veco
K?dreiz m?s Elg? par vi?iem las? j?m Jaun?k?s Zi??s, t?, k? tagad varb?t ang?i iin fran?i par murai, lldzjfitiiti nop?tSmles, pat pas3iaidl- Jfim, kad bijuiem aristokr?tiem va jadz?ja s?kt atr?d?t V?sture nest?v m vietas. No v?stures skatuves bij aizg?jusi Krievijas aristokntijai auptma?l un inteli?ence b?gusi no avas dzimtenes, kur M p?c ooje- *vili?u uzvaras gaid?ja vien?gi n?ve.
Daudziem v?l pirms ptf? pasaules ?a?a patika palas?ties laikrakstos -e- port?as par krievu kr ::Iem un ?e-
Nor?di?umi, ko der iev?rot
i PAUDZIBAS AKCUA
' I^lldzlbai akcljaft iedarb?bai b?s i?fi^ ar?d?s galvenok?rt un it ?pai p?c IRO aprupeii izl>eiganfi^ , kad vle nam otram V?cij? pidlc?jam pirmie patitlvlgie so?i b?s nedroi un nezl-
plliii.^ 1 ^ l? dz?jam j?saprot, ka p|e vi?? l?guma &os?Uim8 var paiet dai m?nei, dz atsaucas k?d? l?dzj?t?ga sirds, t?jgum?fi ik iied$}u nos?ta pal?dz?bas kdjai darbiniekiem dt?i zem??* kur katram l?dz?jam individufiU eenlai atrast atbalititfiju. J?iev?ro, ka vien? otr? gadIJum? par a ? ^ i - ?aa personai vM gime^ i r gr?t?k viet?jo sabiedr?bu ieintere- riiif ^l?dz?ja v?stule nav uzrakst?ta tik atld?tosu^v sirsn?gos v?rdos, k? to tilkamaia krustt?vs vai krustm?te la l^ttedz?tu; l?siq;>rot, ka ar? at- iaudgajtem paUdzSt?jiem ir zin?- mit^^siTbbs pret tiem, kurus vi?i
S; l?gumos wr ari piwta v?rdos PIKrakrta ?imenes st?voklis. Uz??- ]9$umv^ l?- Ji?ja st?i?rokllm atbilstous, pret?j? iadfjumfi lab?k iztikt bez tiem. Ne-
. k?4S j^ adljum? nedr?kst alzm^irst uz Itpama uzrakst?t adresi, kas tom?r (lludzos gad?jumos notiek, un nes?
k t vt<i^ ierakst?t? v?stul?, jo tas rel - .j?to apgr?tina l?guma sa?emanu, Wir id!Jund k a i v^^^ t^a i z - tJteM^ f)as^ ^W^ '^ ''iaiidik?mentus isav Ieteicams Jau pirmaj? g?jien? l?gt lielos daudzu mos,; jo tad gr?t?k atrast pal?dz?t? jus. Non?kot v?l?k tie? kontakt? ar labv??iem un vi?us vair?k ielntei- res?J?V var rasties iesp?ja l?gumu ar labiem pan?kumiem atk?rtot J? iev?ro, ka ne katr? zem? interese par m a l ? ^ ^ l ^ Uela k? ag r?ki t?d?? m?su pau uzdevums Ir run?t un darboties t?, l a i . pasaule neaizmirstu m?s un mums nodar?t?s p?rest?bas un labv?U lislaj?s un ma zaj?s demokr?tiskaj?s valst?s silt? atsauc?b? sniegtu gr?tdie?iem pal?- d^gu rbku.
