(K^^^ nedS?Sm, WttiS?t pirmie l> "III
Inas
lidmaSinafl tniq> j t e d krieviem
tpjui spiegi, kas lOto valstu avi-
Zum?ls pie rad?jis jau-
If^em ?de?iem, loderho
iero?u techniku. ka ve*
ai?sardd-
zi?u ap- Zeitung un ?juo piekt-
speci?l? k?ds k u r -
i lepenu pav?li valstsv?riem
lu d?? atsauc drodams, ka
?jlbrichtu var?- dienas sv i -
p?ese ironiski var?tu t? ar i
Maskavas uz tik daudz
^ i m . Saas ap- i f r l Austrumv?-
i tePIks, kasp5r- l u m u Krim? un J u galvaspils?t?. Maskav? laikam
ens, jo vi?S T A S S a pazi-
justek?u atbr?vo ja b?ot ar? p?r-
jav?djas kabineta pTienam nav no sola i m Ulbrichta i k u valda Uelas is nov?rstu, Mas- ^ s t r u prezidenta ichtu, nododot v i - lietu ministriju. ot speci?lu mi- Tlvotajiem l ietu-
diplom?tisko ne- iojumi, k a V?cijai lavas armijas, ne ??pak?aujas jopro- ilit?rai kontrolei, >mati ?rlietu mi-
un Vaingtonas kas bija sask? ba Bido un ?rlietu Viedok?iem, jauz- ^isku aktu, l^ u?a Tancijas ?rlietu 3is apspried?s, m?s esam g^"
. p?rest?bas, nodar?ja v?ciei,
LM?s tom?r neve- st?vokli, ka V a -
stipru milit?ru lojas." Runas bei- |la, ka Franci?ai ^f?cija ie?em E i -
vietu, kas tai
Latviao Nenropaper ?ubUsbed ooder fiUCOM Civli Affairt OlvtetoD AutborteatiOD Number UNDP 198. >ubllrtiei tod Sdltort Vftiaemfirff Xam- derga EflUngen/N. Brelte str
Rrlnt^: Ongeheuei^ & CJlmer. Ludwigsbur:% Kflmer- ftr. U . PubUshed twice weekly
Clrculatlon^U.OO?.
lATVIAN NliWSPAPER
Nr. S1 (Sgl) Sestd i^ . 1950. g. 13. maij? taok tn??tm? un Mitmoii Isdevijt} LatvtaioOvstrtiiICo mtteit. OtlvDiit t c d t t t m V Ltmbergi; tlvtnl rtdidcior vietnieki: U CuHUt. Redak* torl: K Botttelns. i. Jik?b> OUL a KlseUft. B. R?lsttrt. U varcs AugtriUJas redak- eUM vad K. Smlt cLawley HouM. Ctnbcrrt. A. C Tn AtntraUa). Redakeilas adrete: BnUnganm. BrSte 8tt.
teleftmfi l?s.
FRANCOA S?KUSI CI?U PAR EIROPAS L?DZSVARU
ministrs Sum?ns ierosina na paro^untmudatupnied^^
imi kontroli P a r f ^ e ^ . - - F r a n c i j a s arUcitu ministrs presei sniegtaj? intervU?
?irdien ierosin?ja dibin?t Ipj^a kpmisUu,^ kas kontrol?tu Francijas un C ^ ^ i ^ ^ ^ l ' * ^ ^ ^ * ^ ^ ^ ^ ^ ^ raoanu. ?rlietu ministrs t?l?k pa- Aalf lroja, k^komis i ja d^botos ar vien?d?m aesib?m. Prieklikums ^ -
^Bkr^a?-edz, to ai iest?d?juma var?tu piedal?ties ar i p?r?j?s Eiropas valstiisi Ja t l ^ butn interese,
, ^ ?mana p r i e k ^ I i k t ^ racKjis larodir?ss apv?rsumu vis? l?dzin?j? ?rppas mentalit?t?. , P?c otra pa- 'i??I^ kara daudzi doih?ja, k a F ran -
nekad neaizmirs?s tos nodar?j?- fe. kas tai bij? j?p?rcie Hit lera lafta. Sis domas sevi?i aktu?las l ^ a p?c tam, kad Par?ze vienoj?s ;i|:Z?ras apgabalu par og?raktuvju ?B|Hn?anu un kontro l i Kreis? v i r -
politi?i V?cij? o vienoanos j?{]^?ja par v?cu .'intereu nodoa- im un par atteikanos n a t?m vit?-
.JajSm pras?b?m, uz ko v?cu tauta la iku pretend?. Tagad?jais'
B^djas ?rlietu niinistra priekli- Snps piln?gi p?rmaina v is i i l?dzi n?jo dtu?ciju..
