bas saiets Sidrabenē Briežu īpašumā 27. augustā pl. 15. Laipni aicinātas visas vana-dzes un vanagi ar ģimenēm. Nemaini līdz grbžiņi. Par stiprākiem paēdiekiipm un padzē-rieniem lūdz mazus ziedojumus . jautri priekšnesumi^ kopīgas dziesmas, stāsti. Sadrau-dzīgi pavadītas stundas jaukā dabā palīdzēs mums atjaunot garīgos un fiziskos nākamai darba sezonai.
27. augustā pl. 19.30 bez jau agrāk minētiem piedalīsies arī latviešu šķolaHamiltonā ar
saviem priekšnesumiem, kurus sniegs ģimnāzijas absolventi. Programmu sagatavo^ jusi Natālija Tuklere ar absolventiem Andu un Laumu Ad-ieri,Loiandu Bērziņu un Ernestu Magrieu.
® Latviešu kātoju vienības lauk u īpašuma Mežciema pārvaldes rīkotā tradicion^ā Rudzupuķu balle pulcināja ap 200 apmeklētāju, spēlējot E. Zakuļa deju kapellai un atskaņo jot arī skaņu lenšu mūziku. Apmeklētājus ar solo dziesmām iepriecināja viešņa no Austrālijas soprāns Ērika Ābele orķestra pavadījumā. Jaunieši bija iestud^uši pašu sarakstīto lĶ)misko skeČu par Mežciema valdes sēdi Andra Šmita vadībā.I Tēlotājos bija Jānis Ņiedra,! kas tēloja pārvaldes priekšnieku Tadeušu Puisānu, Sandra Dzirņekle, Aldis un Rblāiids Grants, Pēteris
un
ce. Mežciema dāmas bija saposušas bagātu azaidu ar atspirdzinājumiem. Kopējas dziesmās dziedāja Andra Šmita akordeona pavadījumā. Sarīkojumā atzīmēja arī divas dzimšanas dienas: Jānim Nied-ram apritēja 25. gadskārta un Mērija Bērziņa kļuva 17 gadu veca. Otrās dienas rītā dievkalpojumu pie Krusta vadīja kapucinu tēvs Jānis no Montrealās. Mežciema sezonas nobeiguma sarīkojums 8. oktobrī ar balli un groziņu vakaru. Pirms tam rudens darbu talka,
® Toronto 30. jūlijā pēkšņi ar sirdstrieku miris Alfrēds Leja, dzimis 1913. gada 30. maijā Vecaucē, Beidzis Rīgas technikumu, strādājis pie transformatoru izbūves Ķe-^ gunia spēkstacijā. Kanādā strādājis savā arodā Hydro uzņēmumā. Bijis Sv. Andreja draudzes ilggadējs padomes loceklis un 15 gadus padomes priekšnieka vietnieks. Aizgā-jēju no Sv. Andreja draudzes baznīcas uz Mount Pleasant krematoriju 3. augustā izvadīja mācītājs J.Gālltis. Nelaiķis atstāj dzīvesviedri Almu, meitas Dainu un Skaidrīti, znotu Meuse ar riiazdēlu Aleksandru uii dēlu Andri, Atvad-vārdus dievnamā teica draudzes priekšnieks ļJldi^ Ķies-ners, bet krematorijā sidra-beniešu vārdā atvadījās Juris Tērauds. No Toronto latviešu biedrības un inženieru un tech-^ niķu kopas atvadvārdus teica Arvīds Arājs. Draudzes dāmu
Tradicionālos Saulaines un bērnu svētkus ieva-dīja ar karogu uzvilkšanu komandantes Renātes Pogules-Wust vadībā un sekojošo māc. Ivara Gaides lūgšanu. Sekmju vēlējumu sporta sacensībās mājiniekiem un viesiem veltīja Saulaines pārvaldes priekšr
A. Brenci s. Saulaines un Sid-rabenes nometņu dalībnieki, kā arī mazie Putnu salas no-metņptāji.piedalījās skriešanas, tāUēk^as, trīssc^u, augst-lēkšanā un lodes grušanas sacensībās. Tās bija iedalītas mazo un trīs lielāko noniet-ņbtāju grupās; Pēc sīvām cīņām iepriekšējo gadu uzvarētājiem saulainiešiem šoreiz nācās kapitulēt sidrabenie-šiem(ļ28:160).