' OimeA?t b ipgfidnlekt, veci ?audis, gUmie uc. tautlj?i kam nav^ iesp?jams ieklititles neviena no palrelz?jftm tzce- loisnii tchlnfim un kas v?l?tos, lai ICK m B8P tot deleglcUa Hem Pan- dilbat a?pijai** ietvaros samekl? eitls semis .Arustmstes". t i . ats?udgas j j - menei. kas vscijs palieliem sniegu materillu un morSliiku atbalstu, alcinltt lavuft lilgumuB sirsn?gas v?stules veldfi uz pilna pap?ra gaisa pastam, p?c lesp?- as ang?u valod?). kS art uz??mumus es?tH Utvljaa redakcijai var BSP lat-
Vielu deleg?cijas prlekls?del T. Erdma- nel-EndzU^al, Tannenbergstr. 6-6. Ess- lingeniN. mi NeolecleSaml mgumam pievienot nometnes komitpjas. b?g?u centrlio lestfiu vai vadltfiju sabiedrisku darbinieku atsauksmes, k? ar! norld?L iiz k?da v?rda public?jama atbUde lallf* raksta. Uz to paSu adre s^l aicin?ti rakst?t tie tautieftl un organiz?cijas, kas ap ?emtos ?diem grfltaleniem V?cij? sa mekl?t cit?s zem?s atsauc?gas ..krust m?tes'* vai .Acrustt?vus".
ATBILDES TAUTIEIEM: Katram l?gumam auevlS?l un plaft?kl
atbild?t, diem?l, nav Iesp?jams. Zem?k min?to personu lagural nos?t?ti uz no r?d?taj?m viet?m, un l?dz?jiem J?nogai da atbildes no turienes.
Bapt m?c. Zingeram. Kalltornij?, ASV: A . P. A . - Hochfeld?; A . B. ^ Ubekas Ost" slimn?cas tbc noda??, A . Sudrabl?a un J . Markovics - Vel?n?; Paula. L . Kr . un Vizulis - Blpholc?; T . Medioa un M. Valdmanls - ESenhau- Jen?l K . K . un L. B. - Z?dorf?; B. Gal- Ua - Sv?bu Gmlnd?; Olga - OmSted?, A . volframs - DlUngen?, M. U un A OUberts Bodentelch?; J . ToSe Bad Hellbron?, M . Pu?kp un L Krams TraunSteln?; E . Celferts - Huntlozen?.
K?dai atskuctgai tautietei AngUJ?: B - m?rs Kalota Eversburgfi.
E . Z?bergam: Medikamentus no ASV varam dab?t tiem. kam ASV nav ple-
^E!^Ba?lm: Min?tos medikamentus ne varam ASV dab?t.
V . tikertam - Zenn? un Alai - Ha- noveras DP slimn?c?: 28. 12. nos?t?tas M 10: 1a p?c laldna v?l nav atbildes So krustm?tes, l?dzu aUsSrtot l?gumu.
jas emi. saime
ner??iijm, gr?fien?m, kas Par?z? pel n?j?s k? oferi, viesm??i un frizieri. Kur gan toreiz var?ja Iedom?ties, ka ari mums vajadz?s piedz?vot emig ranta likteni?
A r daiem no vi?iem izn?k sastap ties ari V?cijas DP nometn?s. Vi?i ir kl?dui un p?rstaig?jui vair?kas zemes. Sevi?i daudz krieva emig rantu no Francijas ierad?s V?cij? p?c tam, kad Hitlers 1941. g. u??ka karu ar PSR& Emigranti virz?j?s t i - v?k savai dzimtenei un loloja . ^ r i bas dr?zi to redz?t atbr?votu no bol- Sevisma. P?c V?cijas kapitul?cijas, emigrantu cer?bas Izgaisa. Dzimtenes viet? vi?i dab?ja DP nometnes.
Reiz, atrodoties nometnes nor?ko jum? s?ku sarunu ar vienu no v i ?iem krievu, kas savu dzimteni atst?jis pirms 30 gadiem.
Toreiz es biju Jauns," st?sta man sirmais v?rs. ,.C?n?]os Kol?aka r in d?s un tic?j?m, ka uzvar?sim. C?n? j?mies slksU un skaudri, bet m ims nebija laimes. Lai savas dz?v?bas gl?btu, m?s b?g?m laiv?s p?ri Mel nai jural uz Turciju. Un tad s?k?s manas emigranta gaitas, kas v?l aav beigu?s un niebelgsiei nekad; P?r- c?l?inlei m frandju, kur dz?voja daudz krievu. Izm?c?jos fran?u va- Iddu un mOrdeka amatu.''
