Trešdi^n,^ 1S52. gada 26. marS
Ii AT VIJA
Pēdējā laikā vaif0j,a^ P#ņjieSr j-as liecina par n>ēģinājuipiem iedragāt no komunisma nagiem pa,-• glābušos trimdinieku īpatp ijipra-ļļsko un politisko svaiņi, brīvajā pa.-saulē. kas Kremļa, dj^spbtiju nepazīst;
Ši mēneša sāķum| CIriches laikraksts Tages Anzeiger ievada, vie.-tā sniedz raķst.u Atbcīvoš^ās propaganda uz nepareiza ce]a. Kojpen-tejot Londonas konferenci^ anonīmais autoi:s atzīme tās 4,eleg|ll,ii^ par ..Schattenregierung" runas vīriem, kas nav uzska|tāmi^ par Austrumeiropas tautu leģitinļētiem (!) parstāvjienļj apšauba konferences nozīmi uņ amerikāņu (!) prop.ah gandas un ppļītikas pa^eizi^p, zīmējoties uz Austruni,eiŗopu/un ga.-Ijj vārdā ieteic apierikāļjieni- uzmanīties (H un neļauties savas politikas taisīšanā, va.c^Kies np šiĢiA emigrantiem, jo tas varētu npvest pie jaunam, liktenīgām kļūdām lielajā īDolītikā, par kurām būtu, 31-samaksā ne tikai cietējām Aur istrumeiropas tautām/vien!
Citiem vārdiem trim<jl,as politiķi neesot, īgtie, vīri, kas par savu. tautu problēmām var runāt, karš nav vajadzīgs, un — jāakceptē vismaz paj dalai status quo, 30 komunisti jau arī nerīkojas gluži^ b^z galvām. Tā izsakās šī Šveices avīze.
Būtu pārspīlēti tādēļ sist trauksmes zvanus. Bet nebūs pāŗspīlē.-ti- atgādināt puišiem sev to daž,-. kārt kritizēto^ trinidas institūtu..nĢ-pieciešamjfbu. k§s nes v4 W ^^^5 organizācijas vārdu;, vai eksistē kā mūsu valsts Iļķumīgie- pārstāvji V
Mūsu rokās organizēšanās pašreiz vēl ir vienīgais spēks, uņ nav ne gudri, ne tālredzīgi sagaidīt no šiem institūtiem tikai kasitātīvu pienākumu veikšanu vien — tā to gan varbūt gribētu, visi tie, kam, apspiesto tautu protesti, liek vai nu baiļoties par peŗsonago l^bklār jību, vai kavē kādu, mums nepieņemamu politisku mērķu sasniegšanu.
?4vins 3V|edņis
MH PLKV. BRIEDI       VIŅA STRĒLMIBĶIEM.
J Lf.
(Turpinājums)
Bet pāris nedēļas pirms tam jau biju piedzīvojis minētās kaujas kristības, pēe kuyām dabūju pirmo kaujas ordeni un jau minēto rotu. Tas viss, notika vēsturiskā, viet^, pie. viena no Grodņas cietokšņa uz priekšu izvirzītajiem fortiem.
Janvāra beigās vēl bijām iejū-gušiļes taktiskās apmācībās Gpme-ļā, Tad( mūs iesvieda^ vilcienos un veda di«nām un naktīm uz zieme-ļiĢm. Kādu nakti tālā tuvumā ie-d.unējās dižgabali. Tad zinājām, ka esam jau tuvu. .
mĶ^Ķ^ ĶAV3A
Vēlāk uzzinājām, ka tur bija neritējusi smaga ieler^kšaņas ķa^ija kuras upuris bijis ģen. Bulgaķova 20. arm?jaV korpuss (tai cīnījās līdzi arī d|udz latvieši). Vajāj.pt korpusa paliekas, vāpi uzdrāza^ vii:-sū Qrodņas cietokšņa, priekšējiem :^Qi-tiem^ bettog jau sargāja 15. korpusa pulki. Sakās, lielas cīņas ap šo cietoksni. Naktis pārvērtās milzu, varavīksnēs, — tā vijās un sa-
Polītiskā stāvokļa un pilso-nisko pienākumu vērtējums vier nīgi pēc pašreizējās spēlm kon-stellācijas, pēc vairākuma noskaņojuma, bieži vien nozīmētu at^ teikšanos no brīvības un taisnības' ideāliem, gļēvu kapitulāciju dažkārt tuvredzīga Gpox^U;4 nisma priekša, ku^š .sevišķi spilgti izpaudās Ģēc pēdējā "kara, kžid Rietumos tika kultivēta šķiĢta-mi tik izdevīgā dom^ ka, Pad. Savienība ir. „godīgs. partners" tautu saimē, bezgala varens m savā ziņā pat „progresīvs". Ja mēs ~ apspiesto ļautu, agregāts briv;alā pas^ul^. — tpjceiz būtu. .sekojuši ,^j,mēr(;^š^ās. principam",, tad butu izrakstījuši pasi sev garīgas nabadzības apliecību uņ grūti tagad būtu at^u^ iz^ ejas pozīcijas cīņai par atbrīvošanos rio komunisma žņaugiem, par attiecīgām valstīm laupītās suverenitātes atgūšanu. i Izšķiroties par citu ceļu, sekodami sava pienākuma un sirdsapziņas balsij,; esam guvuši panākumus -r- visam pretĢŠķīb^jn, savstarpējām nesaskaņām, un pielaistām kļūdām par spīti.Ņe bez mūsu līdzdalības demokrātijas sāka izprast komunisma, nozied^īgir-reakcionāro un visai cilvēcei 'likr tenīgo būtību, ne bez mūsu pūlēm — cik vājas tās arī vienā otrā gadījumā liktos konsolidējas spēki, kas agrāk vai vēlāk gāzīs Kremļa asiņaino māņu ti-ranniju. Tā atkal reiz pierādās, ka pat tā saucamo „reālpolītiķu"