. ?njoi^ (is). T - ASV vald?ba, kas visu laiku atzinusi neatkar?g?s B a l - tyas !s?aW$ ^ ?r^ liietu m t e ^ ^ li||uii(m procesa
Jamia %Spi fe^ i>?n;^a^#M& p a ^ doki i- menta?piit$ 1 ^ ^ '
l) ims^?s^ valstis ne atz?st ijikotpor?anu P a - dpnuu'a^4enib?, 2) A S V vald?ba
, Wti aStoist-i^ s. nacionaliz?cijas" *-laatte^^^^^^ ne ari
I?Sdu dtu aktu, ko izdar?jis padomju ' lelmfi^ kksagKiba v$ra 1940. g. vai
ari k?^ dfe z^ims, kas vald?jis va i yalda Igaunij? p?c tam. 3) Johan- n^esfi Kaivs i r likum?gi akredit?ts pie Savieniirto valstu vald?bas k? ?ene- rfil?onffula V. 1 ?ujork? u n darbo-
, ]as ar sfit?a pilnvar?m Der atcer?ties, ka 1947. gad? io-
r^?jais A S F ?rlietu ministrs Mar - .Jal$ ari m?su' nelai?a s?tnim B I l - manim ar rakstu pazi?oja, ka Sa-
; vienot?s valstis joproj?m' neatz?st Latvijas inkorpor?anu Padomju sa- V i e i ^ j neatz?st Latvijas ?paumu hadon?iiz?ciju un p ^ likum?go Lat -
, Vi}?W p?rst?vi uzskata s?tni Bi lmani.
Trigve L? Maskova K a s k a v a (Is). Apvi^ioto n?- t?| ?ener?lsekret?rs Tr igveL i ceturt- *ias p?cpusdien? Sta?ina s?t?taj? ttnain? . nolaid?s Maskavas Ud-
II sagaid?ja padomju ?rlietu vice- ttiiistrs Andrejs Gromiko, Eiropas o^niec?bas komisijas prieks?dis Oimars Mirdals, kas patlaban uztu pas Maskav?, un vesela virkne aug- ^ u padomju ier?d?u.
Politiskie nov?rot?ji Izsak?s, ka IJN ?ener?lsekret?rs apspriedisies ar Pa^mju vald?bas p?rst?vjiem ari par * ^ u jaunu Eiropas valstu U2i,iem-
' Janil Apvienoto n?ciju saim?. To ap- - stiprina ar i fakts, ka -k r i e vu prese
c?tuirtdien pirmaj?s lappus?s publ i c?jua Trigve LI priekHkumu uz-
J?femt U N Alb?niju, Austriju, Bulga- JU, Somiju, It?liju, Portug?li, R u - ?i?niju un ?riju.
Trigve L? misiju britu prese ko ment? visai ironiski. Vair?ki Lon -
i t e a s laikraksti aizr?da, ka LI v?l pirms p?ris m?neiem deklar?jis-, ka pasaules mieram nekas nedraud, un ka cilv?ce nepiedz?vos treo pasau les karu. Tagad turpretim vi? i : ^ - S?gi paskaidrojis, k a kar nav nov?r dams, ja pasaule nevienosies par aukst? kara izbeiganu. Sis britu Preses koment?rs atkl?t?bu nep?r steidz. Jau pirms p?ris gadiem va i - ^ amerik?ni apz?m?ja Trigvi L i par komisku fig?ru, kurai gad?jums iNs nost?ties pasaules priek?.
Anglijas ministru prezidents Etlijs ceturtdien, run?dams apaknam?, silt i apsveica fran?u ^ l i e t u ministra ierosin?jumu un nor?d?ja, ka tas pa l?dz?ot atrisin?t daudzas ,sas?p?ju- ?s Eiropas prol^l?mas, k? ar i liel? m?r? nov?rst gadsimte?iem ^ ilg?s domstarp?bas Francijas un V?cijas starp?. Opoz?cijas l?deris C^?ils pie pras?ja atkl?t par S?mana priekli kumu debates jau vistuv?kaj?s die n?s. K?ds britu ?rlietu ministrijas p?rst?vis izteic?s presei, k a priekli kuma s?k?kai p?rbaudei Anglija no dibin?ot sevi?u starpresoru komi siju,
Don|?, k a ar ?mana prieklikiunu st?v sakar? ar i pazi?otais bij . fran?u ministru prezidenta Pola Reno brau ciens Uz Bonnu, k u r vi? apspried?- sdes ar v?cu vad?t?jiem politi?iem.
