz mani raug?s t?s paas gudri labsird?g?s acis, man uzsmai da t? pati attur?gi laipn? seja. S? ku savu karjeru piln?gi no gala. Daru* t?, it k? man neb?tu nedz darbu, nedz draugu, nedz atz?anas. M?kslas v?rt?bas trimd? nav j?p?r v?rt?, vien?gi j?p?rceno o v?rt?bu noz?me m?kslinieku fiziskai eksis tencei," piez?m? Tone.
Londonas latvieu sabiedr?b? pro fesors atradis daus domubiedrus. Ang?u sabiedr?bas p?rst?vji v?l pa-, svei, un Tone vien?gi satiekas ar Jauno rakstnieku Tomasa. S? paz? an?s n?k l?dzi no V?cijas.
Toneg kundze atbr?vojusies no slimnieku kop?jas pien?kumiem, k?uvusi priv?tuz??m?ja, kas eks pluat? savu ze?u l?p?mo ma ?nu. Mazais apar?ts, kas maks? jis 80 m?rci?u un kupa par?ds del d?jams katru ned??u. Ton?s ?imenei ??vis nost?ties uz k?j?m. Pirmie m?nei, resp. m?cek?a laiks, Ton?s kundzei bijui gr?ti diezgan, un dak?rt licies, ka vi?a nekad neap g?s smalko ze?u l?p?anas m?ku, uz kuru likusi tik lielas cer?bas patst? v?gas eksistences nodroin?anai. Tom?r pirksti pamaz?m k?uvui veikl?ki, valdzi?i vljuies kop? k? p?c burvju m?jiena. Tagad Ton?s kundze jau ar r?d?ta vecmeistara veiksmi aizdara viskomplic?t?kos atlrumus l?diju ze??m. Tagad es mu neatkar?ga no stund?m un die n?m. Str?d?ju k? paai pat?k un cik nepiecieams. Protams, gad?s pas?- tln?juml, kas j?izpilda nekav?joties; tad j?ierauj l?dz agrai r?ta. stundai. Laika paiet diezgan, |o l?p?jumi j? atnes un atkal j?aiznes uz veika liem un ??misk?m t?r?tav?m. Ir ar? konkurence, t?d?? var past?v?t tikai BiiiiiiiiiiioiiaeBieiiBiiiiieieiiiiiieeieieieiee
The Latvian Trio'/ sp?l?s A S V
Vijolnieks Viktors Ziedonis iera dies ASV, Selbij?, kur bija uzaici n?ts par vijoles klases vad?t?ju m? zikas koledij. Ziedonim jau bijui vair?ki konce.-rti radiofon? un apm. p?c m?nea jaunais vijolnieks do sies pirm? koncertturnej? uz daiem tuv?kajiem tatiem, visplrm? k?rt? uz Dienvlddakotu.
Ziedonis galda Selbij? Ierodamies ar? savu koll?gu, ?ellistu Dzidri Trelmani un pianistu Voldem?ru Me??l,, lai atjaunotu The Latvian trio", kas V?cij? p?d?j? gad? (gan ar v?cu pianistu pie klavier?m) gu va ?oti respekt?jamus pan?kumus ar? jau v?cu m?zikas pasaul?. *
ar prec?zu un laik? izpild?tu darbu. Katr? zi??, esmu jau iekarojusi v?r du," piebilst Ton?s kundze.
M?kslinieks pats daudz lasa un glezno, apmekl? izst?des, turkl?t, v?l dak?rt, interes?j?s par ?imenes vir- tuvL Kundze apliecina, ka profesora vir?ja m?ksla var?tu apmierin?t vissmalk?ko gurm?nu. Vi? pats par o lietu tikai smaida. Bijis pa dom? London? sarikot izst?di, bet ?dam pas?kumam nepiecieami l? dzek?i. Turpm?k profesors tom?r nodom?jis reprezent?ties imp?rijas galvaspils?t?. Gleznu izst?u l?me nis London?- diezgan" pretrjuM?gS. Franci nesen uzst?juies ar tagad?j? laika vidusm?ra meistariem. Tur bijis gan Parizeg gara atspulgs, bet gara tr?cis. Ang?u tradicion?l? glez niec?ba turoties p?cimpresionisma gaisotn?, bet Jaun?ko m?kslinieku vid? netr?kstot ?stu dumpinieku, kas gan netiek pie v?rda valsts r? kot?s skat?s, bet ad un tad m??ina saist?t publikas uzman?bu priv?ti.
