4 MtVIJA^
Latviešu nacionālas apvsei lasa- apspiesto.■ tamtoV re ļapkumav „■ DeMonstrācip :'■ r baltieši. Kpmāiīistii.: mēģiuārams
iKSS .10'
Mirdza Muižniece
zavess r
Biasii'. demonstrātija.Toroiilo, ■'pilsētas
iiaciju: ko-mtteja, tarā:'; pārstāvēti ari
.evās,.'-': :■■,'■■ • Foto: Aleksandrs KaMiņš
(Titrpiiiājuims jtio 2. ip.) tiesu tērpti privātdrē-bēs, sākumā bez kaut čik ievērojama ugunsspēka. Jo ar! igauņiem viss bija jāsāk no mazuma. Taču viņus spārnoja e! ^ ņas gars, tēvzemes- mīlestība ' luī neatkāpīga cenšanās pēc brīvības savai zemei, ko tie cīņās ari jo spoži apliecināja.
No dažkārt sīkām un retām ugunīm mīīsu ziemeļu pierobežā iz»a|iga vesels uguns velt-'nis. Kā savā ceļa aiz\qen lielumā pieaugusi lavīna, tas vē- ' 1ās "UZ milsu zemes iekšieni, jo iarī mūsu cīnītāju vienības vei-' cināja kopējās sekmes/ šai brīdi un šais cīņās izauga vēs-turiskā ciņu brālība igauņu un latviešu starpā, tai visspilgtāk realizējoties vēsturiskajās Cēsu kaujās^ Kopš tām esam kļuvuši sabiedrotie - ar viena im tā paša likteņa iezīmētu ceļu un kopējiem valstiskiem • mērķiem. ^ Uz Šīs bāzes .auga, veidojās un .nostiprinājās sadarbība abu tautu starpā, līdz
pat traģiskajam jūnijam, kad sarkanais koloss Baltijas jūj^as krastam uzsūtīja s^avu mēri, kas vēl šodien pO'sta, ārda Un Hdz saknēm iznicina treju Baltijas tautu tieksmes pēcv brīvības.
Mūsu liktenis ir rada tam, kādā iekalta igauņu tagadne un nākotneMēs satveram viens otra r6ku, klausāmies viens oitra^ sirdspukstos, stiprinām im rpdām sevi tālo dienu brālībā.
Mūsu ziemeļu kaimiņš farī šinī tumsas laikā, kad dažkārt ļodzas cerības'un neticība nāk sērst, apliecina savu stāju im ticību labākai nākotnei. Jo nav. gpēka vai varas, kas uz visieni laikiem spētuļ nomaitāt kādas tautas centienus > pēc brīvības un patstāvības.
Varbūt aizritēs paaudžu mūži, bet gaisma atgriezīsies Baltijas jiīŗas krastā. Lai šādā kopējā ticībā un (apņēmībā svei. eām savus likteņbrāļus igauņus! I
vai; labāk sakot, roniantiskam reālismam. Savos: rakstos Vāgners toties Tunā,;par skatuves izveidojumu
neuzi
M.
(2. turpinājums
Pirmos uzvedumus Baireutā inscenēja, saprotams, Vāgners pats. Saviem ^dzieclātājiem Vag-,' nērs ieteicā'^lamas iemācīties vispirms bez mirnkas, izpra.st tekstu pilnīgi un izstrādāt ne., pieciešamo spēles veidu, lai tekstu paskaidrotu klausīta." jiem. Vāgners nekādā ziņā nebija i>edantisks kāda Sj/^ēles veida izvēlē. Viņš pats varēja • to pašu domu/darīt saprotamu, dažādiem paņēmieniem un tāda pieeju sagaidīja arī no saviem • dziedātājiem. Diemžēl, tā gadījās, ka Vāgners, vadīdams re--
žiju, tā- pa ša skata, izve mam deva dažādus; padomus, tā -iHulsinot-: aktierus. •: .' ;,
Jauns un tajā laikā neparasts paņēmiens :bija .skatuves"tēlu vērtēt augstāk -par pašu āktie ri, t;i.' nedziedāt ārijas publikai, bet dziedājumā laikā uzlīikot ^savu partneri im dziedājumu veltīt tam, katru muzikālu frāzi: : vispirms; ievadot piemēro-
praktiisku^ fonu lugas darbībai. Jāasciria, ka skatuves iekātto-jumu Vāgners nebija tik labi izpratis kā savus mūzikāķs un dramatiskos uzdevumus.