Mandiimtan? Odesas tuvum? o l - }a lieta laiinnie^bai bet Sta?ins man to aprijai** rOgta turpina t?l?k.
uVaidoi^iJat v i l k?dreiz Kr ie vij? atgriezties, ja main?tos tur re-
i i N V par izbr?nu vi?S man saka. , JCa ea to ies?ktu, atrsistu; tikai svdius un )aunu8 cilv?kus. sav? jiem p?d?jo vftstuE es sa?im 1928. gad?, p?c tani nav vairs nek?du z i ?u. Es pie?emu, ka visi mani tuvi nieki i r jau zem zemes." Gribu teikt, ka laiki main?sies un vajaga tic?t, ka tas notiks itin dr?zi.
J?s sveum? 4sat tikai 5 gadus, t?p?c j?su tic?ba ir liel?ka, bet ja jums b?tu j?nodz?vo 30 gadi trimd?, tad j?s dom?tu cit?di," beigdams os v?rdus v?rs ar plaukstu atgi? no pieres savu sirmo matu cirtas. K?d reiz?jais kol?akietis auj k?jas dr?zai Izce?oanai uz Kan?du. K?du dienu man ^tls|a, ka e dz?vo ari HarKo- vas gubernatora iiundze,' Esmu pc'ts to art redz?ji^. .Vi?a ir sisina, d?ma, j?, d?ma, Jo p?c vira n?ves apprec? dam?s ar pilso?u k?rtas v?ru, xau d?jusi^ savu gr?fienes titulu.
Te i r ari k?da ?imene, kas Fran cij? pametusi m?ji?u un kara laik? devusies uz V?ciju, lai, t?l?k ejot, nok??tu Krevlj?. Bet padomju v?ri vi?us p?rsteigui tagad?j? padomju josl?. 18 gadus vec? meite.ie, kura Krieviju nav redz?jusi^ ^netic?jusi vec?ku stSstiem par komunistiem, bet kad t? pirmo teizi sastapusies ar sarkanarniietem, tad atcer?jusies vec?ku v?rdu paties?bu. Izb?gtiSi uz Berl?ni im no turienes nok?uvui rie tumu Josl?s. Nu grib?tu tikt atpa ka? ^ ^ v u ?n?jl?u Francij?, bet nedab?jot at]auju tur iebraukt.
Vec?s krievu ?imen?s valda tra d?cijas, biei ?imenes valoda fran?u, k? gan tas krievu aristokr?tij? pie ?emts. Neraugoties uz ilgo sveSatni, vi?i vis? svaigum? saglab?jui savu- valodu. Vairums no vi?iem neaub? gi tic, ka krievu tauta reiz k??s br? va no bo?evisma. Ar savu izgl?t?bu, uzveanos vecie emigranti daudz? zi?? ir stipr? pretstat? tiem, kas tikai p?c daudzaj?m Sta?ina piecga d?m izk?uvui br?v?b?. Saj? sl?n? i n teli?ences stipri maz?k. B?dami ga dos jaun?ki, vi?i Izce?o galven? f ar t? uz D. Amerikas zem?m. Atraz 'la- mles V?cij?, apprec?jui v?cietes par siev?m, ar kur?m valodu nepraanas d?? gan gr?ti sarun?ties, bet saprotas labi. K?d? ?imen? 4 -gadus vecais d?ls veic tulka lomu stfarp m?ti un vect?vu. Slavu nometn? katrs uzsver savu taut?bu, vai i r lielkrievs, balt krievs, ukrainis. Katrs ar to v?las demonstr?t savu nacion?lo nost?ju. Nometnes dz?v? ir str?di, t?pat, k? cit?m taut?b?m trimd?. Politiskie grup?jumi biei trauc? pat nomeuies komitejas izv?l?anu utt. Saviem ?aud?m vi?i prot izk?rtot taisn?g?k algu jaut?iumus. Lai visi sa?emta algu, tad ik p?c 6 m?neiem kairu no nometnes tata atlai" un t? d-^ d iesp?ju n?koos 6 m?neus a?emt no v?cu darba p?rvaldes pabalstu. Krievi svin sv?tkus p?c vec? siila Nupat notika Ziemassv?tku svin?a na ar pareiztic?giem tradicion?liem apsveikuma ceremoni?liem. -Jz eg l?ti bez ang?u ! b?rniem bija iel?gti ar? Henigsenas latviei.