No ang?u skatuves m?kslas vei diem Tone visvair?k saj?smin?ts par baletu. Ang?u baletu vi? o br?d uzskata par pirmo pasaul?; t?. sirds un dv?sele ir Frederiks A- tons  liela m?kslinieciska personl-
ona ba. Neb?dams,pats izcils dejot?js, vi? izveidojies par nep?rsp?jamu baletmeistaru ar ori?in?lu izdomu im slav?jamu gaumes im m?ra sa j?tu. Balets patlaban pl?c laurus Amerik? un pelni dol?rus. Ang?u skatuves glezniec?ba g?jusi pret?jas ce?us m?s?jai. T? i r papildin?jums inscen?jumam, k? pam?r?is. Uz skatuves ta?u J?valda t?lot?jam un dekoratoram," atz?stas profesors Tone. Par n?kotnes nodomiem pro fesors i r mazrun?gs.
A r dz?vi London? m?kslinieka ?i mene apmierin?ta. Tagad, kad gr? t?kais posms trimdas gait?s uz veikts, n?kotn? var raudz?ties bez ba?m. Galvenais  viss ieg?stams pau sp?kiem. Kam?r spe?a ne tr?kst, tik?m ar? n?kotnes izredzes arvien vilinoi plaiksn?s acu priek?.
Galvenais, m?s jau esam tik ba g?ti, ka varam ?r?t divas istabas, lai es netrauc?tu Toni un vi? mani ar savu darbu," saka Ton?s kimdze at vadoties. Istabu probl?ma London? ir diezgan gr?ti risin?ma, jo ?re sniedzas l?dz 2,5 m?rci?as ned???. Bet ja to sp?j, tad dz?vot var.
London?, novembr?. P?teris Aigars
Man ?oti J?atvainojas k?dam las?- t?jarfi, kas las?t?ju v?stul?s nesen l?dza av?niekus vi?u neuztraukt,  trimdinieks esot noguris no vis? d?m satrauc?j?m zi??m. N?, nil?ais kungs, m?s cit?di nevaram, nudien nevaram, tad jau J?s m?s nelas? sit. Man aizmirsies p?c tik daudz b?gan?m, kur ??ni? iebr?cies ??ni?valsti par zirgu'*, bet jopro j?m katrs redaktors saka: ??ni?- valsti par virsrakstu." No tiem nevajaga nob?ties, tie ir gaui mier m?l?gi virsraksti, k?l piem., aug? jais. Att?lotie notikumi gan b?s dramatiski, bet  ne rakst?t?jam, ne las?t?jam no tam nekas ?auns nenotiks.  Uztraukties j?s?k tad, kad av?zes par kaut ko dikti mieri na. Tad gandr?z j?apskat?s p?c ko fera. Kad krievi ier?koja b?zes Baltijas valst?s, m?s mierin?ja: Tikai b?zes," kad vi?i iebrauca ar tankiem, m?s mierin?ja: Tikai jauna vald?ba," kad nacionaliz?ja priv?tsaimniec?bas: Nek?du kol- chozu!"
Neaizmirs?sim: visa lielv?cijas fronte saaurin?j?s uz ?s?ko pre test?bas l?niju  ar mierin?jumiem gaui mierm?l?gai tautai, kuras kopvainas apzi?a" obaltdien ir taisni t?da pat k? ga?as ?d?ju apzi ?a: ne katram ir tik daudz drosmes, lai person?gi noslepkavotu bulli, bet  ga?u var ?st katrs . . . Ve?et? riei ir reti iz??mumi, k? nek?  sev pie kr?t?m sizdami vi?i taisa ga?as ?d?ju politiku.
Tas ir ideolo?isks ievads, kam nav j?saskan ar raksta saturu.
Vienu vakaru s?d?j?m pie kafijas tases. Tas i r visu traku lietu s? kums. Viens iemin?j?s, ka esot sperrstunde" no vieniem lidz pie ciem r?t?. Kafeja atdzisa. K?da d?ma atcer?j?s, ka patlaban notie kot okup?cijas armijas manevrL
Pirms k?da laika viens tanks bija iel?zis m?su pils?tas tilt?. Sakiet, ko t?ds tanks var dar?t kar?, ja Jau miera laik? iel?zt? T?ti?" iz gudrojis atombumbu, un tas viss vien? vakar?! P?ris d?mas s?ka atvad?ties: b?rni un t ? . . . Neviens briesm?gi neaiztur?ja: ej nu sazini, kur milti, kur m???kie sv?rki nogla b?ti  vajadz?tu apskat?ties.
Otr? dien? izr?d?j?s, ka pils?ta regul?jusi krogu tirgoan?s laiku: no vieniem l?dz pieciem r?t? sl?gti. B?d?gi, bet t? jau pils?tas dar? ana!