Saulaines 32. nomanes ugunskuru aizdedzināja Sv. Jāņa draudzes priekšu, Jānis Kori-cis, aicinot nometņotājus neaizmirst latviešu valodu un Latviju. Ugunskura programmu, kas mainījās ar uzvedumiem, dziesmām un saucieniem, vadīja R. Pogule-Wust. Ar uzvedumiem piedalījās arī viesi sidrabenieši. Ap 250 Ugunskura ciemiņu atvadījās, sadevušies rokās, ar dziesmu Daugav -s abas malas un māc. L Gaides lūgšanu.
Deju vakarā ar J. Girgeii-sona skaņu lenšu mūziku vecākie nometņotāji ar ciemiņiem baudīja deju priekus. Maira Skuja, kura īsi pirms
Svētdienas programmu ievadīja ar karogu uzvilkšanu. Saulaines lielā zvana skaņas aicināja pulcēties uz dievkal^-pojumu. Liturģiju un lūgšanu vadīja draudzes māc. Ivars Gaide. Svētrunu teica jaunais teoloģijas students Aldis El-berts. Dziedāja Saulaines nometnes koris Brigitas
sJ skriešanu- — Aldona Spro-ģe, „Skriešanu ar olu'' — A. Villers, „Makšķerniekus'^ — P. Zaretoks, „Veiklo roku'I
— Klāvs Zichmanis, „Kreļ-ļu vēršanu" — Lonija Zlvaig-znīte, „Pakavu mešanu" — V. Malējs, „Apļu mešanu"
— J. Zvaigznīte, „Krupīšu mešanu" — Milda Villere, un ,,Auto sacīkstes" — E.Lie-piņš.
Bija pietuvojusies pavēla pēcpusdienas stunda, kad sau-lainieši ar ciemiņiem dedzīgi gatavojās volejbola un futbola spēļu sacensībām. Volejbola spēlē, tāpat kā iepriekšējā svētdienā — Bērnu svētkos Sidrabenē, uzvarēja turienes komanda ar 15:7, 15:10, rezultātu Astrīdas Kalnas vadībā (Kristīiia Kampe (kapt.), Laila Ozola, P. Egltis, M. un P. Kiršteiniy E. Kampe, K. Bergmanis). Aizrautīga bija futbola spēle, kurā vecāki, „krusttēvi" un draugi ar saucieniem un mudinājumiem skubināja „savējos''. Piezīmējams, ka sacensībā varēja piedalīties nometņotāji tikai līdz
spēles beigām savainoja kāju, Zaudētāju komandā vārtus guva D. Grībergs.
Abas spēles tiesāja LSAK priekšnv J. Vilmaņis. Uzvarētāju apbalvošanu vadīja Saulaines sportļa dzīves vad. K. Ozoliņš, bet balvas pasniedza J. Vilmaņis, A. Brencis, Saulaines pārvaldes loc. 0. Ber-navs un Sidrabenes nometnes vad. māc. j. Gālītis, kas ari aktīvi piedalījās svētku norišu gaitā, tāpat kā Saulaines nometnes vadīiājs māc. I
Labākā__ vieglatlēta godu
(Sidra-
, bet meitenēm Kristīne ile (Saulaine). Viņa arī ieguva labākās vieglatlētes godu Saulaines komandā līdz ar Gunti Eisleru (zēniem).
Sabiedriskā mājā bija iekārtota nometņotāju darbu skate, par ko rūpējās Inese Se-menova ar pal.P. Gaidi. Tajā dominēja Annas Strādās iekārtotais nometņotāju tautis» ko prievīšu stends.