Osvalds Akmenti?.
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 28. janv?rt.
Kos isti notiek Ko teiks Auslr?lijas imigr?cijas mte^^^ un IRO galvena vadiba?
Par IRO transita nometn?m It?lij? daudz rakst?ts un run?ts. V?l nesen BBC zi?oja, ka uz k?da transporta ku?a ce?? uz Aust r?liju atkal mirui vair?ki b?rni. Britu raid?t?js piebilda, ka ie gansti vi?u n?vei mekl?jami nevis uz ku?a, bet gan t^jos necie amajos apst?k?os, kas valda It?lijas nometn?s. Par o jaut?jumu rakst?jusi ari veices prese. Latvijas slej?s inform?cija par Ba?oli un Kapuas necieamajiem apst?k?iem public?ta jau sen.
Informat?vos nol?kos redakcija ? raksta tulkojumu nos?t?s jau najam Austr?lijas imigr?cijas ministram Mr. H. E. Holtam un IRO galvenajai m?tnei en?v?, l?dzot autentisku paskaidrojumu, kas ?sti notiek It?lijas transita nometn?s. Par atbild?m nekav?joties Inform?sim savus las?t?jus.
Jau 1949. gada 22. j?nija numur? public?j?m K. Lu?a v?stuli no Ba ?oli nometnes, ka m?t?m ar ma ziem b?rniem starp citu nepiecieams ?emt l?dzi uztura papildin?anai taukvielas, jo Itaiij? viss maks? ?oti d?rgi, un ieg?tais ir apaub?mas kvalit?tes. No publik?cij?m veices pres? uzzin?j?m, ka IRO katras p?r vietot?s personas uzturam It?lij? maks? 2,5 dol?rus dien?. ?iet, ka o lldzek-u pietiktu, lai brauc?jiem Uz Austr?liju nevajadz?tu paiem r?p?ties par uztura papildin?anu. Die Tat jaut?, kur gan paliek tie 2,5 dol?ri, ko IRO teor?tiski maks? vie nas dienas uzturam?
Sava laikraksta slej?s esam publi c?jui ari citas v?stules, kas rakstu ro apst?k?us It?lijas nometn?s. T? 1949. gada 27. augusta numur? k?ds latvietis raksta, ka Kapuas nomet nes kantin? cenas 4 l?dz 5 reizes aug st?kas nek? pils?t? (k? to pie?auj no metnes vad?ba?), un k? ?oti biei no tiek z?dz?bas, ko nav iesp?lams ap karot, jo zagli atrodas ar? paas no metnes policijas vid?L K?ds cits Austr?lijas brauc?js zi?o, ka Ba?oli nometn? sevi?i gr?ti uztura zi?? kl?jas t?m ?imen?m, k?m mazi b?rni. Praktiski par administr?cijas un nometnes policijas despotisko r?^ ??bu s?dz?ties nav iesp?lams, jo no metne padota tiei IRO centram e n?v? un uz s?dz?b?m no turienes nek?das atbildes nepien?k.
Sav? laik? Austr?Hias prese pub lic?ja ?oti asus rakstus par b?rnu miranas gad?jumiem uz ku?iem un
DAUGAVAS VANAGU
DRAUDZ?GAIS trimdas latvieiem
1935. g. 28. janv?r? latviei tika aicin?ti ziedot gr?matas savai pir- mai skolai Aicm?jums plai atbal soj?s vis? taut? un nedaudzos gados pild?ja bibliot?kas ar gr?mat?m un skolas ar cit?m velt?m. Tauta v?l odien izj?t dien? Draudz?g? aici n?juma sv?t?bu.