V?cu politi?i u n i t sevi?i Bonnas feder?l?s vald?bas galva Dr^ A d e - nauers apmierin?ts par to, k a F ran cija uzskata Rietumv?dju par l?dz v?rt?gu partneri. ?mana priekli kum?, proti, i r min?ts, k a og?u \m t?rauda raoanas kontrolj? piedal?s abas valstis ar l?dz?g?m ties?b?m.
Moz?me, k a Rutas b ^ n a iz mantoan? savu v?rdu tu?pri?k va r?s teikt ar? v?ciei. Protams, tas notiks t ikai tad, ja Francijas ?rlietu ministra ierosin?jumu pie?ems ar? Lielbrit?nija, Beneluksa valstis un ASV . L?dzin?jie preses koment?ri tom?r liecina, k a S?mans nepaliks viens. Savienoto valstu ?rlietu m i nistrs D?ns E?esons, atst?jot Par?zi, paskaidroja, ka Vaingtona Francijas
\ ierosin?jumu uzskata par ?oti nopiet nu un ?oti t? le jc^ un k a amerik? ?u tauta b?tu priec?ga, ja Eiropa par to var?tu vienoties. Pagaid?m rezerv?ta i r vien?gi Lielbrit?nija sa protamu iemeslu d??. K?ds britu ?r lietu ministrija]^ p?rst?vis paskaidro-
. ja, ka S?mana prieklikimiam i r t?l ejoas saimnieciskas un politiskas sekas. Londona ierosin?jumu p?r bauda un atbildi sniegs tuv?kaj?s dien?s.
Daudz skaidr?ku valodu run? britu prese* Str?dnieku partijas oficiozs DaUy Herald raksta, ka S?mana saimnieciskie pl?ni ang?u tautai i r skaidri. Tos vajadz?tu savienot vie n?gi ar Eiropas ?niju un p?c tam ?stenot. Par?zes prese Francijas ie rosin?jumu pilnam akcept?, atskaitot vien?gi soci?listu un komunistu la ik rakstus. Tas neliekas ar? p?r?k ne saprotams. ' J a S?mana pl?nu ?s tenotu, tad kop?gaj? og?u un t?rauda r?pniec?bas kontrol? piedal?tos ne vien Lielbrit?nija un Francija, bet ar? Beneluksa valstis. Tas noz?m?, ka k?da ?paa komisija koordin?tu un vad?tu apm?ram 45 proc. no v i sas pasaules og?u un t?rauda r?pnie c?bas. Ja ai organiz?cijai pievieno tos v?l Savienot?s valstis, tad demo kr?tisk?m valst?m b?tu noteikana apm?ram par 80 procentiem no v is- svarig?kajiem raolumiem. T? o prieklikumu koment? Rietumeiropas prese.
La i var?tu s?kt kapi , nepiecie ams ieg?t noteic?ju lomu t?rauda raoan?. No l svarig? metalla ga tavo lomet?jus, Uelgabalus, tankus un lidma?nu da?as. J a rietumu de mokr?tiju rok?s atrastos kontrole gandr?z par trim ceturtda??m no v i sas pasaules t?rauda un og?u r?pnie c?bas, b?tu gr?ti iedom?ties, vai Pa domju savien?ba uzdroin?tos sakt jaunu pasaules karu.
Bonnas vald?bas aprindas tuv?k? laik? sagaida v?cu-fran?u sarunu s?kanos par abu valstu smago r?p niec?bu apvienoanu. Francijas par lamenta nost?ju ai jaut?juma rada nobalsoana, kas notika ceturtdien p?c debat?m parlamenta ?rlietu ko misij?. Par v?cu un fran?u smagas r?pniec?bas apvienoanu bija 18 un pret 17 balsis.
