imigrantiem Sv?tki, kujos ousfrultesi svist visvoir?k un potere visvoirok sald?jumu
M ? S U SPECISLKORESPONDENTA V?STULE NO KANBERAS ,4Kas nu tagad, bet Ziemsv?tkos ta^ f tikai bOs karstums," austr?liei tfla stSsta jaunatbrauc?jiem. Vai tft bds vai n?, to redz?sim, bet ap-toigujus meus, slaidu kamanu ce}u un sniegputeni SaJos Ziemsv?tkos tom?r v?l neskat?sim. M?mu??m ne-b&t^?rfi] b?rni, kas, sv?tku egl?ti in^kl?daml, l?dz padus?m izbriduies kupen?s un pfim?kuSi m?j?s sarka-Blem degungaliem. Ziemsv?tku egl?te te Ir gandr?z pati liel?k? prob l?mai un parasti j?iztiek bez t?s. Darba viet?s parasti egl?tes jau laivlai^Igi pas?tina. Kanb?ras latvieu ev. lut. draudzei, kas mdsu bSnm t?kos iVitktt vakaru, jpalaim?j?s, jo aust-MUIi^ YWCAi b?f egl?te^ un pie tu tad at?aus priec?tiei ari lat-Iflelii b?rniem. T? pirmo reizi vi?i Ziemsv?tkus svin?s pie ?r?tas egl? tei? Sv?^u vec?tis gan neb?s ?r?ts.
du mai?as laiku pavad?s t?ristu teltis. 100 j?du radiiis? ap Sidneju jau kopS gadiem ir 134 t?ristu centri, galvenok?rt ?dens tuvum?, kur br?vdien?s brauc?ji iek?rto savas teltis un laim?gi pavada holidayS''. Sagaida ar? rekorda daudzumu sv?tku s?t?jumu ' kart?tes, v?stules un sai-n?Sus, t?p?c visi sv?tkiem dom?tie s?t?jumi bija j?nodod past? jau l?dz
- ^ ^ ^ For 25.000 M g - m^*, ?^o austr?lieu laikraksti un PlitSstai; kft imigr?cijas departa- ?uMi.- 20. decembtr 16 izvietoanas Hlp?^U 1 ^ organiz?s sv?tku ii^ojumui ar d?van?m bljulajiem
. Sajii iiomat? laik? bOi i p S?^ dOO Imigrantu, to vid? 10.000 t^ inu. Sevi?i do- il?tid sag?d?t jaidnu ndrk?ui, jo imisi b?rni bai^ tlgui Ziemsv?tkus t mtffil va neesot reda*ju8i. V i -priekus Izjaucis ka?S. Liel?kai da-" 28-000 iece?ot?ju ie b?s pir-[eiiv?tkl Austr?lij?. Ari
a imigranti sv?tku noska?u iilesot j u t u i kop 1938.; gada, v^ ? nebija kara un ie ?audis^ [?^ ' Mvdja sav?s m?j?s. Imigr?-i s departiaments t?d?? r?p?jies, lai ?itbrpc?jiem sag?d?tu t?du Kristus
gedimSanas sv?tku noska?u, k?da tatru ga^^ Austrjilij?. liZiemiv?tM^^ ^^ visvai-gaid?t?s un m???k?s, svinam?s iStiaias, bet vair?k tautas, nek? baz-irti^i sv?tki. Ja, sp?l?jot ,JK:ius? Ulkts, sv?t? nakts", jauni cilv?ki doc?jot, tad par to,nevies n^?r|-. Latvietim.^ t?p?c iSrlz?k S?lel, ka i?kusl J?ijf?i^ha?tti im # saule tiei visaugst?k pie J?