4 LATVIJA
fenēram, PBiA ekseki^^ komiteja; gatavojot^^^^ a^^^ ie-•siiief urnu Ekopas drošaibas un ^sadarļ)ibas apsprie-^dei, kas nākošā gada beigas paredzēta Kadridē, ir "uzdegu-'si apvienības M ^tieksmju departamentam izga-Aāvotim sniegt Mz^^^^^^f^ mēnesim  '   siku ziņojumu ^r konkrētiem gadījumiem, kas liecinātu par reliģijas brīvības Ierobežošanupārkāpu ^pret ciltvekaC tieslbāim Eiropas Valstīs, kaš parakstījušas vie-fnošanās aktu. Tāds pats nodoms ir aiļLF
Arī mūsu trimdas baznīcai ir ļprasiti attiecīgi materiāli, Šai (sakarā eš nesen nosīītīju PBA ģenerālsekretāram 19T6. gada !28. ojktohŗa likum^u par reliģisko organizāciju (resp. baznīcu) flarbību liatvijā; šis likums runā pats paiŗ sevi, un nekādi komentāri tam nav vajadzīgi/ Savā aIMdea vēstulē PiBA ģe-nerālsrfjretārs P.Potters pateicās Iparsūt^tiniu un norāda, ka piesūtītie   materiāli viņam un attiecīgai" komitejai, kas ziņojumu sagatavos, labi noderēs. Šai jautājumā novemibŗa Vidū liian bija sarakste arī ar liF minoritāšu baznīcu departamenta vadītāju Dr.P. Han-zenui;  Es viņam norādīju divi lietas: Pirmkārt to, ķa komisijā, kas   gatavos iesniegumu 'Madrides   konferencei, jāuz-MauSia ārī trimdā veidoto Bal-tijas baznīcu balss, jo pieredze rāda, ka baznīcu pārstāvjiem, kas ināk no okupētām vai koiļiuiīistu V aisām, ir j ābūt ļo-'ti piesardzīgiem un ne vienmēr tie var teikt patiesību: Dažreiz, 5paši attieksimē uz polītiskiem Ieslodzītiem, viņiem trūkst arī
informaciļas. Porms dažiem gadiem' runāju par Rodi, Kalniņu m citiem disidentiem ar kādu no Latvijas atbraukušu mācītāju. Viņa atbilde, kurai 'gribētos ticēt, bija: „ES tie-Slm^ :par- ^viņiem : dzirdu, prmo ..
otrkārt, es izteicu kritiku par klusēšana? -poM smē uz baznīcas griitībām Baltijas valstīs, kā: arī par to, ka eukumēniskās organizācijas neizdara jūtamāju spiedie-nti uz Pad. savienību, mēģinot panākt atvieglojumus, piemēram, draudžu darbībās atbal-istīšanai un citām palīdzības akcijām. Dr. Hanzena atbilde vēl nav pienākusi. V pats stāsta, ka Pad. savienībā viņu dēvējot par ,,Miera cilvēku",' tāpēc tur viņam atveroties durvis,: kas citiem aizslēgtas.
, ,JAIJTĀJMS::; Dr. Hanzens vairākkārt vērsies pŗiet dažādam organizācij āiii, kas saka, ka tās ievedot bībeles komunistu valstīs, palīdzot kristiešiem Pad. savienībā u.t.t. Kādas ir jūsu domas šai lietā? Ir ziņas, ka ziedojumu vākšana šādiem mērķiem notiek arī latviešu vidū.
ATB^ Dr. Haiizens no-"rāda, ka šādu organizāciju 'esot ap 80, un tās savācot miljonus. Dažās komunistu valstīs, piemēram, Ungārijā, Mes varot pirkt katrā vairumā. Hānzens netic, ka lielākā skaitā bīheles varētu ievest 'Pad. savienībā, ļoir esot ļoti stinigra kontrole. Es nezinu, kā-ir patļesībia. Katrā ziņā bī-
ir aizliegta grāmata Latvijā. Pirms dažiem gadiem to •atņēma pat kādam mācītājam Mristam.