Smaga katastrofa betgu oc??raktuves S a r l e r o a (J). Ceturt
\
AtJSTRUMEIROPASi Z E M N I s k U P A R T I J U V A D i T i U l P R A S A S A K A R U P?RTRAUKANU
A R K O M U N I S T I E M
Vaingtona (Is). Devi?u Aus trumeiropas valstu politi?i trimd? k?d? tredien pie?emt? rezol?cij? piepras?jui, la i Savienot?s valstis un p?r?jie rietumu sabiedrotie p?rtrauc diplom?tisk?s attieksmes ar komu nistisk?m vald?b?m. Rezol?ciju pie ??ma Starj^autisk?s izemnieku ?ni jas kongres?, kas imreiz san?cis Vaington?. Ap o ?niiju, k? zin?ms, pulc?jas iev?rojam?kie Austrumeiro pas valstu zemnieku partiju vad? t?ji ^
Fran?u urn?ls par fti?isu likteni
Par?ze (J). Pasalstamais fran?u p o l i t ^ A n r i Sa^pabons, ki^ra baltieiem labv?l?g? nost?ja p?ckara laik? spilgti par?d?j?s jau vi?a 1946 g. izdotaj?'gr?mat?^Baltijas zemju tra??dija, p?d?j? Revue Parlemen- taire numur? ievietojis vair?kas lap puses garu rakstu BaJtijas valstis padomju imperi?lisma j?g?l' Sai rak st? Anr i de Sambons sevi?i s?ki analiz? Lietuvas likte?us p?d?jo ga du laik?, reiz? nor?dot, ka l?dz?gi situ?cij? atrodas atrodas ar i Latvija un Igaunija, Raksts beidzas ar de dz?gu aicin?jumu rietumu pasaules politi?iem, dar?t visu, la i uzvar?tu taisn?ba un atdzimtu Eialtijas valstu neatkar?ba.
Latvieu iesniegumi ?rlietu ministru konference Londona B?skaps Rancans vadis Eiropas kust?bas latvieu padomi m
P?c L C K kops?des un L C P I ? . se sijas, kur izl?ma svar?gus trimdas dz?ves jaut?jumus, 7, un 8. maij? no tika ari Latvieu nacion?l?s padomes (LNP) prezidija s?de prieks?a J . Celma vad?b?. J . Celms zi?ojum? par kult?ras da?as darb?bu nor?d?ja, ka bibliot?ku fond? sav?kts jau va i r?k par 20.000 gr?matu, no t?m kom plekt?tas 25 bibliot?kas Pie??ma noteikumus par bibliot?ku p i ^ l ^ - anu un izs?t?anu latvieu liel?ka jiem ?etriem ?rpiis V?cijas. Notei ca, ka o bibliot?ku gr?matas i z sniedzamas bezmaksas las?anai un tikai iz??muma gad?jumos ?emama neliela maksa. T?l?k J . Celms ad?o- ja, ka Dedelstorfas latvieu nometne ierosin?ju^ dibin?t pie L N P Latv i jas atbr?voanas fondu^im nonvetnes iedz?vot?ji ziedojui D M 21U0 k? pirmo iemaksu fond?, I^z id i j s at rada, ka Ar?j?s inform?cijas fonds jau veic tos paus uzdevumus, kas paredz?ti Latvijas atbr?voanas fon dam, un t?d?? aicin?s ziedot?jus pie vienoties naudas iemaksai Ar?j?s i n form?cijas fond?.
V . Lambergs sniedza p?rskatu par ' Ar?j?s inform?cijas fonda darb?bu un Hdz^?iem. Fonda uzdeviuni Jo dienas k??st pla?ki un noz?m?g?ki, un t?d?? L C P dienu iepriek l?musi fonda p?rvald? aicin?t ar? L N P pre zidiju. Fonds iespiedis un izs?t?jis jau 2 bro?ras, iespieanai nodotas v?l 2 n?kam?s. P?d?j? laik? ii?k ziedojumi no tautieSiem ?rpus V?d- Jas, sevi?i no A S V u n AnglijBS. Fonds atbalsta ar i Zviedrijai izn? koo zi?u bi?etenu ang?u valod?. Fonds v?c un izmanto inform?ciju par notikumiem Latvij?. Ar?j?s In form?cijas fonda p?rvald? no L N P prezidija puses ieies Ar?j?s un F i nansu da?u vad?t?ji.