^ilgtt, spilgti zilaj?m debesim, zded li?es, za?o koki, vi??o ?de?i, viss ir Vasar?g?ks par vasar?gu, J? kas ?m tad var b?t par Ziemsv?tku sa-Jflta? Tie, protams, ar? nav sv?tki zie-maiivb t^ Pest?t?ja atn?kanas diena pasaul?. B?rni ari eit priec?jas par jauk?m dSvan?m, u n veikali savos, sludin?jumos laikrakstos Jau vair?kus m?neus pirms sv?tkiem s?k v l -Jinfii ?audis ar visskaist?kaj?m manti??m. K?ds liels Sidnejas uz??-mumsj ievietojis sludin?jumu v?cu vilod? speci?li Jaunaustr?lie- Mm un piesola, ka katru pir-4*jtt apkalpos valod?, k?d? vi? ru-HJissav? dzimten?. K? tad tas sa-dcan ar Austr?lijas asimil?cijas po-lltftu? Gar?m ejot jau var pateikt, ka austr?liei gan m??ina atbrauc? jus iesp?jami ?tr?k iek?aut sav? vid?, bet tas notiek neuzb?z?gi, un, Ja vien cilv?ks pats negrib, vi? te savu taut?bu nekad nezaud?s. Kas nu tie?m v?las main?t spalvas, tam cita lieta. . Ziemsv?tkos Jau alla Ir t?, kasa-f vi prieki mazam, f savi ari lielam. Galvenais: k? ' 'Sv?tku laik? b?s ' ar aluvai pietiks? Te gr?ti dab?t alu pudel?s, |a ztn?rh? veikal? nav vecs kunde". T?p?c austr?lietis priec?gs lasa pazi?ojumus laikrakstos, ka alus pudel?s ogad b?s vair?k nek? pag?juajos sv?tkos. J?, ar? Ziemsv?tku virs biei z?m?ts ar alus kausu rok?s... B?s sv?tku t?tars, b?s visa diezgan, kaut veikalnieki br?dina, ka gc4as ogad varb?t izn?ks tr?cig?k nek? Jebkur? no p?d?jiem ZO gadiem, ; Jo ?oti daudz ga?as nos?t?ts Anglijai un pag?ju?s ziemas pl?di izpu-, tln?jui milz?gas c?ku farmas. Par ^?dam? tr?kumu Jau gan nav j?- V skumst, t?p?c austr?lieu namam?tes r?p?gi seko laikrakstiem, kas cits 'dtu m??ina p?rsp?t ar rakstiem par j sv?tku cepumiem, padomiem k? r? kot ,,partijas" utt. Ziemsv?tki ir laiks, kad austr?liet i brauc atva?in?jumos, ce?o, sp?l? tenisu, kriketu, mak?er?, t?ksto-,Siem cilv?ku mekl? veldzi pludmal?s Izmanto is holidays", ka nu katrs uzskata par lab?ku. Austr?lijas t?ristu birojs jau m?nesi pirms sv?tkiem pazi?oja, ka pieteicies ce?ot?ju rekordskaits vilcieni, lid-. ma?nas, satiksmes tvaiko?i un autobusi b?s gal?gi p?rslogoti. Glui tas ' pats notiks ar viesn?c?m, t?f)?c ap 25.000 sidnejle.% Ziemsv?tkus unga-
