Plaudii viedokli tik?s ja k?pies rakstnii SMUUbt m?r Mii pielaidu
batu vf> tad lalk^ imK.
Man , liekas I valns. . \ iim liUt 1iem pi l lauki xj teiku, batu a)| ^ darin&U Katr? i rOli?iei? paUesIbft, iem?cH }um? ni p?tljum neatasItiKj filistu h dze^ cUs? t?maa ii
Gtib? ikatiem Visp?r, to vlspl n m e m i Hu) tfi| lantt% I ifiiana L
tadinot
'1^
'Pitilelaj:
raks lavii^ rds
nav a?^ ar la2; izn?kl^
ku?u i fc toS?dl sum&i ilhfim?
tas tu
laby dsiesi? pirmsl k l tti slinkci k i e nam, vant i t M
ka tu neboi MCisv t?s*
fi:
K? darbojas Cigas^grupa pret necilv?c?bu M?SU BERL?NES SPECI?LKORESPONDENTA RAKSTS
Berl?nes nomal? (Nikolassee), kas atg?dina R?gas Meaparku, atrodas ci?as grupas pret necilv?c?bu galve n? mitne. Katru dienu tur ierodas vair?k nek? simts t?du cilv?ku, ku riem smagi uzminis Sta?ina asi?ain? re?ma z?baks. V?l pirnis m?nea c? ?as grupu apmekl?ja gandr?z vai vien?gi politiskie b?g?i un austrumu Joslas cietumos \m koncentr?cijas nometn?s ieslod:?to pieder?gie. Ta gad Sim div?m apmekl?t?ju grup?m pievienojusies tre?. Koncentr?cijas nomet?u bijuie ieslodz?tie pilda c??as grupas gaite?us un telpas. P?c droas inform?cijas no 180.000 kop kara beig?m apcietin?to, neat griez?sies 96.000. Tik daudz dz?v?bu jau aprijuas austrumu joslas kon centr?cijas nometnes.
K? rad?s c??as grupa pret necil v?c?bu, ar k?diem l?dzek?iem t? cl-
i
DOMJU JOSLA ' Skrejlapas otra puse Jau nokl?ta
S limi, lai to ?tri var?tu piestipri-t ogiem vai namu sien?m, V?- dskds |eksts tulkojum? skan: Sta- ?n , m?i tevi apsveicam! Mums nav liekft ko tev d?vin?t, m?ais Sta|in, io t? vistt moms esi at??mis. Apdo mi, tava 70. dzimumdiena var bfit tava p?d?js. T?p?c propagandas un terrora vieUi dod mums br?v?bu un mieru, cit?di tu ieiesi v?stur? k? ne- i?UgSkais tir?nus. Viri un sievaei aii dselo?stiepl?m.**
nfis, kas sasniegts, tie ir galvenie jaut?jumi, uz kuriem es gribu sa ?emt atbildes Dr. Hildebranta t? b?. Pau vad?t?ju man neizdodas sastapt. Mani sa?em k?ds gados v?l liauns Igaunijas v?cietis Huber- t]us fon Toblens. Pa gaite?iem un k?pn?m non?kam c??as grupas pre ses noda??. Tur savus piedz?vojumus st?sta vair?ki bijuie koncentr?ci jas nomet?u ieslodz?tie. Hubertus fon Tobiens st?sta: C?
?as grupa pret necilv?c?bu ir Dr. Rainera Hildebranta rad?ta organi z?cija. Jau k? students vi? piede r?ja k?dai citai c??as grupai, tai, kas lika par sevi run?t 1944. gada 20. j?UJ?. Tagad?j? c??as grupa darbu s?ka 1948. gad?, kad br?v?b? izlaida pirmos austrumu joslas ie slodz?tos. Toreiz c??as grupa node va atkl?t?bai pirmo v?st?jumu k? apietas ar ieslodz?tiem Saksenhau- zen?, Buchenvald? un citur. Ar saukli: Klus?ana ir pan?v?ba, Dr. R. midebranta dibin?t? organiz?ci ja s?ka darbu." Vai pareiz?jo popularit?ti im sa
biedr?bas atbalstu c??as grupai iz dev?s ieg?t bez gr?t?b?m?"