R. Liepi? zi?oja par. Ar?j?s da?as darb?bu. Ssdcar? ar Augst?k?s pado mes v?l?an?m Latvij? m?su s?t?i ASV, Anglij? un Francij? iesniegui protestus pret ?du nelikum?gu v? l?anu izdar?anu okup?t? terrltori- j?. Min?t?m vald?b?m m?su s?t?i iesniegui protesta notas ar? sakar? ar ASV lidma?nas notriekanu B a l -
Londonas konference s?kusies P IRMAS DIENAS KOMUNIK? APL IEC INA R IETUMU
SADARB?BAS NEPIECIEAM?BU L ITARAS
L o n d o n a (Is). Tri8 lielo konferences London? s?k?s ceturtdienas priekpusdien?. To ievad?ja Lielbrit?nijas, A S V un Francijas ?rlietu m i nistru interna san?ksme kas ilga pusstundu. Priekpusdienas posm? no tika ar? pim? paplain?t? s?de, kur? piedal?j?s ?rlietu ministru padom dev?ji Svin?gaj?s pusdien?s Bevlna priv?tdz?vokli bez amerik??u un fran?u viesiem piedal!;|?s a i i ministru prezidents Etlijs, vi?a vietnieks Morisons un konserv?t?ivo opoz?cijas p?rst?vji, to starp? bij. ?rlietu m i nistrs Idens nc.
Amerik??u ?rlietu ministrs D?ns E?esons divas p?d?j?s dienas b i ja velt?jis pla?m apspried?m ar savu ang?u koll?gu Bevlnu im t? apolitiskajiem padomniekiem. Sais apspried?s pie<ilallj?s ar? Savienoto valstu im Anglijas lietprat?ji V?cijas jaut?jumos, to vid? amerik??u augstais komis?rs Mekklojs un n?koais britu augstais komis?rs s?rs Airons Kirkpatriks.
?rlietu ministru E?esonu tredie nas r?t? audienc? pie??tna Lielbrit? nijas karalis Dords V L Sekojoa j?s brokastis amerik??u ?rpolitikas vad?t?js satik?s ari ar karalieni E l i zabeti
Par tredien notikuaj?m iepriek ?j?m apspried?m k?ds britu ?rlietu ministrijas p?rst?vis presei paskaid roja, ka E?esons un Bevins galveno k?rt iztirz?jui T?lo austrumu prob l?mas. P?rrun?ts ari fran?u ?rlietu ministra S?mana prieklikums par kop?gas v?cu-fran?u kontiroles noor ganiz?anu t?raudr?pniecibai un og?- raktuv?m. Ab i ?rlietu ministri sa gaidot, ka S?mans tuv?kaj? laik? pazi?oot vi?iem sava prieklikuma deta?as. V?! is ned??as Ibeig?s ap spried?s paredz?ts pieaicin?t ar? Be neluksa valstu p?rst?vjus.
P?c ceturtdienas apspried?m visi 3 ?rlietu ministri izdeva kop?gu komu-
CDuipda?J?Bas 8. Ipp J .
visab parbudzibas IRO galven? m?tne Bad K i s in -
gen? inform?jusi DP taut?bu sa karniekus, ka maij? un j?nij? amerik??u josl? past?v?gi darbo sies no Zen?vas ats?t?t? p?rs? dz?bu izlemanas komisija, kas skat?s cauri visas p?rvietoto per sonu iesniegt?s p?rs?dz?bas IRO statusa jaut?jiunos. Komisija pa zi?ojusi, ka l?dz j?nija beig?m t? cent?sies noskaidrot un izlemt v i sas l?dz im neiz?irt?s p?rs?dz? bas. Person?m, ?nifu iesniegumi v?l nav izlemti, t?d?? j?uztur cies kontakts ar attiec?g? apgabala kontrolcentru, it ?pai gad?jumos, kad is personas kop p?rs?dz? bas iesnieganas mainljiias savu adresi. Komisija t?l?k nor?da, ka visiem p?r.<i?dz?t?jiem katr? zi?? jMev?ro komisijas noteiktie iera an?s termi?i uz papildu intervi j?m. Neieraan?s gad?jum? pa redzams, ka attiec?gajai personai DP statusu nepie?irs.
tijas j?r?. Sis konflikts v?l turpkafis, un Latvijas v?rdu labv?l?gi piemin pasaules prese. Saj? liet? Vatik?na raid?jumam pies?t?ti materi?li ra id i * jumieon latvieu valod?.