ogad; p?c 15 gadiem, Daugavas Vanagi n?k ar l?dz?gu aicin?jumu trimdas latvieiem. Ziedosim gr?ma tas V?cijas sanatorij?s, slimn?c?s, p?rskoloan?s centros un veco ?auu nometn?s dz?vojoiem tautieiem. Padom?sim un atcer?simies tos, k u riem viss is trimdas laiks bijis ne tikvien gar?go, bet ar? laic?go cie anu gadi, kuru rokas nekad nav var?juas peln?t un at?auties sev ko vair?k par dieni?o maizi. Gr?ma tas, kuras mums agr?k bija un ar? odien ir pieejamas, vi?iem paliks neaizsniedzamas.
Atcer?simies dienas,* kad mums paiem k?da liksta bija uzbrukusi un saist?ja m?s pie m?jas un gultas. Cik tad neatsverams pal?gs un mie rin?t?js bija gr?mata!
Sp?ka pilnie tautie?i izce?o, bet vi?i paliks, gaid?s pal?dz?bu no mums! Tautiei! Pien?cis laiks jau nam Draudz?gam aicin?jumam! L i k sim atkal zied?t zelta ?belei!
Daugavas Vanagu Centr?l? valde.
Vi?i gaida
D V amerik??u Joslas valdes aprOpe eso?s sanatorijas un invalidu nami, ku ru iem?tnieki gaida uz Ze l ta ?beles ^ug- ju birumu: Amberga Tbc sanatorija, 54 b iJ . karav?ri. P?rst?vis - J . Tomi?S: Amberg , Standortlazarett, Gautinga Tbc sanatorija, 26 b i j . karav?ri. P?rst? vis - A . V?tols: Gaut lng b. MUnchen, IRO Sanator lum; Hei lbrona Tbc Fa- natorUa. 28 biJ . karav?ri. P?rst?vis - A . Lev l s : He l lbronn /N. D P Hospi ta l ; Wartenberga p?rskoloSan?s centrs, 10 bi j . karav?ri. P?rst?vis J . Gregors: Wartenberg b . Mossburg, IRO R e h a b l l l - tation Center. Luttensee p?rskoloSa- n?s centrs, 5 b i j . karav?ri. P?rst?vis V . Atzgr?vis: Luttensee b. Mit tenwald . IRO Rehabil ltation Center. Nelburga p?rskoloSan?s centrs. 70 b i j , karav?ri. P?rst?vis R Anc?ns: Neuburg/D, IRO Vocational T r a i n i n g School.
sasniedzot t?lo kontirientu. Lc?tvijas 1949. gada 23.' novembra numur? sniedz?m tautiea J . Z?kanta infor m?ciju no Austr?lijas, ka b?rnu l ik tenis apz?mogots jau It?lijas nomet n?s, ?pai Ba?oli, un t?p?c izmekl? ana vispirms j?izdara tur. Z?kanta zi?ojumu par st?voklfl Ba?oli pub lic?jis ari austr?lieu laikraksts The Herald (29, lp 49). 1949. gada 27. de cembr? pL 19.30 BBC raid?jum? Pol i jai zi?oja, ka k?d? nesenaj? DP transport? uz Austr?liju j?r? uz k u ?a mirui 4 b?rni, bet 14 vajadz?ja steidzami ievietot slimn?c? p?c ze mes sasnieganas. BBC sa??mis i n form?ciju, ka viss tas noticis nepie m?rotas un nepietiekamas bar?bas d| It?lijas nometn?s. So zi?u Lat vija public?ja pag. gad? 30. decem bra numur?.