Jeb  tas br?dis, kad m?su no metn? spr?ga elles ma?na! Nakts vid? bl?k?is t?ds un nerimt?ga ??ko?a, ka var?tu dom?t  velns elli sadumpojis. B?rni br?c, sie- viei naktskreklos, apzin?g?kie v?ri  pie biks?m un p?p?m, lam?da mies: sabot?a, nol?d?tie, trimdinie kiem neliek mieru!
Otr? dien? bija tikai divi nelai m?gi cilv?ki, teiksim, Pi?s un K?r lis,  vienam dzimanas diena, no pirkui laik\is mucu ,4vak?'* alus un piegr?dusi p?ris m?rci?u cuku ra. Drusku par tuvu kr?snij bija pielikusies muca, kas tad to cukura sp?ku var paredz?t?
Bet ? bai?u lieta trauc? pat tau tieus labi p?rtikuos darbos. Vi?u- dien trepju galos m?tes sarun?ju?s: tas gleznot?js, liels dumpinieks, ap cietin?ts Austr?lij? par bo eviku slavin?anu, streikos piedal?jies, pret vald?bu muti palaidis, aizvests gan atpaka? uz Latviju. T?dani t?ds gals . . .
Gleznot?js atraksta: kas par lie tu? B?v?ju ce?us n?kamajiem DP. Ar Austr?lijas vald?bu satiekam labi. Konjaku laistu telt? pret skudr?m, vald?ba neiejaucas...
T? tad, maz?k uztraukuma par labiem virsrakstieml K n . L.
. (StSsts) Sieva, pa?aujies uz Dievu! Vi?a
r?kstes aust?s visus, kas savu tic? bu pamet?s. Par agru asaras liet V?l nekas nav noticis. Raud?anai ads b?s katr? laik?."
Kam v?l J?notiek? Es baidos, ka tik vien mums paliks k? acis, ar ko raud?t" Ogstiene nic?gi uzgrie v? ram muguru. Posta laik? vi?as sa- biedrot?s b?s meitas. V?rs visu m?u ir bijis sava ce?a g?j?js, posts vi?u nepiegriez?s ?imenei. Ogsts s?d kar stuma nopl?t? pagalm? un dom?. Vi? savelk kop? visu, ko teica Kl? vans, meitas un sieva, bet ?aunuma v?l neredz. Vi?a tic?ba ir tik stipra, ka galva nenoHkst s?p?s.
Vasaras saulgriei paiet tumi un klusi. ?auu prieku nom??uas sve as nez?les. Ogsts ?stu prieku nav izjutis pat jaun?b?, vecumdien?s ir vienaldz?gs pret visu. Riesti dos pa tv?rumu ir tad, ja n?ks bads vai m? ris. Pret neskaidr?m baum?m vi? aizsl?dz savas ausis. Maz vi? klau s?s, ko st?sta M?l?te vai Antra. Siens tiek nov?kts k? katru gadu. Rudzi sausum? ?tri nobriedui, sav?di ?ab. Ogsts saj?dz zirgus p?aujanmia?n? un aizlai Antru uz t?rumu. Pats vi? aiziet v?l?k un s?k siet k?l? us, bet netiek ITdz desmitajam, kad pien?k Kl?vans.
Dievpal?gs nu vairs nav J?dod, bet es v?l vecam," vi? saka, Ogstam roku sniegdams.
Pie rudziem v?l netaisies?" Ogsts Jaut? roku gausi va?? palaizdams,
T?lIi Jfisteidzas ?tri nop?aut, nokult un ap?st"
K?d??? Bez s?ta baud?ts rie ciens sv?t?bu nenes."
T? dom?j?m agr?k. Tagad dz?ve pie??musi d tu tempu. Neuzkav?Su un teiku k? n?cu. Meistars zvan? ja, lai braucot p?c z?rka t?l?t o dien. Jo cit?di vairs neskait?oties tavs."
Ogsts sagumst un skat?s Kl?va- n?, netic?dams ne vienu v?rdu. Kaimi? atkal m?n?s. K? mans z?rks var pieder?t citam?
J?dz zirgu un brauc! Lietus ne b?s," Kl?vans droin?dams nosaka un aiziet Antra nok?pj no s?dek?a un pien?k pie t?va.
Kas tas par z?rku?" Mans. Ziem? pas?t?ju, nu esot
gatavs," Ogsts vair?gi atbild. Antra savelk l?pas asas kfi tu
te?u smailes un aiziet'^str?d?t T5-' va pr?ts vi?ai aizvien v?l nesapro tams. Kam tagad va?a dom?t par t?d?m liet?m k? z?rks?