Arī kostīmu jautājumā Vāgners atstājis atrisinājumu- citu in ākslinieku rokā s .Kā ķ ļiriozs liekas Vāgnera^ vēstule: Ludvi-gamv'kūŗā viņš raksta, ka, iekārtojis .neredzamu orķestri, viņš tagad vēlētos iekārtot neredzamu skatuvi.
^Vāgners nebūtu^.Vāgners, ja
Lcire^ tu, . V
Skatuves .iekārtojumu laikam: vislabāk varētu'paskaidrot, salīdzinot to ar kādu Beciklina gleznu. Praktiski Vāgnera stils-tuvojas vairāk naturālismani
Amerikas igauņu nacionālā: kotmitcj a Ņuļ6rkā piesūtījusi visu zemju oliņmlskajām ko-■mitējām un ASV kongresa io-cekliem rakstu, kas aicina boi-, kotēt olimpiskās sīpēles Maskavā, bet it sevišķi olimpisko regati Tallinā. Kaikstā izskaid;. rota Baltijas vaislu . varmācl-.; gā picvicno^ara Fari. šāvienā-bal. ko ASV un,daudzas citas brīvās pasaules zemes nav atzinušas.
Rakstā vēl norādīts, ka sportisti varēlu būt sarūgtināti, ja tie nevarctii piedalīties olini-■pindā, bet tierm vajadzētu arī raprast apspiesto tautu sajūtir kādā^ tām jādzīvo Pad. savie-nltbā. Kā piemērs pieminēts norvļēģu sporta žurnāla Seil-spont raksts. Tur autors vaicā, kāda sajūta būtu norvēģieim; ja vācieši savā okupācij^as laikā būtu rīkojuši līdzīgas spē-; 1os Non/'ēģijā? Vai norvēģu sportistiem vaj^adzētu tāpēc piedalīties olimpiadas. sacens-rbās, kas notiks Ikrievu oikupētajā Tallinā? iHaksta toeiigās aiora-dits UE Hitleria propagandu 1936. gada Berlīnes olinipiadāC
- Otrā , šīs ķoimitejas sagata-. votā - rakstā- arī; nOTādīts. :ka igauņi' :ar lepnumu ; sveiktu
sportistus
>rivas
Igaunijas-
galvaspilsētā TaHitiā, bet ne okupācijas .varas.: . pārvaidītā pasētā.V ■: Bl;: gada -2. iebruārī. pagājis BOiga^dļi-k jas un P,ād.. /savieniibas. miera Eguma; • šo gadījumu: is-nYantoju'ša;S ;okupētSs .Igaunijas .avīzes, savai .'propagandai. Igaunijas: komunistu paŗiijas sekretārs: KarlS; Vaino apzīmējis'gadu: par Igaunijas domju: republikas \ jubileju''.: Šogad, 2iļ. jūlijā, paiet # gadu kopš Pad.: savienība oķu-pējiā Igaamiiju, un ;tieši: 21.: jū-::.iiiā sātoisi- ■ o^^^^ . reģatei5\
■sacensības.
