. . i i
L A T V I J A TreSdien, 1950. g. 28. j?nij?
tegad it Icfi M t f l liom 0 ^ ^ ]aiid&n lava laika liel?k? krievu un pasau lei rakstnieka ?eva Tolstoja sau ciens. Vi?a sirdstpEi?a bija sac?lu sies sautum? par to, ka Krievijas cara laika tiesa bija ples?nriedusi n? ves sodu 3 terroristu jaunieiem, lai kam daiem pat nepilngad?giem. Vi?i svieda savu saucienu miljonos eksempl?ru k? pai? Krievij?, ^ vis?
Slaiajfi pasaul?. Un k? Krievij?, Ivimur dtur tas atbalsoj?s neskai- mmonliem visu tautu dlv?ku bija iatrauds is briesm?gais notikuins, tad de?otisk? cara vald?ba izdz?i 3 br?v?bu mHolu Jaunieu ddvibas, t i kai t?p?c vien, ka vi?i nogalin?jui k?dtt,sls despotisk?s zemes ministri! tb?ii oomaii un p?rdaivojuiibs p?d? j? g?jlim? ar visu savu liel? talanta ietonas un izteies sp?ku bija r?d?jis to?stojs. So uA dtu revplOdon?ru n ? ^ foa v?l ilgi modja jOtlgu d l - vOro itrdis vis? pasaul?. Cik daudz* i i i r u , c i k daudz protesta, cik daudz
Krievijiis nosod?jumu un dk 4Midz d?as kv?les pret to modin?jis
t iramu un vUtiddni sej?s? i
Diem?l, tie v?l vienm?r ir tikai pai nelaim?gie upuri, kas sauc p?c paUga, Un ari os pal?g? saudenus Udz'pat p?d??am laikam vair?k vai maz?k i r m?fpn?te nosmac?t ne vieo tur, kur valda pats modt?js, bet arf tur, kur t? vara vairs liktos nesnie dz?mies.
K?dreiz v?deSiem p?rmeta, ka vii^, zin?dami, kas notiek, bija padetui nadon?lsod?lisma , - ierunu. Past?v
t?m?i Htbali^ Bfajcmiem un atkal ^a?u k?ds vi^ n;>?rigs pien?kums, ka k a t r a m , kas ilBdz netaisn?bu, ir j? cenas to nov?rst Tas ir auiprts un dzi?i mor?lisks prindps. Bet tikai tad Ja tam ir n o i l g u m s ne vien attte* cib? pret draugu, bet ari ienaidnieku, pie zemes notriekto un v?l ?oti va reno.
T?p?c latvieu tautai vi^un?r ir t i e ^ apell?t pie cilv?ku sirdsap zi?as un pien?kuma saj?tas, vienal< ga, kas tas b?tu, ar jaut?jumu: -* Vai j?s nek? nezin?t par o drausm? go jubileju, Vai J?s nezin?t, kas jau 10 gadus notiek ar Latvijas valsti un
t t i taik StaJlM biedru UktenU!I*""*"! ^ " f '^""'^ cit?m taut?m? t S T b i l i toreurpiras 40 TOI to_rinfit un Jfl to vata
^ l ^ v ? l l i e l ^ SfJ'^^l l ' l % M ? s Zin?m ~ tas ir loti nepatl-
bijis j?p?tdei, Bdz irl?i var?ja pie- admt tik liela apm?t?bai Bet mazliet sapr?ta var?tu pie
z?mi ari bez p?r?k Uel?m s?p?m. T?p?c m?s atk?rtojam savu jaut?ju mu ne vairs mor?lo prindpu, bet ik viena paa intereu un pavisam nle- dga sapr?ta daudzuma v?rd?: cik \lgi pasaule v?l }aus notikt ai var- m?dbai, un kad t? ar patiesu gribu un ap??m?bu dar?s visu, lai to no v?rstu?