ZIEMSV?TKU MODES AUSTRAtUA PrleUtov?lka apsveikoms k?di Sidnejai parki 17. decembrim. Pag?juajos Z?iem-sv?tkos Sidnejas galvenaj? past? vien bijui ap 20 miljonu s?t?jumul Paredz, ka ogad to b?s v?l vair?k, jo ?akli rakst?t?ji Ir ari jaunaustr?-llel, Austr?liei uz Angliju ajos Ziemsv?tkos gaisa ce?? nos?t?ja 400 t?kst p?rtikas sain?u. T? bija sevi?a kampa?a, un sain?u p?rs?t?ana maks?ja tikai 10 ili?u. So s?t?jumu nodoana beidz?s tiei m?nesi pirms sv?tkiem. ajos sv?tku izbraukumos dosies ari ?oti daudz imigrantu, sevi?i tie, kas eit nodz?vojui jau ilg?ku laiku un nav v?l izmantojui atva?in?jumus. Var?s apciemot ar? ilgi neredz?tus-draugua^ T? nu m?s te gai-(??m^Austr?lijas Ziem5v?tkus--lalku, kad cilv?ki ap?d visvair?k sald?juma gad? un slauka sviedrus ar? nestr?d?jot, jo p?r vi?u galv?m tad saule visko?k? patiesi ugun?ga, lai p?c tam s?ktu to ce?u, kas pav?sti rudens tuvoanos. K a n b ? r ? , decembri. Arnolds Smits. Ari m?s gribam kaut
ka palidz?t,. " PIEZ?MES NO DIENVIDUS DAKOTAS
Latvieu ,,tabs^ ^ virs Halifaksas jumtiem , Ka str?d? Kan?das LNA apr?pes fonds
M?s neesam vieni sav?s s?p?s un ciean?s. Dievs mums ir devis daudzus draugus, kas grib mums pal?dz?t Dareiz i pal?dz?ba ir tie?m aizkustinoa. K?d? v?l? vakara stund? pie man?m durv?m k?ds pieklauv?ja. Kad atv?ru durvis, ?rpus? st?v?ja k?ds Dakotas lauksaimnieks ar savu sievu. Piedodlet, ka J?s trauc?j?m tik v?lu. Kop t? vakara, kad J?s m?su bazn?c? st?st?j?t par Latviju un DP, mums ir vienm?r j?dom? par tiem nelaim?gajiem ?aud?m, kas palikui bez dzimtenes. Ari m?s gribam kaut ko dar?t, lai vismaz vienai ?imenei pal?dz?tu. Sakiet, vai Jums ir zin?ma k?da ?imene, kas grib?tu braukt urp." Par?du apm?ram 200 v?stu?u ar l?gumiem. Nepaiet ilgs laiks, un vajadz?g? ?imene samekl?ta. Sakiet, kas notiks ar p?r?jiem? Vai tiem b?s k?ds, kas pal?dz?s?" Laikam n?! Paskatieties uz o ??metni,.." M?te ar diviem maziem b?rni?iem. Virs palicis Kurzem? uz kaujas lauka. V?la ilakts stunda, kad pabeidzu savu st?stu. Redzu savu draugu ac?s asaras. Ak Dievs! ?s latvieu m?tes ciean?m vajaga b?t liel?m," klusi saka Dakotas lauksaimnieka sieva. Tad vi?a pagrieas pret. v?ru: Nav vairs t?lu Ziemsv?tki. Vai neb?tu labi, Ja n^ ?s pa?emtu ari o ?imeni. Man ?l mazo b?ren?u." Sai pa? reiz? t? pati ?imene pa??ma v?l treo ?imeni t?vu ar diviem maziem b?rniem no Virc-burgas nometnes. Kad mani draugi aizg?jui, es v?l st?vu pie loga. Nesaj?tu vairs noguruma. Paldies Dievam, atkal trim ?imen?m atv?rts ce? uz o br?v?bas zemi. Esmu aizmirsis, ka vakar vesel?s devi??s viet?s tiku noraid?ts. R?t s?ku atkal visu no jauna. M?s neesam vieni. Ir daudzi, kas no visas sirds mums grib pal?dz?t. I R. Kr.