vijās gaisos šāviņu daudzkrāsainie (jeļi. Dienas izvērtās asiņainu upju plūdis, kad pulkiem metās virsii pulki, nereti noasiņojot — līdz bei-(?.zamam.;
Toreiz kaujam, bija. vēl vecais stils un greznība. Kāda pulka, komandieris devās trieciļBņā lī^zij ŖPl" ka viļņiem zilā virsņļeka ņiēt^ll un baltā, zirgā. Viņš, kleita, kā viens no pirmajiem, un blakus viņapi bija jānoliek ari daži 'bataļjonņ uņ, rpt^u komandieri. Arī citi ko^-ppaa Ŗulki ar varenņ pārdrošību metās cīņās, lai izdedzin.ātu np, ķa-rpgieņij Tannpnbprgag ņeveiķsm^es. Korpusam, veicās, bet cena bija loti liela, pārāk liela. Tā vadlļja stingri Ķ^vēliēja pāriet uz vadības sai^dzēšaņas praksi.
Ar to pirmo reizi praktiski i,Ģ-pazinos kauja pie Loiku ciematta, wh, g. februāri. Vāci bija, pie^ lauzušiļ^s tuvu, ci^tqķsņjm un ieņēmuši Lpiku qieņ)^u.
Eremenčugag pulks saņēma rīkojumu atsviest pretinieku atpakaļ! un ieņemt pa ceļam Loikus.
„Pulķa komaindieris pavēlēja J.ums ar vadu stāties viņa rīcībā uņ uzbrukuma laikēi nod^'ošin.āt pņļķa gaiējp l^bo flanķu."
Tas $aix n^hiiĶ manas ri^ta^; va^s, bet tie nebija arī slikti piii-ši, ar ķunieņa rīta ftgrum^ izsiī-dēļu no ij^rakumiem uņ. ieslī4,ēj,u izgaistoša Eīļta, nii|[lājā. §^,va mk šaudījis visņs virzienos. Ķur 'tie,*^ ši atrada^ pretinieks, bij^ ]o,ti grūti pateikt
Nekas nav tik neskaidrs, kā
ciks Ušakovs, īsā ādas puskažociņā un ar gariem ādas cimdiem, ķas pagarināja viņa roku kustī^ bas. ■.   ■■■■ :. ■ .
Lielā neskaidrībā devos pie.viņa, bet pa ceļam dabūju zināt, ķa poručiks Ušalcovs ir pulka,ko-.mandieŗa pārstāvis kaujas laukā. Tā sacīt, pulkveža acis cīņas Ijaukā, kamēr pulkveža ausis atradās štābā pie telefonif^nīr
Mana saruna ar poručiku bija' īsa. Tai sekoja īss rokas mājiens miglā līdz ar uzsvērumu: „Seko-jiet bataljonam un sargājiet pulka flanķu. Viss, kas notiks pa labi no pulka frontes, par to jums jānes Ŗirmā atbildība.''
Pavisam' tuvu ietarķšķējās ložmetēji. Vāci jau apsveica mūsu pulka vīrus. Tad tiem sāka atbildēt bataljoni.
Es devos ar 30 puišiem uz priekšu, \ mēģinādams panākt, lai galvenā kaujas dunoņa aizvien būtu kaut kur pa kreisi. Patiesības labā jāsaka, ka došanās šāvienu virzienā nav viegla. Brīžiem man likās, ka kauja deg kaut kur priekšā, xai pat pa la* bi, lai pēc. tam atkal pārsviestos pa kreisi.
Tagad kaujas lauku izlūko vieglās tanketes, kas aizsstājušas vieglās jātnieku patruļas. Man biJŖ laime s^ķt kaujas gaitas vēl šo patruļu laikmetā.
Mēs klusu piespiedāmies ieročiem un klusējām. Bet mūsu sirdis satraukumā trakoja tā, ka jābrīnās, ka to nedzirdēja vāci. Nu tie pavisam tuvu. Leitnants aptur, zirgu, uņ raugās tālskatī, pēc tam pagriežas pa kreisi. Tagad, vai nekad. letarkšķas mūsu zalves un satrauktie šāvieni. Zirgi salecas, daži nokrīt, citi auļo atpakaļ, vilkdami sev līdz
Ztm PAKRITUŠOS
Jau toreiz kaujas lauks likās izmiris uņ tuk^s. Migla bija izgaisusi, bet redzamība nepieauga, šņāca un vaidēja tikai gaisi, pa reizei apklusdami un tad atkal pieaugdami spēkā.
