>Ja krasi
|.\bet liels blj j " Mskaidtoja, ka
pat siraekia Mi rijusi nekUi no, i b i ^ . .Tmpmiik taJaB jij
V?STULE LATVIJAI NO KAN?DAS
[?blndjas. iniAlfttm pri>^
iklt ^ t?op m tin
lO^L, str?d?s., Vakiil,
ASV aizsardz?bas ministru,' ?en. Marlalu izbraukumi uz Kan?du pa vad?ja vi?a kundze Katrine. Kan?das lieviau nacion?l? apvien?ba l?dza augsto vie?u atkl?t Kan?das nacion?- lls izst?des sievieu nodalu, kur? at rodi ari latvielu novietne. No lat- ^^ilem MarSala kundzi apisveica To- rdnio jjfimnasiste Ra^ma Buka, pa- faled^ot vi?ai s?rtas rozes. ?ene r?la kutidze pateic?s par ziediem un 10Al nodot latvieiem vissirsn?g?kos iveidtnus Latvieu novietn? To* KMUtO ?ist?dS, blakus Anglijas kara- Hillfalma relikviju kl?stam, daudz f0^i lietu, koka un ?das izstr?d?jumu
rokdarbu. Stenda iek?rtoanai ir- d2^u$ deva Toronto latvieu bied r?ba n DV, bet darba smagumu uz saviem pleciem lznea o organiz?- djti d?mu komitejas prieknieces h)m Ledi?a un Smjltniitc^ Lat- V i ^ ekepon?ti izst?d? gurva piekri- lAntl un dftud^ kan?diei interes?j?s, kur lldas Ketas var pirkt
.:i V.
Kan?das nacion?l? izsit?de savu tndl* %t?i apm?ru d?? ir liel?k? pasaul?. Tl notiek jau 72. reizi ogad pirmo rifti to atkl?ja amerik?nis aiz sardz?bas ministrs ?en. Dords Mar ali. "Viesu vid? bi?a ar! Anglijas kara laika kara ministrs, Antonijs Idem; Marah atkl?anas runa, k? jau to var?ja sagaid?t, bija vieltita I^^eiz?j? politisk? et?vok?a v?rt?ju- tmu ?ener?lis, starp citu, teica: oPiniis daiem gadiem, kad o zemi aiBne^?ju pirmo reizi, p?c rtkas Mon- iieali man p?rmeta, ka es pasauli re- ^Ot p?r?k nopietn?s kr?s?s. SocAen tm j?saka,' ka ot?vokli^s k?uvis v?l nopietn?ks* Ka?S Korej? visp?r?j? sllV?klI ^ tikai elkuias."
/ VieH vispintm iepazinis ar kara fininietrijai novietni, kur bija rcdta- mi ar el^trlbu darbin?mas lldnua-
rif^r lomet?ji, litimainu ?tr?v?ju B ^ b a l l ar 720 ?vi?iem mtsiOt?, u2-?