Ja k?ds dom?, ka Kan?d? tr?kst dzejas im boh?mas, tam ieteicu uzk?pt KLNA apr?pes fonda LRA galven? t?ba" m?jokl?. Kas reizi tur uzk?pis un t?tad divreiz sasitis galvu b?ni?u k?p?u l?kumos, tas o ce?ojumu neaizmirs?s. Mazliet aizelsies, vi? non?ks aiz dzelzs durv?m koka eju labirint?, kur zilas bultas to izvad?s l?dz gaiajai tor?a telpai. Skats ir skaists jumti, d?me?i un j?ra. Gar sien?m lieli plaukti, pilni pap?riem, map?m, v?stul?m. Viesis nol?kojas mirdzoaj? t?rauda rakst?mma?nas galdi?? (sekret?ra priv?t?paums) istabas vid? un garaj? rakst?mgald?. Patiesi eit ir m?j?gi un gl?ti. Te str?d? LRA sekret?rs Andrejspns ar kundzi, un vi?u d?l?ns p?t? tuk?s aploksnes l u nopl? idietotfis pastmarkas, kas ienes L R A 2 dol?rus m?nes?. Sad tad eit ierodas LRA nebiedri, kam tom?r vajadz?ga ?s organiz?cijas pal?dz?ba. To nekad nevienam neliedz. Nesen biju kl?t, kad atskan?ja tfibrunis un gar? intendjPs^-ret?ram piepras?ja s?ku inform?ciju par to, k?, kad, kur un k?d?? ang?u valod? j?lieto v?rds wal-Ing". Sarunas s?c?ji bija nebiedrs viri , kas gan iebraucis ar LRA pal?dz?bu, mcdcsfi ari savu nodevu, bet par biedru baid?s" skait?ties. Vai vi?am var a t t ^ ? Protams, n?. ua apkluit nkttfimmii?ha, apfu- ?ai ii?kt?ii mamonandi m Otavu, un LRA i?lrst! leksikonua, lat inform?cija apmierin?tu inform?jamo. Sajfi torni biei Ierodas National EmploymeQt ier?dnis p?rbaud?t LRA gr?matas un iespie tur savu z?mogoto parakstu. , Biei ierodas ari daa policijas virs gan pavisam priv?ti, l?dzot p?rtulkot k?du svevalodas v?stulit gan ofici?li, lai iev?ktu k?du inform?ciju, un parasti nos? krietnu stundu, Tie ir ?oti v?lami viesi, kas parasti dod labus padomus tm sevi?i interes?jas par to, lai LRA kartot?ka b?tu zem citam neatsl?dzam?m atsl?g?m. Biei vien liekas, ka iem viesiem un vi?u sirsn?bai LRA var pateikties par to, ka Kan?das imigr?cijas politik? p?d?j? laik? main?ti jau dai smag?ki noteikumi atcelts ierobeojums EVW iebraukanai no Anglijas, at?auta grupu iece?oana, un pa? p?d?j? laik? var izsaukt pat neradus un nekvalific?tus str?dniekus ikkatram Jaunlece?ot?ju priv?tuz??mumam. / T? k? is tas nu ir pan?kts, un daudz kas v?l j?pan?k, tad var jau s?kt run?t par ? biroja pasl?ptaj?m tieksm?m izveidoties no imigr?cijas biroja aur?k? lok? par mazu s?tniec?bu Kan?d?, kas pau lidzek-lem un pau sp?kiem k?dreiz piln?