Ogsts pamet ?audis t?rum? un iet uz m?ju. Z?rku meistaram atst?t nevar. Cietie ozola d??i sarg?s vi?a augumu pussimts gadus. Pievakar? vi? brauc pa lielo ce?u, putek?u m?koni pamezdams aiz sevis. Kai mi?i neredz, ko vi? ved. Un ja ari redz?tu, neviens nebr?n?tos. Visiem pr?ti piegriezuies lielajai pass^ulei.
OgstS/nollek z?rku kl?ti??. Citas vasaras tur gul?ja meitas, ogad v i  ?as v???jas pa istabu. Divas vien vi?^ titinas Riestu pagalm?. Ma rika, iejukusi R?gas burzm?, neprot izrauties no k?rdin?t?ja nagiem. Atlaidusi tikai v?stuli, ka m?j?s ne b?ot, jo esot daudz darba. Ne tur kas s?ts, ne tur ko p?aut," Ogsts sir d?s, bet atkl?ti meitu nenosoda. Sa- . vu ce?u uz??musi, lai tik iet uz prieku. Vi?a ir liela diezgan un neuzkraus kauna nastu vi?a sirma jai galvai.
Ned??as sl?d uz prieku im laiks ?das ruden?. Ogsts velk birzes, met plai rudzu s?klu un klaus?s, k?' graudi virkst?dami iekr?t irdn?. T? ruma mal? vi? viegli apgrieas un pastal? ieaut? k?ja atkal biro t? ruma muguru. Otr? emal? k?ju savelk krampis. Robeas izciln? pa k?pies st?v Kl?vans. A r labu v?sti tas virs nen?k, kaut mute sar?vu sies.
Met nu s?tuvi nost!" Kl?vans sauc t?d? bals?, kas iedzen krampi ar? otr? Ogsta k?j?.
Met, met s?tuvi nost un steidzies paklaus?ties savu nieitu! Tu spre di?oji tikai m?jiniekiem; meita v i  sam pagastam. Tev, k? t?vai?n, j? s?d goda viet?, t?p?c n?cu pjateikt, ja meita pati nav zi?u la idusi"
Ogsts nejaud? notur?t pilno s?tu v i un nopl?k ar visu uz eas. Kl?- vana v?rdi z?as sirdi nikn?ki par d?l?m un placina vi?u ?upi??. Sir m? galva si^as pret vel?nu, bet ne j?t ne s?pju, ne ve?a p?tienus.
Tad tas ir tiesa! Ieaudis iau agr?k ?ukst?ja, bet vi? netic?ia. Vi?a meita, vi?a b?rns . . ! Vi? spie galvu vel?n?, eribf-^^ms pazust un izgaist k? sniega p?te.
Kl?vanam tic?g? kaimi?a nav ?l. Pataisni vi? nosod?la citus, nepa dom?dams, 'ca paa meitas nule s?k savus ce?us. Varb?t, saudz?g?k vaja dz?ja pateikt, bet is laiks nevienu nesaudz?. Vi? pamet Ogstu puss?t? t?ruma mal? un aizk?pi uz savu da?u. Vi? nevar pal?dz?t ne sev, ne, kaimi?am, ne no ce?a ien?kuam sveiniekanL
(Turpin?jums sekos.)
Dl
Ki
J *1* S u naudas rte.
n ^ r f c l j u un latvle- S p o j f ^ r t alkrakftu re- fc''5?^.lakg8 adreses un c -
Bob. Krfikl?tte. M SobWb.-Omfln<J, DP Camp. I""  ArtUlerie-Kaseroo. ^^^^
NEAIZBRAUCIET BEZ
I. iiitrloi. PvmJRn. t?lojumi . . ?^-? ^ t?lojami .  1*00
I ffiittk. N6vln IzlMe. I d. . 2.50 HWW . j i ^ 2.60 P u m 51e, noveles . . 2.40
1 Lietaa, kas k?rtojas pa- ^?r?^ broS. 5.50 ^ I  leslett 8.50
lilBdtfjs, Cilv?ki n ttlta, stflstl . 4. II flilllf Llesm6^)S? lrds, rom?ns 3.
Nevleiis m?s nedzird, rom. 7.80 \% TomS? robea l d. 1.80
t II d. 1. m d . 1,80
LCE apgfids LATVIJAi EsUngen/N., Brelte Str. 6.
Foto
I FOTO U N K I N O
? S P E C I A L V E I K A L S
Drogu veikals
Kar] Kf^at lzSte 24. novembri
""u aizg?ja masu miu