pasaules moder- Ka aizv?sturisks
labota tanku d?re, n?kie iznicin?t?ji. spoks aj? leppo un moderno iero?u par?d? bija k?ds no britu sal?m at vests, kara laik? nespr?dzls V-2. Tas atg?dina lielu piltuvi, ir 46 p? das augsts. 16 t smags, sp?j noskriet i30 jud?. Kam?r daudzie apmekl? t?ji k? ekudras tek?ja pa paviljoniem, gaisa sac?l?s milz?ga r?ko?a, un jau p?c daiem ?nlrk|iem tuv?j? Ontario ezer? uz sarkani kr?sotiem m?r?iem s?ka birt bumbu krusa, sace?ot sim tiem p?du augdtas ?dens str?klas un tricinot izst?di ar apdullinoiem pr?- dzieniem. Bumbveiera sekoja zem- lidojum? iznicin?t?ji, un to lomet?ju t^uns ezer? esoos ^sarkanos uzbru c?jus'- dr?z vien padar?ja par sietiem. Otr? di<?i? kara noska?u rad?ja kbra veter??u par?de izst?des laukuma, kur blaki^ Kan?das le?ion?riem so ?oja ari viesi no Amerikas le?iona. Par?di pie??ma ?en. Maral. Vi? piedal?j?s ari svar?g?k?s mllll?ir?s apspried?s Otav?, kur kl?t bija ar? Anglijas avi?cijas ministra Henoer- sons. 15. septembr? Gtav? san?ks Ziiemelatlantijas pakta valstu p?r- st?vju konference, kur lems ar? p^r V?cijas ie$aiatliaiu Eiropas "alzsar- # b ? un evervtuaiu Turcijas un Gre- ?ijae uz?emanu: pakta dal?bnieku saim?. Var rasties airi p?rrunas par Sp?nijas piedal?anos. , Ja im Amerikas un Ajagldjes mili- ^ro p?rst?vju viz?t?m Kariad? pie- vieno v?l dr?zum? gaid?mo Anglijai lirlnceses Elizabetes un Edinburgas hercoga viesoanos, tad sl?dziens o notikumu kompl4^swn var b?t tika; v ? i m - - br?v? pa zig?s brt^mas, ??<iiis palaik aUodas pastuies miers. Kuru katru br l^ var eksplod?t bumba, t?d?? Vaington?, London? m Otav? dar*a visu i^p?- jamo, lai salied?tu ri?Um^ pasauli varen? pretsp?k? draudoai agresijai.
K? radusies un uzveikt? ASV saimniecisk? krize
j?d^ betona, Joslf!
lioloovi&a c?lo
tgb ?i?in^Staima tiovedi io anektoti piv im??tt akolnietoi tlsU^
kjiimUf'kat bijui pW s ?MUm M
jniik^. vl paskaidiolll itftigija, pakal m nbklm itaHI - J i
? $ \iSni??S 4 0 1
^kalpojumi
?pish chu."..
gada apr?li dibin?t? Latvieu apvien?ba Braz?lij? auc?usta s?kum? iptttc?j?e gada san?ksm?. Valde ?oja pai paveikto darbu, kas bijis lakmlgs. To sav? zi?ojum? atilim ari revlaljas komisiija.
Pag. gada j?lij? iev?l?t? apvien?bas pinni valde sag?d?jusi organiz?cijai litas un ?rtas telpas v?c?kaj? San- paulo,26 et&vii debesskrppi, iieg?d?ju- tea nepiecieamo invent?ru^ iek?rto jusi bibliot?ku ar vairte nek? 600 fr?mat?m, kuru skait? i r daudz Lat vij? izn?kuu gr?matu un urn?lu 1 no tiem das tagad ir bibliogpafisks re tuffls. Apvien?ba* las?tav? lazturj- 9^ tautieiem pieejand^^kikraksti Latvija un Da>iks. Aizejo? valde LCK, laika uc. apg?diem Jzsaciija pateic?bu par ziedotiem laikrakstiem un gr?ma- llm, kur?m liela v?rt?ba latvieu valodas saglab?anai sveatn?, it se- Vi?i jaunatn?.
Pie apvien?bas darbojas da?du valodi? un techniskie k?urM,
ci? A. Glin- K, Mi?elso
ot^ 1 ^
sarikoi^^cocil
L od.
^orls un dr?maitiskais pu M vad?b?, kas iestud? aes Slinko sievu. Darb?bas gad? LAB sar?kojusi 4 publiskus sar?kojumus, no kuriem izcil?kais bijis Latvieu kult?ras dienu muzik?li liter?rais va kars ar latvieu kultur?lo skati jan v?ri, kur var?ja skat?t gleznot?ji Ptedera, Alberta, Celmi?a, Egles, Kalnezera uc. ori?in?ldarbus, vair?k nek? 100 Ed Krauca Latvijas filmu chroniku, Latvijas mon?ti un paplr &|ttdu, S?j?ja, Daugavas, Burtnieka, Atp?ta ,^ Zeltenes, Mazpulka, Magaz? nas gadag?jumus, latviskus audumus
vUn rokdarbus, Puzimska va?grebu tous, Dzeguzes darbus kok? uc. Ap Vien?bas koris piedal?jies vair?kos lat vieu un citu tautu sar?kojumos. LAB ifttur ar? latvieu gr?matu tirdzi?u kur? ir gr?matas 17.585 kruzeiru V?rt?b?. V
No 1, jianv??a l?dz sapulces diena apvien?bas kases apgroz?jums bijis
.10.642 kruzeiru un 70 cent?vu. Pa ttdzibas fonds nos?t?jis uz V?ciju tr? kumciet?jiem sain?us. Pabateti iz ^ks?U ar? Braz?lij? gr?ti slimiem ^utieiem, t?pat pal?dz?ts ar ^am darba sag?d? jau?iece?ot?jiem Biedru skaits apvien?bai past?v?g
^^dzis, un ta cer realiz?t sava sta-
utu 1. punktu: apvienot visais Bra^i- ij? dz?vojoos latvieus. LAB nodi
bin?ta laba sadarb?ba ar Sanpaulo atvieu baptistu un ev, lut. draudzi.