„Mazo putnu salā" skati savukārt bija iekārtojusi tās vad. Elga Krasta-Ozoliņa, ar pal. I. Villeri un Kristīni Ķaņ-
12 gadu vecumam. Spraigajā ķi. Sidrabenieši ar 51 nomet
un saucieniem bagātajā spēlē ņotāju komandanta Jura Eg-
uzvarēja Saulaines komanda vad. A. Kalnas un Da-
ar 4:1 (pirmajā puslaikā 1:1), ces Veinbergas ^ vadībā bija
(vad. Keņijs Obraiens). Uzva- ieradušies autobusā,
rētāju vārtus ieguva koman- Svētki izskanēja svētdienas
das kapt. ōints Brencis (2), pievakarē. Svētku laikā iznā-
Semenovs, im pirmos ca arī nometnes izdevums
99
0
Priekšnesumu daļā skatītāji priecājās par Saulaines nometņotāju vingrotājiem Z. Pērkona vadībā. Aiī „mazie" putniņi" Elgias Krastas-Ozo-liņas vadībā rādīja nīāku vingrojumos. Dziedāja nometnes koris ar vad. Vilmu Vītolu. Viņa un Anda Matušēvica vadīja klasiskās mūzikas priekšnesumus. Saulainieši cēla arī piramīdu (Z. Pērkons). Tautas dejas vadīja Ruta Lauze. Sidrabenes ciemiņi iepriecināja ar dziesmu Astridas Kalnas
Ar aplausiem sveica pārvaldes priekšu. A. Brenča vēsti par LN AK 500 dol. velti Saulaines nometnes atbalstam.
Vēlāk upes krastmalā risinājās nodarbības Britas Til-tiņās vadībā. „Laimes aku vadīja Inese
9»
^9 9 9
Nereti gadās, ka arī latvieši svešumā piedzīvo lielu vecu-mUj sasniedzot pat 100 gadu. Nesen simtgaidniečū vidū ierindojās 'ārī Toronto Sv. Jāņa draudzes locekle Marija Sēr-mule, kam 22; jūlijā apritēja simt mūža gadu. Savu simtgadi viņa atrimēja dienu vēlāk meitās Edītes Rubenes mājā Toronto, kur bija ieradušies arī tuvinieki no citurienes. No trim
klāt divas—Aina Beitiņa bija ieradusies no ASV. Simtgadniecei ir an četri mazbērni, no kuriem klāt bija trīs, un no trim mazmazberhiem — divi. Dievvārdus teica draudzes mācītājs I. Gaide. Apsveikumu bija sūtījis arī Kanādas premjers Trudo un Ontario provinces premjers Viljams Dēviss, tāpat provinces guber-
komiteja bēru mielastu bija rīkojusi baznīcas zālē.
# Toronto latviešu pensionāru apvienības darbinieku izbraukums 17 . augustā pl.8.45
no GrayCoach Termina!, platforma 19 (Dundas un Eli-zabeth St.)^ Vēl dažas brīvas vietas divos autobusos. Pieteikšanās, zvanot: 233-3064. Austrumu draudzē māc. A. Briedis kristījis Kevinu Dagla-su Viljamu Smyth,Daglasa un
Svētdien, 7. augustā, Sidra- - šā gadā Saulainē. Kursus va-benē sākās teoloģijas kursi, da LELBA evaņģelizācijas kurus lielajā zālē atkl^a LELBA nozares vadītājs māc. J. Cā-evaņģelizācijas nozares vadī- lītis. Rīcības komitejā darbo-tājs mācītājs J. Cālītis. Tech- jas archibīskaps A. Lūsis, mā-nisķos paskaidrojumus deva cītāji Ivars Gaide, Kārlis Kuš-kursu administrators J.Pē- kēvics un Arveds Celms. Ad-tersons. Atklāšanas aktā pie- ministrātors Jāitis Pētersons dalījās arī draudžu darbinieki, un sekretāre — Morella Vilka, tāpat dāmu komiteju aktīvās darbinieces un citi interesenti, kopskaitā ap 100. Ar rakstu bija sveicinājis archib. A. Lūsis. Divu ned^u ilgajos kursos šogad piedalās 44 kursanti, no kuriem lielākais vairums nāk no ASV (25) un Kanādas (16). Pa vienam dalībniekam piedalās no Argentīnas (Silvija Zaltz), Austrālijas (Kalvins Makfersons) un Vācijas (Klāvs Bērziņš). No sākumā 45 reģistrētiem kursantiem starplaikā viens miris — 69 g. vecais Jānis Ansklā-, viņš, aktīvs Vinipegas latviešu ev. lut. draudzes d^binieks. Kursos piedalās arī seši jaunie teoloģijas studenti: Ivars Osis no Saskačevanas, Edgars Liepiņš no Toronto, kas beidzis studijas Anglijā un Elberts, arī no Toronto, vija Zalca (Zaltz) no Argentīnas, Edgars Petrēvics ņo Port-landes un Kalvins Makfersons no Austrālijas.