Likās, it kā mūsējie pavirzījušies uz priekšu. Tad atkal šķita, ka vācu ložmetēji tarkšķina tuvu, negaidīti tuvu.
Ausis drīz pieradinās atšķirt uguns tuvumus, tālumus, to dažādās balsis, un atbalsis. Bet toreiz man bija tikai 17 gadu, un tā bija mana pirmā kauja,
Nebija tuvumā neviena, kam paprasīt padoņiu. Jutu, ka man! raudzījās 30 pāri svešu acu, kuras ņu pamazām kļuva tuvākas.
Nekas tā netuvina, kā kopēji cīņas likteņi. Un mēs nu visi 3ļ vīri bijām, nezināmā kaujai^ lik-.tĢņa kopā sa.mesti. Ķapi, kādam sasnieguņjiam vai zaud^jumaņi vēl ņebjija zinājns.
Kaujas, troksnis noteikti viŗ-2īj,ās uz Ŗn^ķšUj un Ŗ?ļ§s tam. virr' zījāmies līdzi. Jau k%V kņr māsu priekšā vajadzēja atrasties lioiķ^ ciematam. - Līdz šin>, kaujas lauks; bijaj tukšs un izmiris. Bet jau iemācījos saskatīt, kā iekūpas ložmetēji un. kā viĢgli iedūmojās patšau-tenes. Tā sazīmēju pirmā bataljona ķēdes, labu puskilometri pa
Bet esani jau uzlēkuši kājās un pieskrējuši klāt liktenīgai vietai; Ir krituši, ievainoti, bet mazāk, kā' bijām gaidījuši. Kāds zirgs uzvēlies virsū jātniekam. Palīdzu to novelt npst un tad pieceļam kājās staltu, - gaišmatainu jltnieķņ.
Tas trīc un metas ceļos, rokas gaisā paceldams.
Uzsitu viņam ,iar roku uz plecu: H^i, Kamerad, Mēs nenošaujam ^ūstekņ.us. -
Paviršs nopratina jums. Ulāns viss trīs no pārsteiguma un pHe-ka un cenšas pastāstīt visu.
(Turpinājums sekos).
ā iizdevemi
Š. g. 24. februārī Čikāgā no* dibināja A. Sprūdža fondu.Fonda iniciatori un dibinātāji labi apzinājās, ķa jaunais :^onds top un pievienojas jau kuplai latviešu trimdas fondu, saimei visās pasaules malās. : Tikpat skaidri fonda dibinātāji apzinājās arī t,o, ka neviens no jau pastāvošiem fondiem nenodarbosies ar mērķu un uzdevumu īstenošanu ,ķo paredzējis veikt nodibinātais Sprūdža fonds. Blakus Latgales izcilākā rakstnieka A. Sprūdža piemiņas spodrināšanai, tā darr bu apzināšanai un izdošanai, fonds neatlaidīgi turpinās Lat.^ galēs novada tuvināšanu pā.rē^ jiem Latvijas novadiem^ p^r ko nelaiķis, tik dedzīgi cīnījies līdz savas dzīvĢs beidzamam brīdini, A. Sprūdzs bija pirmais Latgales novada rakstnieks, kas savus darbus sācis publicēt literatūras valodā. Viņam sekoja J. Klī-dzējs, Ķ. Ŗaudīve, A. Rupainis — beidzamais ar lielu nokavēša-^ nos — u. e.
.Nelaiķis, jaunekļa sirds dedzības un ideālisma apgarots, pirmais . meta laipu pāri Daugavai un Aivi.ekstei, ko svešas varas ļauno vēstures apstākļu tecējumā bija noārdījušas, lai latviešu tautu skaldītu un valdītu. Lai atceramies īsumā tos mūsu tautas liktenīgos vēstures notikumus, ' :.
Jau Livonijas valstiņām bojā ejot, starp • Livonijas ordeņa mestru un virsbīskapu no vienas
24. februārī Čikāgā no-   ŗa noliegums iespiest un izplatīt.
dibināja Alberta Sprūdža fondu. Par priekšsēdi ievēlēja Albertu Raidont, valdē: Jāņ.i šķirmantu, I. Vizuli, J. Klīdzēju, -Ah ««buli, K. Vanagu un Bol. Fioču.
Latgale   grāmatās ktīņu^^b^ tiem, ar ņoradļjumu to vi^ta^ lietot krievu l^ņrl^v^ia i^Sj^j^-duņia āizliēguņis, paštā^flīidfe 1^0^,; ^ ■ • 2i>Vāiprīliņi; ^, v > ''ļ;ļ ^v_.