N?. Gr?t?bas bija. Bet p?rvar?t izdev?s t?s sam?r? ?tri. Daudz pa l?dz?ja RIAS un NVDR raid?t?js. T?pat prese. S?kum? daudzi atbr? votie bija m?mi", Jo bija parakst? jui sol?jumu, ka nest?st?s, ko pie dz?vojusi, Ta?u netr?ka t?du, kas komunistu draudus ignor?ja, un tie iem?c?ja run?t ari m?mos". Tagad mums ir Jau liels skaits t?du l?dz str?dnieku, kas nekad v?l ieslodz? jum? nav bijui, bet tagad liek sa vu br?v?bu uz sp?les, c?n?damies pret austrumu terrora re?mu."
Ko dara ie c??as grupas l?dz- fifr?dnieki?"
Vi?i zi?o par to, kas notiek aus trumu josl? un Berl?nes krievu sek tor?. Vi?i atkl?j spiegus un pazi?o to v?rdus c??as grupai. T?l?k, liel? ko tiesu RIAS raid?jumos, spiegu v?rdus pazi?o atkl?t?bai, M?su l?dzstr?dnieki daudzreiz ari paibr?- dinjs austrumu joslas un sektora ie dz?vot?jus."
Vai ari sabot?as aktu noorgani z?ana ietilpst c??as grupas uzde- vumo'"
N?. M?s negribam Iznicin?t ma teri?las v?rt?bas. Bez tam Hel?ki sa bot?as akti var?tu izsaukt asi?ai nus padon^u okup?cijas varas pret- so?us. Skrejlapu izplat?ana, komu nistu plak?tu izn?cin?ana un m?su c??as z?mes F (Freiheit" und Feind- schaft dem Terror") uzkr?soana tur, kur t? visvair?k duras ac?s, Ie tilpst m?su, ?sten?b? m?su l?dzstr?d nieku uzdevumos."
Tobiens r?da man uz??mumus. Uz k?da liela SED nama, virs otr? st? va logiem milzu burtiem uzkr?sots: Lai dz?vo Sta?ins... T?l?k esot bijis: ...visas pasaules darba ?auu draugs, bet ie vardi nokas?ti un to viet? uzkr?sots: cilv?ku nolaup?anas un slepkavoanas meistars. L?dz?gu uz ??mumu ir daudz.
nVai j?s dom?jat, ka t?d? veid? var uzvar?t komunismu? Pret indi j?c?n?s ar ne maz?k stipru pretin di," es saku.
T? gan, bet c??as grupa komunis mu jau nesp?j uzvar?t M?su uzde vums ir atkl?t p?c Iesp?jas vair?k komunistu briesmu darbu, t?d?j?di par?dot rietumu pasaulei t? ?sto se ju. Bez tam ci?as grupa p?las, lai austrumu joslas cilv?ki nenogrimtu bezcer?b?, bet past?v?gi atg?dina tiem, ka vi?i nav pamesti. Svar?gi ir ari, ka m?su austrumu joslas un sektora l?dzstr?dnieku r?koan?s da ra turienes varas nes?jus nervozus un nedrous."
Baltljas valst?s c?n?s partiz?ni," es saku. Val ie notikumi c??as gru pai zin?mi?"
J?. Tie Ir zin?mi un tiek ar? iz mantoti. M?s esam Ievietojui Ber l?nes un rietumu laikrakstos Jau daudzus rakstus par apst?k?iem un notikumiem Baltijas valst?s. Nodlbir n^u sakarus ar visu turienes tautu p?rst?vjiem Rietumv?dj?. '
aubos, vai triju Baltijas tautii emigrantu laikrakstu tir?a par v i siem kop? ir tik liela k? vair?ku Berl?nes laikrakstu. P?d?jo balss ir dzirdama daudz t?l?k. Bet komuni stu r?koan?s Baltij? savuk?rt ir tik meon?ga, ka to vienm?r no jauna ar visiem l?dzek?iem vajag r?d?t pasaulei."
