l
10 ;]LATVIM AM 1984. gada 28. jWys/4. aaagiasts,
Pirms Pasaules Brjvo Lat- kā arī Sfe nozares referents māc. jis un izsūtījis pērnā darbības
tikumi; pl. 14.00 ziedu no likšana Meža kapsētā uz plkv Organizētās poBtiskās trim- V. Januma kapa; pīkst. 17.
viešu Dziesmu' dienām, nedē- O. Bruvers, un organizācijas gada pārskatus un ziņojumus; das kopības pastāv^ana un ~ ^^^^^^Tbas saiets Vihbur-ļas nogalē 28. un 29. jūlijā, ģenerālsekretārs A.J. Bērziņš, tāpat projektus un prlekšliku- mērķtiecīga darbība ir reizē restorānā. Pašās Dziesmu
ris:^^j.^^7i <*ni/4ctrS«^5iQf cpHiai ^aCTaiHSrnc cpHS K fiirtr^maVof rļoirViikoA Ta " rkAO^i^itn -^'^ •„ = •_.__ HiPnlSc vērtam nm troMo/^TAr
pastāvīgi apliecina, ka tauta tēv-^ā^^^ nesenos mēnešos izvei-Daļu darba kārtības aiz- zemē nav izolēti atstāta vie- doto Straumēnu nodaļas (Angli-
Minsterē gadskārtējai sēdei Sagaidāms, ka sēdē būs Fran- mus turpmākai darbībai. Tā- netiešs morālisks stiprināj^^^ dienās vanagi un vanadzes
pulcēsies Daugavas^ V^^ cijas, Holandes un Dānijas dejādi amatpersonām iepriekš tautas kodolam Latvijā! Tāds būs kuplā skaitā aktīvo da-
eentiālā valde. Tā p& skaita nodaļu pri^ un citi dar- dota iespēja sēdei piemēroti stāvoklis uzskatāmi un pastā- ^^'^^^^^^ pulkā, slākot ar jaU" bus tnsdesmitā sēde kopš cent- binie^ kā no Ŗietumvicijas, rālās valdes izvddošaņasu^
darbības izvēršanas tagadējā - Gaidāms, ka sēdes ievadi- ņems administratīvie jautāju- na savam liktenim, bet mēs tautas deju kopu un bei-
veidā sakot ar 1952.g, Tieši savu klātieni pagodi- mi, kas periodiski apspriežam rietumos iestājamies par ^t^ ar Toronto nodaļas Zīles
Minsterē sēdes! iepriekš noti- nās: Latvijas interešu pārstā- mi un kārtojami organizācijas dzīvības un brīv^ izcilākais sieviešu
Daugavas Vanagiem darbo- trimdā.
vietās, Organizāci- J. Frišvalds
dafft polKis- Daugavas Vanagu priekSniekSo
s laukā tiegj.-- ; -'■ - . - . ; '
vietējā vidē. Tur darītāju ne- i\iwA^y»^i^^^i^r^
kad nebūs par daudz, 4n īs- P
tenībā gandrīz nekur citu arī Nikolajam Raumanim
ar publikācijām. Starp pēdē- nav. Būs drīz 30 gadi, k
Diplominženierim Nikola-
kusas divas reizes: 1968.g.—• vis Rietumvācijā mag. lur.
DV priekšnieka plkv. V: Ja- Ad. Šilde, PBLA valdes priekš-
numa un 1970.g. viņa pēcteča sēdis Dr. 0. Pavlovskis, Lat-V. Hāznera vadībā. Pēdējā sē-
centra pn Ranka, komitejas
dē bija notikusi fbnnāla nieka amata pārņemšans Hāzneram stājoties V.
ma vietā, reizē plkv. JanumuCipulis, Dziesmu apstiprinot goda priekšhieka bas komitejas amatā.