LAB jaunaj? vald? par prieks?di ?vel?ja l?dzin?jo Oto Lezd?alnu,
p^r prieks?a biedru vrn adm?nistr?i?- va dal?s vafd?t^juHertaaniGutUr^ kult?ras lielu vad?t?ju Laimonu R u- dz?ti, par gaiven6 sekret?ru Alfr?du Kalni?u, par sekret?ru iek?j?s liet?s K?rli Celmu, par sekret?rf kult?ras i e l ^ M?riju Sali?u, par bibliotek?ru
im telpu saimnieku Vladimiru Trofi- movu, par kasieri Ernestu Kalni?u, par vi?a pMigu un inantzini Atvtdii P?pi. Revizijaa! komisija iev?l?ja Ro-
rtu Stiglicu, P?teri ?av?nu un Ed garu RudzttL
m Iii aunie" Brazilijas lat viei ar maz iz??mumiem saprotas hhl Par to j?pateicas vecajam lat vieu baptistu draudz?m, kas saglab? juas tautieos dievbij?gu un tatvisku garu. ::;-? ;
Latvieu apvien?bas Brazilij? adrese ir: Assockcao Leta no. Brasil, Sao Paulo, Caixa Postai 7791, Estados Unidos do Brasil. Y.
Jau 1918. g. visas tautas bija vien?s dom?s par to, ka turpm^ vado? valsta pa^ul? vairs neb?s Anglija, bet gan ASV. odien p?d?jo Icana un ietekme vis?s pasaules mal?s ir tik liela, ka gala v?rds saimniecisk?s un pat politisk?s IJet?s pieder Vaing tonai. Ja Maska|ras varasv?ri va dzina savus iero?us un du??o ?deni ap saviem jmaules iekaroanas pl? niem, tad vi?u apr??inos sev ki s?kot ar 1929. g. - bija. ieka?Kul?ta gaid?t? krize ASV milzu saimniec?b?. K?ds pamats bija Kremlim cer?t uz to?
Sav. valstu 1787. g. satversmes ie vad? las?m: M?s, ASV tauta, v?l? damies ra<ilt vesel?gu savien?bu, ?aut vald?t taisn?gumam, nodroin?t Iek? jo mieru, g?d?t par kop?gu aizsardz? bu, sekm?t visp?r?ju labkl?j?bu un garant?t mums un m?su p?cn?c?jiem br?v?bas sv?t?bu, m?s nolemjam un dodam sp?ku sekojoai satver smei." Neaprobeota i)r?v?ba viS'em ^imnieci^em pas?kiunlemi Ameri kas kolonista nep?r^)?t?? iniciat?vas spais, k? ?ri liilzlg?s un v i ^ dabas bag?t?bas jaun? pasaul? izvir z?juas o feagad 150 miljonu lielo ASV tautu iepretim 1500 miljoniem vec?s pasaule iedz?vot?ju par vad? t? ju ?rpus kcMikurences ar savu saim- nle?^top?kind?lu. Patur?sim v?r? kaut to vien, ka odien ASV dod pusi visas pasa?rles^ akme?og?u, naflav t? rauda, vara un aluminija.