-)? p?rst?v?s m?su noz?m?bu un attieksmes ar Kan?das vald?bu. Ne velti KLNA valde nol?musi iesp?jami dr?z o biroja torni p?rcelt uz Otavu, tuv?k pie lielajiem avotiem. Ja l?dz im izdevies jau ievest vienu latvieu invalidu un komisij?m V?cij? pier?d?t, ka Kan?d? nav l i kuma, ne vald?bas r?kojuma, kas liegtu iebraukt bijuajiem latvieu karav?riem, tad ir lielas cer?bas, ka KLNA apr?pes fonds ir uz pareiz? ce?a. P?d?j? pusgad? KLNA valde san?kusi 19 smag?s un gar?s s?d?s. Tom?r J?atz?st, ka t?s darb?ba galvenok?rt izpaudusies tikai m?su iek?j?s sabiedrisk?s dz?ves veidoan? un t?ri lok?los pal?dz?bas darbos, k? ar? visai neliel? propagand? par m?su zemi. Cer?sim, ka n?koaj? vasar? izdosies darb?bu v?l vair?k paplain?t. Varb?t ar? Izdosies Izveidot jaimlece?ojoo latvieu priv?tuz??mumus un t? atv?rt durvis jaunam latvieu iepl?dumam Kan?d?. Lai k? das skepti?is grib?tu noliegt LRA sasniegumus nepilna gada laik?, tas nu vairs nav iesp?jams. Nupat biju spiests p?rtraukt o rakstu, jo zvan?ja imigr?cijas da-
I e e @ 6 ?f glija ier?kos piedengo mitni
?as Ier?dnis, pied?v?jot savu darbinieku un auto, lai kop?gi apskat?tu vair?kas Jaunskotijas farmas, ko ?r?jot var?tu izlietot par caurlaides nometn?m LRA izsaucamajiem l||t-vieiem. KLNA apr?pes fonda ietekmei vairojoties, nav aubu, ka vairosies ari t? atbalst?t?ju skaits. Bez LRA algotajiem darbiniekiem m?s ar? tagad v?l neko neb?tu pan?kui m?su c??? par eksistenci M?su paties? sabiedrisk? v?rt?ba pieaugs tikai tad, kad gal?gi sapl?d?s KLNA ar LRA, kop?giem sp?kiem uzturot savu latvisko ier?d?u kadru. Tas atkar?gs tikai no mums, un br?iem iezogas t?da k? rezign?cija, redzot, dk pas?va visum? Ir m?su latvieu saime, un cik akt?vas ir p??pas un apzin?ta kaitniec?ba, kas p?las noniev?t l?dzin?jos pan?kumus. Kaut kas Ies?pas, Ja iedom?ju, ka manam uzsaukumam eit jau iece?ojuajiem latvieiem pazi?ot savu dz?ves vietu atsaukuS?s tikai 23 personas, kaut gan zin?mas ari daas citas ?imenes, kas tikai ar LRA garantij?m eit iebraukuas, un v?l daas, kas ari p?c iece?oanas izlieto?juas LRA pal?dz?bu. Bet atsaukties un izlietot o atsaukanos LRA n?kotnes interes?s (par biedru naudu pat nerun?jot) ^ nav atzinui par vajadz?gu. K?p?c? V U smag?ku redfnfidju rtdadar^ ba un iedoanas mekl?t?ju pavir?ba. Ja pirms divi gadiem, lauku darbus v?l bija viegli atrast, tad ogad ? jaut?juma risin?jums, sakar? ar Kan?das kokr?pniec?bas krizi pasaules tirg?, ir ?oti gr?ts un l?ns. Un Ja nu vien? pa? ned??? trijos gad?jumos Halifaksas birojs sa?em no V?cijas atsac?anos iece?ot,tad gandr?z pietr?kst sp?ka. He tam v?l pirms da?m ned???m ie pai atsa-clt?ji tik karsti pras?ja Iev?rot vi?u vecos l?gumus! Rezult?t? izmu??ots k?ds god?gs Kan?das lauksaimnieks, un ari imigr?cijas iest?des