Šā gada sēdē pastāvošās kārtības iogatps, piedalīsies: no Anglijas — DV priekšnieks j. Frišvalds, vanadžu priekš-
plašajā 12 zemju darbības apjomā. Plašs arī darbības lauks —sākot ar palīdzību tautie-iem apspiestībā; sāktu ar
mē-
is i. jām ietilpst organizācijas vSs- organizācijā plānots un Iste-Muchks un citi atklātības va- turiskās apceres 4. sējuma, par ^pts saskaņots informācijas .
dītāji darbinieki. Sēdes gaitā ierasries organizācijas
jam Raumanim Ņuvarkā, N.
tais, Zvifedrijās — M. Kadi- das un DV dibināSanas Beļģi-ķis, bet aizkavēto divu loeek- jā idejiskais rosinātājs kapt
no 1973.g.-82.g. iz- darbs: Tomēr^^^§^ •* . . mr.»»
jas iz- damies tMu no pilnības. I^^
Šķiršanās btisjānilT,^ iece- kur nekas netiek darīts.
ev.lut. baznīcās trimdā archi- ri DV darbību un dāvi doku- lauks prasa vadības pastā- f S^^rSS Z
niece A. Liepiņa, valdes locek- bīskaps Arnolds Lūsis. Darba mentēt filmā vai video tech- vīgu vērību un rītibu. Nepie- S anāklu dē^^^^
p G. Tamsons un A. Tauriņš, gaitā piedalīsies^ dienesta pa- nikā. Ar š^u domu M atkar- ciešama gadps jauno iesaisti-^^^^^^j^^
ASV--SpārniņŠ un J. Lācis, kāpē vecākais virsnieks virs-^^^^^^t^^^ techniskaiā au^t-
Dr. j. Pla- pulkv; A. Silgailis no Ķ^^^ vairāk par desmit niekiem, kas varētu pavērt iz- vienlaicīgi strādād^ns"
redzes labākām sekmān. Te m»ci,o.,„oVo^^-oo
- .... j,,. . _ . j. Maskavas-Kazaņas dzelzce-
Orgamzācijas vadītāja do- rūpju diezgan. darbnīcā 1920 «adā bār-
u vieta no Ausiraiijas — E. Vilis Akermanis no Austrālijas, ma un mērķis ir veltīt un gal- . rnda< d7imten? lUaiiVte
imugājs un Kanādas ^R. Saziņā ar centrālās valdes veno rTcību virzīt tautas pastā- Politiskās trimdas un, pro- dieneX
Britāls. IPiedalīsiesarl nozaru prezidiju un Rietumvādjas vai- vešanas un valsts biīvības at- tams, arī Daugavas Vanagu ^.^
-J. Lei- di sēdes izkārtojuma priekš- jaunošanassekmēšanai. Cent- nākotnes darba iespēju izre- ^^^s^^J^^^
tītis un jaunatnes - A. Kur- darbus veicis ģenerālsekretārs rālā valde, jāatceras, jau pir- dzes jūtami ietekmēs latviski JTg'g"^'.^
maiā sēdē 1952 E biia lēmu- izglītota un audzināta jaunā ^^^^ ^^^^^^^ maja seae iy3^.g. raja lemu © oreanizāci a nē- Latvijas, valsts bibliotēkā, si par nepieciešamību izvei- maiņa, i apec organizācija pe- , j^, nj-vi^nniips irom dot Dolītiskās trimdas kooē- dē os gados trešo da}u līdzek- ^^udiju laikā piev enoji^ korp. aoi poimsisas inmoas Kope .■'. i-.„:,ļ:g. Fraternitas Livomca dibinātāju centrālo pārstāvību, ko ta- ļuīziietajusi latviskās izgli- • g. gad pazīstam kā Pasaules Brī- t^as un audzināšanas atbal- ^" '''^^'v vo Latviešu Apvienību. Na-Stam, kas savukārt atbilst . " ' ^ . donālb pārstāvību darbība, centrālās valdes 1966.g. Cika-seviSķi Ziemeļamerikā un Aus- # notikušās sēdes lēmumam.
sietis (B#ijaš Bod. seb^ Bērziņš.
■ 1
9
Uz kopmēģinājumu bija sa
« _'• 'w.t t
ies dz ra 8. dziesmu dienām, augustā, sējās
Lai gaņ sezonas atkiāšana notiek akcionāru sapulces dienā, at- trāiUā^^
atdzi- turējušas arī citus BgotājuSo skatāma par sekmīgi īsteno-^^^^^^^^^^
centrālās valdes sēdes
ad Līgo svētku program- -
tomēr Gaŗežers tā Bti vojas Līgo svētkos. Vēl dažas dienas p^rms tiem Gaŗeze-ra administrators L Kildišs mu ievadīja Kanādas viesi — ar saviem darbiniekiem un Toronto DV teātra kopa ar
tojums vai tīc^ nav vaja- Daugavas vanagiem Minsterē
^' i, 30. jūlijā, divi no-
AMBERPRINTERS& PUBLISHbRS ITD.