T?l?k Tobielis st?sta pa? ci?as grupas mekl?anas dienesta darbu: Ir iek?rtotas divas plaas kartot? kas. Vien? uz?emti visi komunistu apcietin?to v?rdi un s?kas zi?as par tiem, bet otr? to v?rdi, kuru atira- an?s vieta noskaidrota. C??as gru pas dienests Ir vien?gais, kas mekl? politiskos Ieslodz?tos Ar? krievu sektor? darbojas k?da pazuduo mekl?anas Iest?de, bet tai politis- ko^leslodzito mekl?ana ir aizliegta. V?cu sarkanais krusts k?da cita ie mesla d?? to nevar daif?t. Pirms ne ilga laika c??as grupai Izdev?s at kl?t austrumu Josl? Celcas (Zeitz) tuvum? k?du koncentr?cijas nomet ni, kur Jau gadiem ilgi Ieslodz?ti pieauguie un jauniei. G?ti nor? d?jumi, ka Ir v?l citas ?das labi pa sl?ptas koncentir?cijas nometnes."
Vai ierodas ari spiegi?" J?. Bet liel?ko da?u m?s atmas
kojam. Ja ari k?dam Izdodas izsl?d?t cauri, tad tiei c??as grup? Jau nu vi?i savu spiegu darb?bu att?st?t nevar. C??as grupas darbinieki, protams, iz?emot m?su l?dzstr?d niekus austrumu Josl? un sektor?, NKVD spiegoanas da?ai jau sen zi n?mi. Par m?su galv?m Izsol?ts daudz naudas, bet nav dom?jams, ka k?dam o naudu Izdosies nopel n?t. M??in?jums nolaup?t Dr. R. Hildebrantu bija labi noorganiz?ts, bet tom?r neizdev?s."
Kad atvados, Tobiens saka: Pasakiet latvieiem, ka m?s uz
var?sim. Un lai uz kurieni .latviei ari izce?otu, visur lai st?sta turie nes ?aud?m, cik baiga un gr?ta ir dz?ve zem Sta?ina terrora varas. Un pasakiet latvieiem, ka es ar patei c?bu sa?emu rakstus par apst?k ?iem un c???m j?su dzimten?. Vis lab?k rakstit man v?cu valod?, bet var ar? angliski. (Adrese: Hubertus fon Tobien, Emst Ringstr. 2. Berlin- Nlkolassee).
Katram latvieu b?glim es nov?lu piedz?vot to br?di, kad J?su dzim tene b?s atkal br?va. Es esmu no Igaunijas un zinu, ko noz?m? dz?ve sveum?. Ar? komunistu ne?l?bu paz?stu no paa piedz?vojumiem, jo esmu moc?ts NKVD cietum?."
B e r l ? n ? , febru?ri. Bs.
AUSTRUMZONAS HUMORS V?la nakts. Tautas policijas Iecirknis
Berl?n?. Zvana t?lrunis. KSda prlv?t- tinlzniecn>as p?d?j? mohik?ne" zi?o. ka t?s veikal? r?kojoties laup?t?ji. Atbild iecirk?a komis?rs: ^Neiesp?jami! Visi mani tautas policisti teCn atrodas Selt Be t . . . piezvaniet tuv?ko sarkanarmijas vien?bu komandieriem. Varb?t, ka krie vi v?l atrodas ?rpus kazarm?m. Ja n?, tad JUsn veikal? spokojas.**
Tas. protams. Ir anekdots, bet Hdzl- ga ir ar! dz?ves ?sten?ba austrumu sek tor?. Zog un laupa ar! tie, kuriem SIs ,,brfv?s profesijas** vajadz?tu vien?gi ap-
Krustv?rdu mikla Uidevis V. Grasmanis, Bad
Cvienin?
mmm m mim mm aaa mmm
1 L?meniski: 1. Milzu ??ska. 4.
Amerik??u rakstnieks (ori?in?l- rakst?b?). 7. Pils?ta Kauk?z?. 8. Sievietes v?rds. 10. Aizj?ga piede rums. 11. ?erme?a sast?vda?a. 13. Laikmets. 14. Dauza. 16 Iet savu gaitu, 17. Bez atlikuma 19. Iero cis. 20. J?ras v?i. 21. Latvieu rakstnieks. .24. Mei. 28. Termins Sacha sp?l?. 29. Izsaudens. 31. Jaut?jums. 32. Atdarina. 34. B?be les persona. 36 Koki 37. Naudas vien?ba. 38. Sl?pes. 39. M?ra vie n?ba.