Bet ASV saimniecifkaas st?voklis nav bijis bet satricin?jumiem. Pir matn?jais ASV kolonists, zelba mek- i?t?js un lau?saimmecibas pionieris g?ja uti ??ma no dabas to lab?ko, g?ja savu nokr?joanas cejU, nedomi- dams par n?koajiem gadiem. To pau dar?ja ar? t?l?ki paaudzes. Acumirk?a profi^ ts tapa par amerik??a neaprobeot? individuilisn^, vi?a elko?u br?v?b?s dogmu. Bet m ?s br?v?bas paika izcirsti mei, noplici n?ta zeme. pamestas raktuves un nait?s lauki. Neaprobeota beepl?na riipnieciba l?dz ar uzp?sto banku tiklu g?ja savu spekulat?vo ceiu, ne dom?damas par r?tdienu. Kad 1920. g; vis? r?pniec?b? iest?ja sastr?gums un bezdarbnieku ^ails asniedza 13 milj., kad arodi^tr?dnieki jau 3 ^ gadus palika bez cieas nodarboan?s un farineris nezi??jtfti, kam p?rdot sa vus raojumus, kad lauksainmiecibas progres?jo? mechaniz?cija izsvieda vecos dzelos Vai r??us simts t?ks t o- us ?ime?u un str?dniec?b? arvien vair?k pieauga nevescaigaia ?iru gars, tad A r n i k ? rad?s vienpr? t?ba pai to, ka lal?k taa nevar iet. Maskava jau dz?ra ampanieti un priek? berz?ja rokas. 1932. g. prezi- (tenta v?l?anas Ruzvelts no v?l?t? jiem a??ma Iedevumu un pilr*varo- jianu m??ina i visu cilv?ka sp?kos ie- sp?jamp, ?i ievad?tu saimniec?bu norm?l?k? gultn?.
NEW DEAL UN PAIR DEAL Ruzvella 13 g^u vald?anas l^ik?
ier?drecisk?s pils?tas Vaingtonafi iedz?vot?ju skaits no 600:000 pieau dzis uz 1,5 miljoniem. Tas vien J^u liecina, k? pieaugusi centr?l?s vald? bai U3edeviu?i,;kl^sast?<? New Deal bdttbu un kas turpin?s Trum?na Fair Deal. St?voklim platie- l?m Vajadzej'a b?t nopietnam, lai pie neaprobeotas br?v?bas pieradua is amerik?nis samierinaloa ar groiem, lai atsevi?as v^alstis, kas nekad'nav grib?juas ne par matu atk?pties no savas ar satversmi nodroin?t?s auto
nomijas, piklautos centr?lai likum doanai, lai v^beidzot ASV augst?k? tiesa Supreme Court, is konsek ventais, modrais un nelok?mais sa tversme sargs, visus Ruzvelta un Trumena revolucion?ros likumus ne atz?tu par pretimrun?joiem konstii?* cijaL Bet ar? au^tai^ tiesa; j?dz?vo dz?ve l?dzi savai tautai un ar? vi?ai j?saprot, ka visas cilv?ku sabiedris k?s dz?ves galven? tendence arvien iziet uz to, lai rad?tu iek?rtojumu!, kas nodroina un stiprina ?s aadzi ves pamatus. Si pati ASV augst?k? tiesa, neskatoties ut satversm? pa redz?to domu, v?rdu utt preses brlv! bu. nesen atzina amerik??u komu nistu m?c?bu un darb?bu par tldu/ kas grauj valsts pamatus un sod?ja aps?dz?tos ar br?v?bas sodiem.