Ne jau m?su, bet jau sevis paas l a b i Pirms 10 gadiem lieliniedsms iziedams no sav?m 20 gadu robe?m, pak??va sev Baltijas valstis, da?u So mijas, Polijas un Rum?nijas, pavir z?damies uz rietumiem par daiem simts kilometriem. Tagad, p?c 10 ga diem, un sevi?i p?c 5 miera" ga- diepa, tas Jau rietumos iet gar Oderu un Donavu un Triestu, bet austrumos pak??vis visu miLdgo ??nu.
Kur l robea b?s Latvijas valsts iznicin?anas 20 gadu jubilej?, ja vien pasaule neattapsies, nav gr?ti apr??in?ms.
Neb?s vairs neviena, kas pats pie sevis neb?s izbaud?jis, kas hr ?sta 20. gadsimte?a lielinieku rad?t? marm?- clba un verdz?ba. Lielie rakstnieki tad m?c?sies ?so kursu, vai ari savu pr?vu p?d?j? v?rd? taisnosies par noMManos no ?ener?l?s l?nijas.
Latvija Ir gan maza, bet vi?as jau t?jums liels. Tas iz?irs visas pasau-fran?u virsnieka noties?ana Pr k^?^f. ^^'^'.^Z?^
^iegoamL Cilv?ki, kam Wja radu-
sies p?rliedbat ka tas noties?ts ne- S K w ned^rd?juSL^Un jo sevi?i
io v i S a paa Sv?ka l i t e n i ! ^ Vte- emrtiddl^veii?kais t? laika fran- J ? r a t t a i s n o t lie- S ^ S t e ^ E m i U Zol?, Vi?a dros-P^?^,|>'^^"J^' ^4^ n l t t T ^ Es aps?dzu (^ccuse) ?f ^ ^i nedzimstot bez s?p?m. SS?^ Kas vi??m neb?s
3? tas MJa v?l agr?k. Un v?l i ^ ^ ^ g u M o amei^c?^ ^ k s t i ^ ^ ^ _ mi t i aizkustin?ja dlv?ku sirdis par| tl Helidi a un dzive ndaindfei vorga (Krustt?va Toma) l)k|nl,lttdlv?ki met?s d??, lai pa-^ r ^ ! ? ^ Relli iski un fltezofirici raksti, L ^ t a g d ? ^ T ^ dtorde^? gad^ ^ Ozoli?a apg?ds, 10S6. Ve?tljins i ? S i i i l f ^ sep. ^ a t e j 5 ^ 4 r M ^ nr. 1943. un dui? topi i ^ r ^ mi% teijd- prof^ram Dr. K?rlim Kundri?aim ^H^?.55^.^Ji^**"^i?^'^^^ IV. i m mig&k? k?rt? verv? tas un kautas. Ne?irojot ne lielus, ne mazus, ne fiaJS rn. Uppulii Itdevaml reareientsti
?m?iii pMlitUBtkte teologi lafiloton tr 14 rakftlem. Btakui btj. L. U. mictbM
lokiem vftrdf dots ari jaunajiem teolo* em. BfUiftu kr?juma atklSJ Prof. n^ IS?oil^CtilM irTftfadiiei cUvika tr?*' iitBa***
Ies likteni Vai nu b?s taisn?ba vir- caurun ari m?su zem?, vai t?s dr?z vairs neb?s nekur. Dom?t, ka pasau l? ilg?ku laiku var?s past?v?t robea starp austrumiem" un rietumiem" ir tikai apstulbums. Ja rietumi laikus nep?r?ems austrumus, tad austrumi katr? zi?? p?r?ems rietumus.
devas, ne b?rnus. ?n kas bija agr?k? verdz?ba, sa-l
l?dzinot ar tagad?jo! Lai d k smags U\ B t e e r - S i ^ t j E ^ V e l ^ to maii)j|(K|inttenib<lg^^ I M i n ^ ku vergu nomet?u moceklis. Lai dk? smagas ir bijuas k?du agr?k vain?gi v?tjii M Jffi^^^ V i l nevain?gi noties?to mokas, t?s J?S,,iK!^^^ i S ^ S ^ i . ' ^ a r S ^ tom?r nav piel?dzin?mas t?m mod- ttMaeitt tm piMcisa svaitoiiia.