s?k aub?ties par ieteicamo iece?ot?ju gribas sp?j?m. J?uzsver, ka iest?des iev?ro ne tikai iece?ot?ju fizisko sp?ku, bet v?ro un p?rbauda ar? vi?u gribas stiprumu. Man a-nams gad?jums, kad vald?ba aizlie* dza iece?ot k?dai latvietei tikai t? p?c, ka vi?u sol?j?s nodarbin?t m? sas v?rs, kas p?r?k nokalpina pats savu sievu. Vergus Kan?da neciSot, sievas m?su vi? v?l vair?k icalpl n?ot, t? bija slepena, bet visai rakstur?ga atbilde. Ja v?l pirms pusgada das latvietis m?l?ja st?st?t, ka Otava ims Jotles par craz3r man of Hallfat^ tad tagad J?saka, ka daudz kas aiT Otav? main?jies, un IRO, kas it k? izgudrojusi o skaisto titulu, bijusi pat spiesta main?t savu vad?bu. Tagad LRA un IRO starp? rad?tas tik cieas attieksmes, ka vair?kos gad?i Jumos Jau samaks?t? ce?a nauda par ?imenes iece?oan?i Ir atmaks?ta l?dz 600 dol vienai personai. Ne velti LRA sa??musi k? patdcibu ari liel?kus latvieu ziedojumus (pat 50 dol. uzreiz) un agr?k t& naid?gai IRO ofici?lu atzin?bu. Ne velti LRA biedru vid? sastopami ari kan?diei, kas t?s darba sv?t?bu saredz lab?k nek? dai k?tri un patm?l?gi latviei. Un tom?r v?l nav pan?kts viss, im to ari nepan?ksim, ja kop?gi ne^^ atbalsosim dartm, ko veie m?iuLH? d a r b i n i ^ Klpfe rminiM nav at^ saucies LRA aicin?jumam dot kaut uz ?su laiku dz?vok?a garantijai jauniebrauc?jiem? Vai tie?m nav atradies kaut d?v?na st?ris k?d? no latvieu m?j?m? K?p?c tik maz dar^ ba pied?v?jumu? ^ Tagad pleau* guas Iece?oanas izredzes. Bet KLNA saimniecisk? nozare viena pati visu neveiks, ja to neatbalst?s tie, kauna ener?ija v?l negu? alus pudel?. Mums j?k??st dz?v?kiem un patst?v?g?-klem. Kan?da m?s atbalst?s, Ja tikai m?s pai sev nekalt?sim. H a l i f a k s ? , decembri. Mariss V?tra.
M?SU L?DZSTR?DNIEKA V?STULE LATVIJAI NO fiRTTUSALaM'
K? zi?o News Chronicle (14.12.), Anglij? tikko nodibin?ta sevi?a sabiedr?ba b?g?u dz?vok?u Jaut?juma k?rtoanai (Refugees* Housing Society, Ltd.). Sabiedr?bas pirmais m?r?is ier?kot pagaidu uztur?an?s m?tni Anglij? str?d?joo DP vec?kiem un p?r?jiem pieder?gajiem, ko ?imenes galva p?c zin?ma laika nostr?d?anas izsauc pie -sevis no V?cijas nometn?m. Sabiedr?bas r?c?b? nodoti jau 1500 m?rc, bet t? cer dr?zum? Jeg?t 5000 m?rc. lielu kapit?lu. Sabiedr?bas darb?bu atbalsta ar? brit? ieklietu ministrija. Eventu?li ziedojumi m?tnes celanas fondam un tuv?kas inform?cijas piepras?jumi adres?jami: Hon. Secretary, Refugees* Housing So-clety, Ltd., Abford House, Wilton Road, Victoria, London, S. W. 1. (j)
S'podr?, uzpost? virtuv? pie g?zes pavarda r?koj?s sieviete gumijas priekaut?. Vi?a pac?la v?ku vienam katlam, apmais?ja to ar lielo karoti, pac?la v?ku otram katlam, pal?koj?s un tad st?j?s atkal pie aizs?kt?s kartupe?u mizoanas. Vi?as rokas kust?j?s tik naski un veiksm?gi, ka lik?s man? priek? st?v?tu m?jtur?bas semin?ra laiure?te, vai saimniece ar gadiem ilgu virtuves pieredzi, tikai no sejas bija Jauams, ka vi?as domas alla aizkl?st prom no pavarda