Stateniski: 1. SUm?ba. 2. Upe Krievij?. 3. Org?ns. 4. Noniev?t 5. Akmenti?i. 6. Dabas veidojumi. 7. Kls?ta It?lij?. 9. Ma?nu ele menti. 10. Paam. 12. Zivs. 15. Odiseja dzimtene. 18. Briesmu sig n?ls. 19. Atk?rtot! 21. Sacer?jumi. 22. Mier?gi. 23. Sastindzis. 25. Pir mais lidonds (teik?). 26. Vulk?na izverdums. 27. Strups. 29. Auksti. 30. Satiksmes vieta. 33. Pl?st. 35. Ang?u uzruna.
IEPRIEK?JAS KRUSTV?RDU MIKLAS ATRISIN?JUMS
L?meniski: 1. Aina. 5. Aile, 9. No pelni. 11. Udets. 12. Valgs. 18. Eta. 15. Edes. n . Laso. 18. Uz. 19. Te. 20. ?z?t 23. Okte. 25. Zog. 27. Grava, 29. Rosme. 81. Vilt?ba. 82. Aste. 88. Bate. Stateniski: 2. Inese. 8. Not. 4. Apse. 6. Alva. 6. Ina. 7. Ullfi, 8, Bumerangs. 10. Asfodeles. 14. Tu. 16. S?t. 17. Leo. 21. Ezavs, 21 Po. 24. K?s?t. 25. Zfile. 26. Grib. 28. V?t 80. Oba.
J?S ESAT MIRUSI PASAULEI I"
MEDA?AS DIVAS PUSES Ko eiropiei un p?rvietot?s perso nas kas piedz?vojuas bo|Sevika vai- dISanu, dom? par komunistisko Krievija -> t? fio bij. DP karikat? rista Edvarda Kozaka z?m?juma
raksturo The Detroit News.
BRIESMU SKOLAS SKARBA IKDIENA
Diciltigajos Vanboro Manora m?ros nekad kop gadsimte?iem nebija patv?ruies tik kust?gi un sa v?di cUv?kl. k? F?liks un vi?a jau nie draugi Un tom?r briesmu sko las komandanta majora Rodera de Veselova pirmaj? uzrun? teiktos v?rdus ,J?s esat mirui pasaulei!" tikpat labi var?tu Ielikt mut? klo stera prioram, kas viduslaikos is paas pils laukum? sa??ma Jaimus audz?k?us. Par j?su ati^an?s vietu nedr?kst zin?t ne J?su sievas, vec?ki, draugi, ne draudzenes,** br?din?ja majors. Neviens no rfcol- niekiem nekad neuzzin?ja ari savu biedru istos v?rdus.
Kunss" pras?ja stingru piep?li, un Jaunie audz?k?i katr? n?kam? r?t?, pamoduies s?p?giem locek ?iem, atkl?ja t?dus musku?us, ko tie agr?k nebija iev?rojui. Vi?us sa gatavoja par atietiem. Morze, ap vidus noteikana p?c kartes, tuvc? ?a ar \m bez Iero?iem, auana un visu Iesp?jamo revolveru tipu pa z?ana bija J?piesavin?s iesp?jami ?tr? laik?. Tikpat labi vajadz?ja paz?t c??u ar rokas gran?t?m, na iem, ?ie?e?iem, kr?slu k?j?m utt.
Jau ti:e? dien? p?c Ieraan?s Vanboro Manor? vairs nebija leit nanta Dona Smita pat vi? pats to bija aizmirsis. P?c tirls ned???m vi? vairs nepazina ne savu ?er meni, ne dv?seli Vi?a musku?i bija k?uvui cieti k? t?rauds, uz katru kust?bu tas rea??ja k? meon?gs zv?rs, un nenru vi?am it k? nemaz neb?tu bijis. Vi? t?rz?ja, dom?ja, ?da un Jut?s k? ?sts franc?zis pat mieg? tas run?ja franciski. Pieci no F?liksa 12 kursa biedriem nesp? ja iztur?t skolas skarb?s pras?bas un izst?j?s. Vi? dev?s t?l?k uz n? kamo izgl?toanas" iest?di Skotijas kalnos.