ods fp? r Jetoi ttyS lil^
\m fcM taggdj?p?rdeS ne v i e n i J p w ^ ^ t?kstoiem un t?kstoiem ar ,,tiesas" ^ ^^iiSd'S^!^^!^^ spriedumu nomoc?miem, bet vesel?m niiok pir tagt?nss elivska tra?inB?L pa- taut?m. ?Ueknea9tliptearIpatsraiMtlMi.UKtM,
Kur nu tagad ir pasaules drdsap- MiA^^^kia"^ d?a, kur t?s modin?t?ji pasaules I ik?ldrienu nepSrprotamlem orlto an lo- Ifdie garit Kur tie, kas nevar vairs tik i*dti?y% bet - paa aaio.
J?nis lumiiidrabi?S
(Beigas) M?s piebrauc?m pie malas. Vp^
te izlaida t?du k? m% kas stoidi leUecSs t?lu n d Nu man vajadz? ja celties, k?j?s, ?emt no sainmieka k?rti un dz?t laivu t?dj ??rs?m p?ri Vi? iesprauda koku, pie k? bija piesiets fflda gals, gandriz uz sausuma, tad s?ka mest to p?ri la i vas sp?rnam ?denL Es re^B?ju, d k glii t?kls pats izk?rtoj?s: sarkan?s m?la rullites novilka vienu malu d i ben?, t?u ripu?i palika virs ?dens. Tikls st?v?ja k? siena dzidraj? ?deni. Ja nu te grib?ja k?da dv- tde ien?kt no upes t?ci, vai no t?cs izmukt, vi?ai bija J?rauga l?st cau ri. Protams, ka daas var?ja tad iesprausties k? siv?ni rede?u star p?s ...
Kur tu stum, Sv?pli?" saimnieks p?k?i iesauc?s. ,JJeredzi, ka laiva apgriezuies? Nu jau m?s brau atpaka?''
Es ??ru no otras puses, bet nu k?rti?a ieskr?ja tikl?. ^
Gatavais leters no z?na! Kur tu i l ida , zdtaina dvs, bez p?rsp?l?juma
c?m metenim, Jo Ud?ku troksni vi? tais?ja, pie tam st?st?dams, ka zivis ^ t lielas gudrinieces. Pie m?ram pr?v?ka l?daka, kad zvejo- Jot ar velkamo t?klu, pagrieot vien k?ri galvu auklai pretim, piespie ot zodu deSi zemei un ?aujot p?r sl?d?t ndaimd p?ri. T?pat akli meteni neskrienot Esot i'edz?ts, ka Cdaka st?v k?du p?du nost un v? ro, kas tur ir. Tikai kad uzdodot ar k?rti?u pa asti, satr?kstoties un iepi???joties.