citos dz?ves jomos, it k? mekl?tu ce?u uz pag?tni vai n?kotn i Vi?a tom?r nebija ne m?jtur?bas skolas laure?te, ne saimniece ar gadiem ilgu praksi, bet sieviete, kas Latvijas tmiversit?t? stud?jusi ?erm??u filolo?iju, bijusi skolot?ja un tagad ir latvieu og?ra?a dz?ves biedre Skotijas vidien?. Manl ?pji dr?z salldos m?j? izsalkui," iemin?j?s vi?a, redzot, ka apbr?noju vi?as ros?bu virtuv?, t?d?? ar skubu j?g?d?, ko gald? celt." ?pji ir latvieu og?ra?i, kas mitin?s aj? m?j?. Vienam no pieciem Izdevies Izvilkt lielo laimestu nevis zirgu vai futbola sac?ku der?b?s, bet nodibinot ?imenes dz?vL I K? saka, laime nekad nen?k viena. Lielbrit?nij? str?dniekam, ja vi?am Ir ?imene, ties?ba piepras?t ?imenes m?ji?u, ko str?dnieku vald?bas atbalst? sac?luas pils?tas pavald?bas. Protams, pie m?jas, turkl?t pie glui jaunas, modernas, ar vis?m ?rt?b?m apbru?otas" m?tnes nav viegli tikt, tom?r latvieu og?racim ar skotu draugu atbalstu izdevies ieg?t nom? o ?etristabu dz?vokli ar virtuvi un vannas istabu un diviem ?stiem ang?u kam?niem. Vienam ?pim nu b?tu, bet vai t?d?? p?r?jiem j?nokar galva? Sarun?, saliek pr?tus kop?, im izr?d?s, ka sei cilv?ki var sadz?vot ?etr?s istab?s ?rt?k nek? divi. Ik pa diviem izn?k viena gu?amistaba, paliek p?ri viena kop?ga ?dama un dz?vojama istaba un viss p?r?jais kop?gai ekspluat?cijai. T? melnie pazemes ?pji beidzot nos?as uz za?a zara. ?penItei" k? prec?tai sievai vairs nav j?str?d? darba ministrijas darbos, bet vi?a tom?r str?d?. Vi?a tagad vada sa-
j vu un v?l citu og?ra?u saimniec?bu, iep?rkas, uzpo m?ju un v?ra ?dienu. Turkl?t v?l atliek laiks sabiedriskajam darbam. Uzs?kt dz?vi str?dnieka cilv?kam rav viegli. Tuk?, kaut ar? modern? m?j? uz kaila klona ta?u nevar ^ul?t. Vajadz?gs linolejs, ko izkl?t gr?das, nepiecieami trauki un, p?r
vis?m liet?m, ar? m?beles. Bet Anglij? atkal ir t?: kam sieva tam m?ja, kam m?ja ~ tam kred?ts. odien ?pju ligzda ir izdal?ln?ta nevis lietot?m, bet plbi?gi jaun?m, tumi br?ni lakot?m ozola m?bel?m. Ir galds, ir kr?sls, pat divi klubkr?sli, gultas, pat zema, ang?u gaum? veidota bufete. Katrs neprec?tais ?pis ar? ieg?d?jies sev gultu, kr?slus uc. ?pji pazemes darb? izlido agri r?t?, dienu m?ja ir (tuka. Tad tur r?kojas tikai saimniece. Pa pakr?sli latvieu og?ra?i viens p?c otra atkal p?rrodas m?j?s. Pie gar? ?imenes galda visi ?d pusdienas; vakari?as n?k p?c tam. Savas br?v?s vakara stundas og?ra?u draudze pavada d?v?n? un klubkr?slos pie ogl?m kurin?t? kam?na* (Oglei vi?i la-?em no valsts par paizmaksu, t? Ir tre? da?a no tirgus cenas.) Cits lasa laikrakstus, cits gr?matu, cits, m?c?s, sagatavo uzdevumus nekl?tienes kursiem. Kam Ir Interese, tas apmekl? kino. T?d? k?rt? p?c