P?RV?RT?BU GRIEOS
Cik skarbs bija treni? Vanboro Manor?. tik ti:aka" ?ita vi?am jaun? skola. Vi?am bija j?p?rdz?vo jauna p?rv?rtiba J?ieg?st t??era veikl?ba.
F?liks," sauc instruktors, diu- dica meistars, kas v?l pirms ne ilga laika bija paz?stams k? nep?r sp?jams kauslis im satver vi?u no mugurpuses, saspiezdams abas ro kas t?, ka F?Ukss vairs nevar ne pakust?ties. Vi?am tom?r vajadz?ja atbr?voties ar tikko iemficitim pa- ??mlenlenL T?d? ^ ? vi? piesa vin?j?s visus sare??tos veikl?s un viU?g?s jap??u d?as pa??mi^ius. T?pat vi?am labi j?zina, k? nakti un migl? novietot spr?gstan^ierme- ?us zem dzelzce?a slied?m. T?l?k vi?u sl?p?ja" lidot?ju skol? Man- ?ester?. V l i ^ bija Jau tuvc??u meis tars, sabotierls, Izplet?u l?c?js, bet v?l Joproj?m ne tas, kas nepiecie ams SOE neuzkrito8 civilists", v?rs, kas sp?j izkulties cauri Gesta po pretizl?koanas tiklam. Br?iem
!oFv?0is ikndevsens am pasaules meislavs
Norv??is HJalmars Andersens, kas pirms 3 ned???m izc?n?ja Eiro pas meistartitulu ?trslidoan?, pa g?juo sestdien un sv?tdien uzvar? ja ar? pasaules meistar?b?, t? uzr? dot ?trslidoanas sport? vienreiz?gu sasniegumu. Vlduszvledrljas l i e ti?? Eskllstun? meistarsac?ku da l?bniekiem Uel?k? c??a bija ar pa visam m?ksto ledu, k?d?? ar? rezul t?ti bija ?sti pirmziemnieciski". Andersena nopietn?kie konkurenti izr?d?j?s vi?a tautietis Lundbergs un augum? mazais, bet uz ledus lie liskais amerik?nis Verkets, ta?u jaun? meistara p?rliecino? uzvara 10.000 m slidojum? deva Anderse- nam uzvaru ari kopv?rt?jum? ar 210,580 punktiem, 2. Lundbergs 211,567 p., 3. Verkets 212,200 p., 4. Henrijs (ASV). Andersens no atse vi?ajiem slddojumiem uzvar?ja 5000 un 10.000 m (9:20,4 un 17:40,8), bet Verkets pirmais bija 500 un 1500 m (47,3 un 2:32,1).
Ar favor?tu uzvar?m Oslo beidz?s Eiropas meistarsac?kst?s dai?slido an?: sieviet?m meistare pag. gada pasaules meistare ?echiete Alena Vranova, 2. angliete 2aneto Altve- ga, 3. franc?ziete 2akelina Deb?fa; v?rieiem meistars ung?rs Ede K i - ralijs, 2. austrietis Zeibts, 3. it?lie tis Fasi; p?ru slidojum? meistarti tulu ieguva ung?ri Laslo un Mari- anne Nadji, 2. veiciei Steinmane Ka?ama, 3. ang?i Denifera un Dons NikL
Jaunais Eiropas un pasaules meis tars norv??is Hjalmars Andersens, ko Norv??ijas un Skandin?vijas slidskrleanas savien?bas prezidents Oskars Olsens k?d? m p?d?jiem
Sports Manden nosauc par Jauno Oskaru Matisenu" (norv??u ?trsli doanas hegemonijas s?c?ju), kop 1949. g. Eiropas meistarsac?kst?m Davos? ir v?rs ar v?rdu ledus celi ?os. Andersens p?rn Davos? sasnie dza pasaules rekordu 10.000 m sli dojum? (16:57.4) un p?c llMfi vei kuma Norv??ijas ? gada meistar sac?kst?s tiek d?v?ts par norv??u 3. liel?ko ?trinieku p?c Oskara Mati- sena un Ivara Balangruda. Das gan piebild?s, ka Andersena nese nais veikums ir v?j?ks nek? pag? juaj? gad? Davos?, bet te J?pasaka, ka Davosas rekordu celi?? Ander sens gan laikam sp?tu sasniegt vis maz 16:45,016 50.0 min.. Jo p?rn Davos? vi? savu l?dz tam lab?ko rezult?tu p?rsp?ja turpat par veselu min?ti.