Tiļdw -ņ^inej^^^ "vēlti^.^^^ res ap?t^āķli sašķēla: mūsu        ' ■ ■ puses, Polijas un Lietuvas ķē, Latgales ņ.bvajd^ latviešus atšv^-.. ,
niņu Sigismundu II Augustu no otras puses, 1501. g .28. novembrī Viļņā nolīgtais līgunis paredzēja visas Livonija zemes pa labi np D.augavas Polijas un. Liļe-tuvas ^ ķēniņa^ tiĢŠā p^vaļdišaņā. šir ir pirmais vēstures ņežēlīŗ gais akts, ķas mūsu zemi uņ tautu saplosīja, divās daļās. Jāņa Bargā puļķu postošās cīņa^ ar Polijas ķēniņu un sgipcīgo kar;a vadoni Stefanu Batoriju nenesa pārmaiņas, uņ Za^oljē, 1582, g. nolīgtais pamiĢrs. paredzēja sta^ tus q.uo ante uzturēšanu, t. i., Polija arī turpmākam paturēja Latgali un Vidzemi. Vēlāk, Gustavam Ādolfam izdevās no poļiem ' atkarot tikai Vidzemi un pēc 1629. g. Altmarkā nolīgtā pamiera Latgale arī turpmāk palika zem Polijas, viena pati, atšķirta no pārējiem latviešu novadiem un pakļauta poļu ļoti .priviliģfētās muižniecības varai.
Arī pēc Polijas pirmās sadalīšanas 1772. gadā,, ī^atgalĢi, n^-. kot zem Krievijas,; apstākli nelabojās: pārpoļošanas vietā nāca pārkrievošana, šai nelaimei vēl pievienojās Viļņas ģenerāL gubernatora 1865. g.. 6. sept^mb-
Pagājušo reizi runājām vispā- Aleksis Kalniņš, ma^< pljijlļ, balt, rīgi par .svešvalodu izteicienu
un atsevišķu vārdu liesiem j^b vārdiskiem iulkojumiem latviešu valod,ā. Aprādījuši, ka tie ļoti nelabvēlīgi, ietekmējuši mūs,u frazelo'ģiju, "it īpaši ārpus mūsu rakstniecības lietojamo, norādījām uz latviešu rakstnieka grāmatu kāļ latviskas' frazeoloģijas un vispār latviskās valodas avotu. Solījām apl b^ļtu filologu atbalstu: tā uzaevums iztirzāt vairāk izplatītos vārdiskos tulkoj u-mus āJ'pus rakstniecības. Tad nu ķersimies pie šī uzdevum,a!) :■ .Di.y.u.-v^i ^.air|ķu ajpalmēžājiu-kuplināta lietvārda sķaittis.' ' ' . šoreiz pievērsīsimies latviešu valodas īpatnībai, kk liei\rā?ds ļoti bieži nostājas vieaskaitli arī tad, ja tam 2svai vairāk apzīmētāji. Daži piemēri: latviešu un krievu valoda; Vecā' un J'aunā
PZīpjaAS, BAGĀTAS, PAREIZAS LATVIEŠU
Derība; 1., 2, un 3. pants; vecais un jaunais pilsētas galva; Rīgas un Jelgavas kājnieku pulks (i. Rīgas un 1. Jelgavas ķājn. p.); ziemas un vasaras ābele. Vairāku, apzīmētāju 'kuplināts lietvārds, nostādamies vienskaitlī, apzīmē palaikam 2, retāk 3 vai -vairāk priekšni.etus, resp., personas — nekādā' ziņā vairāk kā tam apzīmētāju. — Kad šāds lietvārds ndstājas daudzskaitlī, lai rāda atkal piemēri: ziemas un vasaras ābeles (vairākas ziemas un vairākas vasarās ābeles); vĢcās un jaunās kūtis (vairākas vecas
kaujas varbūtējā norise, pinns kaujas. Tā turpretim/lielu skaid- J^'l^j' rību iegūst pēc tās sastatītos kau-j^^ ziņpjum.os.
šāva un šaudījās dažādos virzienos un arī man; p^ri aizžvīk-st^ja lodes, fe, niebija ko kavēties. Bļja jādodas pie p.ņlķa koma.ņdi.^-
Noskaidorjās, ķa pulka komandieris bija ierīkojis kommaņ,^-punktu iorta štābā, savus j^āris kilometrus aiz mums. Bet ķa^ut kādas ķēdes jau ieslīdi?ja mijglā-■jā. Vai iet uz štābu, vai neiet?
Noskaidrojās, ka pulka koņi^n,-lājā ieslīdējušas I bataljona virknes, un ka man jāsargā to (iabais flanks. Ŗet ari šl bataljona komandieris bija atsēdies pie telefona savā komandpunktā, labu kilometru no šejienes. '
Mana vada stāvoklis palika aizvien neskaidrāks, jo bataljons jau biji izzuplis miglā. Un mēs ne-
skepsi spēj ietekmēt ticība, jo tā balstās uz vēsturisko faktu pa- varējām tam sekot un to segt pil-
reizas izpratnes^ un ka acuņiirk-la laļ)kl#jīb3s let^rģijā iegrimušās tautas vienmēr nav gluži ņ,e,-dzirdīgas, ja viņ^a^s modina, mērķ-ticīgo idealism-Si b^lss.:
ņigi uĢzmajna virziena
Te ielejiņā iepretim ieraudzīju virsnieku, kas māja un rādīja ar roku visādos virzienos. Tas bija pļrmās rotas komandĪĢris poru^
laukā nebijām tik vientulīgi un vieni. Nu bijām ienākuši arī kopējā ielejā un tā varēja redzēt bataljona vīrus, .kā .sērkociņus pieceļoties, skrejot ua paklūpot, pēc katra kārtējā pārskrējiena..