Attieksmē uz līdzekļu vākša« ™ man persioniski bijusi arī
ceļa mērotāji   Latvijas Kara skolas dibināšanas atcerē Toronto.   No kreisās: !tn;J. Strauts (Edmontona), Itn.K^Rijmek^^ (Anglija), kpt. J. Miizis (Edmontona) un Itn; ■^d. Diicis (Sanfrancisko), Itn.J. Sanders (Ņujorka). Ltn.J. Strauts Latviešu virsnieku ap-i^^TK^i paša gatavotu svečturi, ko lietot apvienības sarīkojumos.
Foto: J.''Liģers
tļļtļiJ^iii tnļii.'.rwii.iiJimamB
^rugta piered^^^^ Jau pirms ap-imēram 25 gadiem kāds mācītājs Toronto   vāca līdzekļus kristīgiem  radio raidījumiem uz komunistu zemēm. Atsatičība toreiz bija liela. Domāju, ka bija savākti ap 2 milj, dolāru. Vēlāk izrādījās, ka ziedojumu ivācējs aizbraucis uz Rietumka-badu, sapircis dažādas akcijas ^un paskaidrojis, ka "pagaidām ; nekādi raidījumi nenotiekot, jo līdzeikļu nepietiekot. Par to plāji ziņoja    vietējie kanādiešu
'Daugar^as
125 Broadyiew Ave.,
J AUMGilOA ŠA6     ŠAN A!
Nesen pats personiski biju ^aizgājis uz kādu organizāciju, kas vac līdzekļus ,,misijas darbam Piād. savienībā un komū-histū valstīs". Jauki cilvēki, kasv tiešām vēlas palīdzēt. Bet 'Ss atsalu, kad šīs organizāci-Oas vadītājs pastāstīja, ka no-ŗmrkta kāda muiža Vīnes tuvuma, Austrijā. Tur būšot organizācijas Eiropas centrs, un (katrs biedrs tur tagad varēšot jiemoties . . . Neesmu pret veida palīdzību, bet lat-^^iešiem gan labāk to vajadzētu 'virzīt caur mūsu pašu baznīcu.
^ jūs domā-
jat, ka baznīca var ietekmēt sabiedrisko nostāju arī politiskos jautājumos -un ir spējīga tJīnīties pret tādām ideoloģijām, ikāds, piemēram, ir komū-Msms?y :   ;.
y;. iAljBOffiDE: Nesenie' notikumi. JPolijā un pāvesta Jāņa Paula viesošanās Amerikā un Dieņ-JVidamerikā ^nepārprotami lieci-oia, ka vienīgais spēks, kas" var tnovērst komunisma maldus un Ibriesmias, ir kristīgā reliģija un Ibaznīca. Politikā vienmēr un Visur valda maehiavellisms. Varas tieksmes un aņdeles gars. Piemēramj ASV valdība i, ka tā neatzīst mūsu ze-pkupāciju, bet Vols^rīta :ieŗi, kviešu magnāti un rūpnieki palīdz komunistiem uii pat mūsu tēvzemē ceļ rūp-Meclbas uzņēmumus, kas mūsu tautai nav vajadzīgi ^n atver ^durvis mūsu zenies kolonizēšanai ar krievu ieceļotājiem. Cik sikaistas   rezolūcijas jau nav
Patiesības fonda gada sapul- , cē no jauna izraudzīja Oļģertu Balodi par priekšsēdi un konstatēja, ka līdz šim Fonds ir varējis samaksāt trīs ceturtdaļas no tiesas izd.evumiem, kas radušies ar ASV immigrācijas iestāžu apsūdzībām pret trim latviešiem. Fonda kases pārskatos un grāmatvedībā ieskatījās Amerikas latviešu apvie-nī.bas valdes priekšsēdis Jānis Riekstiņš un Daugavas Vanagu ASv   pdekšnieks Jānis \. Lācis.-,:
Fonda līdzekļi sastādījušies no ziedojumiem (97 proc.) un banku noguldījumu peļņas (3 proc). I No ienākušām summām pašreiz rezervē vēl ir 7 proc, bet tiesas izdevumu segšanai izdoti 88 proc. Valūtaa apmaiņā zaudēti 1,5 proc, sludinājumiem izdots 1,5 proc. bet . administratīvie izdevumi bijumi tikai 2 proc.     ' :
Patiesības fonda valdē bez 0. Baloža turpmākā gadā vēl darbosies A. Hāzners, L Rmpners, M. Zierina: ASV un G. Sukse
Kanādā.