:Vēl pevienotā: igauņu lasītāju :vlēstule: Londonas (Anjgli^ ■ j:ā).. /iāvīzei' ':■.T3ie."- .Daiiy"; Tele^ grapli. Tur norādīts, ka barons Pjers. ēe Kutoertēns 1936. gadā nebrauca ^ u^ Berlīnes ^limpiadil polrtisku: ■ iemeslu: dēļ; Rakstītājs jautā, vai tagadējais olimpiskās komitejas ;^rickškēdis^:.lords:. Kfflians^ ne-^
ja gods un sūtība prasot ļpieda-līties Baireutas uzA^dumos, nerūpējoties par. materiālo atalgo jumu. :Gluži.100% tas arī to-reiz nēīstenojaš, bet- līdz šai dleTial pastāv ieskats, k i Bai-
reutas festivālā piedalīties ir pagodinājums pats par sevi, un
honorāram tikai sekundāra nozīme,, v'-.; : ■ :^: ,
Kdzima, kas jau pašā pimia-jā savas .sadarbības laika ar Ricbardu Vāgneru deklarēja, ka Vāgnera muzikālās idejas icļUiVušas par viņas reliģiju, palika uzticīga šiem saviem vārdiem visā savā aktīvās darbības laikā. Pēc pirmā sēru laikā viņa ļjārņēma festivālu pārraudzību un pēc ļabākā-s apziņas eeiitās uzturēt dzīvu Vāgnera pieeju savu operu inscenējumiem.": šaubu brīžos viņa lie-kas, bijusi spiesta uzlabot savu atmiņu ar pašas ieskatiem, bet nepārtraukti : atš aufcd am ā s uz • meistaru m rīkodamās viņa vāMā,;; tā': :. isv'eidojusi V-veselu. Vāgnera kuttu, kuŗl bez^ šaubām: uzņēmusies augstās pries-
viegli būtu varējis izlvust dažā-:c!u :interpretētāju iespaidos/ ja to tik nelokāmi nebūtu sargājusi meistara dzīvesbiedre. Ko-zima ļoti ■ labprāt nodarbojās ar vēl nepiedzīvojušiem jauniem mākslinlekiĢm, jo tādiem bija vieglāk ieskaidrot Vāgnera, pieeju dziedātāju uzdevumiem. Tā viņa patiesībā nodibināja skolu dziedātāju sagatavošanai, kui'ā izveidojās tā
sauktais vecais Baireutaš stils; Diemžēl, ik reizes Kozimai neizdevās panākt aktiera paša līd-zdarblbu skatuves tēla radīšanā, un suēles veids reducējās līdz Eozimas kustību un žestu atdarināšanai.
Kozimai izdevās uzvest visas Vāgnera operas, sākot ar Ho-' lāndieti, ko Vāgners gan bija iecerējis- paveikt pats. bet kas viņam vairs neizdevās. Turpmāk tad vairs atlika til^aļ lazdās slavas nn standarta uzturēšana un eventuāla uzvedumu panildināšana un uzlabošana.
1901. gadā Kozima festivālu vadību nodeva sava dēla Zigfrīda Vāgnera rokās, kam tajā ■laikā jau bija 38 gadi. Zigfrīdu Vāgneru un viņa laikmetu Baireutā labi raksturo vina paša vārdi sarunā ar Riclīardu strausu: „Mans tēvs ir, d.iem-žēl, tāda augstiene, kiiŗu nav iespējams pārvarēt.^MJz to viņam Strauss esot atl3ildējis: :,,Es: izpalīdzējos gluži labi.- Es apgāju tai apkārt." Tas Zigfrīdam lāga neveicās vienkārši tādēļ, ka māte viņam nebūtu ļā-īsi tik tālu-klaiņot. Viņa uz-ivums bija / palikt, kur: tam:
pienācās, sargāt tēva un mātes mantojumu^ un savam liktenim Zigfrīds padevās bez iebildumiem.
Tādēļ arī'atsauksmes par viņu un viņa darblu ir diezgan pretrunīgas. Ir ļaudis, kas viņu piemin ar nožēlu. Ir citi, kā piemēram Bernards Šovs un .Ali}erts Šveicers. kas apgalvo^ kā grūti -atrast citu tik aristokrātisku un Jimalkjūtīgu diriģentu, tik tolerantu un liberāju režisoru. Savu ansambli viņš ne tik daudz pamācījis ka spējis iedvesmot pašiem atrast pareizo izteiksmes veidu.