Pret mums vēl tieši u^uns nevērsās, bet arī mēs loti piesardzīgi līdām uz priekšu, lai priekšlaicīgi sevi neatklā,tu ipretinie-: kam. Bet vai tā bija kauja? Tai kaut kas tomēr trūka.
Kādu tiešu piedzīvoj urnu? Un ari tieša asiņu aroma? Vēl nezināju,, ka drīz, pat loti drīz tas viss veltīsies arī mums.
Ka,ujas lauks bija pilnīgi izmiris no mums arī pa labi, kur īste-nībā nebija nekādas kaujas. Te piepeši tuvā uzkalniņā parādījās zirgu galvas. To bija daudz, — labs ducis, nē, — savas divi desmitis.- Un aiz tām bija tikpat .daudz jātnieku^ ar savādām ķi-verotām galvas segām.
Tie bija vāci! Jātnieku pjatru-ļa! Tā bija augstākā laime, ne jau viņiem, bet mums. Mēs bijām, aizsegā, viņi pilnīgi atsegti lēnā, uzinanīgā jājienā.
The Wasliington Post ievietojusi savā 1952v gada "Š. marta numurā šādu satura rakātu, kas interesēs arī latviešus iesaukšanas ga^ dos. Raksta virsraksts un saturs „AC2emnieki noraida iesaukšanu, iesaukšanas komisija aizgājusi."
Lēkvjū, Oregonā, 5. martā (AP). — šodien šeit pagaidām apturēta iesaukšanas kārtošana, jo divi šai zemē ar permanentām vīzām dzīvojošie jauni īri atteikušies paklausīt iesaukšanai un uzturēja spēkā savus^ iebildumus. Lēk Kaunti iesaukšanas komisijas priekšsēdis Kārlis Pendltpņs šodien pateica, ka ārzemniekiem gan patīkot augstās algas, bet nepatīkot no tām atteikties, un viņi nevēloties būt armijā.
Viņš teica, ka līgumi ar zināmām zemēm, ieskaitot Īriju, atļauj ārzemniekiem, atteikties no iesaukšanas
Pūlas sast;ādīt jaunu iesaukša.nas komisiju, šai •nova.dā ir zināms daudzums V īru, kuru vairums iebraukuši divi vaļ trīs p,ēdējos gadoS; darbieni. ļlopkopības saimniecībās. Viņu vairumam iesaukšana atlikta,
Pirmais iesauktais īrs — ārzemnieks aizgāja bez iebildumiem pirms dažām nedēļām. Otrs protestēja, bet toņ?ļer aizgāja. Ta/i nā<?a Dz^remijs Moiņihaņs uņ Dž. O'Kifs, abi 24 gadus veci un abi neprecējušies. Viņi pateica, ka neies. .
„Iesaukšanas komisijas locekļi,* teica Peņdltons, ,,jut, ka tiem, ķa^ vēlas privilēģiju seit dzīvot, būtu jābūt gribīgiem kalpot šai zemei Mēs tā pārruņājāin ilgu laiku un beigās nolēmām atkāpties."
un vairākas jaunas kūtis); Elgas un Jelgavas kājnieku pulka ba^ taljorii "(2 kājnieku piilķiš bet katrā pulkā vairāki bataljoni).
Pēc krievu valodas parauga*), (piem.: latyšskij i russkij jwks) tagad ņu bieži jo bieži lietvārdu lietojarh  daudzskaitlī ' tur, kur mūsu valodas garš prasīt' prasa vienskaitlī.   Piemēri: „Latvijias un Igaunijas karogiem" (pareizi: karogam); ^AS^V, AK un Francijas ārlietu ministri" (par,: ministrs!; „Ģaujas gaidņ un Staburaga skautu vienības'' (par»;. viļBņiba):    > . . no B.erchtesgā-denas un ' Traunšteinaš nomet-, ēm"  (par.- nometnes); '..USA par.: ASV) kara. flotes un aviār cij as ministrijas" (par.: mlnisija-ja); „Budapeštasr—Belgra'd^s pilsētu (par.: Biid... iin Belgrades pilsētas) sacīkstē"; „Mēhešraksta 12., 13., 14.. un 15.. numui-us (p^r.; ņuniia^iji) var iegādāties."
Tie, kas šādos gadījumps lietvārdu' lieto daudzskaiiilā, parasti aizbildinās ar td, ķa vienskaitlis radītu pārpratumu-. U.z to ^tbļl-dēsimļ ķa! p^rpra^umu novērsīs attiecīgā teiķiifna ''sa¥ars uu taņt minēto faktu' zināšana. Ķui tie--šām varētu rasties pārpratums, tur to novērsīsim, piesprauzda-mi skaidrības labad kādu vārdu, bet neupurēsim lietyārda vieii.-skaitli tur, kur latviešu valodās gars kategoriski prasa tā lieto-šanu,      ■ . : . .   ■ ■
*) Protams, ir ari citas valodas, kur taņiljd^īgi ŗņn^, \ora^T latviešu valodu šai gadījumā ietekmējusi krievu valoda.