Hjales" ce? no Junioru klases uz pasaules lab?ko sarakstu ir vienrei z?js. 1946. g. norv??u meistarsa c?kst?s vi? slidoja 500 m 54,0 un 1500 m 2:57,6 (rezult?ti, k?dus sav? laik? sp?ja m?su rekordistes Alek- sejeva un Bogatova); 1947. g. HJale jau p?rsp?ja p?r?jos Juniorus, im pag?ju? gad? ar vienu startu Eiro pas meistarsac?kst?s Davos? iesU- doja visu laiku lab?ko saraksta 5. viet? (500 m 44,0; 1500 m 2:16,4; 5000 m 8:15,9 un 10.000 m 16:57,4). Kaut ko l?dz?gu l?dz tam bija sp?jis vien?gi m?su B?rzi?: 1938. g. taj? pa? Davos? slidojot 500 m 42:9; 1500 m 2:16,4; 5000 m 8:37,5 un 10.000 m 18:01,6, kas visu laiku sta tistik? deva 10. vietu. Andersens, dzimis 1922. gad?, ir vien? vecum? ar 1944. g. krituo Valdem?ru ?bolu vienu no latvieu ?trinieku lid?- kaj?m cer?b?m.
F?liksam ?iet, ka vi? nesp?s k??t par br?numb?rnu, kam ?tr? laiki j?piesavin?s viaieledom?jam?k?s
lietas. NOZIEDZNIEKI PROFESORU
LOMA Neparastu m?c?bu skolas tagad
Jau bija F?liksam aiz muguras. T?", l?k ?uforest? vi?am vajadz?ja ieg?t ..parasto" jeb t s. visp?r?ju sl?p?s jumu. T??eri eit iet?rpa avju ?di. * Vi?am bija j?p?ti un J?m?c?s paz?t fran?u ikdiena p?rtikas kartiu sist?ma, neskait?mie Jaunie rikoju* ml, ce?oanas un p?rvietoan?s tedi* n?ka un iesp?jas. Vi?am bija J?zin ari tas, k?d?s dien?s Izaiiedz kt% fejnic?s alkoholiskos dz?ri:ius* ?ik forestas t s. melu skol? vi? m?d(jU k? visda?d?kos apst?k?os ar tidi mlem meliem p?rvar?t da?dus 9h re?IJumus. Vi? piesavin?j?s ptk m?ku un veikl?bu k? nopratin?anai laik? nemanot nozagt sava pratliOl* t?ja portilell. Ar direkcijas Ipalu at?auju" no Parkherstas cietuma is< laida daus veikl?kos kabatas caf* ?us, kas eit k?uva par profeio riem"! Kungi ga?nadl" nebiji vien?gie, kas paiem par lielu i brinu sa??ma atva?in?jumu uz ne* noteiktu laiku un nezin?mu viehi Tiem pievienoj?s vair?ki slaveni do kumentu viltot?ji, kam vajadtfjt riip?ties par to, lai F?liksam un vi?i biedriem sav? n?kam? darb? nerai> tos gr?t?bas k?da noz?m?ga v?cu do kumenta prec?z? atdarinfiSanfi. Tl pat aj? kr?panas augstskol?" ml* cTja k? izplat?t baumas, k? neuikrl toi p?rs?t?t naudu, zi?as. ifrus, k i klusi nog?d?t pie malas savus pre* tiniekus vai tikpat klusu aiziet ut vi?sauli paam. P?d?jos mfidbtt priekmetos p?rbaudes, protami^ bija tikai teor?tiskas. Toties kfidi cit? ?oti svarig? discipl?n? vajadak Ja pier?d?t savu prasmi praks?.