Krietni sajaucis v?l ?deni, saim nieks izr?va mieti?u un s?ka ie?mt tiklu. Nu laiva pati sl?d?ja l?nSm uz prieku. Es var?ju sekot kat* ram fflda posmam. Jau m?s bijm tikui l?dz pusei ^
Tuks k? bazn?ca!" sa imni^ r?ca*
Bet tad uzreiz vi? k?uva roiSu, A r i es, nezin?tnieks, nojautu, ?dens vi??oanas tur priek?, ka kaut kas notika. T?l?t ari n?ca strauj gr?biens un laiv? nobl?k?ja
tik glups gad?jies?! Tak m?te tevi k? dv?ns, un palika mier?gi gu?ot skol? lai!" t? ir par zivi?" es pras?ju,
Saimnieks izr?va man k?rti?u no aizsmacis aiz satraukuma, nagiem un sagrieza laivu k? n?kaal ,x inis ! " saimnieks at?ukst?ja, tad pasvieda to a t l ^ Ar mo- dvau uz i d d u raudams. k?A es laivu _puslldz k?rt?gi p?r- ^e uz bridi vi? neapst?ja, bet 4zinu t?dj p?ri. \^Yk9i vienm?rigi tiklu laiv?. Bija
klus?t? Kur tie, kas drosm?gi nn t^ J i ^ ^ T S d i i ' " ' ^ ^ ^i#eeee#>#>#e#tsii laikmeta slmja anallss. 211, ka anton
_ Inedod atriiln?jnmii reip. neparite ee|a miORAS CHRONIKA
1 .h ta fa :V' i^ ?SfS ; ^ J S . P i m ^ i Seko prof. Dr. P. lnre?fta rakiti Par k?1Sr&a^2Sin^^ avolluB. Arf II raksta a-
aputkUtila^ Iiuie|i8 iaKitoiv gaaa vecis kultaras oai*
aav stakOi^ JMIn f^afcjtcs^ paaUDi-1 fiiAiig balst?s im pamatos raksta aalon m^m m atnaelbtt suvidaa taatai ?grlb saskata Anrt Berssoaa ekslstaneia^ i^aadoaililost|fpos.8arIk^ttB?isp^^ fUosoliias doma pasanli. Baksta Issl tUts art dima &lo ar t. Kiroel, L. Spedi* ? tija var pliUednlt, var ari nl. ta as F* Stataumi* I
a i ^ e s T ^ ^ ^ ^ ^ % . n i r M t ' S d i e l o a kidi tarieiies ^ sakied- gj^ S^^^ l^!5l*^.?iJ aUdita veltTlSatvlka tt d&edonls fe-? JJSS? MSS!S^Siii2!^^tSJ!^^h fiimlrelktas ar latri^a an eltuata aa- JJJ^Sa M ^ J ^ ^ ^ ^ jora d?rkiem. 1.peU.otles stonisa ^^e*- gK&ofcT"^^^^^^
5 W latfisia akadimtta apviealka J??JJ S^^ Llf " sainuilasl loplBa vakaroKopenkUsnas J?? ? ^ J ^ starataottskajl klsla aomttasrkari Pi- J"2J2S3*i^ ^^ ^ i , . daUiles ^^ ik is 'kmerv i tor i ja ! ^ dUknls vUolBleks Rlnsolds Eaalmaolsaa^^; SS?l TSifSIJ!?!?!?-!*^ "^ plaaista Orita Kristjaiisena. S i L ^ t o S S ^ H
a?daelas latvleia te?tris siets Iest?d?t f " * * " Miilkut ZIvSu ?M^^ ^ Ptersona raksts Krtstifi da J r L W j X ^ i S ^ lattfikim'al. tto rtUsoravniberts StlOt; Pieminot Knr -|"? aadiUiitlJlem an tautas dvi- semH oldliis dienas. Stdaeji laali sari* i kopijlenu T i paaMtdoma: nostlprt- kojtunr k ^ e r t U ^ ^ i t t f a K l ^ ItmUm mo- ?rone un alanlsts iens Pietmaals, bet ft"i?Jy .*SJ'"'?"" amkatam par tl- diejas skaadliail flldnejas latvleia te?tra H??? ' ! ? ii^^ tfilpatar nritt nn arvien S?tferi Uta Z e ? ^ e ^ ^ J?apsinis, ka t&nms im tiku. kalds St?s rEirlls Onlkeris. Redaktors I J^ . . ^ t f ^^ p?rUecIbas spikn Voldem?rs DalmanU nolasUls refer?ta. ("'?.^Jl^J '^l^^L'^ ^?*^^^ tikai sakar? ar Melkviaai latvleia vlm koris aavlenoJles I telllljn*** Raksta keldias ar kvlntesenel wt m^nSkm^ bMMv^lSaZlv^^ evanieUJa m?emas plenudljoms KtUTeMaTn^^^ masa laUta aasS?kalTltls. ttli 1. Marlans plediSjaSes Aastr?UJasI^*.'^^^'** "^MTa tagad Ugojas vUa fcrtstiio Btadenta apvien?bu konceitna* ? h
irpvs lalkmettski modernaj?m spakal?el*
^Atsplrdsln?slm sevi pie dievU?im d? van?m svsa mielast?,^ aicina archlbls* kaM, Msmelslm sev to alt?ra sakramenta tlelbas drosmi, dilvibas prieka, cer?bas piko aa prisclga skata n?kptne.**
Prof. nr. pkUoL P. ?l?aoka rakst? Da l u plesimes pie tlvrelses taksta ?s?, bet Isimelol? un koncentrita form? uzr?da lil?lrif?s rietu Tivrelses lOssn? (Mt. i . a. - U un LK U. S-S), tan? paU laik? latvieu takstam dodot savu noteiktu ,8ta bHu Intarpret?jumu.