Atkarttgl ass raksts par apst?k ?iem It?lijas nometn?s par?d?jies veices laikraksta Die Tat slej?s, kam virsraksts Skand?ls ar IRO nometn?m". Gandr?z veselu lappusi redakcija velt?jusi aprakstam, kas
'iiiOMilliiiiPillH^
Lietuviei atmasko komunismu
Bij . Mintis redaktors H. Zemelis p?c iece?oanas ASV jau st?jies sa karos ar amerik??u, laikrakstiem un ieinteres?jis Rochester Times- Union ar savu apcer?jumu par c i l v?ku deport?cij?m no Lietuvas un Baltijas valst?m uz Padomju savie n?bu. Vi?a plaais raksts vair?kos turpin?jumos l?dz ar autora ??met ni nesen ievietots, min. laikrakst?. Ja l?dz im amerik??i izs?t?anas akcija? uzskat?ja par vienk?ru iedz?vot?ju p?rvietoanu vi?u pau un valsts Interes?s. 2eme?a apgais mojums par deport?ciju ?sto veidu un nol?ku rad?jis plau savi??oju mu. Gar?ku rakstu par bo?eviku okup?ciju Lietuv? Zemelis gatavo ar? ned??as urn?lam The Saturday Evenlng Post Amerikas lietuviei nesen k?d? m?ti?? pie??mui rezo l?ciju l?gt vald?bu izraid?t ?z pa rad?zi" viet?jos komunistu preses darbiniekus Andruli u. c. K a ame rik??i tie?m sveo pravieu m?c?bu atz?st par nev?lamu, liecina ar? ?i k?gas skolu inspektora H. C. Hunta ieteikums skol?m Izn?cin?t visu v i ?am no Padomju s?tniec?bas pies? t?to propagandas literat?ru un turp m?k to ne?emt nemaz pret?.
ek
raksturo nelaim?go DP st?vokli It? lij?. Laikrakst? vispirms public?ta v?stule, ko parakst?jui 30 DP un ko m?s sniedzam sa?sin?tu:
M?s tic?j?m veices iest?d?m. veices b?g?u organiz?cijai un IRO vad?bai, ka It?lij? mums vajadz?s uztur?ties tikai neilgu laiku. Jau brauciena' laik? l?dz Svelce robe ?m m?s sa??m?m nepietiekamu uz turu. Ba?oli neViens nezin?ja par m?su ieraanos, un m?s nost?v?j?m uz blaku slied?m l?dz vakaram, pie kam neviens nedr?kst?ja atst?t vago nus. IRO St. Antonio nometne l?dzi n?s vair?k koncentr?cijas T\^>^ tran sita nometnei. J?dz?vo liel?s bara k?s kur?s nav ne galdu, ne kr?slu. Katram no mums izsniedza divas jte- pl?suas, net?ras segas Spilvenus uti dvie?us te nepaz?st T? k? laiks Ir auksts, p?c 15 dien?m liela da?a Wt saslimusi, sevi?i mazie b?rni. No* metni apsarg? it?lieu milicija, U!i neviens to nedr?kst atst?t Kantfi^ visas preces 50 l?dz 100 proc d?r g?kas nek? pils?t?."
V?stul? t?l?k past?st?ts, ka 14 die nas p?c ieraan?s aj? nometn? uz ostu aizvestas 55 personas, bet ku?? uzk?puas tikai 35. Die Tat asais raksts saprotams, jo DP transport? no veices atradu?s ar? vairikai veicietes, kas apprec?juas p?rvie tot?s personas un devu?s l?d2 sa viem v?riem uz AustrfiUJu. Laik raksts t?l?k public?jis ar? k?dai H i nelaim?g?s sievietes zi?ojumu:
M?su baraka ir nUtra, smac?g? telpa, kur }oti^maz gaisa un gais mas, kur nav neviena skapja, kr?s la,* galda, pat elektr?bas sl?da, de- run?jot nemaz par ?deni. Ir tikai divst?vu dzelzs gultas. Kop? ar pie auguajiem te m?t 17 b?rnu Vis? barak? tikai viena kr?sns, bet to ku rin?t aizliegts. Gultu ftarp?s izvilk tas virves, kur ?v?jas b?rnu ve?a., K?du nakti, kad plos?j?s negalsij. m?su barak? ?dens no griestiem pi l?ja arvien sp?c?g?k, bet m?s nev|- rej?m nekS darit. Jo te nav trauku, ne gaismas. Atejas atrodas atsevi?? barak?.