Izmantojot Francijas un Padomju savien?bas konfliktu Indo??nas Jau* t?jum?, ievad?ta akcija par Utv t j a f s?tniec?bas nama Frandj? atgQ$aliu un Baltijas valstu pasu via?Saau bet rezult?tu lldz im nav. Sakar& ar ?rlietu ministru konferenci London?, kur iesp?jama ari V?c*s austnmu robeu apsprieana, no latvieu p u ses i r Izdar?ti attiec?gi iesiii^HEiimt ItaUj? apdetin?U divi Latvijas so?i, un i r baas, ka tos izdos Pa domju savien?bai. Not iku^ sazisa?a^ n?s ar s?tni Camani Vatik?n? apcie tin?to atbr?voanai
A S V Sen?t? pie?emtaj? DP l iku^ ma pin^ldin?jumfi latvieiem nelab- v?Ugs i r noteikums, ka visi Baltijaa valstis dzinniMe MVelksdentscbe*" skait?mi uz Baltijas valstu kvoSu r? ?ina, kaut gani io cit?m valst?m n? kuie Volksdeutsche'' ieskait?mi V?cijas kvot?. Saj? jaut?jum? noti kusi aazin?an?s ar s?tni J . Fe ld- man l
Skotu Uga Eiropas bflvibai fio- vasar sasauc Edinburg? bo?e viku apspiesto tautu p?rst?vju kon ferenci No latvieu puses ai koofe- renc? piedal?sies A . B?rzi?i
aura latvieu politi?u grupai Zviedrij? bez sadn?anfis >Bi l a - darbo9an?s a r l i ^ un latvleiu aj?m orga?izficijim Eiropai Issa^m bas veicin?anai vienpuMgl ptetai- kusi ^Iropas kust?bas starptautiskai komitejai London? k? Latvijas pftr st?vjua M . ?aksti, Br . Kalni?u uDt Buku. La i pan?ktu starp Zviedr i jas grupu un attiecigto orgaz^f id- J?m Viidj? kopdarb?bu Eiropai kus t?b?, pmld i j s bija irflnvarojia* V , Lambenr? Stokholm? ievad?t sarunas ar M . ?aksti, bet p?d?jais no saru n?m alteicies. Zviedrijas grupa uz sadarbilsas pied?v?jumu neatbild ar i rakstlsld. T?d?? s?iknis K . Zari? l?dzis b?skapu J . Hanc?nu st?ties E i ropas kust?bas latvieu padomes priekgal?. B?skaps Rancfins devis principi?lu piekrianu, bet prasa vJp su latvieu grupu sadarb?bu.
V , Bastj?nis zi?oja par L N P bud etu, kas samazin?s, un nor?d?ja, k a L N P darb?ba apst?sies, ja nerad?sies vajadi^gl? Udzek}l Galva i ie U - (teek?u dev?ji Hdz im bijui L G K , laikraksts Latvija un ien?kumi no Latvijas ?rzemju pas?m. *
V. Lambergs zi?oja par savu braucienu uz Zviedriju un A n ^ j u . A r L N F Skandin?vij? apspriedies par Latvijas okup?cijas 10. gada dienas kop?ju atz?m?anu 17. j?nij? vis? piisaul?, Zviedrijas latvieu iesaist?anos glob?l? latvieu t r im das organiz?cij?, par centr?lo lat vieu inform?cijas biroja darb?bu, zi?u bi?etena Izdoanu ang?u valod? uc. politisk?s c??as jaut?jumiem.
P?rrun?jot L N P reorg^iiz?cijas projektus sakar? ar L N P Imbshau- zenas kopsapulces l?mumiem uzde va vic^)rieks?dim A. K l l vem Iz- strM?t projektu turpm?kai L N P darb?bai pa visiem kontinentiem ar vair?kiem variantiem, p?c kam pro jektus nos?t?s visu zemju nacion? laj?m (amtr?laj?m) komitej?m, resp. organiz?dj?m atsauksmei un Hdz- projektu iesnieganai.
A. Kl?ve kritiz?ja laikraksta La t vija nost?ju par da?du politisku rakstu ievietoanu, kas jaucot vien pr?t?bu, un l?dza adu rakstu ievie toanu p?rtraukt. T?pat A. KHve kritiz?ja L C K darb?bu emigr?cijas probl?mu k?rtoan?. V. L.
MIRIS O S K A R S S iL IS L?bek? p?c gr?tas oper?cijas m i
ris paz?stamais valsts un sabiedris kais darbinieks Oskars Silis. Nelai ?is Latvijas neatkar?bas laik? ilgus gadus vad?ja Tautas labkl?j?bas m i nistrijas Sabiedrisk?s aizg?d?bas de partamentu, akt?vi piedal?jies da? d?s organiz?cij?s, kuru m?r?is bija tautas vesel?bas kopana un soci?li v?jo tautieu atbalst?ana, ?pai daudz nesavt?ga darba velt?dams lat vieu jaunajai audzei S?li apbed? odien Ubek?.
J 1
.I >i
"i S