šinpt pārējo apgab.alu l.atjViešiei5ti^ aiz   Daugavas ■ un^ Aiviļ^l^sfe.' ■ .Tika iecirsta, c^ziļa. rēta ta^utas, dzīvajā- miesā, kas turpmākos ' gadu desmitos tļai^ējusi mMS^-tautas un valsts vienību.
Tilts pāJŗi Daugavai uņ AiVipls-atei vēl šodļeņ .ņļ^v i^zcelts. Vfl šodien — trimdas apst|ķļo^ ir cilvēki, kas ^eikto. cen|a^ ā,rdī;t. šo cil>(ēķu. izsļēgsaņāa kopsoļa mūsu tautas lid|s-4r«(i. ģēdijas  u!^ ciešafiu dien^ ■ k * trimdas! spēku skal.(|Iš^a ua V|-jināšanā cīņ^ par. brl^^^ībŖS s^t^^ šanu, cīņā par miisu n^ptj]a. '} To nekāči nļ^rīkstiViŖ^šv "atļauties šinī laikģv un ap^^āķjps-.
A. Sprūdža iesāktais; vienos^., nas darbs tā tļUrpiņā^ājiem^gļf^*' sķ d^uāz ideālisma, enerģij@^j un. taķta7 "\ Blakus jau . minētajiem iņŖS-ķiem fonds rūpēsies paj: m^t^? riālu atbalstu rakstniekiem,' nelaiķa uzsāktā, vienošanas. darba turpin4tā.jiem- un tā idjeju īate.-» laotājiem, lai to jaunBaļdl^^iias darbu darītu sekmīgāku. Bez j aunradīšanas literatūrā nav. ie«. apējams saglabāt latviešu naĢiO"-nālo apziņu trimdas graujošo apstākļu neskartu. Kādi. ir paš^-; reiz jaunradīšanas apstākļi?- rr? Mūsu trimdas rakstnieks tagad veic neiespējamo. Dienā strādā» idams smago dienišķās maizes darbu fabrikā^, nakts melnumā tas atrauj dārgās stundas ati)Q-tai, lai turpinātu uzsāktos dalr» bus. Ar visu pārcilvēcisko ^ie-pūli darba rezultāti nav uņ n®^ var būt tādiļ kādiem tiem vajadzētu būt normālos apstākļos. -Smagais darhfs Ifabrikā paņem lielāko. enerģijas tiesu.
Dzimtenļē   palikušie, kādŗei^^. mums visiem atgriežotiļBS, Ŗŗ^sls, ko trimdas cel^a somās pāčved\ir ; ši niūsu rakstnieki; Ja nu iz» rādīsies patukšas, tad lielaļj;a bildibas tiesa par to būs jāuzņemas nevis rakstņiekien^, b?t « gain mums visiem^tev uņ,miain,-' , viņam un yiņai -r-,^ ķa mēs,^ ķrāj. a d^ami materiālpt labumos ,ņebū- ^ sffn atbalstījuši gafīgp vērtiļbg '
rai^^nij:;'' •' ■"■ .
AtgrieŽĢtjes ^zi^ņjĢ^ijē, Ŗarl-gā laukā ņeatJcadīsiiņ ņeķa no jjau-, ņa. radīta. Gluži otrā^di, tur bus ,iz-pp^tīļas tās vērtības, ķo mps atstājām; Tāpēc trimļdā radītiem .\ dobjiem bū^ jo sevišķa, nņziiņe.
Av miņētajIjeĢ) mjerķiem m-uz^fivuņiiļem jaun^js fpnjJs pieteicis sevi trimdas latviešu sai-.
Fonds vlcepriek$sediš.
mei.
ĻNPĻ PREZIDIJA LĒ
LNPL prezidijs bija pulcējies uz savu kārtējo darba sēdi 10. un 11. martā. Prezidija priekšsēdis A. Abakuķs-nolasīja Brīvās Eiropas komitejas Latviešu konsj^l-tatīvās kopas priekšsēža Dr. V. Māsēna vēstuli ar ieteikumiem ciešākai Amerikas un Lielbritānijas latviešu sadarbībai. Prezi-dij!3 akceptēja par kandidātu latviešu audzinā>tāja postenim Stras-
!MMīQRĀCIļ4 ?.WDA I-95L GADĀ
Immigrācijas statistika 1951. ga* ^ dam salīdzinājumā ar 1950. gadi^^ uzrāda āādua skaitļus: Pavisa.m ieceļojis 19,4.391 immigraņ<;s (72.912). 1^0 tiem angļu, īru, skotu, uelsiešu 31.370," (13.427), no Sav. Valstīm 7.732 (7.799), franču 6.193 (1.18.8), vāciešu 32.3d5 (5825), itāliešu 24.-251 (9>059), igauņu 4.&73 • (1.949), latviešu 2.789. (1.766), lietuviešu 1.330 (9^0).