Nelai?a prof. Dr. Bd. Zlc?na spalvai pieder Stiprais saris,^ psalma tul?o^ jui^ aa eksl?ii, ^ (^ mti ao atst?a pMi ma kament?ta rokra?stat k u pic prolt io? iSiim ftlda lava Mlplilaiia. 1^ psilmtt sln?tnlski tuUcoiuma un eksifl* S? prof. Bd. Zletos str?d?ja Ufus ladus.
Dot. Dr. H. Blesals raksta Oikuminls- k?s kust?bu Ideja an Istaniba usr?da krlstfso basnleu un konfesiju apvieno- laiuu eentlenus riens Dievs, viens Kristas, viena bainea (Una San?ta), k?da tf bijusi kfistl?alsma s?kumos. Mums, trimdnlekleai, kas da|SJl Jau bauda HS kust?bu aug?us (Ckurca World Service,
utkeraa World Fed^mtlon uc), Ip?li der bat par to tabl inlofaiitteai.
M?^ . A. Valnkersa raksta Atdslmiana aa atdsimlaau kastfiu savuk?rt lepa- slstlaa Usit?ju ar reUllskto atmodu kus- stib?m un to Borirsiealtp. Var IntaresSt IMI nor?d?jumi p u t. s. <uf?rdu kus t?bu, no kuru pidilos sados, laauffusi t 8. mor?Usku bru?olanis kust?ba (Moral Ba-Anaameatl ar savlKm centriem Ko Jcalnu m??i^ pie Hanlri, Sveici un iteklnek-Afiend? Millfaait ASV.
Mic OiV. Gulbja apoerljuina Dali reU- iMas probllma rislniJumi Jauniko laUra Supitaritari noiakslr - r?d?t, ka, ska- ot k?du bfbetu vielu vai vln?r rill?l-
Jas problimUf rakstnieka veidotais t?ls lie katrr^ Ir kaut ku poUtlri gatavs, tai kiatu rar vti^MJn mirauklu lietu un par?d?ba oMektIva|am virtiJunMUL Autori anaUa Kasparu OalU?a br??u KaadsOu HMiraleku lalkos*, J?ni Gri- v&ia Kkata Leri?a aavell sadegulais dlavs & pr?vesta Aagasta GaUIii ro* m?a? liesmojol? sirds.
Prof. P. Kundslnl raksta Bv. lut bas- mus ctltmeclbautvlji vaUta patstavi bu kOk?, lalven? k?rta pa}auiotles us atBii?i pallniallem datiem, snledi p?r- dtata par basalea celtlecibu valsta bri- vibu ladoit
Gr?BMtu beig?s m?c V. Bifers apceri Pa atmi?u takim dokumeati trimdu dar ba an ka^olanu posmu, ko abi gavi?nie ki pr?v. B. Bergs un prof. K. Kondzi?l veUrau basnicu darb?. M?c Edg. ?ip- laks lo rakstu lidevijs par?da gra- HblS? k?du bljto J?p?rvar, Ul gr?mata leiauddta dienu gaismu.