125 BROADVIEW AVENUE
TORONTO, ONTARIO 466-1514 I 465-7902
talciniekiem steidzās paveikt
dziesmu spēles Mu-
pēdējos labošanas un uzspod- cenieks un muceniece izrādi
režisora E. Jurševska vadtbā. Jāņu bērni izrādi uzņēma ar
rināšanas darbus.
23. j ūnija rilā A. Kīha vadība notika apvidus skrējiens lielu sajūsmu un dzīvi sekoja apkārt Gaŗezeram — „Skrie- līdz gan laimīgo nfilētāju Lai-sim už Gaŗezeru-, 5 km un tas Gaidules un Aivara Māli-10 km distancēs. Piedalījās ņay tā a ap 40 dalībnieku, kuri bija Upītes, J. Lapiņa, L Lapiņa, sadalīti pa Y?cuma grupām. K. Jurševskas un I; ppa spē-
Gaŗezera ēdamzālē bija daiļamatnieku darbu un grā-matu tirdziņš, kuru vad«aP.^^^^^^^^^^^^
%ZZ ••••••••••••••• mĶ P7f^rin
Sarīkojumu Kalendārs
••••••
.^••••>
BVAt* • • . • • • t • • • • • • >. • • • • • • • • • .••VO
••••••••• • • • • .
LATVIEŠU KONGERTAPVIENIBAS 26. SEZONAS KONCERTI :
22. oktobrī, pirmdien, vijolnieks Gunārs Larseņs np Šveices.
27vnoyembrī^ otrdien, vijolniece Ieva Graubiņa nq Anglijas.
V
25. februārī, pirmdieti, baritons Pauls Berkolds no ĀSV.
kas nu jau ir tikpat kā Gaŗ->arīkojiMnu neatņemama sastāvdaļa.
•••••9
••••0® •••••0
•••'••9 ' ' -' '
•'••© muea un
•••••0 •••••.© •••••0
ja sagatavojuši Gaŗezera pui-
-ši.-::;
Jau nākošā dienā Gaŗezera sāka ierasties Latviešu draudžu dienu dalībnieki. Tām noslēdzoties, 1. jūlijā s mācības Gaŗezera vasaras vidusskolā. Atklās aiī bērnu nometni.
dzēts 12o augustā.
Pats lielākais šovasar būs Gaŗezera dziesmu
9. a^prīlī, otrdien, mecosoprāns Ileāna dienas no 17. Hdz 19. aUgUS-Pēteršonēņo Zviedrijas.
tam. Tajās bus ne vien feoncerao nlotiks Towini Haii pi.20.w kopkoEcerts, ļ^et m atsevi
MEŽCIEMS kudzpuķu batte.
koncerti
nam
kolōratOrsoprā
un
tATVIEŠU
augustā Druvā DV
za
ronto Kalvim. Būs arī A, lera maketu un gleznu un etn
mākslas skatec
T •'i
(i
1 I
1 ,
i
W
1^
1907. g. manis noli lauksaimni( tu Annabei redzēja savi Vēstulēs mierā viņš ties anglis! uz Kanādu apstākļu dl mēr grozīji nonāca A! Ņujorkā, uz Nebras viņam pazļ niecības lil darba pie( saukušies v| meri. K. vārda Mj kam ir vaiļ tām AlamI no Omahj saimnieču ja pienu, govis un pulki. Vēli darbā uz hā. Tur U spējams, no daudz( šanas. Ari manis vēsi hā, ]0 biji rācija. Sli dzes pa draudējumi raksturo rietumus, varējis be^ ievietots ] slimnīcā, tagad re( ierīkots bi nālam. S] FogelStrēi trūcis nai
kusas dij tagad pi staigā sa| Dažus gj dāja latvi ka, kas skaidrot tu, bet v( iznīcināti! stējis Dr. ieceļojis Arstano] vien izārj pamudini versitātē noma di] lāk praki lardāun gadiem.
Pēc da^ ārsts Foslļ tins sastai vās Tun! Ulmani,