Interesanti atzīmēt, ka starp pie-?ugušajiem immigrantiem Kanādā 1951. ^adā ieceļojuši 95,818, vīrieši lin tikai 53.239 sievietes, un 334. bērnu zem 18 gadiem.
Vislielāko immigrantu skaitu uzņēmusi Ontario province, proti 104.842, vismazāko Jukona un Ziemeļrietumu tpmtorljas — 29.
Ieceļotāju vecuma gru^a no 20-?> 24 gadiem'^ir 32.262, no ķņpen? 22.119 vīriešu un 10.143 sievietes, vecumā grupā no 25-rr29 gz^im 26,53°2, na kuriem 23.7gO vīriešu un
12.672 sieviešu, vecuma grupā no 30-—39, (kas ir daudzskaitlīgaķā) ir 41.597, ņo kurieni 27.167 vīriešu un 14:430. sievietes.
GRĀMATA. PAR BALTIEŠU
1945. gadā Zviedrijas krastus atstāja 37 pēdas gara, vairāk k^ 50 |adus veca laiva „Erma" ar ar 16 igauņu bēgļiem , vīriešiem sievietēm un bērniem, kuru ceļa mērķis bija Amerika. Baidida-mies'nokļūt komi^nistu varā,' tie b,ija izvēlējušies bīstamo ceļojumu uz brīvību. Pēc 128 dienu ilga jūļ:a,s ceļpjuma, kurā tiem vajadzē;ja pārciest vētras uņ, dažādas grūtības, tie sasniedza Amerikas krastus.
šī ceļojuma aprakstu d^vis viens no „®rmas" pasažieriem — Voldemārs Veedams, kuram
p^līdz^jis amerikāņu žurnālis.fe G. B. U9IS (,Wail).' Viņu grama-iĶ iznākusi ar nosauķuņiu „Sail-ing to Freedom" (Ceļojums uz: brīvību}^ Th,omas Y. CrowĢll, M. Y., izdevumā. Grāmata^ aptver 246, lappuses un illustŗēta ar foto uzņēmumiem.
Šis stāsts par 16 bēgļu ciņu ar oķeaņu un komunismu, var ieinteresēt am,erikāņu lasītājus uņ līdz ar to atgādinās tiem Baltijas tautu traģēdiju- .
m ROI^AS KAMADĀ IERADIIŖS IpEEĻ. H. BEČS .
Janvāra sākumā Kanādā ieradās pr. H. Bečs no Romas, kur tas pāris gadus bija specializējies baznīcas vēsturē un iegu^ja licenciāta grādu šai nozarē. Viņš ir apmeties, Sy. Fāyiia katedrālē, St, Paul, Al-,bertā. .
22. martā Toronto notika ilgi un ar lielif! interesi gaidītU ASV un Kanādas latviešu pirmreizējā sacensība basketbolā, ķas bija pulcējusi krietnu skatītāju pulku. ..Skaļu aplausu sveiktas laukumā iesoļoja aBas trimdas likteņgaitu veidotās vienības,
Kanādas 12 vīru izlasē redzējām visus M; Kazaka izraudzītos labā-Ifos spēlētājus, izņemot Krauli, np 4 spprta centriem, kamēr ASV 8 spēlēljāj'u vienību Gustavs Šiliņš bļja sastādījis no ASV austrumu daļas basketbolistiem no Filadelfi-jžs] Ņujorkas* Vašingtonas u. c tālākām vietām.
Pēc Kanādas latviešu sporta vad. Plūmes'uzrunas ASV ■— Kanādas latviešu pirmo basketbola sacensību -^tSdāja tiNAK valdes m dJs Imants'žīgurs, atsīmējot šīs sacīkstes mi, trimdas sporta organizāciju lielo noaāmi mū^u sabiedriskajā dzīvē. Sekoja, ASV pārstāvja <&• Ssjiijia sveiļcieni.
Jau spēles pirmie mvķļl rātālla, ka sacensība būs strauja, technis-ki augstvfŗ^ga un arī līdzvērtīga. Sepafflstiņāti ar katru atsevišķu spēH-Ŗtaļju skatītāji, ar. mteresi sel^-
Bultes asā acu skata pavadīta,^ strauja lidoja no viena uz otru. Kad bumba jau vairākkārt bija apceļo jiusi spēles laukumu pie soda metiena tika veiklais, augumā mazākais spēlētājs Baits, kas ari guva pirmo punktu. Veiksmīgi Ŗichte-ra guvumi deva Kanādai 6:0 vad|-biE, ko drīzi vien izlīdzināja Le^nis ar 2 lieliskiem soda metien.iem, Rops ar grozu no stūp un atkal Lepnis.
Turpmākā spēles gaita ar vienlīdzīgiem panākumiem risinājās ar Kanādas dažu punktu vadību — 1. čĢturkšņa rezultāts 13:8, puslaiks 27:23, bet beigu iznākums 50:41 —-Kanādas latviešu labā.