darba pazem? vakara c?lien? og?ra?i atkal j?tas k? pUnties?gi civiliz?t?s pasaules locek?i. Og?ra?u darbu latvieu v?ri nenicina, kaut ar? nej?tas aicin?ti tiei ai melnajai profesijai. Vi?i atz?st: darbs galu gal? nekur nav bez garozas. Sprieot p?c darba biedru Skotijas og?ra?u nost?stiem par izpe??u un apst?k?iem raktuv?s pirms kara, j?atz?st, ka str?dnieku vald?ba dar?jusi ?rk?rt?gi daudz, lai uzlabotu un atvieglotu og?ra?a nepateic?go darbu. Tagad, kad kalnraktu-ves nacionaliz?tas, izdar?ti daudzi jaunin?jumi, darbs k?uvis maz?k b?stams un lab?k atalgots. C?lusies ari darba ra?ba. Visas skotu str?dnieku priekroc?bas tagad bauda ar? latvieu og?u v?ri. T?d?? ar? vi?i savas vakara stundas var bezr?p?gi pavad?t pl^ kam?na pau iek?rtot? m?j?, kr?t sp?kus nevien maizes, bet ar? sabiedriskajam darbam savu tautieu lab?. Un vi?i veic o darbu Iecirt?gi un s?ksti. Vi?i labi zina un saprot, ka bez m?su pau darba, pau piep?les un uzupur?an?s neb?s Latvijas br?v?bas. Bet k? labais m?jas r??is, k? visu apr?p?t?ja dv?sele pa to laiku virtuv? r?kojas Upju ligzdas saimniece. Universit?t? ieg?t?s zin?anas netrauc? vi?ai b?t par priekz?m?gu m?jas un. Dievs dos, ari ?imenes m?ti. T?ds gars valda latvieu og?ra?u ?pju ligzd? Skotij?. E d i n b u r g ? , decembri. P?tols Ais:ar8
^J nav wgt>i^- -
' ? t M X vakoi Be .4^an&fl st?stu. Es 1 ajjfflanas st?stu, s . . ^
rff slTt^ v?tig? ZiemasJ( SKI oumtm dev?s uz W J^^rtSj?i pa tjjvl.^ ZMV^ ^ eelltes p^ I???^t^^ tagad mSMMt^ MlBitajof m Sm MinTtt atralsTjuii m dsdtfoo pastali?u \m ?S^i^^n led VL prieki gi^?dai*,^**-jli kr?ts. T?tis tom?r smai< insnl atvairija, sac?dams: m at neuzmtol, tad tfi nava ta Min?t?jiem bija j?uzman?s] d?vin?t?ju nevar?ja uzmin?t, mu p?l?ra atkal egles za' Hftamiem Ziemsv?tkiem. TCtis, savu sain?ti no zara atrada tur dz?pari?iem iz. dltstobrenel dom?tu plecu Priec?gi p?rsteigto par Jauko nu, vi? kav?j?s min?t d?v*' bet m?s, b?rni, palaid?i, negi ^Hini, mini, neuzmini, tad t tavai" T?vs min?ja, bet nevit atsauc?s. Visi bija no istabai kul, bet t?tis vienm?r v?l \ Mz bija min?dams aizkl?dii kaiim?u m?jas. L?zeti?ai, kas 4us?clama, v?l nenieka nezini plecu jost?m un bis?m. TadI Kristaps ar T?li zem rokas | j8 durv?s, smiedams: No??i ainu bez spfeu!" Un T?le t?tim ap kaklu, sk?pst?dair^ vaigus un, jostu plec? uzk?i v?l?ja: T?ti?, apauj meL viUcus, kas n?k nakt?s smilkd baltos j?ri?us k?t?s bied?t"! Jautr?ba, smiekli un joki istab?. Ari saimes gal? ai gan jautras zi??es par K?rli, fli?u, gan skumjas dziesmas cerStfis meldij?s. Kad mfisa T?le, savu K faugst?kfi egles zara ar uti pal?dz?bu bija noc?lud^ pils?tas skolas galt?tn ??tm s?ka rit?t asaras
{ .. -----