Ruzvelta New Deal vispirms noor ganiz?ja bezdarbniekiem sabiedriskus krizes laikmeta darlHJS.tt^^ revid?* fa algu politika un plrkSrtoia no dok?u sist?ma. Farmeriem vispiims izsniedza pab^st^ tatn n5ca laukslmnlecibas raojimnu cenu ga- raj?tija, pie kain cenu -indeka bija koordin?ts ar r?pniec?bas raojumu cenu Indeku. ?opI 1942 ?. a&rnusi katra lauksaiinniec?bai raoanas ap robeoana un tagad cenu garantija pieska?ota norm?lai raai ar tenden ci Hkm?s uz leju augstu rau gad? jumos, fermeru st?voklis t? nostabl- liz?jiesi ka vi?i pai bez valsts pa^ l?dz?bas veikui ajnmiedbum?cba- niz?ciju. 19S5. g. li?a^ SpiiC6iisc?v#tion Service emes sl??u aizsardz?bas diene^i?u^^ uz devums ir vi^asnokr?joan? cietu?s aramzemes, meu un pr?riju
* Daugavas Vanagu Londonas no da?a prieknieka pulkv, K. Straz di?a vad?b? 26. august? bija r?kojusi autobusa izbraukimiu uz Vestvelsas ?ime?u nometni. Pa ce?am londonrej apskat?ja v?sturisko Bathas pils?tuun slaven?s ?ederas alas. Vestvelsiesu DV londonieus sagaid?ja un uz??ma loti sirsn?gi. DV kuU?rs nozares vad?t?js 2. Bukovskis refer?ja par Tagadnes cilv?ka tra?iku, bet Vfst- velsas jauniei viesus iepriecin?ja ^r tautisko deju prieklnesimiiem. kla vieru m?ziku un deklam?cij?m. S?- dus s^audzlbas vakarus DV saimes ietvaros n?kotn? r?kos bie?k. Vest velsas DV London? viesosies oktobri.
bas atkal dar?t par kult?rai der?gam, ko ^snieda ar t?m pa?m metod?m, kas liktas Eiropas lauksaimniec?bas pamatos. No 30.000 bai^im pirms 1929. g. palikuas vairs 15.000. un vi* sas t?s pak?autas centr?lo flnan?u ie st?u (Fedenal Reserve Board uc.) stingrai kontrolei, t? k? v^a banku iek?rta izveidota p?&iv?idI0 par priekz?m?gu nervi sist?mu visai mil- ilgai ASV aainuvieciba?. A r depoz?ta un^msijas darljumu^ ^^ p^^ sanu, ar depozitu nodroin?anu un spekulat?va kredito ierobcomu, va l?tal un vasai saimniec?bai dots dros pamats. Ar salitirii?cisk? kred?ta at vese?oanos ar? r?ptuec?b? s?k a^ vien vair?k n?kt pie atzinim^^ pamats ir nevis liek pel?a augt konjui^t?ras br?os, bet gan nodro- dinSls pasaules tkgm lab^ preceL Visliel?kais banku klients k? kred?ta ??m?js ir pati valsts: tirdzniec?bas bank?5 iepl?stoie l?deeklivate^^^ ??muma pap?ros bija leguldItM929. g. 10 proc, 1939. g. 40 un Iddien ap 60 proc
?s veco V?STULE LATVIJAI NO AUSTR?LIJAS
Sidnejas laikraksta The Sunday Telegraph 19. augusta numur? ias?m?: K?dreiz?jais Lietuvas s?tniec?bas dar binieks R?g? V. P i Nurka Hautf hornas ties? {Melburn?j st?st?ja, ki vi?a 41 g. v, blondajai sievai Al?da: bijui daudzi piel?dz?ji, ieskaitot lat-- vieu tiesnesi, v?cu leitnantu, ameri k??u pulkvedi un otro inenieri no t? emigrantu ku?a, kas Nurkas ?imeni 1949. g. vedis uz Austr?liju
NO BRU?OTIEM STREIKIEM LlDZ L?DZDAL?BAS KAPIT?LISMAM 1933. oads nesa Amerikas str?dnie
kiem kpalicijas un streika br?v?bu ar likumu, V L?dz tam past?v?ja tikai da as arodstr?dnieku arpdbiedribas, kas bija apvienotas American Federation of Labor (AFL) ar 3,5 milj. biedru. odien arodbiedr?b?s organiz?to str?d nieku skaits p?rsniedz 16 milj.i kas ir apm. puse visu str?dnieku. 1935. g nodibin?ta ?ommiUee for Indi^trial (Drgam^?tlon (GIO), k4s tagad Ir va do? str?dniec?bas ce?ir?l? organi z?cija, aptver ap 7 milj. biedru, un komitejas viet? p?d?v?jas par kon gresu. Ar? AFL biedru skaits k?pis l?dz 7 miljoniem. Kalnra?i un dzelz ce?nieki st?v atsevi?? organiz?cij? ar ap l milj. biedrui tiem seko da as maz?kas arodbiedr?ba atsevi??s nozar?s
19?. gads deva str?dniec?bai ^es? bu ari uz closed shop', ar ko us* ??mumos var str?d?t tikai arodbied r ? b a organiz?tie str?di^eki uz kol-
* Koluo^us?, ASV, nodibin?tas DV kopas vald? iev?l?ti A. Vltoli? (prieknieks) un A Feldmants (sekre- t?rsK Kopa r?pfeles par Ml? cietuu latvieu apr?pi.