IRO 'darb?ba Dienvlditalij? rad?ja mani milz?gu vilanos. Es uzskatu, ka ir necilv?ciski, ja IRO nepazi?o brauc?jiem, cik ilgi vi?iem vaja dz?s palikt nometn?s, un kad b?s iesp?jams doties t?l?k. Bez tam kop ana slimn?c?s Ir tik nepietiekama un nem?kul?ga, ka b?rni mirst ne p?rtraukti. Par to, ko nov?roju K a puas un Ba?oU nometn?. Iesniedzu s?dz?bu IRO m?tnei Rom?. Vien?gais pan?kums'* bija tes? ka k?da IRp darbiniece mutes v?rdiem m?n pa skaidroja: DP nedr?kst dot lab?ku uzturu, cit?di vi?i nev?l?sies izce?ot**
Beidzot savu rakstu Die Tat Jau t?, kas ir tiei atbild?gs par So no met?u vad?bu? Vai IRO kontrol? tu rienes apst?k?us, un kas ?s kontro les Izdara? Svejce katru gadu maks? IRO dal?bas naudu 8,5 milj. franku apm?r?, vai tad neb?tu lab?k, ja o summu dotu veices pal?dz?bas organiz?cij?m? Tad tie DP, kas do das uz Austr?liju, veic? var?tu pa likt tik ilgi. kam?r vi?iem b?tu j? brauc tiei uz ku?i.
V?rti uz Ameriku tautu B?bele Orona
Musu att?ls r?da v?rtus, pa ku riem Gron? ik ned??as no V?cijas, Austrijas un It?lijas b?g?u nomet n?m iebrauc visda?d?ko taut?bu emigrantu t?kstoi, lai p?c p?d?j?m formalit?t?m un p?d?j?s apputek- ?oanas" un Is?ltas vai gar?kas gai d?anas tiktu nog?d?ti tiei uz ku?i. Lai cik labv?l?gas ar? bijuas iepriek?j?s p?rbaudes, mazs aubu
putekl?tis arvien v?l smagi spie katra iebrauc?ja sirdi, jo gr?ti pare dz?t, va! k?d? no daudzaj?m kance lej?m tom?r v?l neatkl?jas k?ds s?ks form?ls tr?kums, kas aizkav? iek?? anu n?koaj? ku?a brauc?ju sa rakst?. Un daudz tramd?tais un Iebied?tais DP tikai tad atkal droi nost?jas uz sav?m k?j?m, kad zem t?m jau l?go za?pel?k? oke?na vi??i*
.PAMAZAM BITE NESA PA VIENAM ZlEDIMAM" -
V i s i e m z iedojot , - l ie ls bus ar?j? iniorm?cijas fonda sanesums
v?rda d?eir' pieminot
Art Ulmani nav J^paubaltiJU?Ml
Srn v?rda otelfi?^ ^^ ^^
^%tm.um ir ski mv^^ nav par^^ fltfftfi, jctoanis, lasmanis JDU paiem ir pamatvaaf? aa k? manis atvasin?ts, i miaiii ar v?cu Mann sa neko nei^lt?. Jo abi ir np lenfirleSu Radniec?g?s MkD? kas noz?m? cilv?ku. Ari i v?l is pamatv?rds atrodanii senais cUvekanosaukpiig
.zilbi gcmanls pazaudftJ, tespiediea somu-lnau?U s
.kilvlka,(cflyete?MJir^ K?d? iviniZm
Ulmi?ib?^
vslodu w pirelru iammi ?citt lev?roia. T?p?c,'kad vi Wkiftrolu, k^ M god&jai ,dm kungs un t?vs p?c da ir nelatvisks sv^, un igamiem pir?^ta vi??dl t?llt to atzina un deva m i?tcm satiksm? km^ me?ei v?rdam pr?ka,.
Nov?lot Ulma?a radi W W virda nes?jiem, <lMgo islttit?ju garu, I nmi bijulb draudzes lo ?jthspgc pirm? pasaule* . austrumiem m?j?<
Pl^Gobltuksiidlaia^
ap, ram T.
Tam j^