Par lo raksta kr?jamu var sac?t tikai vienu, tt Ir taba, un ta nedr?kst?tu istraki nevien? trimdinieka blbUotik?. Ntmletnajam v?rdam tatvleiu valod? turpm?k J?atrod visi taisn?kie un ?tr?kie ce?i as taatas sirdi visos kontinentos.
M?c N. Oso l s
auavld?. ' l32!?'*S2.iSrf^^^^ Daaaavu Vanagu Melburnu noda?u il-1 - 5?Sf fUosottem. ^
kotaj? dilesmu un baleta vakarttautle-1 ^ ^v* ^^^oa Jurists, Kanta fttototlj? i w ar dilesm?m Iepriecin?ja M. V l t ?ne l ^ specifiski JuridUk?s problimas, pro- Jas laikrakstu p?rst?vjiem paskaidro- un Ds. Veide, bet baleta piedal?j?s A. HT* i^iut?tas-mor?utates Jaut?jumu tie- Ja tikai ogad dibin?t?s Melburnas BsergaUt-RIga un A. Ilbigs. lipratni.
BelUJu lekiUetu ministrija Uegusll Ardilblskapa Dr. T. Grlnberga spalvai tSKBaiauJtt celt plemlnekU Utvlelu bt. pieder raksta par Sv?to Vakar?dienu. T? mlHem LmnmeUs karav?ru kapos, jo|Pptal?onta in ka daudsiem dievgaldnle- IpIemlnekUs pUnigl tejauktu pareds?to trflkst fc^isj?gu p u lo sv?to l?- Ga artfiltektaru**. ilastlbu mielastu** (H. L p.). Autors, vl-
OJitaborgu jankoltt lai pavasari k? ? p i r*l*?jf. v l t tk^ v?tos no l?k?kajiem ar t?lbrauc?ja k M - | ^ ? l ^ i^erijot ar Bvan?eUJu un Ap. P?- tatoa gr?da kd?ds I. P U ^ plmuasIvUa raksta viet?m, nelisl?dsot ari reketa!, ku beldsls sviedru jerskolu. diain?ko teologu domas, snledi vtenga- BMtaima kiasl ar t?lbrauc?ja stdrma?a p ^ a apcer?jumu, k u var noder?t par m M i i t i i a M latviafi V* V?umsons un?*iiaunoto kateckumena resp. konilnaanda % Pili?isaii itandu kat?lsmi*
Meterds nu bija izmests. Saim- L?l dai UeU asari, un pie pa lu dekam^dusmas p?rskr?juas. Es Unaia, divas Hdad?as, k? Saudek- s?ku atdz?voties. ies
nttisnlbu sakot." v ^ ,fledri nu! Rit, pie sv?tdiena^ jau tu neesi nek?ds lielais, un uz b?s varena malt?te. Bet nu d i ^ ?de?a, k? r e < ^ , w l ^ o reizL mies v?l lej?k, uz Gribac?niem, tuf Kas t?das Uetaa akoli kn?ea? DoMir lab?kas vtetes*" Su* k?rti?u, toi^ Man li?la. ka W Jau ahm s?m uz Iej?tam t?di Pavasaros d v i a M ^ ^ ' ^ rt! Ckieni pasild?tie i awm? . " ; _ I M
P?c t?das runas saimnieks man laik?, ?iedr?Tdebesis bUa pttSni izlik?s pavisam l?ga, kur pirm?t Jtiiu apm?kul?s. V?l P?r upi rdz?m to biju sevi nod?v?jis par t?ro vd;- p?rkl?j?s zili planimi, bet k?uva nu. Nu es zin?ju, ka dt? reiz? aizvien pel?k?ks. S?ka v?ji aur?t dusm?s sadtais nav J??em pie sirds, un brtain trieca nu m?s ar visu 7o jau man ari m?te d k reiu bija laivu atpaka?. Saimnieks tom?r m?cijud: JECad tevi k?ds bar vai i st?rgalv?gi st?m?s v?l uz leju. Man l?m?, tu tikai klus? un nerun? pr?