* Toronto ^k^^ natn^ vakara kursos m?c?s Jauna jiem latvieiem iatvkiu valoda, ?eo^ gnafiju, V?st?uri, eUidgillJu, tautas de)a8d2ied?a?u dz?ves micibu. m?kslas V?sturi, tautas t?rpu gatavo anu u t i Par lektoriem pieaicin?ti paaistanu latvieu un sa biedriski darbinieki.
0iUHimtiut(tiutiiiiuimimtiuitM
?^?^strldndeks vairs neuzskat uz- ??m\mtu par Izmantot?ju bet gan par savu valst?bu, kurts pan?kumi nodro- lina ar? vi?a paa labkl?j?bu. Arod* biedr?bu birokr?tija, kMvistmil rek- rut?jas no str?diHe?u aprind?m, ^< vieji v^r?k sak?st ^^^^^^ biro*^ ?raliju, un ja ASV i b d i ^ rtm? par ,iPairinersliip ?apitalism" resp. l?dz- dalibas kapit?lismu, 4 ^ ar to apz?m? ta ne t i k ^ i v ? l ? ^ ^ , bet gan jau topoa re?lU?teiSoc^^ likumdo a?as ?rni^? R realiz?t apm?rain tikai io, ko B deva v?cieiem ^j? pl?ksn?. Bet Trumena programma i r tik plaSSt ka grib p?r sp?t visu lld^tin?jo pasaul?.
1937. g. iez?m?ja j)ri^ ^^ kapit?la pas?v? pretest?ba, kas rad?ja daas depresijas paz?mes^^^^^^^^^^^ (^^ bezdarb- . nieku), ta?u bru?oan?s un kara konji^ct?ra deva ASV saimniec?bai t?l?kas formas un sparu. | e j?at z?m? visplrn?s cenu uzraudz?ba. Tad ari pati vateU st?jis uz??m?ju v.d?, kas ll<te tam princip? nebija atz?ts, iz?emot ?denssp??a izmantoanu. Ka te laik? valsts ? egu ld t j ap^ par 10 tn?ljardu dpiaru b?rias, aiuminlja, t? rauda, lidma?nu un ku?u b?v?tavu > valsts uz?^umos. P i t dala o uz?toiimu v^i vai izno m?ti priv?tSm p?ran?m. Ar savu ?ferukbr?j?/Ma^ava atkal mobili z?jusi ASV rOpnlecIbii kara vaja dz?b?m.
bijis v?cu armijas lei^ants Risters. kuru veselus tr?s gadus p?c tam no main?jis amerik??u pulkv. Pospisals.
(949. ?. maij? Nurka ar sievu de- lekt?vu l?gumu pamata. 1947.^ 4B. g. vas uz Austr?liju. Ce?ojuma laik?? abos kongresa namos vair?kun^ v?l vi? katru nakti v?rojis savu sievuj pieder?ja repubjik?niem, un, nes?atP^ ku?a otr? ineniera Eivena Simona ? i i es uz Trumena veto, ^ ar 2^ balsu kab?nes tuvuma; bet divas rei^ vair?kumu tika p?rgroz?ts 1933. g. bijusi ar? kab?n?.