Kursu programma sākās 8. augustā uri turpināsies līdz 20. augustam, katru dienu, ar pusdienas pārtraukumu no pl, 14—16, ar referātiem. Vakara programmā referātus varēs noklausīties arī publika. Šie ir jau otrie teoloģijas kursi ar 3 gadu programmu. Pir-
d notika pagāju-
Kursos par lektoriem dar-bojas: prof. Jānis Rozentāls no Mineapoles Lutera semināra, kas referēs par Jauno un Veco Derību, prof. Dr. Visvaldis Klīve — par pasaules reliģijām, prof .Dr.^Egils Grīslis —-par kristīgās ^kilbas pamatmācībām (Katechisms), prāvests Alberts Ozols no Ņujorkas — par homiletiku (sprediķis un tā sagatavošana), māc. K. Ķuškēvics uņ Imants Kalniņš — par garīgo aprūpi, māc. Ivars Gaide — par svētdienas skolu un kristijgo audzināšanu, archibīskaps A. Lūsis un māc. Edgars Ķiploks — par kristīgās baznīcas pirmsākumiem liatvijā, māc. Juris Cālītis — par Vecās un Jau^ nās Derības rakstiem. Mācītājs Juris Ozoliņš ņo Zviedrijas mācīs vadīt dievkalpojumus bērniem un jauniešiem. Lektore Maijā Grendze no Klīvlandes iepazīstinās ar jaunajiem ticības mācības materiāliem. Vēl piedallisies viesis mācītājs Uldis Cepure no ASV un Dr. Tālivaldis Šmits no Vašingtonas,
Kursus atbalsta virsvaldes Rītdienas fonds, veicinot teoloģijas studentu piedal^anos un samaksājot viņu ceļa izde-
- rp.
Tēvs izlail kalna līci u: Rīgas pusē drejostai, siļ grāvim un gavgrīvas gi cinot notālil Katrs kuj ģu valodā pietauvoja mājām. Ciei lika glāzi p kuģa, kur s kāds no pašļ Pēc svin] pārgāja, re< dās sūce, ziŗi
Labākos plostu vai Mūsējam bj kiem, lai tļ pirmais pi(
darbiņi. Uļ lu un dziļu j rākai mašīi gariņa. Kaj bija noskati
Kuģis jj cits ātrumsļ molda laivļ vidū pušu brāli nu ji Algoja pi draugi un Darbs i( otru reizi īsta jūras steni kā pa
izšļākts pi nīšiem. Ti varēja stri katls bija
Lai gai ķieģeļu C( velkoņi, t( varēja izsl jus, kas la| tes vai m; zemes un liels neizni trīs kopā. buriniekui du nesko] mēr krasti un izvilks! Ar pāris vus parādi
Vētraini reizē neej nists, kuri
Mums gabaliņus] kādu boi
i • • '