- sala. Panddl?i p?ta cauri Es b?tu tim. Dusm?s cilv?ks i r tikpat k? ieplads laivas gaU? bt pa I??iritt suns; jo tu ar vi?u kaudes, Jo nik-1 viet?m un no i ^ p j l tfUa laivas di n?k \d?? ries. Sird?gie, kad p?r-1 ben? bija sakr?jies krietni dauds skrien dusmas, ir tie vislab?kie dl-]?dens. A r gandar?jumu es redz?ju, v?kL" I ka laivinieks no??ma cepuri un ar
Patiesi Stumdamis teivu tm iNd-?piedurk^ Var?ji kuldams ?deni ar k&r6?as i|)iti^ 4vtfpjanit d!ds muktti^ ' ^ " u p l ^ s a i i ^ ^ mitUdd?s. M i n ?la*
run?ja ar sevi, ar mani, ar dv&btb?ja Jau zoM. Vi?am bija karsti ar sauli un ar ?deni Var?ja skaid- Es v?l?jtos, kaut var?tu Jau dk?u xi just, ka izpl?dulfi lults nu me- un skuju alzsag? cilpot pa celi?u iu kl?ja cettt atpaka?. Jo tuv?k n?^ I m?j?m. V l ? i ^ J a v?l dab?t pirt
'l??u un MM^^ Nddri^ ^ , ^ ,Ja ta?u d * h ^ 1 ^ ^
G?dL pret oazniCU (tur vatUa til v i ^ naudu nopdnil iit^*r,tr 1^ teT Id l t t f i i maks?ja p l ? ^ aUStrtinmjOffli mles asto?as kapdkas par aiiiw
Berl?nes b?skaps Dibdtass un l ^ r ^ ' i - i i ^ ^ ^ i ; ^ . nlstru prezidents C t a i t e ^ v i W"LISkaM!'^^ k? vienoj?s, ka vald?ba i i d e j a u l bazn?cas ddv? un t? savu darbu v i r l ^ turpin?t nteauTett/^lbSlSte^^ ?beles tf lu nekr?t, no mo, t?lu Grotevols: patlesIU pretnS"*,,S *S,'*?S^"S*T; b m i c u austrumu Jos turptofis V stiprin?t? k?rta. To rfiTs dota- ''SA^^^tt menti, kai pd?i oedMIi^^^^^^l^^ ' ' 5 ? ^ * ? ^ "* S"
skol?s un rezol?cijas lumetimis tre- ' ai SBD partijas san?ksmei, ku| bpznicas v a ^ j u s aps?die, it k? tie b?tu ang|u amed^l?u i m p ^ lisma algo^;i Bldcaps IMbeliuss pie- pradjis Orotevola apstiprin?jumu par lo ddnimentu ?stumu. Grotevols atbUd?jis b?skapam, ka vi?i k? ml
Ans?u soci?listi par bazn?cu, franJu pret
_ . - , , , Tikko notikuS? intemadon?l? so- nistru prezidents nav atbild?gs par?d?listu konferenc? Kopenh?gen? partijas dokumentiem un ka b?skapa (Comisco) Eiropas sod?listu Irtl- v?stul? piemin?t? pretreli?ioz? pro- jas ddeg?ti iztirz?ja ari sava pa- paganda ir viltojumi". saules uzskata probl?mas, kur
K?d? intervij? b?skaps paskaidro- skaidr?k k? l?dz gim izteic?s franfitt jis, ka vald?ba resp. SED savus soli- un ang?u sod?listu uzskatu starpa 5!f^ il2J?^a^?*^>^*^ Uzbruku- ba attidcsm? pret bazn?cu un marfc* mi krist?gai tic?bai diendien? iet pla-sismu.