Pali Nurkas kundze liesa paskaidro* ja, ka vi?as satikan?s ar tiesnesi
darba likums t?. ka streika unclo sed stiop" ties?ba Hetojama tikai tad, ja par to balso str?dnieku vairSkun^. V . P. Nurka, kas ir tuvu 40 gadiem, Jonkusu nav g?jusi t?l?k par drau- Ja l?dz 1933. str?dniec?ba iavo
aizst?v?j?s pret sievas pras?bu p?c pabalsta vi?ai un 2 b?rniem, Vi?; skaidroja, ka pirms otr? pasaules kop? ar sievu laim?gi dz?vojui R?g?. Nurka bijis Lietuvas s?tniec?bas dar binieks, bet v?l?k p?rg?jis su?d?t tiesu nozar?. Vi?a sieva ieskat?jusies iev?rojama Latvijas tiesnes? Jonku-
T? v?l 3pgalv0ja, ka nekad nav ddrijusi negodu savai laul?bas dz?vei. Vi?a ar? noliedza, ka b?tu ie m?l?juies ku?a otraj? inenier? Si mon? un pavad?jusi naktis kop? ar Kolinu menaderu Vagas viesn?c?, kur t? str?d?juu
dz?ves s^tidarluiaclnija daubr?d ai mai^pistolu un g?zes gran?tu loanu, tad Nev^ Deal un it Trumena Fair Deal nopelns ir t^. ka, sa?emot ta: ijiekritoo br?v?bu, strld- nieciba izaugusi par t?du spS?u, ar
i ko J?r??in?s ne tikai uz??m?jiem.
s?(?l]. Nurkas kundze o tiesnesi ? s o t ? d z e s pras?bu, l<>?vi?^sYif^j^ d?v?iusi par savu ..liel?ko m?}esttbu'\ i s? pabalstu,' A. Sm. ? iadi;u5i^ ar? lidz
CE?A UZ ILGSTOU UZPLAUKUMU Cik augstti amerik??i tur iavus
1787. g. satversme principus, to lo- dzam rko t?, ka gandr?z vai visi p? d?jo divdesmit gadu jauni?? i 0 ml valsts saimnieciskaj$ dz?v? realiz?ti bez satversmes grozijumiem, izmanto jot ts. Intersbate Commerce Clause, k?s sl^tmi? bija dom?ta vien?gi ku?- niec^ai dari?u iek?ju ?de?u regul?- analv
odien A S V saimniec?ba ar piln?m bur?m Ir ce?a jiiiis np nokr?joanas veida ut saglab?anas g?d?bu, attie cinot to uz vis?m dabas un cilv?ku raotaj?m v^t?b?mr pau cilv?ku ie- ikaito? Lai iesp?jamas saimnieciskas kHzmas, nep?rsteigtu feautu, vald?bai dotas vajadz?ga pilnvart^, piev?rot visilg?ko v?r?bu k? infl?cijas, t l ari defl?cljas apkaroana!.! Ka ultima ratioparede?tikftzes laika sabiedris- kio darbi 30 nnljaniud^ v?rt?b?, no kuriem liellko dalu kongress Jau akcept?jis* ASV vad?ba ciei p?r liecin?ta, ka p ^ palreke?j? pSrtpI- i?to izdevumu laim?ta izbeiganas, v^dPt iek?jam soci?lam mieram, s?ksies ilg?ks mier?gs un stabils saimniec?ba uz^ai^uma periods. T? kb? str?d? ar? Marala pl?ns, k? ari Trtmiena programmas p?d?jais punkts, kas run? par pal?dz?bu palika- aj?m z^?nu
Ka Maskavas cer?bas uz b?r?m ir veltas, par to runi ne tika! visas brivte pasaule simp?tijas, bet ari ? Isl %<^?jua dati.^ ^ t^^ kas aj? pasaul? balsta uz cilv?ka br?v?bu, godlgimiu im taisn?gumu, Ir nesatrici n?ms savos pamatos un sUpm sav? past?v?an?: Turpretim meli, ne god?gums, sp?Jdi. varm?rlbd un tcr-
Tiesne&i noraid?ja Nurkas kun-| bet ?ri valslsvaras nes?jiem. Sava i l i?dnjecib? dabiski
d?v?jusi par savu ..ueiaKo mnesuuu . ; liu poua4:>iu, v^..?t.. ? i<jyijU5r ^jir Mdzatbrld?bds j?gu pdT^ rors var beigties vlenlgl ar pau var N?kamais vi?as milnieku saraksta? B a l a r a l a . augusta ' j vaUis baimniecbu, un odien orgAni-jmaku iifiic?bu. T. P
0i