AR VILTOTIEM PAP?RIEM ANG?U BRU?OANAS
UZ??MUMA F?likss sa??ma viltotus dokiimen*
tus un uzdevumus doties uz ?fidu noteiktu ang?u bru?oan?s r?poie ??bas centru. Tur vi?am vajada?j sazin?ties ar k?du ?rzemnieku ua iek??t fabrik?, kur gatavoja Spit- falra lidma?nu da?as un p?c ? e t ^ dien?m atgriezties ar ? nT??m?im^ piln?gu skici. Tikai sevi?as nepiA- cleamlbas gad?jum? bija at?auti policijai vai milit?r?m iest?dto uz r?d?t rakstu, kur? attiec?g? iest?di l?gta plezvaidt uz noteiktu telefoni numuru. P?c is doktora disertficl* Jas" F?likss var?ja doties uz Loo^ donu, lai st?d?tos priek? pulkvedim Morisam Bakmelstaram un s a n ? t u savu pirmo ?sto uzdevumu &otti? Jau ienaidnieka p?rraudz?taj? zamfc
Vi?a pirm? viz?te Bekerstrit? ilgi tikai daas min?tes. P?c 7 a t v ^ n?juma dien?m pulkvedis Bakmei* sters vi?u sagaid?ja ar v?rdien^ ,J^anclJ? J?s sagaid?s k? Arman^ dul . . . Un eit J?su komand?juma, pap?ri. Izp?tiet tos r?p?gi un atn? ciet p?cpusdl^, tad p?rrunfisija s?k?k."
Vi?a ce?a pap?rus greznoja pazli tamals ang?u apaum?jums Tofl Secret ?oti slepeni, un tie iast? v?ja no 5 noda??m. Pirmaj? bija tL< kal divi v?rdi gala punkts 0> le?na. T?l?k?s noda??s vi? sikt Iepazin?s ar savu uzdevumu *> nO" organiz?t un vad?t SOE Orle?naa centr?li
Veselas tiis dienas vajadz?ja, ka^ m?r vi? piesavin?j?s vlsprlmitivfi k?s sava Jaun? aroda, ce?ojo? pulk ste?u labot?ja zin?anas. Ugai stundas vi? pavad?ja pie zob?rsta, kas aizst?ja visus ang?u zobu pild? jumus ar Frandj? raotiem. Firmaa ap??rba noliktavas p?rzinis VllilJ apg?d?ja vi?u ar fran?u uzvalldem, platmali, kurp?m, fran?u ve?u. Pat atsl?gu ri??is, pUd?mspalva, ap turi, koferi un citi s?kumi bija Fran cij? raoti. Tad vi? ieguva ari fran?u friz?ru.
Un beidzot, kad vi? Jau atirad?l lidlauk?, lai start?tii b?stamajam 11^ dojumam. Firmas virsnieks, labsir* d?gi nosac?ja: K?d? J?su fran?u uz valka vestes kabat? m?s atrad?m Londonas autobusa bi?eti Priec?jie ties, ka t? izn?cin?ta. T? var?ja k??t J?su bi?ete uz Buchenvaldl.. .'^ Gaisa giganta r?ko?a apsl?p?ja p? d?jos v?rdus. Melnaj?s nakts de bes?s strauji pac?l?s lielais bumb ved?js. Bet Lielbrit?nijas a?enti Dons Smits n?, Zaks Delk?rs ar vieglu triecienu atsit?s pret zemL Vi? bija nol?cis ar izpletni Veselu min?ti vald?ja n?ves klusums. Tad vi? dzird?ja ?ukstou balsi:
Armand?" Oui Alors, viens mon vieux . .
N?kam? numur? lasiet: KA UZSPRIDZIN?JA MODERN? KO FRAN?U I/>KOMOTlVJU DEPO
TRUAJfi
JSardarbu
i r tfilUnu
iNttftiJa. m rir. isJOkot g Mii d?al, HHiiSepi' reis Ml 100 m . Iii, izl?oot 1 lko divus ?f t?lftk laboj Mdu zvaigzne o tuxpmkaJoi Uf b i^i nevU plmiiedzirlOO BOtika v?ddiu,] ilivu itarp?. Olringam Izdc
l i koni