Pēc skaistās un ikvienam tīkamās špples j^pmierināti abi vienību sa-stādifcāji, priecīgi v^aša spēliātāji m cīņas vērotāji.
Pēc spēles Kanādas vienības kapt. Miezītis ASV izlases kapteinim Ropaiņ pasniedza ziedus.
ASV rietumu piek?a§tes mums visiem labi pazīstamo sporta dar binieku: A. Aizstrauta, A. Celma, V. čikas, A. Liruma un A. Pu-kinsk^ kopīgi dāvāto skaisto ķau su ar pateicību tā ziedotājiem uzvarētājas vienības kapteinim pa sniedza IĶanate-latvaiBŠii spo.!ŗta va
burgas universitātē J. Grīnbergu. Nolasīja zināšanai atsūtīto Latviešu centrālās komitejas Vācijā vēstuli ar priekšlikumiem Amerikas Latviešu Apvienībai kopēja latviešu centra izveidošaņ.ā. Pieņēma zināšanai Latviešu Jaunekļu Kristīgās Savienības Zvied; rijā rakstu par latviešiem, kas nav ar šo organizāciju nokārtojuši savas saistības.
LNPL Izglītības komisijas sēdē nolemts Bradfordā pastāvošo ķo-responden,ces skolu paplašināt, l&i tai varētu piesaistīt visus Lielbritānijā dzīvojošos bērnus, kam skolas nav iespējam? apmeklēt, un tā nosaukta par mājas skolu. Skolas noorganizēšana uzticēta Pv Piņķei, B. Federam un E. Siliņai Blūmenfeldei. Prezkiijs pieņē-
ma lēmumu, ka izglītība latviskajos priekšmetos uzskatāma par obligātu. Nav šaubu, ķa j.aunatj nei; kas tagad ir skolas gados, būs iespēja dzīvot un strādāt brīvā
Latvijā, tāpēc no. labas l%tvieš|ii valodas prašanas lielā, mērā,, at' karājas viņ.u ņāķo^.e. Vecāki, kaf attur savu^ bērnus np skolu ap:-meklēšanas, tp. liedz viņiem iegūt zināšanas latviskajps ^ri'^kš' metos, kas viņiem riāķotnē' ^ņp ņepificiešanias.
šā gajda pavasarī vairākās s^' 1ās b9r4 bei4^ šaļ^, prlek^Ttt^t^s tautskolas kursu. Noslēgumi, notiks eksāmeni un tiem, ķa^. tos sekmīgi veiks, izsniegs'g^la apliecības. Nolēma ijespies^ i^^a., .ap-liiecību formņiāru?. Ķ.ursļ^. beigušajiem prezidijg nolēma, sagādāt grāmatu balvas, ķuŗas- pa^^jegs sVinJigos aktos.
Notikušjajā apspriedē paŗ.jau-na-tUji^s audzināšanas jautājamiem ievēlēta LNŽL jaunatnes kon;ii-sija, kurā ietiljōst: L Kažo,Ģiņš, E. Ķiploks, ž. Buķpvskis, P,'Piņķē/ A. Soduņis un oŗ|anizāciju pārstāvji., Priekšsēdi komisijai dod LNPL, un to nozīmēs vēlāk. ■
Svēidienas skolu ps?ogmmma m.
nevienas organizācijas, tad audzināšanas darbu skolas vecuma
ja biamba§ Vaitai, kas, tiesmeia. E. dītājg Eob. Plūme.
Austrālijas latviešu apvienības kultūras-^izglitlbas komisija I. Zubāna vadļbā vairākās sēdēs apspriedusi mācības programmu svētdienas (sestdienas) skolām. Programma tagad pieņemta galīgā veidā, piemērojot to mūsu apstākļiem, un tā satur vadlīnijas ticības mācības, latviešu valodas, ģeogrāfijas un vēstures mācīšanai. ALA prezidijs nolēmis programmu-izsūtīt visām organizācijām ar ieteikumu to piemērot, cik viĢtējie ^stākļi to aj;-ļauj, pēc vajadzības paplašinot vai sašaurinot atsevišķas disciplīnas. Izglītības komisija aicina ķā agrākos skolotājus, tā. k^tru tautieti ar piemērotu izglītību uzņemties mācīt kādu priekšmetu. Ja arī uz vietas nebūtu
bērniem var uzņemsies, ari ^t^s^^ višķas personas, kaut arī bērnu grupa nebūtu liela. Mācību programma pieprasāma I. Zubānam: 376 Albert St., East Melboļirne, Vic.
ALA prezidija un izglītība^/ komisijā pārrunāts Amerikas uņ ■Vācijas latjviešu centrālo organizāciju nodoms kopēji iespiest dažas lat^viešu naācības grlņiatas, kuras piemļšrot^s tagadējiem, ^ŗ-atākliem. ALA prezidijs nod^ņi.Ui atbaķta. Kā pirmo Vācijā ķ^ lē?. takā iespieddarbu zemē; nolemts, iespiest Ģ^ijies gramatika saīsinātu izdevurņu, apvienojoļ I un II dalu. Gr^atas cena Aust-rālijā būtu ap 9 šil.