Ls
Liecības ir izbeigušās Hāzrie-ra un Detlava lietās un tuvākā laikā sagaidāms tiesnešu labvēlīgs spriedums.   Tomēr, ja apsūdzības rastos pret citiem tautiešiem, Patiesības fondam būtu grūtības, financiāli palīdzēt bez papildus ziedojumiem. Ziedo jumi   Fondam   sūtāmi: Latvian Truth Fund, P. 0. Box 1682, Grand Gentral Station, Nevi^ York, N.Y. 10017.
lāsastāda pareiii
Notārs Oskars Perro Toronto pār testamentu sastādīšanu pa-. skaidro:
Zinot, ka komunisti pēdējā laikā apstrīd vai katru ārpus Latvijas taisītu testamentu, ir svarīgi, ka organizāciju, draudžu un citu grupu nosaukumi angļu valodā testamentos parādās pareizi un kā tādi tad ir neapstrīdami. Lūdzu biedrības, draudzes un dažnedažādās grupas noskaidrot to angliskos nosaukumus, lai negadās kā nupat bija jāpiedzīvo, kad bija jāatliek testamenta izgatavošana uz vaiFāl^fn dienām, jo divas grupas novarēja pateikt savus langliskos nosaukumus.
Oskars Perro, notārs
A/S Latviešu nams
'i'
BBS
tājumā? Un kāds labums no tām bijis mūsu tautai dzimtenē?. .
Prezidents  Kārlis Ulmanis,, ■knūsu brīvības nor^ dienās, ļjau būdams gūsteknis Rīgas pili, caur savu adjutantu pulkvedi M. Lūkinu nodevis šādu «vēstījumu toreizējam konfesiju departamenta direktoram Jānim Paegiem (tagad Anigli-ijas draudžu pārvaldes priekš-tneks):„Latvijas valsts aparāts sabrūk, bet latvju tautai ^vēl Ipaliek baznīca". Domāju, ka mums visiem to vajadzētu iegaumēt m stiprināt baznīcu ■un-■svešumā.   ..
Latvija Amerikā 1979. 1. decembra izdevuma lasītāju «vēstulēs atrodam A. Vanaga ie-\vietotu rakstu — „Pajumte vidiem". Ir apsveicama A. Vana-'ga interese latviešu pasākumos. Tomēr nav attaisnojama viņa «nostāja pret Latviešu namu. A. Vanagam kā Latviešu nama akcionāram un liekas — arī mūsu vadošo organizāciju daAinie-!kam — būtu jābūt pareizi informētam par statūtiem un lē-taumiem attieksmē uz A/S Lat-Wiešu nams turpmāko darbību» iRodas iespaids, ka cienījamais Ir āksta ievietotā js vēlas pārdot Latviešu namu pats uz siavu O^oku, ko nevaram atzīt par ņa-Acionāiu, demokrātisku un viņa >sabiedriskaj am postenim piemērotu rīcību.
A/S i'atviešiii nams valde
S'i
i ,
:
v:
igai ju apiviiei svētkus rākiem centrā^, , ta izstād( prie;kšinej vadīja kās — J Rose Fal lūciju, a: novembri diinaks. citiem pi| ja arī L^
Cikagaj
ju, 'apyi(
Bergmaiil
liku ar
tām un
Caķare
dziesmas
pavadījun
koja teks|
rīkojumu,
stu, J. Pļ sniņš arļ
un 0. Jē^
Čikāga ju apvie ņemšanu ganlzāciij darbinie ji. Noris māc. V. tautu kc: Vīksniņš
tautu pāli dziedājunļ Landmanc pavadījuiiļ veiīākās se Farinļ Ainuaiļcio kas sveici rezolūciji P. Pulēii vārdus Ic nāja L pavalsts nu teica Nimrods. ciiti ameļ pārstāvji] igauņi, dzību un] tijas val|
čikagaj priekšnie dza ASV Anuncio Pārķers) nai Latvi ņus. Oŗ priekšisēid
Ieejas 19.:
LatvieJ