J * ^ ^ ^ ^ " ^ Antiklerik?ll noska?otie fraaSa opoddju pret reakdon?ro bazn?cas I soci?listi ari tagad v?l atrodas stip- vad?bu" paSu m?d^ju starp?, ' - - -LaMesn m?kslinieki Aiistiali|as baleta p8m|era
V?STULE REDAKaJAI HDIVI jaunaustr?lieSi dejos iev?ro
jam?s lom?s Melburnas nadon?l? te?tra baleta sabiedr?bas gal? sezon?,
r? marksistisko doktr?nu ietekmi^ kaut gan ari vi?i c?n?s pret k(n?* nismu. Fran?u sod?listu vadonis G. BAol? uzaicin?ja konferenc? sa pulc?juos joproj?m tur?tie pie marksisma.
Ang?u str?dnieku partijas ?ene
nadon?l? te?tra baleta sabiedr?bas direktrise Gertr?de Donsone. Sie jaunaustr?lieSi ir latvieSu m?kslinie ki ~ 24 g. v. Aina Ezergaile-RIga un 2d g. V. Arv?ds Flbigs.
M?su solistiem uztic?tas atbild?gas lomas Dona Entila (John Antill)! jas simfonisko or?estri, jaunaj? balet? Corroboree. Balets sa- raksttts nesen, kad komponists k?d? novad? no^usljies austr?lieSu pir
matn?jo m?ziku. Iepaz?stinot ar j au -R^^ *^ PiMps atbild?ja, ka no dart)u ari Eiropas sped?listus. tie N^a partijai i r piln?gi pret?ji uz- atzinuSi, ka SI ir lab?k? baleta m?-pKiti un, ka britu soci?lists savos zika, kas jebkad n?kusi no Austr?U- far rdi?iozs un paredz jas", raksta Melburnas urn?ls The W<e^a materi?l? st?vok?a uzla- Australian Post", kiifi ievietots ari?t^^??^ *ai tad, ja tas b?s fund?ts A. Fibiga att?ls. D l Entila Jaunaj? M ^B8^<it?t?. Britu str?dnieku par- balet? ir ao t?tot?ju 28 austr?lieSi, noraida markdnnu un S?lru 2 jaunz?landiei un 2 latvieSL V l d 80 W u un savu iekfi?jo un ?r?jo poU- m?kslinieki Sidnej? ierad?s jau 24. ce? uz demokr?tiskiem pama- J?nij?, bet Corroboree svin?g? p i r m - ^ ; Par ko reform?t? Anglija c l- izr?de notiks 3. j?lij? paSam autoram P^ JJ Jau tad, k ^ K. Markss v?l D. Entilam diri??jot 56 viru Sidne- w ? ^ a dzimis. A r i britu arodbied-
ribas io viedokli atbalsta un nar i r K a , 8 4HB -kaunas, ka vi?u kust?ba dzi?i fun- Kanb?r?. j?nij?. Ljgta rdi?lsk? dom?San?, apgalvoja
Arnolds Bmtti * ?ener?lsekret?rs Filips.
S ^ HnS paaud W
z?nam, k ?p? iav dziVolls
S3SMUs<iWbja 22ra i i l i rauu (Jambl, ttlji^ S ^ ^ & d i m i 5<iton(il,Jitt
?^attltl laji vUpir j
jhditnittflB^KaUan?, - gaB < l i o a i a ^ i ^ ^ ^ ^ MmuiB?f
gatavo BftTvfetvl^ Tonfttva K\!rrp vedumu, Vtu l^ not?lota pirmkrlstl^? va un cVAana. \3iveA\imam ^au aag' dz?vi lauvas, vftrlV, tirg\ un citi Vil neparediAtat gr?t?bas Tadu&Sis, Tn< filmai neplecie&amo n?^nu milti. reilBorl tagad levlto)u&l attled dlnljumua^ Uellka)oi Romas, Kairo, Ankiru, Alektandrijai, la i un Mane?as laUnalciios. zli neplecieiaini kidal divd?at i vi?a pretioiekt ir nililga a taiB. P?d?jo reUaoiam jau
t t r t T m f t t m f v f f i KrutbrS?du itii
i p n i n j
SSvSSojti***-
J a viijLi izteic;