.Ap gadu simteņa maiņu festivāli Baireutā notiek ilc pāris gadu, un to ieņēmumi ir stipri ievērojami. Pārtraukums iestār jas 1914. gadā, kad nākošo festivālu var sarļkot. tikai 1924. gadā.'.'■
No Zigfrīda jaunievedumiem var atzīmēt, ka viņ'š . aizstājis savu vecāiku lietotās gleznoto audeklu' skatuves dekorācijas ar trlsdimensionālu skatuves iekārtu, tādēļ piebūvējis papiL ■ dināpmu izrāžu nama skatuves galam. \
Atkal citēšu viņa paša vārdus savas darbības raksturošanai: ■,.ĒiS neesmu satriecis laktas, nogalinājis pūķus, i^ridis liesmu jūras,, bet vismaz es ne-esmii padevies bailēm.''/
1930. gadā, ar dažu mēnešu atstarpi, mirst Kozima un Zigfrīds Vagneri, un Baireutaš •svētku spēles paliek atkal,atraitnes, šoreiz anglietes Vini-fredas Vagneres rokās. Vinifre-(Turptoājiims iQO 17. Ip.)
. ..Vāgnera: ■, princips,. d^edā tā ja pilnīgu skatuves tēla personificējumu,' /atteicoties pašām lio: sevis, valdīja Baireutā pilnā mērā. Tain tajā laikmetā, kad'interese par Vag-' nera 'darbiem pieauga un Vāgnera operas centās izrādīt visas ļpasaules operu namos, bija ār-ga nozīme. Vāgnera stils
Ar patiesu interesi var iasīt priekšsēža Tāli-ļža Kroņbeŗga aprakstus par viņa- ciemošanos Austrālijā un pie Austrālijā dzīvojošiem latviešiem. Gribas uzsvērt, ka paV ša vārdieim fattlātais, autora garīgais portrets sniedz vislabāko ieskatu Šī latviefe sabiedriskā cļarfbinieka personā^bā. Lai viņam par to Heis paldies!
':is
Jānis Dimants, seniors, Latvija Amerikā 2. februāra lastā^ ju vēstuļu nodaļā ieceļ miani 4. Pasuales lat\d'^šu jaunatoes kongresa (1978. ig.) rīcības komitejas -priekšsēža igodā. Paskaidroju, ka nekad neesmu ibijis 4. Pasaules Jatviešu jau-nataies kongresā ricōbas komi-ā. Austris Euņģis
: ■ :Vu(Js.āid)^,: .:iiyte^
Pasaules levīzijā pērļ : mēja Staļi jušo Krievijvļ zu cietumu kas stiepjā; stīm lidiZ piļ lokam. Stau Josifs DžufeI gada 21. d< . zijā, kā ku vietējās skq cījies Tifli ŗa vēlāk i:^ cionāru darl| cietināts un
Krievijas konferencē ievēlēts ļpa' gadā Petroiļ meņevu p Pravda va< kļūst par t komisāru Iļ dībā. Ar •'ģenerālsekrtļ
gadā šākāi grābšana.
Drīz vien tālitāte, ka: ku partijaiļ sniegumā sā Ļeņins godkārību, darbam n< celt no ģ^i ta. Staļins vu valdīšaiļ veidigu cilvļ ko tuiT)itiāi; beigām, Viļ upuru skait va publvcēti pārsniedz/(^ upurus.
Staļina rļ saules vani pārmērīgs
Par cliim] Anglijā tag; ne tikai pd bet airī'ļauil
1os un uz it prezidente / patiesi attai: lēdijas" m pretōlimpis jās ripdās, Kartera ./Tj rāta ar Francijas aitgādii^a ne irola kādre prezidentatm ,,Sakiet preļ
cija viņu, ^ bildi visam tagad vīajacļ ,t^m. 'Kārter Pret Ta^c^^ piolītiku moļ šas pairtija! premjers Hl liškajā laptļ
■ diljies, ka spēļu jautā
ministru p| olimpiskās var notikt! sakās Tačei
ieVērot un Daži i^ilsi
attul^ļēties klāianas uiļ nijas. I-X)rq
ēents, '6i
■ V
